Atpakaļ uz sarakstu Kandidātu arhīvs
Saņem kompensāciju, kas nepienākas
S.Ķikuste, 10.Saeimas vēlēšanās Saeimā netika ievēlēta, taču viņai 10.Saeimas neatlaišanas gadījumā būtu bijusi iespēja kļūt par 10.Saeima deputāti, iegūstot tā saukto “mīksto” mandātu, jo bija nākamā sarakstā aiz Vienotības deputāta K.Šadurska, kurš rudenī kļūs par Eiropas parlamenta deputātu. Nekļuvusi par deputāti, S.Ķikuste kļuva par Iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces (V) ārštata padomnieci. 2011.gada 19.jūnijā LTV raidījums De facto ziņoja, ka Iekšlietu ministrija, pārtraucot darba attiecības, ārštata padomniekiem nepamatoti izmaksājusi pabalstus un kompensācijas par neizmantotajām atvaļinājuma dienām, viņu vidū arī S.Ķikustei.
Raidījums norādīja, ka, slēdzot ar ārštata darbiniekiem darba līgumu, paredzot atlaišanas pabalstu izmaksu, ministrija pārkāpa Ministru kabineta noteikumus, kas noska, ka ar ārštata padomniekiem slēdzami uzņēmuma līgumi un tiem atlaišanas pabalsti nepienākas.
IeM atzina, ka rīkojās nepareizi, un solīja nepamatoti izmaksātos pabalstus atgūt. Delna saņēmusi Iekšlietu ministrijas skaidrojumu, ka “bijušās iekšlietu ministres L.Mūrnieces ārštata padomniekiem izmaksātie atlaišanas pabalsti un atlīdzība par neizmantoto atvaļinājumu ir atgūti līdz š.g.jūlijam.”
Kā Delna noskaidroja ministrijā, S.Ķikuste šobrīd ir štata padomniece iekšlietu ministra p.i. A.Štokenbergam (V).
Avoti:
LR iekšlietu ministrijas vēstule “Sabiedrībai par atklātību - Delna”, 31.08.2011.
2001.gadā nonāca iespējamā interešu konfliktā, vienlaicīgi praktizējot kā ārste un strādājot pie zāļu ražotāja
2001.gada oktobrī laikraksts „Diena” ziņoja, ka Sarmīte Ķikuste, iespējams, nonākusi interešu konfliktā. Vienlaikus ar galvenās speciālistes amatu vairāku Daugavpils reģiona pašvaldību dibinātā pašvaldību sadarbības iestādē „Reģionālā veselības aizsardzības nodaļa”, kas bija atbildīga par medicīnas iestāžu darbību Dienvidlatgales reģionā, S.Ķikuste atradās algotā darbā beļģu zāļu ražotāja „GlaxoSmithKline” (GSK) pārstāvniecībā Latgalē. Viņa arī turpināja ārstes - ginekoloģes praksi.
Speciālisti atzina, ka šādā situācijā pacients nevar būt pilnīgi drošs, ka viņa ārsts nav ieinteresēts izrakstīt konkrēta zāļu ražotāja medikamentus tādēļ, ka vienlaikus strādā vai ir saistīts ar šo ražotāju. Laikraksts vērsa uzmanību uz to, ka brīvajās dienās S.Ķikuste konsultēja kā ginekoloģe pilsētas poliklīnikā. S.Ķikustes deklarācija rāda, ka viņa bija arī ārste-ginekoloģe privātklīnikā „Ģimenes veselība”. GSK skaidroja, ka firmas pastāvīgie darbinieki vienlaikus nedrīkst praktizēt kā ārsti. „Varbūt tie ir atsevišķi gadījumi, bet to nedrīkst pieļaut, lai izslēgtu interešu konfliktu,” iespējamo pārkāpumu tolaik būtībā atzina GSK pārstāvniecības vadītājs Latvijā Dins Šmits.
Avoti: Diena, LETA,Latgales laiks
Pēdējās izmaiņas veiktas 14.12.2014
