Kandidātu arhīvs

Aizdomas par medija izdošanai piešķirtas naudas piesavināšanos

2003.gada martā medijos izskanēja informācija, ka Tatjana Ždanoka no Maskavas mērijas atbildīgajām personām saņēma aptuveni 700 000 USD (412 300 LVL) finanšu grūtībās nonākuša krievu valodā iznākoša laikraksta Panorama Latvii izdošanai. Laikraksta ārštata autors Anatolijs Gončarovs apgalvoja, ka T.Ždanoka laikrakstam atvēlēja vien 100 000 USD (58 900 LVL), turklāt kā aizdevumu, bet pārējo summu (353 400 LVL) esot piesavinājusies. T.Ždanoka paziņoja, ka iesniegs tiesā prasību par nepatiesas informācijas izplatīšanu. 2006.gada oktobrī Rīgas apgabaltiesa T.Ždanokas prasību par viņas godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu noraidīja.

Laikraksts Diena publicēja plašu pētījumu, kurā tika izteikta versija, ka laikraksta Panorama Latvii izdošanai paredzētā, bet pazudusī nauda izmantota, rīkojot protesta akcijas pret 2004.gada izglītības reformu, pārejot uz 60% latviešu valodas īpatsvaru valsts uzturētās mazākumtautību skolās.

T.Ždanoka gan atzina, ka ir vērsusies Maskavas mērijas fondā Rossijaņe, taču tas esot piešķīris daudz pieticīgāku palīdzību – vien 30 000 USD (17 670 LVL), savukārt viņas vadītā Līdztiesība no savas puses apmaksāja avīzes parādus 23 000 LVL apmērā. Mediji atzīmēja, ka tieši šajā laikā no PCTVL atšķēlās Tautas Saskaņas partija, kas vēlāk kļuva par PCTVL noteicošā ideoloģiskā konkurenta Saskaņas centra izveides iniciatoru.

Īsi pēc šīs skandalozās skaidrošanās, 2003.gada maijā, sāka iznākt sākotnēji bez maksas dalītais iknedēļas laikraksts Rakurss krievu valodā. A.Gončarovs  Latvijas Avīzei  (tolaik Lauku Avīze) uzsvēra, ka tas izdevējam maksā bargu naudu: „Nezinu, vai Ždanoka šai avīzē figurē oficiāli vai arī kā ēnu vadītāja, taču Ždanokas bildes avīzē ir pirmajās lappusēs. Tādēļ pieļauju, ka tieši te aizgājusi Maskavas dotā nauda.”

Avoti:
Linuža, L. Maskavas naudas un Ždanokas ceļi neizdibināmi. Lauku Avīze. 05.03.2003
Šabanovs, A. Štābs. Diena. 21.02.2004
Tomsone, D. LTV un "Latvijas Avīze" uzvar strīdos ar Ždanoku par goda un cieņas aizskārumu. Leta. 15.02.2007

Krievijas nauda kampaņai un ar T.Ždanoku saistītajām nevalstiskajām organizācijām

Aizdomas, ka PCTVL priekšvēlēšanu kampaņu, atbalstot sabiedriskās organizācijas un laikraksta  Rakurss  izdošanu, netieši apmaksā Maskava, dienu pēc pašvaldību vēlēšanām, 2009.gada 7.jūnijā apstiprināja raidījuma  Nekā personīga  sižets. Žurnālistu rīcībā bija nonākusi T.Ždanokas vietnieces Maskavas pašvaldības vadībai rakstītas vēstules kopija. Vēstulē viņa prasīja 1 177 600 RUB (gandrīz 20 000 LVL), lai Latvijas krievvalodīgajos medijos, tai skaitā priekšvēlēšanu laikā par velti dalītajā izdevumā Rakurss, stāstītu par saviem aktīvistiem, atsevišķu sleju veltot T.Ždanokas Eiroparlamenta dienasgrāmatai. Nauda šim mērķim esot arī saņemta. Maskavas mērija finansiāli T.Ždanoku ir atbalstīja arī iepriekš, taču nevis tieši maksājot naudu PCTVL, bet gan caur T.Ždanokas vadīto Latvijas Cilvēktiesību komiteju.

2012.gadā pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica rakstīja, ka ar T.Ždanoku saistītās nevalstiskās organizācijas saņēmušas aptuveni 30 000 eiro no Krievijas prezidenta Vladimira Putina paspārnē dibinātā fonda Russkij Mir krievu kultūras un valodas jeb tā sauktās maigās varas izplatīšanai ārzemēs. Šādu skaitli saukusi pati T.Ždanoka. Aktivitāšu galvenais uzdevums bijis apvienot krievus Eiropā un oficiāla statusa panākšana krievu valodai Eiropas Savienībā. Precīzs saņemtās naudas daudzums un izlietojums nav zināms, jo nevalstiskajām organizācijām gada pārskati jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā, bet nav jāpublisko.

Avoti:
TV3: Nekā personīga. 07.06.2009
Raidījums: PCTVL priekšvēlēšanu aktivitātes sponsorējusi arī Maskavas pilsēta. Leta. 07.06.2009
Spriņģe, I. Motuzaite, D. Gailāne, G. Demokrātijas izplatīšana Latvijā Kremļa stilā. Re:Baltica. 16.03.2012 [skatīts 24.03.2014]

Slēptā reklāma priekšvēlēšanu kampaņā

2009.gada jūlijā atklātībā nāca informācija, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) četrās radiostacijās (Mix FM , SWH+ , Pik 100 FM un Krievu Hitu radio) konstatēja slēpto reklāmu priekšvēlēšanu laikā, par to informējot TV un radio ēteru saturu pārraugošo Nacionālo Radio un televīzijas padomi (NRTP). KNAB norādīja uz šajās radiostacijās translētu identisku raidījuma Mums ir tiesības ierakstu, kurā tika intervēti PCTVL kandidāti, visvairāk T.Ždanoka. NRTP pret radiostacijām rosināja administratīvo lietvedību, taču jau augustā izbeidza visas četras lietas, jo raidījums tika atdalīts no pārējās programmas ar reklāmas džinglu.

Avots:
Ādamsone, A. NRTP izbeidz administratīvo lietu par iespējamo slēpto reklāmu "Krievijas Hitu Radio" raidījumā "Mums ir tiesības". Leta. 13.08.2009

Atbalsts PSRS atjaunošanai

2014.gada 2.martā – laikā, kad Ukrainā jau atradās Krievijas karavīri - Eiropas Parlamenta deputāte T.Ždanoka piedalījās Krievijas organizācijas Sutj vremeņi ārkārtas kongresā, kur pacēlusi organizācijas sarkano karogu un teikusi uzrunu kā EP deputāte, paužot atbalstu PSRS atjaunošanai. Padomju Savienības atjaunošana ir šīs organizācijas mērķis un tas bijis arī centrālais kongresa temats. T.Ždanoka laikrakstam Diena atteikusies plašāk komentēt savu dalību pasākumā, tikai teikusi, ka «tā nebūs PSRS atjaunošana tās vecajā versijā, bet gan, programmēšanas valodā runājot, PSRS versija 2.0».

Laikraksts izvirzīja jautājumu, vai līdz ar to T.Ždanoka nepārkāpj Krimināllikumu un neaicina likvidēt neatkarīgu Latvijas valsti. Krimināltiesību eksperts Andrejs Judins (Vienotība) norādīja, ka nedzirdot konkrētus T. Ždanokas izteikumus, ir grūti pateikt, vai viņa ir pārkāpusi Krimināllikumu, jo tikpat labi viņa varējusi runāt par PSRS atjaunošanu bez Latvijas iekļaušanas tajā. Taču, ja T. Ždanoka aicinājusi atjaunot PSRS, tajā iekļaujot arī Latviju, tas varētu tikt vērtēts kā likuma pārkāpums. Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis (Vienotība) vērsās Ģenerālprokuratūrā, lūdzot ierosināt kriminālprocesu par T.Ždanokas dalību un darbību organizācijās, kuru mērķis ir atjaunot PSRS, tādejādi faktiski vēršoties pret Latvijas Republikas konstitucionālo iekārtu un valsts neatkarību. Prokuratūra iesniegumu pārsūtījusi Drošības policijai, kas sākusi pārbaudi.

Savukārt 16.martā Eiropas Parlamenta deputāte T.Ždanoka kā novērotāja piedalījās Krievijas atbalstītajā un starptautiski neatzītajā referendumā par Krimas autonomiju, kam sekoja Krievijas lēmums par pussalas aneksiju. Tā saukto referendumu par neleģitīmu atzina gan Latvijas valsts, gan viņas pārstāvētās EP politiskās grupa Zaļie/Eiropas Brīvā apvienība , kuras vadītāja Rebeka Hārmsa norādīja, ka T.Ždanokas pēdējā laika darbība un paustais „atbalsts Krievijas agresīvajai darbībai Krimā un Ukrainas austrumos ir pilnīgā un tiešā pretrunā ar grupas nostāju”.

Avoti:
Stankeviča, Z. Šadurskis vēršas Ģenerālprokuratūrā par kriminālprocesa ierosināšanu pret Ždanoku. Leta. 18.03.2014
Vēbere, I. Arī kolēģi lūdz izslēgt Ždanoku no tās Eiropas Parlamenta politiskās grupas. Leta. 19.03.2014
Kesnere, R. Ždanoka restartē PSRS. Diena. 19.03.2014
TV3: Nekā personīga. Ždanoka devusies novērot Krimas referendumu par Eiroparlamenta naudu. 23.03.2014

Pamatinformācija par kandidātu: CVK mājas lapa