Atpakaļ uz sarakstu Kandidātu arhīvs
Disciplinārlieta par formas tērpu piegādes izsoli Aizsardzības ministrijā
1999.gada 1.novembrī Aizsardzības ministrija (AM) apstiprināja nolikumu izsolei, kurā tika meklēts lauku formas tērpu piegādātājs. Izsolē piedalījās 13 firmas, no kurām pasūtījumam tika izraudzītas četras, SIA “Tehnoloģijas centrs AM” tika atzīta par vienu no uzvarētājām.
SIA “Tehnoloģijas centrs AM” daļēji piederēja valstij (51% kapitāldaļu piederēja BO VAS “Aizsardzības īpašumu fonds”, kuras akciju turētājs ir AM un 49% “Collect L.L.C.”).
Izsoles komisijas priekšsēdētājs bija P.Simsons.
BO VAS “Aizsardzības īpašumu fonds” akciju turētājs ir Aizsardzības ministrija, kuru pārstāvēja trīs pilnvarnieki. P.Simsons, AM Nodrošinājuma departamenta direktors bija viens no pilnvarniekiem. Vienlaikus P.Simsons bija AM izsoles komisijas priekšsēdētājs.
Tobrīdējais Ministru prezidents Andris Šķēle (TP) vērsās ar lūgumu izvērtēt AM izsoli Korupcijas novēršanas padomē (KNP).
Korupcijas novēršanas padomes sekretariāts uzskatīja, ka P.Simsons ir nonācis interešu konflikta situācijā, jo, bija valsts pilnvarnieks vienā no konkursā uzvarējušām firmām un vienlaikus atradās konkursa komisijā. Pats Simsons neuzskatīja, ka ir nonācis interešu konfliktā, jo lēmums pieņemts koleģiāli un viņam nav bijušas privātas intereses. Kā vienā, tā otrā amatā viņam algu maksā valsts.
Korupcijas novēršanas padomes sekretariāts uzskatīja, ka P.Simsonam bija pienākums nodot attiecīgo funkciju veikšanu citai kompetentai amatpersonai. Turklāt, veicot izsoli, pārkāpti MK noteikumi par izsolēm un konkursiem valsts un pašvaldību pasūtījuma piešķiršanai, kas nosaka, ka komisijas locekļi nevar vienlaikus pārstāvēt gan pasūtītāju, gan piegādātāju. KNP arī norāda, ka konkursa nolikumā bija noteikts, ka piegādātājam jābūt visamz viena gada pieredzei formas tērpu šūšanā, taču SIA “Tehnoloģijas centrs AM” tādas nav bijis.
Tobrīdējais Aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis norādīja, ka, visticamāk, “tur korupcijas nav”, taču P.Simsonam vajadzēja saprast, ka kādam varētu rasties pretenzijas un vajadzēja paredzēt sava lēmuma sekas. Ministrs pret P.Simsonu ierosināja disciplinārlietu, uz izmeklēšanas laiku P.Simsonu atbrīvojot no amata. Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija pārkāpumus P.Simsona rīcībā nesaskatīja, un lieta tika izbeigta. Vienlaikus AM ministrs norādīja, ka P.Simsona rīcībā atklāti citi pārkāpumi, par kuriem viņam draud disciplināratbildība.
Disciplinārlieta par pārkāpumiem AM rīkotajos konkursos un valsts pasūtījumos
Drīz pēc P.Simsona atjaunošanas amatā pret viņu tika ierosināta cita disciplinārlieta un viņam atkal bija jāatkāpjas no pienākumu pildīšanas. 2000.gada 29.martā Aizsardzības ministrijā (AM) sākta disciplinārlieta, jo Simsona darbībā atklāti vismaz trīs pārkāpumi saistībā ar AM Nodrošinājuma departamenta rīkotajiem konkursiem un valsts pasūtījuma veidošanu. 2000.gada maijā P.Simsons tika atbrīvots no amata. Rīkojumu par Nodrošinājuma departamenta vadītāja P.Simsona atbrīvošanu no amata parakstīja AM valsts sekretārs J.Sārts. Viņš paziņoja, ka plāno reorganizēt šo departamentu, lai uzlabotu ministrijas apgādes sistēmu.
J.Sārts skaidroja, ka dienesta izmeklēšanā atklāts, ka ilgstoši pārkāptas virkne dažādu normu, kas saistītas ar iegāžu jautājumiem, “izdarīts būtisks kaitējums AM morālajai sejai. P.Simsona darbībā konstatēti septiņi dažādi procesuāli pārkāpumi.”
Uz P.Simsona atbrīvošanu reaģēja Valsts civildienesta pārvalde (VCP) paziņojot, ka viņa atbrīvošana no amata ir nepamatota un par izdarītajiem pārkāpumiem viņam atbilstošāks sods būtu rājiens. VCP uzlika par pienākumu AM viņu atjaunot amatā, ko ministrija arī izdarīja.
Taču ministriju neapmierināja VCP lēmums, tādēļ vērsās pie tiesībsargājošām iestādēm, lūdzot izvērtēt lietas apstākļus.
P.Simsons tika atjaunots amatā, taču pa to laiku viņa iepriekš vadītais departaments tika reorganizēts, likvidēts arī viņa iepriekš ieņemtais amats. P.Simsons citam amatam nepiekrita, kas beidzās ar rīkojumu par viņa atbrīvošanu no amata, pamatojoties uz likuma "Par civildienestu" pantu, kas paredz atbrīvošanu no darba sakarā ar būtisku pienākumu loka un darba nosacījumu maiņu.
Avoti:
I.Šņore “AM pārstāvis nepiekrīt Korupcijas novēršanas padomes atzinumam par pārkāpumiem, rīkojot izsoli par formas tērpu iegādi”, LETA, 07.03.2000.
I.Šņore “Saistībā ar AM formas tērpu konkursu izvērtēs Nodrošinājuma departamenta direktora atbilstību amatam”, LETA,13.03.2000.
I.Šņore “Pret AM Nodrošinājuma departamenta direktoru ierosināta jauna disciplinārlieta”,LETA, 30.03.2000.
J.Silakalns “Simsons atbrīvots no amata, tiks reorganizēti Aizsardzības ministrijas Nodrošinājuma departaments un Juridiskais departaments”, LETA, 22.05.2000.
D.Ponomarova “Valsts civildienesta pārvalde Simsona atbrīvošanu no amata atzīst par nepamatotu”, LETA, 27.07.2000.
J.Saulīte “Laikraksts: AM negribīgi atjauno amatā atlaisto ierēdni Simsonu”, LETA, 10.08.2000.
I.Šņore “Prokuratūra Valsts civildienesta pārvaldes lēmumu par AM ierēdņa Simsona atjaunošanu darbā atzīst par nepamatotu”, LETA, 19.09.2000.
Partiju maiņa
P.Simsons 1993.gada 5.Saeimas vēlēšanās kandidējis Latvijas zemnieku savienības sarakstā. 1997.gadā Rīgas domes vēlēšanās kandidēja no Kristīgās Tautas partijas saraksta. 1998.gada oktobrī kandidējis 7.Saeimas vēlēšanās no Darba partijas, Kristīgi demokrātiskās savienības, Latvijas Zaļās partijas apvienības saraksta. 2001.gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā, kandidējis no Kristīgi Demokrātiskās savienības, bet 2002.gada 8.Saeimas vēlēšanās no Latvijas Pirmās partijas. Arī 2006.gada 9.Saeimas vēlēšanās kandidēja no Latvijas Pirmās partijas un LC vēlēšanu apvienības saraksta.
Avots:
LETA
Pēdējās izmaiņas veiktas 15.12.2014
