Saeimas vēlēšanu arhīvs
Informācijas atlases kritēriji par kandidātiem pirms 12.Saeimas vēlēšanām
Informācija par deputātu kandidātiem tika atlasīta pēc vairākiem kritērijiem un atspoguļota arī dažādās mājas lapas sadaļās.
- Sadaļa "Kandidāta vērtējums"
- "Kandidātu vērtēšanas skala"
- Sadaļa "Vērts zināt"
- Sadaļa "Iepriekšējā darbība"
- Vērtējuma atruna
Sadaļa "Kandidāta vērtējums"
Tiek atspoguļota informācija, kas atlasīta pēc zemāk minētajiem vērtēšanas kritērijiem, par ko kandidātiem TIKA PIEŠĶIRTS Delnas vērtējums profila kreisajā pusē. Šie kritēriji ir:
1. KORUPCIJA UN CITI KRIMINĀLNOZIEGUMI. Korupcija datu bāzes veidotāju izpratnē ir uzticētās varas ļaunprātīga izmantošana privāta labuma gūšanai.
Korupcija var būt kukuļošana un jebkura cita to personu rīcība, kam uzticēta atbildība valsts vai privātajā sektorā un kuras pārkāpj savus pienākumus, kas izriet no viņu valsts amatpersonas, privāti nodarbinātās personas, neatkarīga uzņēmēja statusa vai citām līdzīga veida attiecībām un kas ir vērsta uz nepelnītu priekšrocību iegūšanu sev vai citiem.
Korupcija un koruptīvās darbības veidi ir, piemēram:
- kleptokrātija (dominē vara, kas rada likumus, noteikumus, projektus, kuru galvenais uzdevums ir sabiedrības resursu iepludināšana savās kabatās),
- varas sagrābšana,
- kukuļņemšana un kukuļdošana,
- dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana,
- izspiešana,
- krāpšana,
- „komisijas” nauda, īpaši iepirkumos.
Šī kritērija ietvaros tika apkopota informācija arī par citiem noziedzīgiem nodarījumiem atbilstoši Krimināllikumam, jo Delna uzskata, ka jebkurš noziegums, kas izdarīts, sodīts vai tiesāts atbilstoši kādam no Krimināllikuma pantiem ir tikpat nopietns apdraudējums kandidāta reputācijai un piemērotībai deputāta amatam kā iesaistīšanās koruptīvās darbībās. Neatkarīgi no tā, vai sods jau izciests un ir iestājies tā noilgums vai nē, tāda politiķa nonākšana pie varas, kuram ir šāda biogrāfijas vēsture, var nopietni mazināt vēlētāju uzticību politikai kā tādai un politiķu godaprātam.
Atlasītā informācija atsevišķi vērtēta atbilstoši pārkāpuma statusam:
- Ierosināta pārbaude, vai ir pamats uzsākt kriminālprocesu par korupciju vai citu noziegumu atbilstoši Krimināllikumam,
- Pret kandidātu izvirzīta apsūdzība par iespējamu iesaisti koruptīvās darbībās vai citiem kriminālnoziegumiem,
- Kandidāts ir notiesāts par korupciju, iesaisti koruptīvās darbībās vai par citiem kriminālnoziegumiem.
2. INTEREŠU KONFLIKTS. Interešu konflikts datu bāzes veidotāju izpratnē atbilstoši LR likumam „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" ir situācija, kurā valsts amatpersona, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, pieņem lēmumu vai piedalās lēmuma pieņemšanā, vai veic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.
Atlasītā informācija atsevišķi tika vērtēta atbilstoši pārkāpuma statusam:
- Atbildīgā institūcija ir ierosinājusi pārbaudi, vai kandidāts kā valsts amatpersona ir atradies interešu konfliktā,
- Atbildīgā institūcija ir konstatējusi, ka kandidāts kā valsts amatpersona ir atradies interešu konfliktā un ir aicinājusi to novērst,
- Atbildīgā institūcija ir sodījusi kandidātu par atrašanos interešu konfliktā.
3. SLIKTA PĀRVALDĪBA. Tā kā laba pārvaldība ir svarīga cīņā pret korupciju, jo var būt sliktas pārvaldības sekas un labas pārvaldības principu ievērošana iet roku rokā ar korupcijas līmeņa samazināšanos, slikta pārvaldība tika iekļauta informācijas atlases kritērijos par kandidātiem.
Slikta pārvaldība datu bāzes veidotāju izpratnē ir pretstats labai pārvaldībai.
Saskaņā ar Eiropas Ministru Padomes rekomendācijām, labas pārvaldības pazīmes valsts pārvaldē ir: tiesiskums, vienlīdzība, objektivitāte, samērīgums, tiesiskā paļāvība, saprātīga termiņa ievērošana, līdzdalība, privātuma ievērošana (datu aizsardzība) un caurskatāmība (transparency).
Kā sliktas pārvaldības gadījumi datu bāzē tika kvalificētas tādas situācijas kā:
- nesaimnieciska rīcība, izšķērdīga un nesamērīga valsts līdzekļu izlietošana,
- necaurspīdīga un nedemokrātiska lēmumu pieņemšana,
- amatpersonu iecelšana amatā, balstoties uz politisko piederību, nevis izglītību, kompetenci un zināšanām vai atklāta konkursa rezultātiem (t.s. „politiskie ielikteņi").
- publiskā iepirkuma likuma pārkāpumi un citu likuma normu neievērošana, ja kandidāts ir bijis izpildītājs vai lēmumu pieņēmējs.
- pārkāpumi partiju un kandidātu finansēšanas, kā arī priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu ievērošanā,
- Valsts un ES piešķirto administratīvo resursu izmantošana privātām vajadzībām un piedalīšanās šo administratīvo resursu izmantošanā,
- pielaides nesaņemšana valsts noslēpumam, jo šis ir nopietns signāls, ka kandidāts savā līdzšinējā profesionālā darbībā ir pieļāvis kādus pārkāpumus vai izvēlējies šaubīgus sadarbības partnerus.
Izvērtējot minētos pārkāpumus, Delna ņēma vērā, vai kāda no kontrolējošām institūcijām ir konstatējusi kādu no pārkāpumiem, kā arī sodījusi, izteikusi aizrādījumu vai kā citādi darījusi zināmu pārkāpumu kandidātam:
- Atbildīgā vai iesaistītā institūcija ir ierosinājusi pārbaudi vai disciplinārlietu par to, ka kandidāts nav ievērojis kādu no noteikumiem attiecībā uz labu pārvaldību,
- Atbildīgā vai iesaistītā institūcija ir konstatējusi, ka kandidāts ir pārkāpis kādu no labas pārvaldības normām atbilstoši normatīvajiem aktiem un izteikusi brīdinājumu,
- Atbildīgā vai iesaistītā institūcija ir sodījusi kandidātu vai tās pārstāvēto organizāciju par kādu no labas pārvaldības pārkāpumiem ar naudas sodu.
4. ĒTIKAS PĀRKĀPUMI. Sabiedrībai ir tiesības pieprasīt, lai valsts amatpersonas un citas personas, kas tiecas nonākt pie varas, pildot savus pienākumus, rīkotos ētiski, rādītu priekšzīmi un demonstrētu augstus ētikas standartus sabiedrībai par atbilstošu rīcību ieņemamajam amatam.
Ētikas vērtības un rīcības pamatprincipi, kas tika ņemti vērā kā orientieri, atlasot informāciju datu bāzei par kandidātu ētikas pārkāpumiem, ir - godīgums (būt godīgam), taisnīgums (būt taisnīgam), atbildība (rīkoties atbildīgi), cieņa (izturēties ar cieņu), neatkarība (saglabāt neatkarību), neietekmējamība (nepakļauties ietekmei).
Kā ētikas pārkāpumi tika kvalificēti arī gadījumi kā, piemēram, un citi neuzskaitītie:
- Kandidāta profesionālās ētikas pārkāpumi, piemēram, saskaņā ar Saeimas deputātu ētikas kodeksu , Eiropas Parlamenta deputātu Rīcības kodeksu, kā arī Žurnālistu ētikas kodeksu, Tiesnešu ētikas kodeksu un citiem kodeksiem, ja tas attiecināms uz kandidāta profesionālo darbību,
- Izskanējuši publiski pausti fakti, kas liecina par iespējamu iesaisti ar korupciju saistītās darbībās, taču tos nav izvērtējušas atbildīgās institūcijas,
- Likumā nedefinēti un šķietami interešu konflikti, kas nav izvērtēti vai pārbaudīti,
- Šķietami un nepārbaudīti sliktas pārvaldības gadījumi, piemēram, publiski izskanējusi informācija par iespējamu apšaubāmu lobēšanas praksi, dalību šaubīgos publiskajos iepirkumos, sistēmas nepilnību izmantošanu, pārkāpumiem partiju un kandidātu finansēšanas, kā arī priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu ievērošanā, ja tie nav pārbaudīti un izmeklēti,
- Kandidātu necienīgi izteikumi, kas nav naida vai neiecietības runa, kā arī kandidātu izteikumi un rīcība, kas rada šaubas par lojalitāti Latvijas valstij un tās suverenitātei, bet nav naida runa,
- Kandidātu publiski pausta nepatiesa informācija, kas fiksēti kā meli,
- Piedalīšanās partiju "melno kašu" uzturēšanā vai atbalstīšanā,
- Dāvanu pieņemšana, kuras nav ar likumu aizliegtas, bet izskatās pēc tādām,
- Krāpšanās ar valsts nodokļiem un cita veida "shēmošana" privātām vajadzībām,
- Dalība "pozitīvisma kampaņā" un citās apšaubāmās priekšvēlēšanu aģitācijas aktivitātēs.
| Vērtējums | Raksturojums | Pārkāpuma vai risku raksturs |
| Bīstams | Informācija par kandidātu liecina par sistemātisku iesaisti ētikas pārkāpumos, sliktas pārvaldības praksē vai interešu konfliktos, bet visnopietnāk - koruptīvos darījumos un citos kriminālnoziegumos, nopietni aizskarot sabiedrības vai valsts intereses, tajā skaitā radot finansiālus zaudējumus un reputācijas iedragāšanu. | Apsūdzēts vai notiesāts korupcijā vai citos kriminālpārkāpumos, var būt arī interešu konflikti, slikta pārvaldība un neētiska rīcīb. Sistemātiski pārkāpumi |
| Augsts risks | Informācija par kandidātu norāda uz vairākiem, atkārtotiem un sistemātiskiem pārkāpumiem, galvenokārt ētikas, interešu konflikta, korupcijas vai citu krimināli sodāmu darbību jomā, vai apšaubāmu rīcību, kurai var būt sistēmiska rakstura sekas, kas ir pretējas sabiedrības interesēm. | Aizdomas par korupciju vai kriminālpārkāpumu, var būt interešu konflikti, slikta pārvaldība, neētiska rīcība. Sistemātiski pārkāpumi. |
| Vidējs risks | Informācija par kandidātu norāda uz atkārtotiem pārkāpumiem, kā arī apšaubāmu rīcību, galvenokārt, saskarē ar interešu konfliktu, labas pārvaldības un ētikas pārkāpumu, kas rada pamatu bažām par kandidāta piemērotību deputāta amatam. | Interešu konflikts, var būt arī uzsākts kriminālprocess, slikta pārvaldība, neētiska rīcība. Vairākkārtēji gadījumi |
| Zems risks | Informācija par kandidātu norāda uz pārkāpumiem galvenokārt ētikas un labas pārvaldības jomā, kam nav sistemātisks raksturs un plašākas sabiedriskas ietekmes. | Sliktas pārvaldības, var būt arī ētiska rakstura pārkāpumi |
| Viela pārdomām | Pieejamā informācija norāda tikai uz iespējamiem pārkāpumiem ētikas jomā un sliktu pārvaldības praksi, kā arī citiem kandidāta reputācijas riskiem, bet tā pati par sevi vēl nerada pamatu kandidāta piemērotības apšaubīšanai. | Kandidāta vēsturē ir ētiska rakstura pārkāpumi vai gadījumi |
| Nav informācijas | Kandidāta publiskajā vēsturē nav atrasti sliktas reputācijas gadījumi atbilstoši atlases kritērijiem: "neētiska rīcība", "slikta pārvaldība", "interešu konflikts", "korupcija un citi kriminālpārkāpumi". |
7 FAKTORI, KAS TIKA ŅEMTI VĒRĀ, VĒRTĒJOT KANDIDĀTUS:
| Nr. | Faktors | Kritērija veids |
| 1 | Pārkāpuma veids |
|
| 2 | Pārkāpuma veids |
|
| 3 | Ietekme uz sabiedrību |
|
| 4 | Kaitējums sabiedrībai un valsts pārvāldei |
|
| 5 | Notikuma biežums |
|
| 5 | Kandidāta statuss |
|
| 6 | Kandidāta iesaiste notikumā |
|
| 7 | Notikuma laiks |
|
* Atsevišķos gadījumos tika vērtēta arī medija kā informācijas avota uzticamība un objektivitāte, aprakstot gadījumu, un notikuma atspoguļojums medijos – minēts tikai vienā medijā vai vairākos medijos; kā arī kopējā aina par kandidātiem – kandidātu profila informācija kontekstā ar citu kandidātu profilu informāciju.
Sadaļa "Vērts zināt"
Informatīvi kritēriji, par kuriem kandidātiem NETIKA PIEŠĶIRTS Delnas vērtējums.
1. PARTIJU MAIŅA. Kandidāts ir vairākkārtīgi mainījis politiskās partijas. Kāpēc tas ir būtiski? Biežās partiju maiņas vājina partiju sistēmu un priekšvēlēšanu solījumu izpildi, kā arī neliecina par kandidātu un partiju politiskās kultūras briedumu.
2. CITI NOTIKUMI UN AKTIVITĀTES, kas nav saistīti ar kandidāta ētiku, bet atstāj ietekmi uz tā reputāciju un vēlētāju uztveri.
3. NAIDA UN NEIECIETĪBAS RUNA. „Naida runas” jēdziens nav definēts nevienā starptautiskā cilvēktiesību dokumentā, tāpēc datu bāzes veidotāji balstījās uz Eiropas Padomes definīciju, uz ko atsaukusies arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa.
Atlases laikā tika vērtēts, vai kandidāts ir publiski naidīgi un neiecietīgi izteicies vai aicinājis uz naidīgu rīcību pret konkrētām sabiedrības grupām, piemēram, paudis rasistisku naidu, ksenofobiju, antisemītismu vai citas naida formas, kas balstītas uz neiecietību, iekļaujot neiecietību, kas nāk no agresīva nacionālisma, etnocentrisma, diskriminācijas un naida pret minoritātēm, migrantiem un ārvalstu izcelsmes cilvēkiem. Kāpēc tas ir būtiski? Naida runa ilustrē kandidāta uzskatus un nostāju sociāli, etniski un vēsturiski jūtīgos jautājumos.
Uzmanība tiek pievērsta izteikumiem, kuros pausti:
- neiecietīgi izteikumi pret valsti un tās dažādajām sabiedrības grupām,
- publiski aicinājumi uz vardarbību, naidu, diskrimināciju;
- publiska goda aizskaršana vai neslavas celšana;
- draudu izteikšana pret personu vai personu grupu, sakarā ar to rasi, ādas krāsu, valodu, reliģiju, pilsonību, nacionālo vai etnisko izcelsmi;
- ar rasistisku nolūku un publiska tādas ideoloģijas paušana, kas sludina pārākumu vai noniecina vai nomelno kādu personu grupu sakarā ar to rasi, ādas krāsu, valodu, reliģiju, pilsonību, nacionālo vai etnisko izcelsmi.
4. KANDIDĀTA FINANSES. Datu bāzē tika iekļauta informācija par kandidāta finansēm, ja tā bija publiski pieejama:
- Ziedojumi partijām. Kandidāta ziedojumu kopējais apmērs politiskajām partijām. Kāpēc tas ir būtiski? Tas norāda uz kandidāta atbalstu vai konkrētu interešu īstenošanu ar politiskā spēka atbalstu.
- Skaidrās naudas uzkrājumi, sākot no 20 minimālajām mēnešalgām, kas 2010.-2013.gadā, bija 4000 Ls jeb 5649,39 EUR. Kāpēc tas ir būtiski? Lieli skaidrās naudas uzkrājumi rada pamatu finanšu spekulācijām.
- Kandidāta parādsaistības, sākot no 20 minimālajām mēnešalgām, kas 2013.gadā bija 4000 Ls jeb 5649,39 EUR. Kāpēc tas ir būtiski? Lielas parādsaistības rada risku kandidāta darbībā, kas saistīti ar atkarību no ienākumiem.
- Kandidāta sekmes uzņēmējdarbībā. Lursoft pētījums par kandidāta saistību ar uzņēmējdarbību un sekmēm tajā, informācija par kandidātu Lursoft datu bāzēs. Kāpēc tas ir svarīgi? Kandidāta spēja sekmīgi vai nesekmīgi strādāt biznesa vidē, vadīt darbiniekus un finanses var būt spogulis darbam politikā.
Sadaļa "Iepriekšējā darbība"
Sadaļa, kas ir aktīva tiem kandidātiem, kas pēdējo gadu laikā darbojušies LR Saeimā vai Eiropas Parlamentā un par kurā atrodamo informāciju kandidātiem NETIKA PIEŠĶIRTS Delnas vērtējums. Sadaļā pievienota saite arī uz Lursoft datu bāzi, kur var iegūt detalizētāku informāciju par kandidāta darbību uzņēmējdarbībā.
Tajā pieejamas saites uz 11. Saeimas uzraudzības portālu Deputatiuzdelnas.lv vai saites uz deputātu profiliem www.europarl.eu un www.votewatch.eu, ja kandidāts iepriekš ir darbojies kādā no šīm institūcijām, kā arī uz Lursoft.
Eiropas Parlamenta bijušo deputātu profilos pieejams arī apkopojums par 15 lielākajiem EP balsojumiem un deputāta nostāju tajos. Kāpēc tas ir būtiski? Vēlētājiem tā ir iespēja izsekot ievēlētajiem politiķu solījumiem un darbiem.
15 Eiropas Parlamenta balsojumu atlasi veica divas Eiropas nevalstiskās organizācijas – VoteMatch Europe un Notre Europe - Jacques Delors Institute, savukārt informāciju par Latviju apkopojis Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS. 15 balsojumi tika atlasīti no 5000 reģistrētajiem septītā EP sasaukuma balsojumiem (tā sauktajiem roll-call votes).
Balsojumu atlases trīs kritēriji:
- Īpaši liela nozīme;
- Jautājuma būtība salīdzinoši viegli uztverama plašākai sabiedrībai;
- Jautājums ir objektīvi kontroversāls - EP pārstāvētajām politiskajām grupām attiecīgajā jautājumā bija atšķirīgi viedokļi.
Katrs no balsojumiem ir reālās EP deputātu izvēles vienkāršojums - t.i. tas ir "pārtulkots" no tehniski sarežģītās konkrētu grozījumu valodas uz valodu, kas ir saprotama arī plašākai sabiedrībai. Tādēļ katra balsojuma virsraksti ir apzināti jautājuma būtības vienkāršojumi, kuru mērķis ir ļaut labāk saprast jautājuma būtību. Lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par attiecīgo izvēli, ieteicams iepazīties arī ar pilniem priekšlikumu tekstiem.
Pēc tam, kad bija atlasīti 15 nozīmīgākie EP balsojumi, Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS apkopoja informāciju par to, kādas izvēles bija veikuši no Latvijas sarakstiem ievēlētie deputāti, kā arī deva visiem šiem deputātiem iespēju savus balsojumus komentēt. Iespēju izmantoja 6 deputāti no 9 (atteicās komentēt - Alfrēds Rubiks, lūgumam neatbildēja Ivars Godmanis un Aleksandrs Mirskis).
Vērtējuma atruna
Mūsu darbs tika izpildīts ar pienācīgu profesionālu rūpību un, pamatojoties uz informāciju, kura iegūta no plašsaziņas līdzekļiem un interneta medijiem, kā arī publiski pieejamās datu bāzēs. Ja pastāv pamats uzskatīt, ka mēs neesam informēti par visiem apstākļiem, lūdzam nekavējoties par to mums paziņot, lai mēs varētu izvērtēt papildus informāciju un attiecīgi koriģēt šo Vērtējumu.
Neveicot papildus neatkarīgu pārbaudi, mēs pieņemam, ka visa iegūtā informācija un dati ir precīzi, un attiecīgais informācijas avots uzņemas pilnu atbildību par šīs informācijas un datu pareizību. Delna nav atbildīga un nesniedz garantijas par šādas informācijas precizitāti.
Šis Vērtējums ir sagatavots, ņemot vērā Latvijas Republikas normatīvos aktus, kas ir spēkā šī Vērtējuma sagatavošanas brīdī, un šo normatīvo aktu interpretāciju. Atsevišķos gadījumos trešo personu, valsts iestāžu un tiesu normatīvo aktu interpretācija var atšķirties no Delnas interpretācijas. Delna neatbild par grozījumu veikšanu šajā Vērtējumā, ja izmaiņas ir nepieciešamas sakarā ar normatīvo aktu grozījumiem.
Šajā Vērtējumā paustais viedoklis nav saistošs trešajām personām, tiesām vai citām valsts iestādēm, un tas nav uzskatams par faktisko apstākļu aprakstu un/vai par garantiju tam, ka trešās personas, tiesas vai citas valsts iestādes piekritīs Delnas paustajam viedoklim. Delna neuzņemas nekādu atbildību par šo Vērtējumu, ja to izmanto vai uz to paļaujas trešās personas.
Sniegtais Vērtējums izmantojams tikai informatīviem nolūkiem.
Pēdējās izmaiņas veiktas 14.12.2014
Atpakaļ uz sarakstu 
