Kandidātu arhīvs

Atrastās informācijas kopsavilkums:

• Nepamatoti tēriņi lidostā Rīga

• Mēģinājums atdot privatizācijai Andrejsalu

Nepamatoti tēriņi lidostā Rīga

2009.gadā Valsts kontrole konstatēja, ka divu iepriekšējo gadu laikā, kad K.Peters vadīja Valsts akciju sabiedrību Starptautiskā lidosta Rīga, tā neatbilstoši normatīvajiem aktiem pieprasījusi un saņēmusi ievērojamas valsts budžeta dotācijas. Turklāt daļa pieprasījuma tikusi nepamatoti sadārdzināta un nauda izmantota neatbilstoši norādītājiem mērķiem.

K.Peters par lidostas valdes priekšsēdētāju kļuva 2007.gada janvārī – neilgi pēc tam, kad satiksmes ministra amatu ieguva viņa pārstāvētās Latvijas Pirmās partijas vadītājs Ainārs Šlesers. Togad lidosta no valsts budžeta pieprasīja 2 750 000 latu, bet gadu vēlāk – 5 704 063 latu lielu dotāciju. VK norādīja, ka šīs dotācijas ir nepamatotas, proti, normatīvajos aktos lidostas drošības pasākumi netiek definēti kā valsts uzdevumi, tādējādi tie nav finansējami no valsts budžeta.

VK arī secināja, ka lidostas Rīga sagatavotais valsts budžeta pieprasījums atsevišķās pozīcijās ir nepamatoti sadārdzināts un iztērēts neatbilstoši prasītājam. Piemēram, 2007.gadā pusmiljons latu tika prasīts un saņemts tā saucamo putnu draudu novēršanai. Naudu bija paredzēts izmantot, pasargājot lidaparātus no avārijām, ko izraisa to dzinējos ielidojušie putni. Revīzijā VK atklāja, ka līdz 2008.gada rudenim no saņemtā pusmiljona norādītājam mērķim izlietots tikai viens procents jeb 50 000 latu, bet lauvas tiesa jeb 77 tūkstoši latu izmantoti citiem mērķiem, piemēram, robežsargu kabīņu uzstādīšanai un tranzīta pasažieru gaiteņa izbūvei. Savukārt 2008.gadā, piemēram, apģērbu tīrīšanai prasīts 16 reizes vairāk līdzekļu nekā izlietots 2007.gadā, bet 2008.gada pirmajā pusgadā izlietoti tikai 1352 jeb 2,8 procenti no prasītajiem līdzekļiem.

Lidostas vadība VK secinājumiem nepiekrita, norādot, ka atšķiras uzņēmuma un VK interpretācija par to, kam tieši nauda prasīta un kādi izdevumi ietilpst drošības nodrošināšanas funkcijās. Lidostas pusē nostājās arī A.Šlesers, paužot viedokli, ka nelikumību nav un nauda iztērēta paredzētajām funkcijām.

Lielākajai daļai revīzijas ziņojuma saturam pēc lidostas pieprasījuma tika noteikts ierobežotas informācijas statuss, tāpēc pilnu priekšstatu par uzņēmuma rentabilitāti un saimnieciskās darbības rezultātiem gūt nevarēja.

Avoti:
Valsts kontroles revīzijas ziņojums par VAS Starptautiskās lidostas Rīga saimniecisko darbību 09.01.2009.
Jemberga, S. Rulle, B. Revīzija lidostā. 28.01.2009.

Uz augšu

Mēģinājums atdot privatizācijai Andrejsalu

2006.gada augustā Aigara Kalvīša (TP) vadītā valdība steidzamības kārtā apstiprināja jaunās Rīgas brīvostas robežas, no tās izņemot vairākas teritorijas, kuras līdz ar to būtu atļauts privatizēt. Vērtīgākā no izslēgtajā teritorijām bija Andrejsala, kas bija iznomāta “Jaunrīgas attīstības uzņēmumam”. Tās pastarpinātie īpašnieki bija Latvijas Pirmās partijas (LPP) līdera Aināra Šlesera bijušais biznesa partneris norvēģis Turmuds Stene Juhansens, kā arī Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles kādreizējais padotais Jānis Leimanis. Abas šīs partijas tobrīd bija valdības koalīcijā.

Ja zeme ir apbūvēta, privatizējot to varētu iegūt par 70%-80% no tirgus vērtības. Mediji ziņoja, ka zemi privatizējot, nevis pērkot pēc tirgus vērtības, Andrejsalas attīstītāji ietaupītu un valsts un pašvaldība zaudētu ap 60 miljoniem latu.

Jautājuma izskatīšanu valdībā virzīja satiksmes ministrs K.Peters (LPP). Jautājums Ministru kabineta darba kārtībā tika iekļauts dienu iepriekš, bet žurnālisti par to uzzināja īsi pirms sēdes sākuma, kad tas parādījās publiskajā datu bāzē. Valsts kanceleja norādīja, ka ministram ir tiesības virzīt kādu jautājumu steidzamības kārtā, taču parasti pirms tam kancelejas juristi izvērtē lūguma pamatotību, kas šajā gadījumā netika darīts. Netika iesniegti arī visi nepieciešamie dokumenti, tāpēc Valsts kancelejas pārstāvji pauda viedokli, ka lēmumu nedrīkst apstiprināt. Lai lēmumu stātos spēkā, tas bija jāapstiprina A.Kalvītim, kurš sēdē nepiedalījās, jo atradās Aglonā.

Sasteigto lēmumu, kas skaidri iezīmēja ar valdošajām partijām saistītu interešu realizāciju, asi kritizēja pretkorupcijas eksperti. Atgriezies no Aglonas, A.Kalvītis lēmumu tomēr neapstiprināja. Viņš pieprasīja papildu informāciju no ministrijas un solīja skatīt jautajumu atkārtoti.

K.Peters stāstīja, ka mainīt brīvostas robežas steidzamības kārtā viņam esot lūdzis tās pārvaldnieks Leonīds Loginovs un no viņa teiktā esot nopratis, ka to vēlas arī Rīgas dome. Ministrs kategoriski noliedza, ka darbotos kāda interesēs: "Man nav pašmērķis, kā tagad izskatās, dzīt cauri jautājumu par robežu maiņu."

Rīgas mērs Aivars Aksenoks (JL) pārmetumus par vēlmi steidzināt jautājumu noraidīja. Viņš sacīja, ka, zinot, cik ātri notiek dokumentu aprite valdībā, bijis pārliecināts, ka ostas robežas nepaspēs mainīt līdz privatizācijas iesniegumu beigām, turklāt, izskatot jautājumu parastajā kārtībā, dome varētu valdībai sniegt savu viedokli.

Avoti:
Spriņģe, I. Rutule, E. Steiga par labu nomniekiem. Diena. 17.08.2006.
Dzenis, K. Peters gatavs apkopot papildu atzinumus par Rīgas brīvostas robežu izmaiņām. Leta. 17.08.2006.
Spriņģe, I. Izdevīgais kumoss nomniekiem ies secen. Diena. 18.08.2006.

Uz augšu