Kandidātu arhīvs

 

 

2005.gadā, kad Daugavpils domi vadīja R.Strode, bet LR Satiksmes ministriju – viņas partijas biedrs Ainārs Šlesers, domē uzvirmoja ideja atjaunot Daugavpils pievārtē esošo Lociku lidlauku, bijušo militāro lidlauku pārveidojot par pasažieru lidostu. Pašvaldības sagatavotais lidostas atjaunošanas projekts izsauca pretrunīgu reakciju sabiedrībā. Tā lielās dārdzības un jaunu pilsētas kredītsaistību dēļ tika apšaubīta šī projekta nepieciešamība, jo pilsēta atrodas autoceļu un dzelzceļu krustpunktā. Vienu kilometru no skrejceļa esošā Lociku ciema iedzīvotāji bažījās par lidmašīnu radīto troksni.

 

Neskatoties uz šīm iebildēm, 2006.gada janvārī dome izveidoja pašvaldības SIA “Daugavpils lidosta” un no „Parex bankas” uz 15 gadiem aizņēmās vairāk nekā vienu miljonu latu, lai iegādātos 231,77 ha lielu zemesgabalu. Kredīta atmaksāšanai bija jāsākās 2010.gadā. Projekta tehniski ekonomiskais pamatojums izmaksājis vēl ceturtdaļu miljona latu. Pieaicināto ārzemju ekspertu aplēses rāda, ka kopumā līdz 2025.gadam lidostā vajadzēs investēt 33 miljonus latu – tas ir turpat 70% pilsētas budžeta gada ieņēmumu. 2010.gadā vien pašvaldība aizņēmumu un līzingu atmaksai tērēs tuvu diviem miljoniem latu. Parādsaistības kopumā ir tēma, ko R.Strodei pārmeta atsevišķi mediji – pirms viņas nākšanas pie varas pilsēta bija parādā 7 miljonus latu, bet 2008.gada novembrī pilsētas kredītu nasta pieauga līdz 47 miljoniem latu.

 

2007.gadā sākti renovācijas priekšdarbi. Lai arī lidostas izveides koncepcija tikai līdz 2013.gadam paredz tajā izveidot loģistisko centru, pašvaldības uzņēmuma „Daugavpils lidosta” vadītājs solīja, ka jau 2013.gadā lidosta apkalpos vienu miljonu pasažieru. Salīdzinājumam, citā Latvijas reģionālajā - Liepājas - lidostā 2007.gadā “Air Baltic” apkalpoja ap 30 tūkstošiem pasažieru, un 2008.gada oktobrī nolēma lidojumus no Liepājas pārtraukt, lai arī par iekšzemes lidojumiem saņēma dotācijas. 2011.gada sākumā izstrādātais lidostas attīstības plāns paredz, ka lidosta gada laikā apkalpos līdz pusmiljonam pasažieru. Vēlāk lidostas vadība vairs nesolīja konkrētu pārvadāto pasažieru skaitu, bet pauda pārliecību, ka pasažieru lidojumi tiks uzsākti 2010.gadā, un „lidostas izveide uzlabos reģiona pieejamību”.

 

Informācijai: 2009.gada oktobrī Daugavpils dome, SIA "Daugavpils lidosta" un kompāniju "GECI Espanola S.A." un "SRDI S.A." grupa parakstīja memorandu par sadarbību Daugavpils lidostas attīstīšanā. 2011.gada sākumā uzņēmums "Daugavpils lidosta" saņēma piedāvājumu no investoriem - kompānijas "GECI-SRDI Group" par 13 miljonu latu ieguldījumu lidostā, savukārt dome nodrošinās ES līdzfinansējumu infrastruktūras nodrošināšanai. Pasažieru pārvadājumu sākšana tiek paredzēta 2013.gadā. 2011.gada martā SIA "Daugavpils lidosta" gatavojās iesniegt izvērtēšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Latvijas-Lietuvas-Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros projektu, kurš paredz ieguldīt lidostas infrastruktūras sakārtošanā 1,678 miljonus latu.

 

Avoti:

LETA, Diena, Latgales Laiks, Daugavpils pilsētas pašvaldības budžets 2010.gadam

Baranovska, I. Kurp varēs aizlidot no Daugavpils lidostas. Latgales Laiks. 30.01.2007.

Soikāns, I. Apstiprina gatavību attīstīt Daugavpils lidostu. LETA. 19.07.2010.

Soikāns, I. Izstrādāts Daugavpils lidostas attīstības dokuments. LETA. 04.02.2011.

Minova, I.  2013.gadā ieplānots pirmais avioreiss no “Daugavpils”. Latgales Laiks. 29.03.2011.

 

 

uz augšu

 

2008.gada beigās Daugavpils dome saskaņoja tramvaja biļešu cenu celšanu no 25 līdz 30 santīmiem. Domes vadītāja R.Strode izteicās, ka tramvaju uzņēmumam tas ir „izdzīvošanas tarifs”. Taču 2009.gada sākumā Daugavpils domes revīzijā atklājās, ka nebija pietiekami izvērtēta uzņēmuma finansiālā darbība. Revīzijā secināts, ka uzņēmums taupības režīma laikā nav skopojies grezniem pirkumiem. Lai arī uzņēmums 2008.gadā strādāja ar gandrīz miljonu latu lieliem zaudējumiem, tā vadītājs Genādijs Ivanovs saņēma, kā to raksturoja mediji, Daugavpils mērogam „fantastisku” algu 1300 LVL apmērā, visi 13 viņa padotie saņēma ikmēneša prēmiju 50% apmērā no darba algas. Kā „citi administratīvā aparāta izdevumi” figurēja 24 000 LVL, kas tērēti fotoaparātu, mobilo telefonu, jaunu mēbeļu iegādei. Preses konferencē par šīs revīzijas rezultātiem R.Strode uz visiem pārmetumiem atbildēja, ka G.Ivanovam izteikts rājiens.

 

Avoti: LETA, „Vesti segodnja”

 

 

 

R.Strodes kopš 2005.gada marta vadītā sasaukumā pieņemtie domes lēmumi raisīja plašu rezonansi sabiedrībā, radot minējumus par savtīgām interesēm vai izdabāšanu turīgiem Daugavpils privātmāju rajona iedzīvotājiem. Piemēram, 2006.gada janvārī Stropu meža masīvā tika izcirstas 238 priedes, lai blakus asfaltētam ceļam izbūvētu taisnāku 3 km garu šoseju uz privātmāju rajonu. R.Strode vēl viena ceļa nepieciešamību cauri mežam skaidroja ar vasarnīcu kooperatīvu, jo „daudziem pensionāriem nākas 2 km vilkt uz sava kupra [mazdārziņā] izaudzēto”. Vietējā prese gan uzsvēra, ka visiem ir labi zināms – ceļš neved uz pensionāru vasarnīcām, bet gan vietējo bagātnieku villām. Turklāt viena no domes koalīcijas deputātiem – Jevgenija Vasiļjeva amatpersonas deklarācija rāda, ka viņš vienlaikus bija ceļa izbūvi veikušā būvuzņēmuma „Gādība” izpilddirektors un loceklis domes pilsētbūvniecības komisijā, kas pēc nolikuma izskata un virza akcentēšanai būvvaldē būvprojektus.

 

Līdzīga lojalitāte un atbalsts būvniecības projektiem R.Strodes vadītajiem domes sasaukumiem bija uzņēmuma „Ditton būve” iecerētiem projektiem. Uzņēmuma līdzīpašnieks Eduards Zavadskis 2004.gada decembrī ziedojis R.Strodes pārstāvētajai partijai 9 500 LVL. Uzņēmuma „Ditton” ieceri būvēt 15-stāvīgu ēku tiešā Daugavpils vēsturiskās apbūves tuvumā skolas stadiona un tenisa kortu vietā neilgi pirms 2005.gada marta pašvaldību vēlēšanām R.Strodes vadītā dome noraidīja, taču jau pēc vēlēšanām šim projektam tajā pašā vietā deva zaļo gaismu.

 

 

Avoti: LETA, „Naša Gazeta”

 

 

 

Veicot pētījumu par administratīvo resursu izmantošanas novērošanu pirms 2005.gada pašvaldību vēlēšanām, “Sabiedrība par atklātību - Delna” fiksēja vairākus institucionālā un mediju resursu izmantošanas gadījumus, kad tābrīža Daugavpils domes priekšsēdētāja R.Strode izmantoja savu mēra statusu, lai vairotu savu publicitāti pirms vēlēšanām. Piemēram, R.Strode viņas pārstāvētas partijas „Latvijas Ceļš” (LC) reklāmas klipa filmēšanai 2005.gadā izmantoja sev padotu iestādi – Daugavpils Poļu bērnudārzu, kas Delnas vērtējumā ir administratīvo resursu  izmantošanas gadījums. Filmēšanā piedalījās ap 15 bērnudārza audzēkņi, ar kuriem R.Strode esot spēlējusies.

 

Avoti: Delna, „Naša Gazeta”

 

 

 

2003.gadā SIA “Pellston nami” uzsāka Daugavpils viesnīcas “Latvija” rekonstrukciju, investējot šajā objektā vairākus miljonus ASV dolāru. Vienlaikus Daugavpils dome nolēma rekonstruēt viesnīcai piegulošo Vienības laukumu. Tā kā plānotās laukuma rekonstrukcijas izmaksas bija aptuveni 350 000 latu, dome nolēma piesaistīt “privātu sponsoru” līdzekļus.

 

2004.gada vasarā par Vienības laukuma rekonstrukciju Daugavpils dome noslēdza vienošanos ar viesnīcas īpašnieku SIA „Pellston nami”. Uzņēmums apņēmās rekonstruēt Vienības laukumu, savukārt dome apsolīja iznomāt uzņēmumam autostāvvietas laukumā. Tomēr 2004.gada oktobrī izrādījās, ka “Pellston nami” laukuma rekonstrukciju nav pilnībā paveicis. Uzņēmums bija nonācis finanšu grūtībās un rekonstrukcijas kavēšanu skaidroja ar naudas trūkumu. Par sodu dome savukārt neatļāva viesnīcas īpašniekiem izmantot viņu uzbūvētās autostāvvietas, kas aizkavēja viesnīcas darbības uzsākšanu un radīja ievērojamus zaudējumus. Dome sešas reizes atlika rekonstruētās viesnīcas nodošanu ekspluatācijā.

 

„Pellston nami” lūdza Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) izvērtēt pašvaldības rīcību, domes vadībai no būvniekiem pieprasot 156 000 LVL, lai atrisinātu domstarpības par laukuma rekonstrukciju. Lai arī R.Strode apgalvoja, ka naudu no uzņēmuma prasīja kā samaksu domei par laukuma rekonstrukcijas pabeigšanu, uzņēmuma vadītājs medijiem uzsvēra, ka R.Strode neprecizēja, kādiem mērķiem domāta viņas pieprasītā nauda.

 

Lai gan joprojām bija spēkā līgums par laukuma rekonstrukciju ar „Pellston namiem”, pašvaldība izsludināja jaunu konkursu par laukuma rekonstrukciju. Tika ziņots, ka vēl līdz šī konkursa beigām SIA „Būvmehanizācija” pilnā sparā strādājusi Vienības laukumā, jo tā bija “Pellston namu” apakšuzņēmēja. Laikraksts „Latgales Laiks” vērsa uzmanību uz iespējamo interešu konfliktu, jo viens no „Būvmehanizācijas” īpašniekiem ir R.Strodes vietnieks Andrejs Dauksts.

 

Lai gan sākotnēji Daugavpils dome iesniedza tiesā prasību piedzīt no “Pellston namiem” soda naudu par būvdarbu kavēšanu, tomēr 2005.gada jūnijā dome un viesnīcas īpašnieki panāca mierizlīgumu.

 

Avoti: LETA, Latgales Laiks

 

 

uz augšu

1994.gadā maijā ievēlēta Daugavpils domē no Tautas Saskaņas partijas. Nepilnu gadu vēlāk, 1995.gada martā, pusgadu pirms 6.Saeimas vēlēšanām, kļuva par savienības „Latvijas ceļš” (LC) biedri, tika izvirzīta par LC deputāta kandidāti 6.Saeimas vēlēšanām, taču savu kandidatūru atsauca. 1997.gadā ievēlēta par Daugavpils domes deputāti no Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas (LSDSP) saraksta (togad LC nebija saraksta Daugavpilī) un kļuva par domes priekšsēdētāja pirmo vietnieci. 2001.gadā atkal ievēlēta par deputāti jau no LC saraksta. 2009.gadā ievēlēta Daugavpils domē no LPP/LC saraksta.

 

Avots: LETA