Sestdien, 24. maijā, EP vēlēšanās ievēlēsim 8 deputātus. Nav noslēpums, ka daudziem politiķiem, pateicoties labajam atalgojumam un citiem papildu labumiem, tas ir iekārojams amats. Šajā gadījumā tieši vēlētāji ir darba devēji, kuri izlems, kuri no kandidātiem būs atbilstošākie un iegūs kāroto amatu, – Eiropas Parlamenta deputāta vietu. Pēc kādiem kritērijiem vadīties, izvēloties kandidātus? Cik skaidri tie ir vēlētājiem un pašiem deputātu kandidātiem, kuri pretendē uz attiecīgo amatu?
Biznesa vidē, no kuras publiskais sektors var aizgūt noderīgu pieredzi, pastāv augsta konkurence, tāpēc ikviens uzņēmējs un vadītājs ir ieinteresēts, lai viņa uzņēmuma komandā tiktu atlasīti un strādātu paši atbilstošākie, kompetentākie un profesionālākie darbinieki. Par galvenajiem atlases kritērijiem biznesā tiek izvirzīta profesionalitāte un atbilstība amatam, nevis kandidātu atpazīstamība sabiedrībā, paziņu loks un citi ar kompetenci nesaistīti faktori, kas diemžēl nereti politiskajā vidē ir izšķirošie.
Lai izvēlētos labākos iespējamos darbiniekus, cilvēkus, kuru darba rezultāts atspoguļosies uzņēmuma pozitīvajos rādītājos, ļoti svarīgi ir darba devējam saprast, kādu īsti darbinieku viņš meklē, kas ir galvenās prasības, kandidātu atlases kritēriji un kādi faktori var būt kandidāta priekšrocība attiecīgajam amatam. Lai atlasītu piemērotākos darbiniekus, bieži vien atlases process var ilgt vairākās kārtās ar dažādām kandidātu novērtēšanas metodēm, t.sk. īpaši pārdomātiem testiem un uzdevumiem, kuros pārbauda gan prasmes un zināšanas, gan rakstura īpašības, atbilstoši vakantajai amata pozīcijai. Pie tam, ņemot vērā katras atlases kārtas rezultātus, potenciālo kandidātu skaits samazinās, līdz pēdējai kārtai nonāk tikai paši amatam atbilstošākie.
Prakse rāda, ka strādājot starptautiskajā vidē, teicamas svešvalodu zināšanas ir ļoti nozīmīgas un svarīgas.
Daudz tiek runāts par to, ka nedrīkst būt diskriminējoši noteikumi attiecībā pret kandidātiem, kuri nezina svešvalodas, jo pietiek arī ar dzimtās valodas zināšanām, kas ir Eiropas Savienības oficiālā valoda. Tomēr, vai EP deputāts var būt veiksmīgs savā darbā bez pieredzes starptautiskā vidē un svešvalodu zināšanām? Iespējams. Tomēr prakse rāda, ka strādājot starptautiskā vidē, teicamas svešvalodu zināšanas gan sazinoties ar citiem deputātiem, gan ārvalstu medijiem ir ļoti nozīmīgas un svarīgas. Turklāt, valodu zināšanas nodrošinās iespēju arī neformālā gaisotnē komunicēt, kas, strādājot šajā amatā, ir ļoti būtiski, lai darbi raiti ritētu uz priekšu.
Mūsdienās svešvalodu zināšanu prasība ir ļoti ierasta gandrīz jebkuram amatam, kurā ikdienas darbs saistāms ar ārvalstu klientiem vai partneriem. Biznesa vidē arvien pieprasītāka kļūst ne tikai angļu un krievu valoda, ko daudzi jau uztver par pašsaprotamu, bet arī franču, vācu un skandināvu valodas.
Svarīga ir ne tikai pieredze starptautiskā vidē, bet arī kandidāta kompetence vismaz vienā konkrētā nozarē, kā arī ekonomikā un politiskā pieredze.
Ļoti daudz tiek runāts pa vēlētāju pasivitāti un to, ka cilvēki bieži vien līdz pēdējam mirklim nav izlēmuši, par ko balsot. Līdz ar to viņu izvēle ir nepārdomāta, bez objektīviem argumentiem, vai arī vēlētāji neredz jēgu vispār piedalīties vēlēšanās. Un vēlētājiem to nevar pārmest. Tik tiešām daudzi tam neredz jēgu, jo nav pietiekamas informācijas, kam, kādam nolūkam un pēc kādiem kritērijiem balsot.
Dominē politiskā reklāma, saukļi un solījumi. Līdz ar to vēlētāji jūtas kā pircēji veikalā, nevis kā deputātu darba devēji.
Šajā patiesās informācijas trūkumā par to, ko tad īsti dara EP deputāts, dominē politiskā reklāma, saukļi un solījumi. Līdz ar to viņi arī nejūtas kā darba devēji, kuri būtu ieinteresēti rūpīgi izvēlēties savus darbiniekus - kandidātus, kuri būtu viskompetentākie, bet gan kā pircēji veikalā, kuriem cenšas pārdot labāko un skaistāko preci.
Rodas bažas, ka ne tikai darba devējs jeb vēlētājs ir nepietiekami informēts, ko un kādam nolūkam viņam ir jāizvēlas, bet arī pašiem kandidātiem ir nepietiekama izpratne par veicamajiem darbiem, pienākumiem un to, kā mainīsies viņu ikdienas dzīve.
Šie ir būtiski jautājumi, kuri atspoguļosies deputātu darba kvalitātē. Lai situācija uzlabotos, galvenokārt ir jāmaina uztvere un domāšana gan deputātu kandidātiem. Vēlētājiem jāapzinās mērķi, kas jāsasniedz, un galvenos kritērijus, pēc kuriem vadīties izvēlē.
CV Online aicina atcerēties, ka ikviens vēlētājs ir deputāta darba devējs un tikai viņš noteiks, kurus kandidātus šim amatam atzīt par visatbilstošākajiem. Mēs aicinām balsot par kompetenci un izvēlēties profesionalitāti nevis labāko reklāmu.
*Bloga autore ir CV-Online Latvia mārketinga un komunikācijas vadītāja
Foto avots: The Italian Voice, Flickr.com, http://www.istockphoto.com
Lai kliedētu neziņu par to, kādiem būtu jābūt EP deputāta atlases kritērijiem, Kandidatiuzdelnas.lv komanda kopā ar LU SZF jauniešiem ir sastādījuši EP deputāta "darba sludinājumu", ar kuru var iepazīties šeit.
Pēdējās izmaiņas veiktas 21.05.2014