Kandidātu arhīvs

Atrastās informācijas kopsavilkums

• Tiesā par SIA “Rīgas nami” nodarītajiem zaudējumiem
• Ivara Bičkoviča pilsonības lieta
• Antimafijas grozījumi
• 2009. gada janvāra grautiņi Vecrīgā
• Iekšlietu ministrs biedē sapulces dalībniekus
• Īsziņa “Dienas” žurnālistei Baibai Rullei par Loskutova lietu

Tiesā par SIA “Rīgas nami” nodarītajiem zaudējumiem

2014.gada jūlijā Rīgas apgabaltiesa noraidīja pašvaldības SIA "Rīgas nami" prasību pret bijušajām kapitālsabiedrības amatpersonām Kārli Kavacu, Almeru Ludviku un Mareku Segliņu par zaudējumu piedziņu 843 368 latu (1 200 004 eiro) apmērā saistībā ar pakalpojumu līguma noslēgšanu ar SIA "Zeus". Tāpat atcelti prasības nodrošinājumi.

AT Civillietu tiesu palāta iepriekš noraidīja M.Segliņa sūdzību par atteikumu atcelt kustamas mantas, nekustamo īpašumu un skaidras naudas līdzekļu apķīlāšanu. Rīgas apgabaltiesa 2013.gada marta beigās atcēla maksājumu, kuri M.Segliņam pienākas no trešajām personām, tostarp naudas līdzekļu kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, apķīlāšanu. Pārējā daļā pieteikums tika noraidīts.

Saskaņā ar prasības pieteikumā minēto kapitālsabiedrības bijusī valde 2011.gada maijā bija prettiesiski slēgusi pakalpojumu līgumu ar "Zeus" par valūtas kursa vadības un finanšu līdzekļu pakalpojumiem, nododot tās rīcībā uzņēmuma finanšu līdzekļus, tā negodprātīgi izmantojot Rīgas pašvaldībai piederošu mantu un nodarot zaudējumus "Rīgas namiem".

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 2012.gada beigās pasludināja "Zeus" maksātnespēju. Ar maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā vērsās SIA "Rīgas nami", vēloties no "Zeus" piedzīt 1,2 miljonu latu (1,7 miljonu eiro) parādu.

Kā “Kandidatiuzdelnas.lv” noskaidroja, lietā par zaudējumu piedziņu pret bijušajām valdes amatpersonām SIA “Rīgas nami” 2014.gada 30.jūlijā iesniedza apelācijas sūdzību, kas adresēta Augstākās tiesas Civillietu palātai, lūdzot atcelt Rīgas apgabaltiesas 2014.gada 11.jūlija spriedumu un apmierināt prasību par prettiesiskas rīcības konstatēšanu bijušo valdes locekļu – K.Kavaca, A. Ludvika un M. Segliņa - darbībās.

Avoti:
Strupka Z., Tiesa noraida "Rīgas namu" prasību pret bijušajām amatpersonām saistībā ar "Zeus" skandālu, LETA, 11.07.2014
SIA “Rīgas nami”  pasākumu projektu un komunikāciju vadītāja Māra Liepiņa

Uz augšu

Ivara Bičkoviča pilsonības lieta

2009. gadā Naturalizācijas pārvalde (NP) veica pārbaudi par Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča pilsonības iegūšanas likumību. NP nolēma, ka Bičkovičs pilsonību, iespējams, ir ieguvis nelikumīgi un vēlējās, vērsties tiesā, rosinot pilsonības atņemšanu. Tomēr 2009. gada aprīlī, pēc sarunas ar toreizējo NP priekšnieci Eižēniju Aldermani, toreizējais tieslietu ministrs M. Segliņš nolēma pārbaudes lietas materiālus no NP pārņemt Tieslietu ministrijas atbildībā un noteikt šiem dokumentiem konfidencialitātes statusu. Formāli rezolūciju parakstīja M.Segliņa partijas biedrs reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, kurš 2009. gada 29. aprīlī pildīja tieslietu ministra pienākumus. Tomēr M.Segliņš atzina, ka pārbaudes lietas pārņemšana ministrijas kompetencē bija saskaņota ar viņu. Vēlāk Tieslietu ministrija secināja, ka nav pamata I.Bičkovičam atņemt Latvijas pilsonību un mainīja NP lēmumu par prasības celšanu tiesā. Pēc premjera Valda Dombrovska (Jaunais laiks) ierosinājuma pārbaudi veica arī Ģenerālprokuratūra, kura secināja, ka I.Bičkovičs tiešām iesniegumā par pilsonības piešķiršanu norādījis nepatiesus datus un toreiz Latvijas pilsonību viņam nevarēja piešķirt. Tomēr vēlāk spēkā stājās tiesas spriedums, kas par I.Bičkoviča likumīgo vectēvu atzina Latvijas pilsoni un tādēļ šobrīd neesot pamata rosināt pilsonības atņemšanu. Jāpiebilst, ka, pārņemot minēto pārbaudes lietu no NP, M.Segliņš varētu būt pārkāpis ministra pilnvaras. Šādu pārbaužu lietu izskatīšana ir NP un vēlāk tiesas kompetencē un augstāk stāvošas iestādes (Tieslietu ministrijas) iejaukšanās šajā procesā nav nepieciešama.

Avoti:
Maizītis atzīst interešu konfliktu Bičkoviča pilsonības lietas pārbaudē, LETA, 17.09.2009
Prokuratūra: Bičkovičs pilsonību ieguvis likumīgi, LETA, 01.11.2009

Uz augšu

Antimafijas grozījumi

Valdības koalīciju veidojošās Tautas partija (TP) un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) 2007. gadā iebilda pret t.s. antimafijas grozījumiem, novilcinot to pieņemšanu par diviem gadiem un publiskajā telpā saistot tos ar “stučīšanas” kultūras atjaunošanu. Pēc Ģenerālprokuratūras iniciatīvas sagatavotie grozījumi Saeimā tika apstiprināti pirmajā lasījumā, tomēr Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš iebilda pret tiem. Viņš apgalvoja, ka grozījumu mērķis ir pierādījumu savākšana lietās pret Aivaru Lembergu, kā arī pauda bažas, ka daļa noziedznieku – kas snieguši liecības – turpmāk varētu palikt nesodīti. Turklāt viņš izmantoja padomju laika retoriku par “stučīšanu” kā negatīvi vērtējamu parādību: «Vai sabiedrība no tā iegūs, ja daļa noziedznieku paliks bez soda? Labāk prokuratūra varētu uzlabot izmeklēšanas darbu, nevis paļauties uz stučīšanu.» M.Segliņš uzskatīja, ka vienošanās starp ģenerālprokuroru un likumpārkāpēju, kas palīdzējis atklāt citu smagu noziegumu, būtu jāapstiprina Augstākajā tiesā. Grozījumu pieņemšanu novilcināja gan tas, ka tika iesniegti vairāk kā 300 priekšlikumu, galvenokārt tehniski uzlabojumi, gan tas, ka TP deputāta M.Segliņa vadītā Juridiskā komisija nenoteica priekšlikumu iesniegšanas termiņus. Otrajā lasījumā tie tika pieņemti tikai 2008.gada maijā, bet līdz trešajam, galīgajam, lasījumam nonāca 2009.gada martā.

Avoti:
Segliņš: Lēmums par antimafijas likuma grozījumiem jāpieņem ekspertiem, LETA, 22.01.2008

Uz augšu

2009. gada janvāra grautiņi Vecrīgā

2009.gada 13.janvāra vakarā notikušo grautiņu laikā M.Segliņš bija iekšlietu ministrs, kurš bija politiski atbildīgs par kārtības nodrošināšanu Rīgā. Pēc grautiņiem, kuru laikā cieta Saeimas ēka, iekšlietu struktūras saņēma kritiku par neprofesionālu rīcību vardarbīgo protestu likvidēšanā – galvenokārt par to, ka sākotnēji Vecrīgā nav bijis pietiekams skaits policistu, un ka aktīvākie protestētāji nav savaldīti jau nemieru sākumā. M.Segliņš (TP) dienu pēc protestiem atzina, ka policistu skaits Vecrīgā nebija pietiekams. Tomēr ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) neatbalstīja neatkarīgas izmeklēšanas komisijas izvēli. Savukārt Valsts policijas dienesta pārbaudē tika secināts, ka policijas darbība bijusi pamatota un atbilstoša likumam.

Avoti:
Ālīte B., Leitāns I., Iespējams, kļūda bija koordinācijā, Diena, 23.01.2009
Bagātais J., Godmanis Segliņa demisiju neprasīs, LETA, 14.01.2009

Uz augšu

Iekšlietu ministrs biedē sapulces dalībniekus

2007. gada rudenī Rīgā notika Tautas sapulce, kurā tika pausts atbalsts toreizējam Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšniekam Aleksejam Loskutovam. Sapulces organizēšanai daudzi cilvēki bija ziedojuši līdzekļus. Tomēr vēlāk, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā Rīta Avīze” 2008.gada 22.janvārī iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP) izteicās: „Es nezinu, vai varu to stāstīt, bet ir papētīts, kas to finansē, no kurienes nāk nauda, kā pēc tam finanšu dokumenti tika dzēsti, lai neredzētu, kas īsti finansē.” Reaģējot uz ministra izteikumiem, Tiesībsarga birojs sniedza atzinumu, kurā bija teikts, ka šie izteikumi “..rada pamatotas bažas par to, ka šādas pārbaudes slepeni iekšlietu resoros tiek veiktas, ar noteiktu mērķi ir noskaidrotas konkrētas personas, taču nav zināms, kur šī informācija tiks izmantota. Šādam iekšlietu ministra izteikumam var būt stindzinošs efekts uz cilvēktiesībām.” M.Segliņš nevarēja paskaidrot, ko viņš ar to domājis, tomēr noliedza, ka tiesībsargājošām iestādēm būtu ticis dots uzdevums pētīt Tautas sapulces ziedotājus.

Avoti:
NRA, LETA Plašāk par Loskutova atstādināšanu

Uz augšu

Īsziņa “Dienas” žurnālistei Baibai Rullei par Loskutova lietu

2008. gada vasarā M.Segliņš bijušai laikraksta “Diena” žurnālistei Baibai Rullei nosūtīja šādu īsziņu: "Jūs savā naidā un žultī pret TP esat sajukuši prātā. Varbūt Tev Tavs raksts šķiet asprātīgs, bet lieta ir bīstama, jo, nīstot TP, jūs sedzat kriminālnoziegumu un visatļautību KNAB. Jums būtu mēlei jānokalst, kad sakāt "tiesiskums". Ja ne tikai žultaini mūs nīstat, bet arī vēl spējat vērtēt, padomājiet ko dariet. Mareks Segliņš." Avīzes tās dienas numurā bija publicēts viņas raksts, kurā tika aplūkota iespēja, ka naudas pazušana KNAB, kuras kontekstā tika skatīta iespēja atstādināt biroja vadītāju Alekseju Loskutovu, varētu būt provokācija, ar kuru, iespējams, saistīta ar Tautas partijas aprindām. Šādu versiju kā vienu no iespējamajām “Dienai” apstiprinājuši vairāki avoti, bet TP kategoriski savu saikni ar to noliegusi. M.Segliņš vēlāk paziņoja, ka neatsauc nevienu savu vārdu. Jāpiebilst, ka vēlāk prokuratūra nekonstatēja, ka naudas pazušanas lieta būtu provokācija.

Avoti:
Katram cilvēkam ir nervi, Diena, 19.06.2008

Uz augšu