Blogi

Mūsu iespēja tikt saklausītiem - lobēšana

Visā pasaulē valsts institūcijās tiek izstrādāti un pieņemti lēmumi, kuri būtiski ietekmē mūsu dzīvi. Šāds process novērojams visos varas līmeņos – gan mūsu valstī, gan pašvaldībās, gan arī Eiropas Savienībā, kur pieņemtie lēmumi nav vienas valsts ietvaros, bet gan kļūst par internacionāliem, proti, tās lēmumi ir saistoši visām savienības dalībvalstīm. Arvien biežāk dzirdam par nozaru lobēšanu un tā pieaugošo lomu lēnumu pieņemšanas procesā. Taču, vai zinām, kas īsti ir lobēšana un vai nejaucam to ar korupciju? Šāds jautājums rodas ik reizi, kad lobēšana tiek pasniegta kā kaut kas nevēlams un apkarojams. 

Kas ir lobēšana, lobists un lobijs?  

Iesākumā, lai kļūtu nedaudz skaidrāks, par ko iet runa, došu nelielu skaidrojumu par to, kas ir lobēšana, lobists un lobijs.

Lobēšana ir process, privātu personu mijiedarbība ar valsts vai pašvaldību institūcijām, lai panāktu kāda lēmuma pieņemšanu vai darbības veikšanu šo personu vai trešo personu interesēs.  Par lobistu dēvē personu, kas ir savu vai savas pārstāvētās institūcijas vadīts šo mijiedarbību rada. Savukārt lobijs ir tiešs angļu valodas tulkojums vārdam „lobby”, kas latviski nozīmē "vestibils" jeb "priekštelpa". Šāds termins ieviests 19.gs beigās ASV, lai apzīmētu mijiedarbību starp interešu grupām un ASV kongresmeņiem Kongresa ēkas vestibilos.

Savā būtībā lobēšana ir veids, kā sazināties ar varas institūcijām un darīt tām zināmu savu viedokli noteiktos jautājumos. Tā ir mijiedarbība starp likumdošanas procesu un organizētām grupām, kuras ir ieinteresētas konkrētā jomā, kuru skar likumprojekts.

Lobēšana - spēcīgi argumenti

Profesionāla lobēšana nav šantāža vai kukuļdošana, bet gan spēcīgi argumenti! Lobēšana ir visas legālās darbības, kuras tiek veiktas, lai ietekmētu valdības lēmumus sev vēlamajā virzienā.

Lobēšana ir tiešs un atklāts dialogs ar lēmuma pieņēmējiem. 

Lobēšana ir tiešs un atklāts dialogs ar lēmuma pieņēmējiem. Tās procesā noris lēmumu pieņēmēju pārliecināšana, nevis sava viedokļa uzspiešana lēmumu pieņemšanā. Varētu teikt, ka lobētāji savā ziņā atvieglo politiķu darbu. Lobēt kādas nozares intereses nozīmē pārzināt nozari, pārzināt tās ietekmes sfēras, studēt un izprast kādu iespaidu uz nozari atstās plānotie likumprojekti. Tas nozīmē, ka lobētāju pamata darbība sastāv no reālās situācijas izpētes un bieži vien viņi ir tie, kas informē politiķus par sabiedrības vai tās daļas attieksmi pret plānotajiem lēmumiem, kā arī brīdina par iespējamajām lēmuma sekām. Vienlaikus, tieši viņi bieži vien ir tie, kas iezīmē iespējamās alternatīvas konkrēto jautājumu risināšanā.

Lobēšana nav vien tiki tiešais kontakts ar lēmuma pieņēmējiem. Tajā pastāv arī citas metodes. Piemēram, lai panāktu sava vēlamā jautājuma iekļaušanu dienas kārtībā, lobētāji strādā ar sabiedrības domas ietekmēšanu. Citiem vārdiem sakot, panāk to, ka viņu aktuālais jautājums kļūst aktuāls arī mums, sabiedrībai. 

Lobēšana nereti tiek saistīta ar korupciju. Lai izvairītos no pārpratumiem šajā jautājumā, daudzās valstīs lobēšana tiek kontrolēta un ierobežota ar dažādiem likumiem vai regulējumiem.

Lobēšana ES - regulēta, bet ne pilnībā caurskatāma

Arī Eiropas Savienībā lobēšana tiek regulēta. Eiropas Savienībā lobēšana ir vispārpieņemta prakse, kuru izmanto dažādas sociālās grupas. Eiropas Savienības lēmumu lielā ietekme mūsu ikdienā radījusi lielu organizāciju un interešu grupu vēlmi pēc likumdošanas ietekmēšanas šajā ceļā. Tāpēc lobēšanas regulējums Eiropas Savienībā ir neizbēgams.

Eiropas Savienības lēmumu ietekmēšanai pastāv divas stratēģijas. Nacionālā stratēģija (national route), kas nozīmē, ka interešu grupas noteiktā nozarē vispirms vēršas pie savas nacionālās valdības un savu pozīciju tālāk uz Briseli sūta ar savas valdības palīdzību. Otra, Briseles stratēģija (Brussels route), nozīmē jau pašiem doties uz Briseli un ar savu nostāju par nozari pa tiešo paaust konkrētai institūcijai.

Lai uzlabotu lobēšana pārraudzību Eiropas Savienībā, Eiropas Parlaments kopā ar Eiropas Komisiju 2011.gada jūnijā izveidoja publisko lobistu reģistru. Tas mums kā ES pilsoņiem ļauj sekot līdzi tam, kas cenšas ietekmēt Eiropas Savienības lēmumus. Šāda pieeja padara lobēšanu ES daudz atvērtāku un caurredzamāku plašākai sabiedrībai, kas vienlaikus vairo pilsoņu uzticēšanos šādai pieejai lēmumu pieņemšanā.

Briselē ir ap 15 tūkstoši lobistu, bet 2013.gada vidū ES pārredzamības reģistrā bija reģistrēti vien 5 750 lobisti.

Reģistrācija un caurlaides saņemšana ir obligāta ikvienam lobistam, kas plāno apmeklēt ES institūcijas. Aplēses liecina, ka Briselē ir ap 15 tūkstoši lobistu. Tajā pašā laikā Eiropas Parlamenta un Komisijas apvienotajā reģistrā uz 2013.gada 17.jūniju bija reģistrēti 5750 lobisti. Lai uzzinātu vairāk par tiem, kas cenšas ietekmēt ES politiku, apmeklē EP un EK apvienoto pārraudzības reģistru. 

Tajā pašā laikā šis reģistrs nedod vēlētājam pilnīgi priekšstatu par to, kuras sabiedrības vai uzņēmēju grupas ir ietekmējušas konkrētos likumprojektus. Arī tāpēc starptautiskais pretkorupcijas tīkls Transparency International, kuram pieder arī sabiedrība par atklātību - Delna, iestājas par to, lai [ar likumprojektiem atbildīgie deputāti pievienotu t.s. "Interešu pārstāvju un lobētāju uz likumdošanu ietekmes novērtējumu" jeb "legislative footprint", kurā tiktu norādīti visi lobisti, ar ko notikušas sarunas konkrētā likumdošanas akta izstrādē. 

Tāpēc pirms EP vēlēšanām Transparency International organizācijas visā ES, t.sk. Delna Latvijā, ir aicinājušas EP deputātu kandidātus parakstīt Deklarāciju pret korupciju. 

Lielākai izpratnei par lobēšanas nozīmību ES aicinu noskatīties šo video. 

Nedrīkstam ticēt visam, kas skaisti pateikts vai labi skan

Profesionāla lobēšana ir samērā dārgs un laikietilpīgs process. Tā iemesla dēļ lobēt savu nozari vai uzņēmumu var tikai tie sociālie partneri, kuriem ir pietiekami finanšu līdzekļi. Eiropas Savienības divu stratēģiju taktika nodrošina to, ka arī nacionāla mēroga interešu grupas, vēršoties pie sava parlamenta, var tik sadzirdētas lielajā savienībā. 

Savā idejā lobēšana nav nekas slikts, tas paredz , ka lēmumu pieņēmējiem no ”ārpuses” tiek piegādāta objektīva informācija par nozari, kas organizācijas iekšienē bieži vien nemaz nav zināma. Arī mūsu topošajiem Eiropas Parlamenta deputātiem ir jābūt gataviem saskarties ar lobēšanu savā ikdienā. 

Ceļa maize, ko dot līdzi mūsu jaunajiem pārstāvjiem Eiropā, ir sena atziņa par to, ka nedrīkstam ticēt visam, kas skaisti pateikts vai labi skan. Saglabāsim vēsu prātu un kritisku skatu vienmēr, lai spējam izvērtēt lietu patieso būtību un pieņemt pareizos lēmumus mūsu, mūsu valsts un visas Eiropas vārdā.

Foto avots: European Parliament Flickr.com Photostream
 

Pēdējās izmaiņas veiktas 19.05.2014

Atpakaļ uz sarakstu