Kandidātu arhīvs

TB/LNNK

Saeimas deputāts (kopš 1993.gada). Izglītības un zinātnes ministrs (1995.g.dec.-1997.g.febr.). TB/LNNK priekšsēdētājs (1994.-2002.)

Deklarācija CVK

Aizdomas par ienākumiem neatbilstošu pirkumu ģimenē

2000.gadā „Diena” ziņoja, ka M.Grīnblata bijusī sieva Sarmīte Antonijas ielā Rīgā nopirkusi dzīvokli un bēniņus par 45 094 ASV dolāriem, lai gan nedz viņa uzrādītie ienākumi, nedz šķirtās sievas darba vietas neliecināja, ka kāds no viņiem varētu atļauties tik dārga mitekļa iegādi. M.Grīnblats kategoriski noliedza, ka būtu piedalījies dzīvokļa finansēšanā, lai gan esot palīdzējis nokārtot ar to saistītās formalitātes. S.Grīnblate sacījusi, ka pirkumam ņemts privāts kredīts. „Diena” rakstīja, ka M.Grīnblats vairākus rītus manīts iznākam no šī nama, taču viņš atteicās skaidrot, vai laulība šķirta pēc būtības vai formāli. Pēc publikācijas VID sāka M.Grīnblata deklarācijas ārpuskārtas pārbaudi, kurā nekonstatēja pārkāpumus. Tādi netika atrasti arī S.Grīnblates rīcībā.

Avots: Diena

Aizdomas par dienesta stāvokļa izmantošanu

1997.gadā “Diena” rakstīja par vasarnīcām Vecāķos, kuras Rīgas Ziemeļu rajona valde par simbolisku nomas maksu uz vairākiem gadiem iznomājusi saviem darbiniekiem, Saeimas deputātiem, dažādu iestāžu vadītājiem. Viena no vasarnīcām bija iznomāta toreizējā TB/LNNK priekšsēdētāja M.Grīnblata sievai - kā vēlāk noskaidrojās – par 113 latiem gadā. Vairāki avoti norādījuši, ka sākotnēji lēmumus pieņēmis tēvzemietis Andris Pauls-Pāvuls, kurš bija Rīgas Ziemeļu rajona valdes nekustamā īpašuma un tā konversijas nodaļas vadītājs un privatizācijas komisijas priekšsēdētājs, tāpēc vairāki nami tikuši partijas biedriem. M.Grīnblats skaidroja, ka 1995.gadā, kad noslēgts nomas līgums, māja esot bijis grausts, ko ģimene atjaunojusi.
Vēlāk A.Pauls–Pāvuls, kurš pievienojās Tautas partijai, nāca klajā ar informāciju, ka M.Grīnblata vasarnīca remontēta par TB/LNNK atbalstošu uzņēmēju naudu. M.Grīnblats to noliedza, bet viņa sieva norādīja, ka remontizdevumus lielākoties segusi viņa. Ģenerālprokuratūra pārbaudes laikā konstatēja, ka M.Grīnblats 1996.gadā nav guvis nedeklarētus vai neatļautus ienākumus, turklāt M.Grīnblatam tolaik bija tiesības pieņemt ar likumu neaizliegtu palīdzību no citām personām. Savukārt deklarācijās tolaik nevajadzējis norādīt dāvinājumus, kas bija ieguldīti īpašumā.

Avots: Diena

Aizdomas par neētisku rīcību, lai nomelnotu politiskos konkurentus

2000.gadā Andris Pauls-Pāvuls nāca klajā ar informāciju, ka 1996.gadā M.Grīnblats viņam adresētā vēstulē aicina vākt un nodot informāciju par toreizējo premjeru Andri Šķēli. M.Grīnblats šādu rīcību noliedza, bet, kad Policijas ekspertīžu centrs atzina, ka vēstuli tiešām rakstījis viņš, lietu atteicās komentēt. A.Pauls-Pāvuls tiesībsargājošajās institūcijās nevērsās.

Avots: Diena

Aizdomas par partiju finansēšanas likuma pārkāpšanu

1998.gadā M.Grīnblats, būdams atklātā sabiedriskā fonda „Tēvzeme” prezidents, uzdeva fondam vākt līdzekļus 7.Saeimas vēlēšanu kampaņai un citādi atbalstīt TB darbību. Partiju finansēšanas likums aizliedz finansēt partijas ar trešo personu starpniecību un partiju finansēšanai izveidot īpašus fondus vai jebkāda cita veida starpniekorganizācijas. 1997.gadā fonds TB, LNNK un abu partiju apvienībai kopumā piešķīris nepilnus 22 tūkstošus latu. M.Grīnblats „Dienai” pauda pārliecību, ka likums nav pārkāpts, lai gan „ētiski momenti šeit pastāv”. Viņš pauda, ka fonda mērķis ir atbalstīt demokrātiskas Latvijas attīstību un politiskas partijas finansēšana esot viens no šāda atbalsta veidiem. „Diena” norādīja, ka fonds turklāt bija to sabiedrisko organizāciju vidū, kas saņem nodokļu atlaides par ziedojumiem, turklāt fonda vadība arī nesniedza presei ziņas par tā ziedotājiem un līdzekļu izlietojumu. Likuma pārkāpumi notikušajā netika atklāti. „Diena” rakstīja, ka turpmākajos gados fonds „Tēvzeme” vairs neparādījās kā partijas ziedotājs, lai gan politiskās partijas turpināja saņemt naudu caur dažādiem sabiedriskajiem fondiem.

Avots: Leta, Diena

Nopratināts saistībā ar „stipendiātu sarakstu”

2007.gadā M.Grīnblats bija viens no politiķiem, kas tika aicināts sniegt liecības saistībā ar tā saukto Lemberga stipendiātu sarakstu – 2001. - 2006.gadā Saeimas deputātu saņemtajiem nelegālajiem maksājumiem no Ventspils uzņēmumu „melnās kases”. Ģenerālprokurors Jānis Maizītis gan atzina, ka politiķu aicināšana uz prokuratūru vēl nenozīmē, ka visi nopratinātie politiķi būtu tieši iesaistīti Saeimas deputātu uzpirkšanas lietā.

Avots: Leta