Kandidātu arhīvs

Roberts Zīle
Medijos:

Kandidāts ir bijis un pašlaik ir Eiropas Parlamenta deputāts. Ar deputāta profilu var iepazīties VoteWatch.eu un Europarl.Europa.eu 

Vairāk par personu un viņa uzņēmējdarbību skatīt Lursoft datu bāzē

 

Roberta Zīles (ECR) balsojumi 15 nozīmīgākajos balsojumos Eiropas Parlamentā 2009-2014

 

Nr.p.k. Jautājums Balsojums Vai balsojums sakrita ar deputāta EP grupas balsojumu? Deputāta komentārs par balsojumu
1. Bērna kopšanas atvaļinājuma pagarināšana pret sakrita Es pievienojos manis pārstāvētās ECR grupas viedoklim, ka sociālajiem jautājumiem, ieskaitot nodarbinātību, sociālos pabalstus un ģimeņu politiku, ir jābūt dalībvalstu, nevis ES institūciju kompetencē. Līdz ar to, dalībvalstu vēlētājiem un to izraudzītajiem politiķiem būtu jāizvēlas, kādu politiku piekopt attiecībā uz t.s. "māmiņu algām". Tāpēc balsoju "pret".
2. Atteikšanās no atomenerģijas ES pret sakrita Ideja par pilnīgu atteikšanos no kodolenerģijas ir ne tikai priekšlaicīga, bet pat potenciāli bīstama ES ekonomikai. Ir acīmredzams, ka augsto enerģijas cenu dēļ Eiropa jau šobrīd zaudē globālajā konkurencē. Atteikšanās no atomoenerģijas bez lētas alternatīvas tikai palielinātu ES atkarību no ārējiem piegādātājiem un fosilā kurināmā, ievērojami sadārdzinātu rūpniecības un mājsaimniecību izmaksas, iespējams, nodarot videi lielāku kaitējumu. Tas nozīmētu arī ES atkarības palielināšanos no dabasgāzes, līdz ar ko pieaugtu Krievijas politiskā ietekme.
3. Stabilitātes vērtspapīri (obligācijas) atturas sakrita Eiropas Komisijas piedāvājumā, kas tika atbalstīts šajā Parlamenta rezolūcijā, bija būtisks nosacījums: kopējā ES parāda "katlā" tiek ieskaitīta tā dalībvalstu parāda daļa, kas pārsniedz 60% no IKP. Tādējādi, piemēram, Latvija vai Igaunija, kuras pateicoties stingrai un bieži vien politiski nepopulārai politikai notur savu valsts parādu zem 60% no IKP līmeņa, faktiski tiktu sodītas par šī Māstrihtas kritērija izpildi iepretim dalībvalstīm, kas bezrūpīgi audzējušas valsts parādu. Sodu saņemtu godprātīgās un disciplinētās ES dalībvalstis, bet nedisciplinētās tiktu atalgotas. Tāpēc balsoju "pret".
4. Nodoklis visiem finanšu darījumiem ES nepiedalījās - Nebiju klāt balsojumā. Bet, ja būtu, balsotu “pret”. Šis nodoklis būtu kā aizsākums ES “pašu resursu” sistēmai , apejot dalībvalstu budžetus, un dotu papildus argumentu ES federalizācijas piekritējiem.
5. ACTA (autortiesību) līgums atturas sakrita Balsojumā atturējos, jo neskatoties uz Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīguma (ACTA) visnotaļ leģitīmo mērķi, tā juridiskais izpildījums nesniedza pietiekamu skaidrību par patērētāju tiesībām. Tobrīd bija svarīgi arī sagaidīt Eiropas Tiesas spriedumu, vai ACTA atbilst ES pamatlīgumiem.  Lielākās problēmas ACTA tekstā bija sadaļā par intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu digitālajā vidē. Varu tikai izteikt nožēlu, ka atsevišķu ACTA nepilnību dēļ netika pieņemta tā ACTA daļa, kas attiecas uz patentu aizsardzību un viltotu preču izplatīšanas aizliegumu, un kas bija būtiska inovatīvas ekonomikas veicināšanai ES.
6. ES budžets 2014.-2020.gadam par sakrita Protams, es balsoju "par" jauno ES daudzgadu budžetu!  Neskatoties uz kopējo budžeta izdevumu samazinājumu, Latvijai atvēlēto līdzekļu apjoms kopumā būs līdzvērtīgs iepriekšējam periodam. Nākamajos septiņos gados mēs no ES kopumā saņemsim ap 7,5 miljardiem eiro, vienlaikus ES budžetā iemaksājot ap 1,8 miljardiem eiro.
Es īpaši gribētu uzsvērt jauna - Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF - ConnectingEuropeFacility) - izveidi, kas palīdzēs beidzot reāli fiziski uzsākt savienot Eiropu ar transporta, enerģētikas un digitālajiem tīkliem, īpaši no tās vēsturiski nodalīto Austrumu daļu. Latvijai CEF iedzīvināšana, pirmkārt, nozīmē iespēju īstenot "Rail Baltica" otrās kārtas jeb ātrgaitas dzelzceļa projektu par ES naudu 85% apmērā no kopējām izmaksām; otrkārt, CEF naudu varētu izmantot reģionāla sašķidrinātās gāzes termināļa izbūvei, radot konkurenci "Gazprom" monopolam Baltijas tirgū.
7. Lauksaimniecības subsīdijas kā ES prioritāte par sakrita  Līdz ar jaunās Kopējās lauksaimniecības politikas (faktiski ES daudzgadu budžeta daļa) pieņemšanu platībmaksājumi Latvijas zemniekiem par hektāru pakāpeniski pieaugs līdz 196 eiro 2019. gadā, kas ir par 135% vairāk, nekā iepriekšējā periodā. Tas ir ievērojams sasniegums, lai gan ar visu to Latvija joprojām lauksaimniecības tiešmaksājumu ziņā ieņems pēdējo vietu ES. Konkrētā regula ir svarīgākā no Kopējo lauksaimniecības politiku veidojošajām četrām regulām; ar to pārvalda visu lauksaimniecības maksājumu finansēšanu.
8. Piesārņojošas aktivitātes: dārgāk? atturas nesakrita Atbilstoši ECR grupas pozīcijai, es neatbalstīju Eiropas Komisijas priekšlikumu, jo pastāv bažas, ka emisiju kvotu cenu celšanās, ko faktiski ierosina Eiropas Komisija (kvotu piešķīrumu ieturēšanas dēļ cenas palielināsies), samazinās Eiropas rūpniecības sektora konkurētspēju pasaulē.  Tomēr no Latvijas viedokļa Eiropas Komisijas priekšlikums nav vērtējams tik negatīvi. Šobrīd emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā ir novērojams liels emisijas kvotu pārpalikums un kvotu tirgus cena ir zema, tāpēc pārdodot lielāku apjomu emisijas kvotu, iegūst mazākus ieņēmumus. Taču, kvotu cenai palielinoties, nākotnē pārdodot pat mazāku apjomu emisijas kvotu, Latvija iegūtu vairāk līdzekļu. Lai sabalansētu manas politiskās  grupas negatīvo viedokli par Komisijas priekšlikumu, kas balstīts uz bažām par ES rūpniecības sektora konkurētspējas vājināšanos, un Latvijas interesi  uzņēmumiem  iegūt lielākus ieņēmumus no pārdotajam emisiju kvotām, es gala balsojumā atturējos.
9. Dalībvalstu fiskālās un ekonomiskās politikas uzraudzība par (1.balsojumā)
atturējās (2.balsojumā)
nesakrita

sakrita

Šī tā saucamā "divpaka" ir turpinājums ES likumdošanas "sešpakai", kas vērsta uz ES uzraudzības pastiprināšanu pār dalībvalstu ekonomiku un budžetiem, lai nākotnē nepieļautu makroekonomiskas nelīdzsvarotības izveidošanos un ievērojamus dalībvalstu budžeta deficītus.  Abas regulas attiecas uz eirozonu ,un bija svarīgas Latvijai eiro ieviešanas kontekstā, taču Parlamenta ziņojums par pirmo regulu bija krietni izsvērtāks, kādēļ es balsoju "par". Ziņojums par otru regulu bija ar stipri kreisu ievirzi un juridiski ne pārāk korekts; budžeta un makroekonomikas pārvaldības lietas tajā tika jauktas kopā ar sociālo jautājumu risināšanu. Tādēļ otrajā balsojumā es atturējos.
10. ES banku savienība par sakrita Abas regulas bija nepieciešamas, lai varētu sākt īstenot iecerētās ES banku savienības pirmo posmu – vienotu ES banku uzraudzību (kas ir nodota Eiropas Centrālajai banka). Tas bija būtisks solis, lai gan būtībā nepietiekams bez diviem nākamajiem – vienota banku problēmu risināšanas mehānisma (fonda) un kopīga depozītu garantiju fonda. Latvijas krīzes pieredze 2008-09. gadā skaidri parādīja, ka bez kopējas banku problēmu risināšanas mazām valstīm banku krīzes gadījumā jāsastopas ar milzu grūtībām, to nodokļu maksātājiem uzņemoties praktiski nepanesamu banku glābšanas nastu. Latvijai tas maksāja IKP kritumu par 25% divu gadu laikā un ap 200 000 iedzīvotāju aizbraukšanu. Līdz ar to, virzība uz banku savienību ir viennozīmīgi pozitīvi vērtējama.
11. Spēcīgāks iekšējais pakalpojumu tirgus par sakrita ES vienotā pakalpojumu tirgus pilnīga ieviešana ir viens no manis pārstāvētās ECR grupas galvenajiem programmatiskajiem mērķiem tuvākajai nākotnei. No Latvijas uzņēmēju viedokļa visdažādāko barjeru un ierobežojumu likvidēšana t.s. veco ES dalībvalstu pakalpojumu tirgos pavērtu lielisku iespēju paplašināt biznesu. Jāņem vērā, ka pakalpojumi ir sfēra, kurā pie atvērta tirgus un vienlīdzīgiem nosacījumiem ir salīdzinoši viegli konkurēt arī jaunienācējiem. Pakalpojumu eksports ir viena no lielajām Latvijas iespējām.
12. ES savs diplomātiskais dienests par sakrita “Uz kādu telefona numuru man ir jāzvana, lai piezvanītu Eiropai”? – vēsturē ir iegājis bijušā ASV valsts sekretāra Henrija Kisindžera izteiciens. Eiropas Ārējās rīcības dienesta izveide nepārprotami bija mērķēta, lai atrisinātu “Kisindžera dilemmu” vai citiem vārdiem – nodibinātu iestādi, kas plāno, koordinē un vada ES kopējo ārpolitiku. Protams, atrast kopsaucēju starp 28 valstu ārpolitikām nav vienkārši un šodien Kisindžers atzīst, ka “pat tad, ja tagad telefons eksistē un kāds atbild, ne vienmēr šī atbilde ir skaidra”. Taču es uzskatu, ka Ārējās rīcības dienesta izveide bija steidzama un pamatota, īpaši ņemot vērā aizvien komplicētāko starptautisko vidi.
13. ES pašai savi resursi pret sakrita Balsoju pret, jo es, tāpat kā mana politiska grupa, neatbalstu t.s.”pašu resursu” sistēmas izveidi ES centrālajām institūcijām. Uzskatu, ka ES līmeņa nodevu vai nodokļu ieviešana ir pirmais solis uz kopēju ES Finanšu ministriju, kas savukārt ir pirmais solis uz federālu valsti un valdību. Es iestājos par ES kā nacionālu valstu savienību, nevis federāciju, tāpēc balsoju “pret”.
14. ES vienots tirgus ar ASV
par
sakrita ES un ASV kopējās tirdzniecības telpas radīšana ir būtisks solis ES uzņēmēju atbalstam, kas gandrīz divkāršos šobrīd brīvi pieejamā tirgus apjomu. Krīzes sekas ES ir daudz jūtamākas, nekā ASV. Eiropa kopumā vēl aizvien slīgst stagnācijā, patēriņš ir vājš un uzņēmēju iespējas – ierobežotas. Tādēļ pieeja ASV tirgum ir vitāli svarīga ES ekonomiskajai izaugsmei. Jāņem arī vērā, ka citur pasaulē aktīvi notiek konkurējošu tirdzniecības telpu veidošanās.
15. Uz laiku – iekšējās robežas ES teritorijā par nesakrita Balsoju par, jo likumdošanai bija leģitīms mērķis – ārkārtas situācijās ļaut dalībvalstīm uz laiku ieviest robežkontroli uz iekšējām robežām. Šis ierosinājums tapa tobrīd aktuālās nelegālas imigrācijas kontekstā, dažām dalībvalstīm netiekot galā ar nelegālo imigrantu plūsmu un tādējādi apdraudot savu kaimiņu intereses. Vienlaikus jaunais regulējums paredzēja ļoti stingrus kritērijus, kādos gadījumos un uz cik ilgu laiku dalībvalstīm ir tiesības vienpusēji atjaunot robežkontroli pirms šajā procesā iejaucas Eiropas Komisija.  Tādēļ es uzskatīju par iespējamu atbalstīt šo ierosinājumu, lai gan viennozīmīgi uzskatu, ka  brīva personu kustību kustība Šengenas zonas ietvaros ir viens no lielākajiem ES sasniegumiem.

1. Bērna kopšanas atvaļinājuma pagarināšana

Kāda bija balsojuma būtība?

Vai minimālais pilna apmērā apmaksātais bērna kopšanas atvaļinājuma laiks visā Eiropas Savienībā jāpagarina no 14 līdz 20 nedēļām? Centriski kreisie EP deputāti atbalstīja ierosinājumu, uzskatot, ka tas ļaus labāk aizsargāt sieviešu intereses, kā arī veicinās demogrāfisko izaugsmi. Centriski kreisie EP deputāti lielākoties šo priekšlikumu neatbalstīja, uzskatot, ka tā ieviešana īpaši dārgi izmaksās nelieliem uzņēmumiem, kā arī izraisīs netiešu sieviešu diskrimināciju darba tirgū – darba devēji nevēlēsies ņemt darbā jaunas sievietes, kurām ir tiesības uz apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu.

Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?

Eiropas Parlamentam 2010.gada oktobrī bija jāizsaka sava nostāja attiecībā uz Bērnu kopšanas atvaļinājuma direktīvu.  Direktīvas teksts paredzēja pagarināt (pilnībā apmaksāto) bērna kopšanas atvaļinājumu no 14 līdz 20 nedēļām, kā arī paredzēja citus pasākumus, kas būtu labvēlīgāki mātēm un grūtniecēm, tāpat tika paredzēti dāsnāki paternitātes pabalsti. Kā pamats analīzei tika izvēlēts balsojums par grozījumu 12 = 38, kas paredzēja pagarināt bērna kopšanas atvaļinājumu no 14 līdz 20 nedēļām.

Kā balsojums beidzās?

Grozījums 12 = 38 tika pieņemts ar nelielu balsu pārsvaru – 327 deputāti balsoja par, 320 – pret. Viss direktīvas teksts tika pieņemts pirmajā lasījumā (390 balsis par un 192 – pret). Taču tas bija tikai pirmais lasījums – šobrīd direktīvas projekts ir iestrēdzis Padomē, jo daudzas ES dalībvalstis nevēlas to atbalstīt. 

Kur atrast balsojumu?

VoteWatch.eu

Atpakaļ

2.Atteikšanās no atomenerģijas ES

Kāda bija balsojuma būtība?

Vai Eiropas Savienībā būtu jāatsakās no atomenerģijas? Priekšlikumu iniciēja Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa. Tas bija viens priekšlikums plašākā iniciatīvā attiecībā uz Euratom ietvarprogrammu.

Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?

Eiropas Parlaments 2011.gada novembrī konsultāciju procedūras ietvaros izteica priekšlikumu jaunam Padomes lēmumam attiecībā uz Eiropas Atomenerģijas kopienas ietvarprogrammu kodolpētniecības un mācību pasākumiem. Šī programma nosaka dažādas pētnieciskās darbības kodolenerģijas jomā, kā arī tām piešķirto budžetu. Kā pamats analīzei izvēlēts piedāvātais grozījums Nr.36, ko iniciēja Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa un kuras mērķis bija piespiest ES atteikties no atomenerģijas. 

Kā balsojums beidzās?

Grozījums 36 netika pieņemts – 210 deputāti  (GUE-NGL; Greens/EFA, kā arī 2/3 no S&D un gandrīz puse no ALDE) balsoja par un 356 – pret. 

Kur atrast balsojumu?

VoteWatch.eu

Atpakaļ

3. Stabilitātes vērtspapīri (obligācijas)

Kāda bija balsojuma būtība?

Vai vajadzētu ieviest Eiropas stabilitātes vērtspapīrus (eiroobligācijas), kas ļautu ES dalībvalstīm kopīgi apsaimniekot savus parādus? Pēc tam, kad  Eiropas Komisija publiskoja diskusiju dokumentu (green paper) par   eiroobligāciju ieviešanu, Eiropas Parlamentam nācās formulēt savu nostāju pret šo ideju. EP balsoja rezolūcijas formā, lielākoties šo ideju atbalstot. Ideju īpaši vienoti atbalstīja EP Sociālisti un demokrāti, kā arī Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa. Vislielākā opozīcija idejai nāca no Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas.

Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?

Pēc tam, kad  Eiropas Komisija publiskoja diskusiju dokumentu (green paper) par   eiroobligāciju ieviešanu, Eiropas Parlamentam nācās formulēt savu nostāju pret šo ideju. EP balsoja rezolūcijas formā, lielākoties šo ideju atbalstot. Ideju īpaši vienoti atbalstīja EP Sociālisti un demokrāti, kā arī Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa. Vislielākā opozīcija idejai nāca no Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas. 

Kā balsojums beidzās?

EP rezolūcija tika pieņemta. Jautājums šobrīd ir atkal Eiropas Komisijas ziņā.  Jāatzīmē, ka 2013.gada janvārī EP balsojumā izteica attieksmi pret vēl vienu rezolūciju, kas skāra eiroobligāciju jautājumus. Taču attiecīgo balsojumu ir grūti interpretēt tādēļ, ka toreiz balsojumam tika piedāvāti divi teksti, kas tikai nedaudz savstarpēji atšķīrās – līdz ar to grūti pateikt, kuri no deputātiem balsoja pret kādu variantu nevis tādēļ, ka neatbalsta eiroobligācijas, bet gan tādēļ, ka vēlējās maigāku redakciju. 

Kur atrast balsojumu?

VoteWatch.eu

Atpakaļ

4.Nodoklis visiem finanšu darījumiem Eiropas Savienībā

Kāda bija balsojuma būtība?

Vai nepieciešams nodoklis (0.01 līdz 0.05 procentu apmērā) visiem finanšu darījumiem Eiropas Savienībā (to iekasētu pašas dalībvalstis)? 2012.gadā liels EP deputātu vairākums šo ideju atbalstīja, taču viņu uzskati par to, kādiem nolūkiem šis nodoklis būtu izmantojams atšķīrās.
 

Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?

Tas bija EP galīgais balsojums konsultāciju procedūras ietvaros.

Kā balsojums beidzās?

Pēc EP balsojuma jautājums nonāca Padomē, kur dalībvalstu valdības nespēja vienoties. Lēmumu pieņemšana nodokļu jomā prasa vienprātība: jebkurai dalībvalstij ir  veto tiesības. Šī balsojuma rezultātā 2013.gada janvārī Padome atļāva sākt paātrināto sadarbību 7 ES dalībvalstīm, kuras īpaši vēlējās ieviest šo nodokli (Beļģija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Austrija, Portugāle, Slovēnija un Slovākija). Tādēļ Eiropas Komisija izveidoja direktīvas projektu, kurā šo septiņu valstu sadarbība tiktu formalizēta. Šobrīd šīs direktīvas projekts ir diskusiju stadijā: paredzams, ka tā stāsies spēkā 2014.gada laikā. 

Kur atrast balsojumu?

VoteWatch.eu

Atpakaļ

5.ACTA (autortiesību) līgums

Kāda bija balsojuma būtība?


Vai ES vajadzētu noslēgt Viltošanas novēršanas tirdzniecības līgumu (ACTA) ar tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, japānu, Koreju, Meksiku, Singapūru, Šveici un ASV? Vairāki EP deputāti cēla trauksmi par datu aizsardzības, cilvēktiesību, atklātības un caurskatāmības aspektiem ACTA līgumā. Vairākums EP grupu balsoja pret ACTA, daļa deputātu – atturējās.
 

Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?

Tas bija galīgais EP balsojums consent procedūras ietvaros 

Kā balsojums beidzās?

Ar šo balsojumu EP nobloķēja līgumu tālāku apstiprināšanu Eiropas Savienībā 

Kur atrast balsojumu?

VoteWatch.eu

Atpakaļ

6.ES budžets 2014.-2020.gadam

Kāda bija balsojuma būtība?


Balsojums par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam.  2013.gada novembrī pēc garām pārrunām ar ES dalībvalstu valdībām Eiropas Parlaments pieņēma ES 2014.-2020.gadu budžetu. Absolūtos skaitļos budžets ir mazāks nekā 2007.-2013.gadā, kopā paredzēti 908 miljardi izdevumi. Eiropas Parlamenta deputātiem izdevās no dalībvalstīm panākt vairākas būtiskas piekāpšanās: elastīgumu attiecībā uz budžeta līnijām un budžeta gadījumiem, apsolījumu izveidot augsta līmeņa grupu, kas pētītu iespējas ES saņemt pašai savus resursus, kā arī pienākumu Eiropas Komisijai pārskatīt budžetu 2016.gadā.
 

Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?

Tas bija galīgais EP balsojums

Kā balsojums beidzās?

Arī Padome budžetu apstiprināja, tas ir spēkā.

Kur atrast balsojumu?

VoteWatch.eu

Atpakaļ

7.Jauna ES lauksaimniecības politika

Kāda bija balsojuma būtība?

Balsojums par jaunu ES lauksaimniecības politiku – atšķirīgs finansēšanas, pārvaldes, monitorēšanas mehānisms, lielāks uzsvars uz taisnīgāku un caurskatāmāku subsīdiju sadali, kā arī vides aizsardzību. Iniciatīva tika atbalstīta, 500 deputātiem balsojot par, 177 – pret un 10 atturoties.

Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?

Tas bija galīgais EP balsojums

Kā balsojums beidzās?

Tika pieņemts

Kur atrast balsojumu?

VoteWatch.eu

Atpakaļ

8. Piesārņojošās aktivitātes: dārgāk?

Kāda bija balsojuma būtība?

Vai ES jāpaaugstina izmaksas tādai ekonomiskajai darbībai, kas rada piesārņojumu? Šis bija otrs balsojums par Komisijas priekšlikumu regulēt laiku, kad var notikt siltumnīcefekta gāžu emisiju atļauju izsoles (šādi paaugstinot arī to cenu). Mērķis: ierobežot tirgu ar siltumnīcefekta gāžu emisijas atļaujām, atliekot to izsoles un nonākšanu tirgū. Pirmo iniciatīvu EP centriski labējās politiskās grupas bija noraidījušas. Otrā iniciatīva ir maigāka: tā nosaka atlikšanai ierobežojumus (piemēram, atlikšanu pieļaujot tikai ārkārtas situācijās), šādi mazinot iespējas Eiropas Komisijai atlikt siltumnīcefekta gāžu emisiju atļauju izsoles.
 

Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?

Balsojums par grozīto Eiropas Komisijas iniciatīvu, pirmais lasījums

Kā balsojums beidzās?

344 balsoja par, 311 deputāti – pret, līdz ar to pirmajā lasījumā priekšlikums tika pieņemts. Pašlaik tiek saskaņoti viedokļi ar Padomi.

Kur atrast balsojumu?

VoteWatch.eu

Atpakaļ

9.Dalībvalstu fiskālās un ekonomiskās politikas uzraudzība

Kāda bija balsojuma būtība?

Divi balsojumi (divpaka) par diviem ziņojumiem, kuru kopējais mērķis: pastiprināt ES regulējumu attiecībā uz dalībvalstu ekonomikas uzraudzību. Pirmais ziņojums noteica stingrākus nosacījumus eiro zonas dalībvalstu, kurām ir nopietnas finanšu stabilitātes problēmas, budžeta un ekonomikas politikām. Otrs – izveidoja kopīgus noteikumus dalībvalstu budžeta melnrakstu pārraudzīšanai un izvērtēšanai. Tajā ietverti arī noteikumi tam, lai dalībvalstu budžeti saskan ar ES ekonomikas kopējām vadlīnijām.    

 

Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?

Balsojumi par 2 EP leģislatīvām rezolūciju, pirmais lasījums

Kā balsojums beidzās?

2013.gada martā abi ziņojumi tika pieņemti. Tos atbalstīja EP lielākās grupas.

Kur atrast balsojumu?

1.iniciatīva VoteWatch.eu

2.iniciatīva VoteWatch.eu

Atpakaļ

10.ES banku savienība

Kāda bija balsojuma būtība?

Divi balsojumi par jaunu regulējumu, kas noteiktu kopīgu Eiropas Centrālās Bankas pārraudzību pār ES teritorijā esošajām bankām. Tāpat šī iniciatīva palielina Eiropas Parlamenta pārraudzības iespējas pār Eiropas Centrālo Banku: parlamentam būs lielāka pieeja ECB informācijai, kā arī tai būs papildus kontroles mehānismi.

Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?

Pirmais balsojums: par leģislatīvo rezolūciju konsultāciju procedūras ietvaros. Otrais balsojums: par leģislatīvo rezolūciju parastās procedūras ietvaros, pirmais lasījums.

Kā balsojums beidzās?

Absolūtais vairākums EP deputātu šīs iniciatīvas atbalstīja. Pirmajai iniciatīvai: 559 balsis par, 62 – pret, 18 – atturējās. Tikai GUE-NGL grupa, kā arī poļu un čehu ECR delegācija un daļa no EFD grupas balsoja pret. Otrajai iniciatīvai: 556 balsis par, 54 – pret, 28 – atturējās. Jaunais uzraudzības mehānisms tiks iedarbināts 2014.gadā. 

Atpakaļ

11.Vai ES jāstiprina un jāpaplašina iekšējais pakalpojumu tirgus?

Kāda bija balsojuma būtība?

EP ziņojums, kurā izteikta nožēla par to, cik slikti dažas dalībvalstis ieviesušas 2006.gada Pakalpojumu direktīvu, un kas aicina gan šīs dalībvalstis, gan Eiropas Komisiju darīt vairāk tam, lai veicinātu brīvu pakalpojumu kustību Eiropas Savienībā. Piemēram, Eiropas Komisija tiek aicināta identificē un novērst neattaisnojamu pašmāju tirgus protekcionismu. Tāpat ziņojums aicina vienotajā ES tirgū iekļaut arī digitālo ekonomiku un labklājības sektoru. Gala balsojumā tomēr centriski kreisās politiskās grupas balsoja pret ziņojumu, jo saskaņošanas laikā netika atbalstīti viņu priekšlikumi par sociālo un ekoloģisko apsvērumu nozīmi vienotajā tirgū.

 

Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?

Balsojums par EP rezolūciju 

Kā balsojums beidzās?

EP rezolūcija tika apstiprināta

Kur atrast balsojumu?

VoteWatch.eu

Atpakaļ

12.ES savs diplomātiskais dienests

Kāda bija balsojuma būtība?

Lisabonas līgums ieviesa ES Ārējās rīcības dienestu – to veido centrālā administrācija un ES pārstāvniecības citās valstīs un organizācijās. ES Ārējā dienesta budžetu katru gadu pārrauga Eiropas Parlaments. Pēc tam, kad šis Ārējās rīcības dienests tika izveidots, Eiropas Parlamentam konsultāciju procedūrā bija jālemj par to, kā tas strādās un kā atskaitīsies par padarīto darbu. EP šo regulējumu pieņēma.

Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?

Balsojums konsultāciju procedūrā

Kā balsojums beidzās?

EP atbalstīja iniciatīvu (549 par, 78 – pret). Pret balsoja GUE-NGL grupa un EFD grupa. 

Kur atrast balsojumu?

VoteWatch.eu

Atpakaļ

13.ES pašai savi resursi

Kāda bija balsojuma būtība?

Vai ES būtu jābūt pašai saviem resursiem, kas nebūtu atkarīgi no tās dalībvalstu iemaksām? Lemjot par vadlīnijām 2014.gada budžetā, EP ar balsu vairākumu atbalstīja ideju, ka ES vajadzētu palielināt pašai savus resursus. Argumentācija: ES atkarība no dalībvalstu iemaksām ir pretrunā ar ES pamatā esošajiem līgumiem, kā arī var būt īpaši kaitīga ekonomiskās krīzes situācijā, kas dziļi ietekmē dalībvalstu ekonomikas. Deputāti piedāvāja ieviest ES pašai savus resursus, piemēram, finansiālo darījumu nodokli un jaunu ES pievienotās vērtības nodokli.

Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?

Balsojums par EP rezolūciju 

Kā balsojums beidzās?

EP rezolūcija tika apstiprināta. Par attiecīgo paragrāfu balsoja 531 deputāts, pret 219, atturējās – 21. „Par” balsotāju koalīciju veidoja EPP, S&D, ALDE, Greens.EFA un GUE-NGL grupas. Taču daudzi Zviedrijas un Dānijas šo grupu deputāti balsoja pret vai atturējās. 

Kur atrast balsojumu?

VoteWatch.eu

Atpakaļ

14. ES vienots tirgus ar ASV

Kāda bija balsojuma būtība?

Sarunu uzsākšana par brīvās tirdzniecības līgumu ar ASV.  Eiropas Parlaments kopumā to atbalstīja. Deputāti lūdza Komisiju un Padomi no sarunām izslēgt kultūras un audiovizuālo jomu, tai skaitā attiecībā uz tiem kultūras produktiem, kas atrodami internetā. Daži citi ierosinājumi, kas liktu šķēršļus ES-ASV līgumam, netika atbalstīti – piemēram, darba un vides stadandarti, kā arī ĢMO.

Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?

Balsojums par EP rezolūciju 

Kā balsojums beidzās?

EP rezolūcija tika apstiprināta. 2013.gadā sākās pārrunas ar ASV par brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu, to finišs tiek prognozēts 2014.gada rudenī. Lai līgums stātos spēkā, Eiropas Parlamentam  tas vēl būs jāratificē. 

Kur atrast balsojumu?

VoteWatch.eu

Atpakaļ

15.Vai ES vajadzētu īslaicīgi atjaunot iekšējo robežkontroli?

Kāda bija balsojuma būtība?

2013.gada jūnijā Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā nobalsoja par kopējiem noteikumiem robežkontroles atjaunošanā (uz laiku) Eiropas Savienības teritorijā. Šo iniciatīvu izraisīja Šengenas mehānisma nepareiza izmantošana vairākās dalībvalstīs, kā arī dažu dalībvalstu vēlme atjaunot robežkontroli. Teksts, par kuru notika šis balsojums, ir rezultāts pārrunu procesam starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Eiropas Komisiju. Tas aicina labāk aizsargāt ES pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties Šengenas robežās, kā arī labāk uzraudzīt Šengenas noteikumu ievērošanu. Līdz ar to tas ir kompromiss – robežkontrole ir atjaunojama, bet tikai ārkārtas situācijās.

Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?

Balsojums par EP leģislatīvo rezolūciju, pirmais lasījums, parastā likumdošanas procedūra

Kā balsojums beidzās?

EP rezolūcija tika apstiprināta, 2013.gada oktobrī to apstiprināja arī Padome. EP balsojums: 506 par, 121 pret. EPP, S&D un ALDE atbalstīja kompromisa risinājumu, ECR grupā balsis dalījās. Zaļie un GUE-NGL balsoja pret, uzskatot robežkontroles atjaunošanas iespēju kā ierobežojumu ES pilsoņu brīvībām. Vairākums EFD grupas arī balsoja pret, bet citu iemeslu dēļ: vēloties stingrāku robežkontroli nekā kompromisa variants to piedāvāja (tomēr daļa šī grupas biedru balsojumā atturējās). 

Kur atrast balsojumu?

VoteWatch.eu

Atpakaļ

Avoti:
Sabiedriskās politikas centru PROVIDUS pētījums
www.votewatch.eu
www.europarl.europa.eu 

 

Pēdējās izmaiņas veiktas 15.12.2014

Lūdzu, autorizējies!

Lai balsotu, lūdzu, autorizējies ar savu sociālo tīklu profilu! Tavi personas dati nebūs pieejami trešajām pusēm!