Kandidātu arhīvs

Nils Ušakovs
Medijos:

Piezīme: Saskaņas saraksta premjera amata kandidāts 

Atrastās informācijas kopsavilkums:

Aizdomas par pašvaldības naudas izmantošanu tēla spodrināšanai

2011. gada vasarā, dažus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām, rīdzinieku pastkastītēs sāka nonākt bezmaksas izdevums „Pastnieks”, kurā ievērojama vieta bija atvēlēta N.Ušakova un viņa vadītās Rīgas domes labajiem darbiem.

„Pastnieka” izdevējs bija 2011. gada 25.maijā dibināta, Krievijas pilsonim Dmitrijam Glotovam piederoša SIA "Baggy". Izdevuma redaktors bija ilggadējais Rīgas domes sabiedrisko attiecību speciālists Dzintars Zaļūksnis, kurš sacīja, ka nezinot, kur izdevējs ņem finansējumu. Lai gan saikne ar Rīgas domi un „Saskaņas centru” tika noliegta, augusta beigās pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" nolēma, ka turpmāk šo nedēļas izdevumu iznēsās tā sētnieki, bet apmaiņā uzņēmumam būs iespēja tajā ievietot savu aktuālo informāciju. Uzņēmums norādīja, ka tas ir izdevīgi, jo sava izdevuma veidošana esot atzīta par pārāk dārgu. 

Kā ziņoja TV3 raidījums „Nekā personīga", „Pastnieks” arī uzvarēja Rīgas Centrāltirgus konkursā par informācijas izplatīšanu, izkonkurējot citus izdevumus ar savu tirāžu - 200 000 eksemplāru. Tik liela tā gan bija tikai līdz vēlēšanām un pēc tam strauji kritās līdz 30 000 eksemplāru. Dažus mēnešus pēc Saeimas vēlēšanām „Pastnieka” izdošana tika pārtraukta pavisam.

„Pastnieka” publikācijas saistībā ar tā izdošanas un finansēšanas kārtību pārbaudīja KNAB, bet aģitācijas kārtības pārkāpumus nekonstatēja. 

2012.gadā Rīgas domes vadība tēla spodrināšanai izvēlējās citu stratēģiju, proti, ar pašvaldības uzņēmumu starpniecību pērkot reklāmas laukumus virknē mediju. Lielākie uzņēmumi reklāmas pakalpojumiem medijos atvēlēja vismaz 600 tūkstošus latu, kas ir ievērojami vairāk nekā pašvaldību vēlēšanu gadā viena politiskā partija drīkst tērēt reklāmas izdevumiem. Kā pozitīvo darbu veicēji reklāmās parādījās galvenokārt Rīgas mērs N.Ušakovs  un viņa vietnieks A.Ameriks („Gods kalpot Rīgai!”)

„Re:Baltica”, kas 2012.gada rudenī veica pētījumu RD uzņēmumu reklāmas līgumiem, neizdevās Rīgas domē noskaidrot pakalpojumu apjomu, jo formāli RD kapitālsabiedrību mārketinga un reklāmas aktivitātes bija tikai to vadītāju pārziņā. Tomēr neoficiāli vairāki to pārstāvji apstiprināja, ka reklāmas līgumi ir RD norādījums. Bijušais Rīgas centrāltirgus vadītājs Dainis Liepiņš atcerējās, ka pēc 2009.gada pašvaldību vēlēšanām pie viņa atnācis N.Ušakova partijas biedrs un bijušais kolēģis no „Pirmā Baltijas kanāla” Vadims Baraņņiks. D.Liepiņš aicināts parakstīt jau sagatavotus līgumus, kuros pie mediju nosaukumiem un summām bijuši atstāti tukšumi vēlākai aizpildīšanai. Kad D.Liepiņš atteicies to darīt, sekojis N.Ušakova zvans ar jautājumu: „Kas notiek?”

Iegūt N.Ušakova skaidrojumu par lielajiem reklāmas līgumiem, ar kuru palīdzību par rīdzinieku naudu pirmsvēlēšanu laikā tika veidots domes vadības pozitīvais tēls, pētījuma autoriem neizdevās. Triju nedēļu laikā viņš neatrada laiku intervijai ar Re:Baltica žurnālistiem, apliecinot, ka par netīkamām tēmām ar žurnālistiem nerunā.

Avoti:
Stankeviča, Z. Bezmaksas laikrakstu "Pastnieks" rīdziniekiem pienesīs "Rīgas namu pārvaldnieka" sētnieki. Leta, 23.08.2011.
TV3 raidījums „Nekā personīga”, 28.08.2011.
Tv3 raidījums „Nekā personīga”, 08.01.2012.
Stankēviča, Z. Bezmaksas izdevums "Pastnieks" turpina iznākt. Leta. 11.01.2012.
Re:Baltica”. Šis nav Rīgas domes reklāmraksts. Ir. 07.11.2012.
LTV „De Facto”. Aizdomas, ka Rīgas domes vadība vēlas uz kapitālsabiedrību rēķina spodrināt spalvas. 25.03.2012.

Uz augšu

Atrod iespēju saņemt lielu transporta kompensāciju

Nils Ušakovs, kurš kopš dzimšanas dzīvoja Rīgā, Imantā, 2007. gadā kļuva par Rīgas tuvumā esošā Carnikavas novada iedzīvotāju, kas parlamenta deputātam pavēra iespēju ik mēnesi saņemt vairāk nekā 400 latu lielu dzīvojamo telpu īres kompensāciju. Par kompensācijas piešķiršanu atbildīgās Saeimas amatpersonas uzsvēra— formāli likums nav pārkāpts, varot runāt vienīgi par deputāta ētiku.

Pats N.Ušakovs šajā solī neredzēja neko nosodāmu, jo “to man likums atļauj”. Kā liecina Saeimas interneta mājaslapā pieejamā statistika, šo kompensāciju viņš sācis saņemt 2007.gada augustā.

Avots:
Sloga, G. Likumīgi ir, jārunā par ētiku, Diena, 25.05.2009.

Uz augšu


Necenzētu vārdu lietošana, vadot Rīgas domes sēdi

2009. gada 17. decembra sēdes ierakstā, kas bija ievietots arī domes interneta vietnē, bija dzirdams, kā mērs N.Ušakovs tās laikā klusā sarunā ar savu vietnieku Aināru Šleseru lieto virkni necenzētu vārdu. Viņš arī pauda neglaimojošus komentārus par vienu no ziņotājiem. Partijas „Visu Latvijai” pārstāvis Raivis Dzintars vērsās Pašvaldības policijā, aicinot sodīt N.Ušakovu par sīko huligānismu, kas ir administratīvs pārkāpums. Pašvaldības policija, kas ir Rīgas pašvaldības struktūrvienība, sāka administratīvo lietvedību, taču izbeidza to, pamatojot, ka notikušajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Ticis ņemts vērā arī tas, ka policija nesaņēma sūdzības no personām, kuras piedalījās šajā Rīgas domes sēdē un netika konstatēta sabiedriskās kārtības traucēšana. N.Ušakovs par šo situāciju atvainojās, sakot, ka ir daži vārdi, kurus izmantot nevajag.

Pēc Domes opozīcijas - "Pilsoniskās savienības" un "Jaunā laika"– frakciju deputāti ierosinājuma tika sasaukta ārkārtas sēde, lai lemtu par N.Ušakova atstādināšanu no amata. Par balsojot tikai opozīcijai, kam domē bija 22 balsis no 60, N.Ušakovs amatu saglabāja.

Avoti:
Rutka, A. Pašvaldības policija izbeigusi pret Ušakovu sākto administratīvo lietvedību par lamāšanos. LETA, 17.05.2010
Vilemsons, M. Ušakovs saglabā Rīgas mēra amatu. LETA, 05.01.2010
Youtube publicētie fragmenti no Rīgas domes sēdes, kurā sarunājas tās vadītājs N.Ušakovs un vicemērs A.Šlesers (skatīts 23.07.2014)

Uz augšu

Ziņu sižetu pasūtīšana Baltijas Pirmajā kanālā

2012.gada sākumā portāls Kompromat.lv publicēja fragmentus no Rīgas mēra Nila Ušakova elektroniskās sarakstes. Tā atklāja, ka, gan būdams 9.Saeimas deputāts, gan vēlāk ieņemdams Rīgas domes priekšsēdētāja amatu, N.Ušakovs devis rakstiskus norādījumus savas bijušās darba vietas - televīzijas „Pirmais Baltijas kanāls” (PBK) - žurnālistiem par to, kādi ziņu sižeti gatavojami.

Lielākā daļa publicētās sarakstes attiecas uz laiku, kad N.Ušakovs bija 9.Saeimas deputāts. No tās secināms, ka viņš regulāri elektroniski sazinājies ar PBK ziņu dienesta darbiniekiem, uzskaitot ar paša vadītās partijas "Saskaņas centrs" (SC) aktivitātēm saistītus notikumus, par kuriem televīzijai jāgatavo reportāžas. Viņš arī saskaņojis žurnālistu ieteikto notikumu atspoguļošanu. Piemēram, 2010.gada 31.augustā no N.Ušakova elektroniskā pasta ziņu dienesta darbiniekiem nosūtīti jautājumi, kas žurnālistiem būtu viņam jāuzdod par Rīgas trūcīgajiem iedzīvotājiem, Zinību dienu, kā arī par SC aktualitātēm. Savukārt dienu iepriekš no N.Ušakova elektroniskās adreses izsūtīts nedēļas plāns ar katras dienas pasākumiem un precizējošām norādēm, kā tie jāatspoguļo. Kompromat.lv publiskoja saraksti, kas bija notikusi 2009. un 2010.gadā.

Ne N.Ušakovs, ne PBK pārstāvji nav skaidri atbildējuši, vai portālā ievietotā sarakste ir autentiska. Viņa tā laika preses sekretāre Anna Kononova „Dienai” vien norādīja, ka "N.Ušakovs nekomentē nozagto un, iespējams, safabricēto saraksti un ar to saistītas publikācijas."

Vēl pirms tam – 2011.gada nogalē - Kompromat.lv publicēja N.Ušakova 2008.gada saraksti ar toreizējo Krievijas vēstniecības padomnieku Aleksandru Hapilovu, kuru vēlāk turēja aizdomās par spiegošanu. Sarakstē bija runa par organizācijas "Mums pa ceļam" rīkotu jauniešu konferenci, kuru līdzfinansēja Krievijas vēstniecība.

2011.gada novembra beigās N.Ušakovs vērsās policijā, aicinot izmeklēt informācijas noplūdi no viņa elektroniskā pasta. Policija sāka kriminālprocesu un 2011.gada 15.decembrī L.Jākobsonu aizturēja, kā arī veica kratīšanu viņa dzīvesvietā. 2012.gada 29.martā L.Jākobsons tika savainots ar nazi viņa mājas kāpņutelpā.

L.Jākobsons tika apsūdzēts pēc Krimināllikuma 144.panta 1.daļas - par korespondences, pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas un citas informācijas noslēpuma pārkāpšanu. Viņš pats sevi par vainīgu neuzskata, norādot, ka darījis žurnālista darbu un darījis sabiedrībai zināmus būtiskus faktus. Lietas iztiesāšana, kas notiek slēgtās sēdēs, nav beigusies.

Avoti:
Kompromat.lv Publicētā sarakste (skatīts 23.07.2014)
Lazdiņš, A. Tādi sižeti man, lūk, sanāk! “Diena”. 03.02.2012.
Lazdiņš, A. Ušakovs nekomentē aizdomas par PBK ziņu ietekmēšanu, eksperti kritiski. “Diena”. 03.02.2012.
Skruzis, J. Saistībā ar Ušakova e-pasta uzlaušanu policija veic kratīšanu pie "Kompromat.lv" pārstāvja. Leta. 15.12.2011.
Rutka, A., Skruzis, J. Rīgā kādas ēkas kāpņutelpā sašauts "Kompromat.lv" žurnālists Jākobsons. Leta. 29.03.2012.
Gailāne, G. Krimināllietu par Ušakova elektroniskā pasta vēstuļu publiskošanu skatīs septembra beigās. Leta. 16.06.2014.

Uz augšu

Korupcijas skandāli Rīgas domes struktūrvienībās

Kopš 2009.gada, kad N.Ušakovs kļuva par mēru, ierosinātas vairākas krimināllietas saistībā ar korupciju tās struktūrvienībās. Korupcijas apkarošanas un novēršanas biroja vadītāja vietniece Juta Strīķe sacījusi, ka "pilnīgi viennozīmīgi korupcija Rīgas domē ir aktuāla" un ka no Rīgas domes vadības puses nav redzami centieni pret to cīnīties. N.Ušakovs šim vērtējumam nepiekrita – viņaprāt, korupcijas gadījumu skaits (astoņas ierosinātas krimināllietas laika posmā no 2009.līdz intervijas brīdim 2013.gada martā) ir „labs rezultāts, ņemot vērā, ka Rīgas pašvaldībā kopumā strādā 25 000 darbinieku”.
 

Kukuļošana Satiksmes departamentā

Viena no skaļākajām bija 2013.gada februārī KNAB sāktā krimināllieta saistībā ar kukuļošanu Rīgas Domes Satiksmes departamentā. Biroja rīcībā esošā informācija liecinot, ka departamenta amatpersona par labvēlīgu lēmumu pieņemšanu saistībā ar pasažieru pārvadājumiem Rīgas pilsētā prasījusi veikt regulārus maksājumus arodbiedrībai. LTV raidījums „Panorāma” toreiz ziņoja, ka no mikroautobusu pārvadājumu uzņēmumiem ik mēnesi prasīts 50 latu kukulis par katru mikroautobusu, kas kursē Rīgā. Pretī solīts labvēlīgs lēmums "Rīgas satiksmes" konkursā par mikroautobusu pakalpojumu nodrošināšanu, kurā 2012.gada nogalē par uzvarētāju gan tika pasludināta ar RD vadošās koalīcijas partijas "Gods kalpot Rīgai!" biedru Aleksandru Brandavu saistītā pilnsabiedrība "Rīgas mikroautobusu satiksme". Prasīta nauda nonākusi Rīgas domes vadībai pietuvinātās un pašvaldības līdzfinansētās arodbiedrības LABA rīcībā. Kopumā kukuļos samaksāti vismaz 150 000 latu.

Mediji ziņoja, ka viens no diviem KNAB aizdomās turētajiem bija LABA bijušais vadītājs, RD Satiksmes departamenta direktora biroja vadītājs Vitālijs Reinbahs, bet otrs – tā brīža LABA vadītājs Raimonds Gailis. Viņš startēja 2013.gada RD vēlēšanās no SC un GKR saraksta, un N.Ušakovs aicināja balsotājus pretim R.Gaiļa vārdam vilkt plusiņus.   
KNAB darbības Satiksmes departamentā N.Ušakovs nosauca par partijas "Vienotība" politisku pasūtījumu un sacīja, ka nekāda iekšējā izmeklēšana netiks veikta.
 

Kukuļņemšana saistībā ar pārvadājumu kontroles neveikšanu

Gadu iepriekš – 2012.gada februārī - KNAB sāka kriminālprocesu pret Rīgas pašvaldības amatpersonām par kukuļņemšanu saistībā ar pārvadājumu kontroles neveikšanu. KNAB ziņoja, ka tā rīcībā esošā informācija liecina - Kontroles dienesta amatpersonas regulāri ilgākā laika posmā pieņēmušas kukuļus no autopārvadātājiem par to, lai amatpersonas pienācīgi nefiksētu pārkāpumus un par tiem nepiemērotu sodus vai piemērotu mazākus sodus kukuļdevēju interesēs.

Šajā lietā 2014.gada februārī Rīgas tiesas apgabala prokuratūra uzrādīja apsūdzības 18 personām.

Kukulņemšana Mājokļu un vides departamentā

2012.gada septembrī KNAB saistībā ar iespējamiem korupcijas noziegumiem veica kratīšanu RD Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldē un aizturēja septiņas personas, to skaitā pārvaldes vadītāju Āriju Stabiņu. KNAB informēja, ka tā rīcībā esošie pierādījumi liecina - pārvaldes darbinieki ilgstoši pieņēmuši kukuļus saistībā ar lēmumiem par pašvaldības īres dzīvokļu piešķiršanu. 2013.gada maijā KNAB lūdza Ģenerālprokuratūru sākt pret Ā.Stabiņu kriminālvajāšanu, bet jūnija vidū atklājās, ka viņa pretēji tiesas drošības līdzeklī noteiktajam aizliegumam pametusi valsti, un viņas atrašanās vieta nav zināma. Pusgadu vēlāk KNAB veica kratīšanu RD Mājokļu un vides departamenta direktora Anatolija Aļekesejenko (GKR) kabinetā un piemēroja aizdomās turētā statusu par kukuļņemšanu lielā apmērā.

N.Ušakovs par atklāto izteicās skopi, vien sakot, ka nav skaidrs, kā Ā.Stabiņa varējusi apiet elektronisko rindu, un solot veikt auditu, lai pārbaudītu datus par dzīvokļa piešķiršanas procesu.

Pazudušais Rīgas namu miljons

Liela mēroga noziedzīgas darbības RD struktūrās N.Ušakova vadīšanas laikā atklājusi arī Valsts policija. Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde 2012.gada rudenī sāka kriminālprocesu par nelikumībām Rīgas pašvaldības uzņēmumā „Rīgas nami” un tā ietvaros aizturēja uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Kārli Kavacu. Atklātībā nonāca informācija, ka no „Rīgas namiem” aizpludināti visi tā brīvie līdzekļi - 4,8 miljonu latu, no kuriem 1,2 miljonus uzņēmums tā arī neatguva. K.Kavacs, tiek turēts aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tā izraisījusi smagas sekas vai izdarīta mantkārīgā nolūkā.

RN kapitāldaļu turētājs ir N.Ušakova vietnieks Andris Ameriks, kurš norādīja, ka nekādus pārkāpumus netika manījis. Trūkumus A.Amerika darbā nesaskatīja arī N.Ušakovs, notikušajā vainojot tikai RN valdes locekļus un revidentu.

Avoti:
KNAB preses relīze. 17.05.2013.
LTV „Panorāma” 50 latu nodeva par mikroautobusu Rīgā. 17.05.2013.
Stankeviča, Z. Kristovskis, G. Aizdomās par kukuļošanu Rīgas domes Satiksmesdepartamentā tiek turēts bijušais LABA vadītājs Reinbahs. Leta. 17.05.2013.
Reinbahs vēršas tiesā pret LTV par nepatiesa un apmelojoša sižeta pārraidīšanu, “Diena”. 20.05.2013.
LTV „Panorāma”  SC deputāti saņem algu arodbiedrībā. 24.05.2013.
KNAB preses relīze. 09.03.2012.
Kristovskis, G. Strīķe: Patlaban no Rīgas domes vadības puses nav vērojami praktiski darbi cīņā pret korupciju. Leta. 26.03.2013.
Kristovskis, G. 8 personām uzrāda apsūdzības saistībā ar kukuļošanu Rīgas domes Satiksmes departamenta Kontroles dienestā. Leta. 08.02.2014.
Stankeviča, Z., Skruzis, J. Aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu policija aizturējusi „Rīgas namu” bijušo vadītāju Kavacu. Leta, 02.10.2012.
TV3 „Nekā personīga” Kavaca darījumi  07.10.2012.
TV3 „Nekā personīga” Aizplūdusī nauda 21.10.2012.
Sprance, I. Kā nozūmēt miljonu. „Ir”. 28.11.2012.

Uz augšu

Pārkāpumi Rīgas brīvostā

2013.gada februārī Valsts kontrole ziņoja, ka laika periodā no 2009. līdz 2011.gadam Rīgas brīvostā ir bijuši nelietderīgi un nelikumīgi tēriņi vairāk nekā 41 miljona latu apmērā. Lai gan revīzijā tika atklāti plaši un sistemātiski normatīvo aktu pārkāpumi, kuru rezultātā nelietderīgi tērēta nauda un nav gūti iespējamie ienākumi, Rīgas mērs un brīvostas valdes loceklis N.Ušakovs pauda viedokli, ka VK atzinums vien neapliecina brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova pretlikumīgas darbības un savs atzinums vēl jāsniedz Ģenerālprokuratūrai. Pamatojoties uz VK revīzijas rezultātiem, tika sasaukta arī brīvostas ārkārtas valdes sēde ar mērķi atbrīvot no amata tās pārvaldnieku Leonīdu Loginovu, taču N.Ušakovs un citi Rīgas domes pārstāvji ostas valdē balsoja par viņa atstāšanu amatā.

Saistībā ar atklātajiem pārkāpumiem VK vērsās Ģenerālprokuratūrā, taču valsts kontroliere Elita Krūmiņa pauda, ka revīzijas ziņojumā ir identificēti ļoti būtiski pārkāpumi, tāpēc ministriju un Rīgas pašvaldības vadībai ir jāizvērtē, vai RBP valde ir darbojusies profesionāli un atbilstoši, negaidot prokuratūras atzinumu.

Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdis A.Ameriks sacīja, ka pārkāpumi ir jāpierāda un ar VK atzinumu nepietiekot, lai pieņemtu lēmumus. Līdzīgu pozīciju ieņēma N.Ušakovs, sakot, ka ziņojumā ir pozīcijas, kur brīvostas juristi nepiekrīt VK atzinumam un tāpēc „pareizākais būtu sagaidīt Ģenerālprokuratūras viedokli, kas pateiks, kuriem juristiem ir taisnība - ostas vai VK."

Valsts pārstāvji brīvostas valdē nolēma sasaukt ārkārtas valdes sēdi, kurā izskatītu jautājumu par darba attiecību izbeigšanu ar tās pārvaldnieku L.Loginovu. N.Ušakovs un pārējie trīs pašvaldības pārstāvji brīvostas valdē balsoja pret, līdz ar to viņš palika amatā. Aicinājumu atlaist L.Loginovu viņš nosauca par „labējo partiju histēriju”, kas esot skaidrojama ar to zemajiem reitingiem.

VK revīzija aptvēra 2009.-2011.gadu, un rezultāti tika publiskoti 2013.gada sākumā, taču par apšaubāmiem darījumiem Rīgas brīvostā mediji ziņojuši arī pirms tam. 2012.gada februārī LTV raidījums ”De facto” informēja, ka Rīgas brīvostā tiek gatavots vērienīgs līgums par 166 ha lielas platības iznomāšanu kādai gadu iepriekš dibinātai firmai „Baltic Infrastructure Development”, bet tās īpašniece ir firma, kas daļēji pieder pašam L.Loginovam.

Aizbildinoties, ka par īpašniekiem nav zinājuši, nomas līgumu balsojumā atbalstīja gan Rīgas domes pārstāvji Rīgas brīvostas valdē, gan Finanšu ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis. Pēc atklātībā nonākušās informācijas par potenciālā nomnieka saistību ar L.Loginovu N.Ušakovs ostas pārvaldnieka vietniekam, pārvaldei un auditoriem uzdeva izvērtēt, vai, parakstot līgumu, nav saskatāms jebkāds interešu konflikts vai prettiesiskas darbības, sakot, ka līdz informācijas saņemšanai līgums parakstīts netiks. Tomēr jau pēc dažām nedēļām bez valdes ziņas tas tomēr tika izdarīts. Vēl nedēļu vēlāk L.Loginovam daļēji piederošais uzņēmums no saimniekošanas Spilves pļavās atteicās un līgumu lauza.

Avoti:
Ušakovs uzdod izvērtēt zemes nomas līgumu Rīgas brīvostā. Ir.lv (BNS). 15.02.2012.
LTV „De Facto”.Brīvosta nesteidz vērtēt Spilves pļavu nomas līgumu. 26.02.2012.
TV3 „Nekā personīga”. Singapūras uzņēmums lauž līgumu ar Rīgas brīvostu par 166 ha Spilves pļavu nomu 11.03.2012.
Valsts kontroles revīzijas ziņojums.12.03.2013.
Rutule, E. Valsts kontrole atklāj Rīgas brīvostā nelietderīgu līdzekļu tērēšanu; vērsīsies prokuratūrā. Leta. 12.03.2013.
Stankeviča, Z. Ušakovs pagaidām nebalsos par Loginova atstādināšanu. Leta. 15.03.2013.

Uz augšu


Zolitūdes traģēdija


2013.gada 21.novembrī, Zolitūdē iebrūkot lielveikala „Maxima” jumtam, aizgāja bojā 54 cilvēki. Dažas dienas pēc traģēdijas no amata atkāpās Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība), bet Rīgas mērs N.Ušakovs, kura vadītās pašvaldības būvvalde saskaņoja ēkas projekta dokumentāciju un pieņēma to ekspluatācijā, savu atbildību notikušajā nesaskatīja. Viņš uz pārbaudes laiku atstādināja no amata sešus Rīgas būvvaldes darbiniekus, kuri bija piedalījušies sabrukušās ēkas projekta dokumentācijas izvērtēšanā un atļauju izsniegšanā. 2014.gada aprīlī, turpinoties Valsts policijas izmeklēšanai, Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde konstatēja, ka viņu darbā kļūdu nav bijis, līdz ar to darbinieki atjaunojami amatā.

Neilgi pēc tam Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa pēc triju cietušo prasības ierosināja lietu pret N.Ušakovu saistībā ar viņa nepietiekamajām darbībām pēc Zolitūdes traģēdijas, lai noskaidrotu vainīgos un sauktu atbildīgās personas pie atbildības. Lieta ierosināta arī pret ēkas būvnieka SIA "Re&Re" valdes priekšsēdētāju Aināru Pauniņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka N.Ušakovs neuzņēmās atbildību par savā pakļautībā esošās būvvaldes darbību, kā arī nav saucis pie atbildības tās būvvaldes amatpersonas, kas nenodrošināja pilnīgu cilvēku drošību nogruvuma vietā visā būvniecības procesā. Tāpat Rīgas mērs nav ierosinājis izmaiņas normatīvajos aktos vai izdevis attiecīgus rīkojumus, lai šāda situācija pašvaldībā neatkārtotos arī turpmāk. Norādīts arī, ka viņš nav izveidojis kvalitātes kontroles sistēmu, lai būvvalde pašvaldības teritorijā ekspluatācijā nepieņemtu ēkas, kurām pastāv sabrukšanas risks, kā arī mērs savas privātās lietas izvirzījis augstāk par problēmjautājumiem, kas saistīti ar traģēdiju.

Būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs, kurš nebija atstādināto vidū, pēc pārbaudes pauda, ka projekta dokumentācijas izvērtēšanā un atļauju izsniegšanā nav konstatēti tādi pārkāpumi, kas varēja novest pie veikala sabrukšanas - konstatētas tikai formālas nepilnības, kurām nav tiešas ietekmes uz konstrukciju risinājumu noturību.
Tūlīt pēc notikušā vairāki nozares eksperti runāja par trūkumiem sistēmā un nepieciešamību atjaunot Valsts būvinspekciju. Vienlaikus tika norādīts, ka jāvērtē arī būvvaldes atbildība, jo būvvalde ir galvenā iestāde, kas pārrauga un kontrolē būvniecību, tai ir jāpārliecinās par projektā paredzēto risinājumu drošību un jānovērš atkāpes no akceptētā būvprojekta. N.Ušakovs pauda pretēju viedokli, sakot, ka pašvaldību būvvaldes veic Uzņēmumu reģistra funkcijas, proti, reģistrē dokumentus un „praktiski nepārbauda būtību”. 

N.Ušakovs arī kritizēja V.Dombrovski par atkāpšanos, kas esot „cinisks mēģinājums” gūt popularitāti, un pats to darīt negrasījās. Rīgas mērs uzsvēra, ka pirms pieciem mēnešiem viņš ir saņēmis vairāk nekā 58% vēlētāju atbalstu un, viņaprāt, vēlētāju intereses nebūs labāk pārstāvētas, ja viņš demisionēs.

Avoti:
Ušakovs: Ja traģēdija Zolitūdē notika arī būvvaldes dēļ, tā būs domes atbildība. Lsm.lv. 26.11.2013.
Strupka, Z. Advokāts: Jāizvērtē arī Rīgas pilsētas būvvaldes atbildība par traģēdiju Zolitūdē. Leta. 22.11.2013.
Kalaus, M. Ušakovs neplāno atkāpties no Rīgas mēra amata. Leta. 27.11.2013.
Stankeviča, Z. Nekonstatē kļūdas sešiem būvvaldes darbiniekiem, parakstot Zolitūdes "Maxima" dokumentus. Leta. 29.04.2014.
Strupka, Z. Tiesa ierosina lietu pret Ušakovu un "Re&Re" valdes priekšsēdētāju Pauniņu saistībā ar Zolitūdes traģēdiju. Leta. 16.05.2014.

Uz augšu


Šaubas par Lucavsalas zemju cenas pamatotību

2014.gada jūlijā Rīgas dome (RD) nolēma pārdot izsolē pašvaldībai Lucavsalā piederošos zemesgabalus. Pašvaldība norādīja, ka tai naudas apjomīgās teritorijas apsaimniekošanai nebūs un investora piesaiste ir vienīgais tās attīstības veids, turklāt pilsēta tādējādi iegūtu jaunas darbavietas un papildu līdzekļus. Par Lucavsalas nākotni pašvaldība spriedusi jau vairākus gadus. Ja izsole notiks, tas būs lielākais pašvaldības zemju pārdošanas darījums.

RD pašvaldības īpašuma privatizācijas komisija noteica, ka 103 hektāru izsoles sākumcena būs 26,58 miljoni eiro. Pret plānoto darījumu iebilda "Vienotības" un Nacionālās apvienības deputāti, sakot, ka nekustamā īpašuma pārdošana pašvaldības budžeta caurumu lāpīšanai nav pieļaujama. Asus iebildumus izraisīja arī apstiprinātā cena.
Rīgas dome uzsvēra, ka to noteikuši neatkarīgi vērtētāji - firma «Biznesa konsultantu grupa». Kontrolpakete firmā, kas 2013.gadā apgrozījusi nepilnus 200 000 eiro, pieder Alinai Dūdelei. Uzreiz pēc Rīgas domes Privatizācijas komisijas sēdes viņa tika iecelta par pašvaldībai piederošās Rīgas 1. slimnīcas ceturto valdes locekli. Latvijas Radio ziņoja, ka citi šīs slimnīcas valdes locekļi  tur nopelna virs 30 000 eiro gadā.

"Vienotības" un Nacionālās apvienības frakciju deputāti lūguši ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru apturēt Lucavsalas zemju atsavināšanu, kā arī izvērtēt pašvaldības amatpersonu rīcību, neļaujot Rīgas domes deputātiem pārliecināties par atsavināšanas likumību. Viņi uzskata, ka privatizācijas komisijas deputātu vairākuma atteikums organizēt atkārtotu neatkarīgu nekustāmā īpašuma novērtēšanu ir pretrunā ar likuma prasībām un rīdzinieku interesēm.
Šaubas par cenas atbilstību tirgus vērtībai radīja arī fakts, ka pirms septiņiem gadiem dažādas kompānijas kā šīs pašas teritorijas vērtību minēja citas summas - četriem līdz pat 56 miljoniem eiro. Augstāko cenu noteica tirgus līdere «Latio».

Rīgas pašvaldības budžeta deficīts 2014.gadā ir 50,5 miljoni eiro jeb nepilni septiņi procenti no visa gada budžeta.

Avoti:
Stankeviča, Z. Rīgas dome nolemj pārdot 102,9 hektārus Lucavsalas zemes. Leta. 08.07.2014
Stankeviča, Z. Lucavsalas izsoles sākumcena būs 26,58 miljoni eiro. Leta. 29.07.2014
RD nekustamo īpašumu bizness – starp budžeta deficīta «lāpīšanu» un attīstību. Lsm.lv. 01.08.2014
Miļūna, K. Ģenerālprokuroram lūdz apturēt Lucavsalas atsavināšanu. Leta. 05.08.2014

Uz augšu

Pēdējās izmaiņas veiktas 15.12.2014

Lūdzu, autorizējies!

Lai balsotu, lūdzu, autorizējies ar savu sociālo tīklu profilu! Tavi personas dati nebūs pieejami trešajām pusēm!