Atpakaļ uz sarakstu Kandidātu arhīvs
Jūrmalas rezidences noslepenotās mēbeles
Valsts kontrole (VK), veicot revīziju par finanšu izlietojumu Valsts prezidenta kancelejā 2009.gadā, atklājusi, ka Jūrmalas rezidences iekārtošanai Valda Zatlera prezidentūras laikā bez iepirkuma procedūras iegādātas nekur līdz šim neminētas mēbeles 46 644 latu vērtībā. Iegādātās ekskluzīvās mēbeles bija noslepenotas, klasificējot tās kā kaujas vadības punkta inventāru, liecina VK 2011.gada 29.augustā publiskotais revīzijas starpziņojums.
Valsts prezidenta kanceleja 2008.gada 28.novembrī un 2009.gada 3.decembrī noslēgusi divus līgumus ar kādu juridisku personu par mēbeļu iegādi kancelejas vajadzībām, nepiemērojot publisko iepirkumu. Aizdomas raisīja fakts, ka telpas, kuru iekārtošanai mēbeles tika iegādātas, tikušas noslepenotas tikai 2008.gada 25.novembrī. Tas radīja pamatu aizdomām, ka telpas faktiski noslepenotas ar atpakaļejošu datumu, lai sabiedrībai nebūtu jāskaidro dārgais pirkums brīdī, kad valstī sākusies krīze un ieviests taupības režīms. Medijos izteiktas aizdomas arī par to, vai tik īsā laikā - trīs dienās, kas bija starp telpas noslepenošanu un līguma noslēgšanu par mēbeļu piegādi, Valsts prezidenta kanceleja būtu varējusi izlemt par jaunu mēbeļu nepieciešamību, tās izvēlēties un vienoties ar piegādātāju. VK arī konstatējusi, ka mēbeļu iegādes un lēmuma pieņemšanas process vispār nav ticis dokumentēts – to iegādei nav definētas prasības un izstrādāta specifikācija, kā arī nav noteikta un izvērtēta paredzamā līguma cena. Lai gan formāli jau trīs dienas pirms līguma noslēgšanas uz mēbelēm attiecās slepenības režīms, jo tieši uz to vēlāk atsaukusies prezidenta kanceleja, skaidrojoties ar VK, mēbeļu iegādes dokumenti nav klasificēti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktai kārtībai, tie nesatur norādi par iepirkuma īpašo statusu.
Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD) VK revidentiem uzsvēris, ka Valsts prezidenta kanceleja, iegādājoties mēbeles Valsts prezidenta vadības punkta vajadzībām, pamatoti tās uzskatījusi par vadības punkta aprīkojumu un, ka, iegādājoties šo aprīkojumu, tika ievēroti nepieciešamie pretizlūkošanas drošības pasākumi, to iegādi uzticot MIDD ieteiktam un pārbaudītam uzņēmumam.
V.Zatlers Latvijas Televīzijas diskusijā apgalvoja, ka neesot bijis informēts par mēbeļu izmaksām, taču, ka par viņa prezidentūras laikā iegādātajiem un par valsts noslēpumu pasludinātajām mēbelēm esot rīkots publisks iepirkums un ikviens tēriņiem varot izsekot. Pēcāk V.Zatlers uzsvēra, ka lēmumu par Jūrmalas rezidencei savulaik iegādāto un noslepenoto mēbeļu īpašā statusa noteikšanu pieņēma valsts drošības iestādes.
Drīz pēc Valsts prezidenta Andra Bērziņa stāšanās amatā pēc viņa ierosinājuma tika atcelts slepenības statuss atsevišķām Jūrmalas rezidences telpām un līdz ar to mēbeles atslepenotas. Jāņem vērā, ka A.Bērziņš neplāno izmantot Jūrmalas rezidenci.
Iepriekš V.Zatlers ticis kritizēts par neētisku rīcību, uzticot pasūtījumus 9 937 latu apmērā saistībā ar remontiem Jūrmalas rezidencē veikt savas sievas L.Zatleres meitai no pirmās laulības. Lai gan formāli V.Zatlers nav piedalījies lēmumu pieņemšanā un L.Zatleres meita bijusi vienīgā pretendente, kas atsaukusies publiskam sludinājumam, L.Zatleres meita atzinusi - informācija par gaidāmajiem remotiem vispirms iegūta no ģimenes. Jānorāda, ka šajā gadījumā atklāts konkurss nebija jārīko, jo līguma summa ir mazāka par 10 000 latu, turklāt veikti trīs atsevišķi pasūtījumi.
Avoti:
“Pateicību” lietas
Prezidenta amata kandidāts V.Zatlers mediju spiediena rezultātā bija spiests atzīt, ka laikā, kad vadīja Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu (TOS) un darbojās kā ārsts, viņš ir pieņēmis pacientu „pateicības” (tā dēvēto aplokšņu naudu). Savu rīcību V.Zatlers attaisnoja ar to, ka pats nekad naudu neesot prasījis. To, ka mēnesī no aplokšņu sistēmas viņš iegūst vairāku tūkstošu latu ieņēmumus, V.Zatlers publiski stāstīja jau 2001.gadā. V.Zatlers bija arī iestājies par aplokšņu algu legalizēšanu. "Ja ārstam samaksā par to, ka viņš izdarījis izmeklēšanu vai operāciju, kur ir korupcijas moments? Nelikumīgi ir tikai tas, ka viņš šos ienākumus nedeklarē un nenomaksā nodokļus," viņš bija sacījis intervijā NRA 2002.gadā.
Mediji pievērsa uzmanību tam, ka šādus ienākumus savās pēdējās ienākumu deklarācijās prezidenta amata kandidāts V.Zatlers nav norādījis, tādēļ, visticamāk, par šiem ienākumiem nav arī maksāti nodokļi. Diskusiju karstumā Valsts ieņēmumu dienests (VID) nespēja formulēt skaidrojumu, vai šajā situācijā šādu līdzekļu pieņemšana ir jādeklarē un vai no tās jāmaksā nodokļi. Jau pēc V.Zatlera ievēlēšanas, VID paziņoja, ka jaunajam Valsts prezidentam Valdim Zatleram no pacientiem saņemtās „pateicības” ir jādeklarē un par tām jāsamaksā nodokļi. Pirms prezidenta zvēresta nodošanas V.Zatlers norādīja, ka saistībā ar kļūdaini aizpildītajām amatpersonas deklarācijām ir samaksājis 250 latus lietu sodu VID. Savukārt VID, atkārtoti izvērtējot šo gadījumu, bija secinājis, ka dāvinājumi, kas saņemti no fiziskām personām, nav apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Pretrunīgi tika vērtēts tas, ka V.Zatlera gadījumā tika piemērots vien administratīvais sods, lai gan likums nosaka, ka par atkārtotu deklarāciju neaizpildīšanu draud kriminālatbildība - par to draud četru gadu cietumsods vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz 100 minimālajām mēnešalgām. Laikraksts “Diena” bija izpētījis, ka piecās amatpersonas deklarācijās V.Zatlers nav uzrādījis aplokšņu naudas. “Diena” min, ka Latvijas tiesu praksē ir vismaz divi gadījumi, kad līdzīgos gadījumos personas tikušas sauktas pie kriminālatbildības. Savukārt, nodokļu eksperti, kā vienu no skaidrojumiem VID lēmumam Zatlera lietā, pieļauj, ka VID par atkārtotu uzskata gadījumu, ja jau reiz ir konstatēti šādi pārkāpumi un persona pieķerta atkārtoti.
Ņemot vērā plašo sabiedrības interesi par pacientu aplokšņu pieņemšanu, arī KNAB uzsāka pārbaudi ar mērķi noskaidrot, vai V.Zatlers ir pieprasījis no pacientiem naudu par ārstēšanu, jo tikai tādā gadījumā KNAB būtu pamats uzsākt kriminālprocesu. KNAB pārbaudi par V.Zatlera „pateicību” lietu veica aptuveni gadu un 2008.gada jūlijā paziņoja, ka V.Zatlera kā valsts amatpersonas un kā ārsta darbībā netika konstatētas koruptīvu noziedzīgu nodarījumu pazīmes.
KNAB iztaujāja tikai tos V.Zatlera pacientus, kas ārstējās slimnīcā 2006. un 2007.gadā. Sniegt paskaidrojumus piekrita 377 pacienti. Neviens no aptaujātajiem nav liecinājis, ka Zatlers pirms vai pēc veiktās operācijas ir prasījis papildu samaksu jeb naudu par operācijas veikšanu. Tikai divi pacienti atzina, ka ir pateikušies dakterim ar naudu - 20 un 60 latiem, pārējie nesuši puķes un šokolādi. Tiesa, iepriekš veiktās sabiedriskās domas aptaujās vairāk nekā puse respondentu bija atzinusi, ka dotas aploksnes.
Tādējādi V.Zatlera kā valsts amatpersonas un kā ārsta darbībā netika konstatētas koruptīvu noziedzīgu nodarījumu pazīmes. Vienlaikus tika konstatēts, ka V.Zatlers kā ārsts no pacientiem ir saņēmis dāvanas par operācijas veikšanu. Ņemot vērā minētos faktus, kā arī, nošķirot V.Zatlera kā valsts kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja un kā ārsta darbību, KNAB secinājis, ka šīs „pateicības” ir vērtējama kā dāvanas, kas saņemtas ārpus valsts amatpersonas pienākumu pildīšanas.
Prezidents V.Zalters apņēmās risināt sasāpējušo “pateicību” jautājumu medicīnā, taču savas prezidentūras laikā to nespēja izdarīt, aizbildinoties ar biežo ministru maiņu.
Avoti:
Ārsta privātpraksē darbojies sievas firmā bez līguma
V.Zatlers pieņēma pacientus medicīnas sabiedrībā ARS, darbojoties sievas firmā "Ortopēdijas privātprakse”(OP). Samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem saņēma viņa sieva Lilita Zatlere kā individuālais komersants, un līgums ar V.Zatleru noslēgts nebija. Līdz ar to V.Zatleram alga netika maksāta, kas nozīmē, ka no privātpraksē nopelnītā netika maksāti arī nodokļi un ienākumus V.Zatlers neuzrādīja savā deklarācija. L.Zatlere, skaidrojot situāciju, uzsvēra, ka nopelnītā nauda ir laulāto kopīpašums, taču 2003.gadā Zatleri domāja citādi, jo, kad KNAB uzsāka krimināllietu par TOS amatpersonu pārkāpumiem, iepērkot implantus no slimnīcas direktora vietnieka firmas un aprīkojumu no OP, Zatleri noslēdza laulību līgumu, kurā mantu sadalīja, atsakoties no kopīpašumiem.
Sākotnēji V.Zatlers, skaidrojot, kādēļ viņa ienākumu deklarācijās nav uzrādīta nauda no pacientu pieņemšanām ARS, apgalvoja, ka poliklīnikai ir vienošanās ar TOS, taču, izrādījies, ka tā nav tiesa. Tomēr KNAB pārbaudē konstatēja, ka V.Zatlers kā valsts amatpersona savā darbībā nav pārkāpis likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā noteiktos ierobežojumus un aizliegumus. Arī atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumam, šāda Zatlera ārsta prakse nav pretlikumīga.
Savukārt, Valsts darba inspekcija konstatēja, ka V.Zatleram par darbu nav maksāts un ar viņu nav nodibinātas darba līgumiskās attiecības, proti, strādājis bez darba līguma, tādējādi pieļaujot administratīvo pārkāpumu. Taču, ņemot vērā, ka darbinieka nodarbināšanai bez rakstveidā noslēgtā darba līguma līdz 2007.gada 31.maijam L.Zatleres uzņēmumā "Ortopēdijas privātprakse" bija pagājis administratīvā soda piemērošanas termiņš, Valsts darba inspekcija neuzsāka lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.
Avoti:
Implantu iepirkums no sievas un vietnieka firmas
1994.gadā Valdis Zatlers kļuva par Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) direktoru, Lilita Zatlere tajā pašā gadā nodibināja individuālo uzņēmumu “Ortopēdijas privātprakse”. Sastapies ar TOS vadības pretestību pret iecerēto neatkarīgo auditu, 2003.gada janvāra beigās veselības ministrs Āris Auders paziņoja, ka TOS bez konkursa pērk medicīnas preces, tajā skaitā, implantus no slimnīcas direktora V.Zatlera vietnieka Jāņa Ābola uzņēmuma “Scruples” un sievas L.Zatleres uzņēmuma “Ortopēdijas privātprakse” (OP).
Pamatojoties uz Ā.Audera iesniegumu, KNAB ierosināja krimināllietu par naudas izšķērdēšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar TOS darījumiem. Uz izmeklēšanas laiku V.Zatlers tika atstādināts no amata, bet pēc premjera E.Repšes iejaukšanās tika atjaunots amatā. Sākoties izmeklēšanai, Zatleru pāris noslēdza laulības līgumu. 2006.gada maijā šī lieta tika izbeigta, jo netika konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes. Izmeklēšanu ir veicis ar Tautas partiju saistītais, iepriekš negatīvu publicitāti ieguvušais KNAB izmeklētājs Ilmārs Bode, ko A.Loskutovs par informācijas nopludināšanu atlaida no KNAB, tādējādi raisot jautājumus par izmeklēšanas rezultātiem.
Slimnīcā tika veiktas vairākas pārbaudes saistībā ar apstrīdēto mugurkaula implantu iegādi. Veselības ministrs Ā.Auders izplatīja informāciju, ka implanti ir zemas kvalitātes, taču vēlākajās pārbaudēs tas neapstiprinājās. Tika arī izteiktas aizdomas, ka, iepērkot lētākos implantus, cenu starpības rezultātā slimnīca ir ieguvusi brīvus līdzekļus, taču V.Zatlers noliedza, ka nauda izmantota personīgām vajadzībām, un norādīja, ka ir virkne pozīciju, kur valsts nesedz visas slimnīcas izmaksas par pacienta ārstēšanu, kur arī novirzīti ietaupītie līdzekļi.
Iepirkuma konkursa nerīkošanu V.Zatlers pamatoja ar to, ka šīs firmas spējot operatīvi piegādāt nevienā iepirkuma kategorijā neietilpstošu produkciju, kas nepieciešama īpašos, no pacienta individuālajām vajadzībām atkarīgos gadījumos, kad izsoles vai cenu aptaujas sarīkošanai nav laika. V.Zatlers apgalvoja, ka saimniecisks kaitējums TOS neesot nodarīts.
Jānorāda, ka konflikts starp Ā.Auderu un V.Zatleru attīstījās, kad ministrs pauda pārliecību par V.Zatlera saistību ar klajā nākušajām ziņām, ka Ā.Auders prasījis honorāru kādai slimokases apmaksātai pacientei. Ā.Auders vēlāk pats zaudēja posteni un tika notiesāts par krāpšanu lielā apmērā, pieprasot no pacientiem samaksu par valsts jau apmaksātām operācijām.
Avoti:
Pēdējās izmaiņas veiktas 15.12.2014
