Kandidātu arhīvs

No Zatlera reformu partijas 11.Saeimā tika ievēlēti 22 deputāti, tajā skaitā arī Klāvs Olšteins, kurš iepriekš bija Vienotības biedrs, bet pirms vēlēšanām pievienojās ZRP. 

 

Dienu pirms 11.Saeima sanāca uz savu pirmo sēdi, seši no ZRP Saeimā ievēlētie deputāti, tajā skaitā K.Olšteins, paziņoja par izstāšanos no partijas. Klāvs Olšteins, Elīna Siliņa, Gunārs Rusiņš, Jānis Upenieks, Viktors Valainis un Jānis Junkurs savu izstāšanos no ZRP pamatoja ar „nedemokrātisku lēmumu pieņemšanu un savstarpējo neuzticēšanos”. Viņi norādīja uz šauras cilvēku grupas jeb partijas kodola uzurpēto varu, kuri savus lēmumus vēlāk uzspiež ZRP biedriem, piemēram,  izvirzot E.Sprūdža kā ZRP ministru prezidenta amata kandidātu, izvēloties valdības veidošanas sarunu vedējus, vai pieņemot lēmumu par Saskaņas centra aicināšanu veidot koalīciju kopā ar ZRP un Vienotību.

ZRP līderis  V.Zatlers atšķelšanos nosauca par politisko nodevību un “sitienu zem jostasvietas”.

 

Līdz ar sešu deputātu aiziešanu  ZRP frakcijā Saeimā palika 16 deputāti, kopumā no šī saraksta tika ievēlēti 22 deputāti. Deputātu atšķelšanās ne vien pasliktināja ZRP ietekmes pozīcijas, bet arī apdraudēja nākamās valdības veidošanu, jo nākamā koalīcija (Vienotība, ZRP, VL-TB/LNNK) pavisam droši varēja rēķināties vien ar 50 deputātu atbalstu, taču pirms sešu deputātu izstāšanās no ZRP triju labējo partiju koalīcijai bija 56 balsis.  Valsts prezidents A.Bērziņš publiski pauda bažas par Olšteina sešinieka uzticamību un ietekmi uz valdības stabilitāti, pirms premjera amatam nominēja V.Dombrovski.

 

Tā dēvētais Olšteina sešinieks paziņoja, ka pauž atbalstu V.Dombrovska valdībai, noraidot izskanējušās aizdomas, ka ar šādu soli mēģina panākt lielāku ietekmi nākamajā valdībā, pieprasot iekšlietu un satiksmes ministru portfeļus, vai ka šādā veidā tiek realizētas kādas citas partijas vai ekonomiskā grupējuma intereses. Lai nodrošinātu trešās V.Dombrovska valdības apstiprināšanu, Vienotība, Zatlera reformu partija un VL-TB/LNNK parakstīja jaunu vienošanos par koalīciju, iesaistot arī ZRP šķeltniekus, kā arī paredzot, ka par Satiksmes ministriju solidāru atbildību uzņemsies gan Vienotība gan ZRP šķeltnieki.

 

No sešiem ZRP pametušajiem deputātiem ar nelielu politisko pieredzi un atpazīstamību bija vien K.Olšteins, tādēļ arī šķeltnieki medijos tiek dēvēti par “Olšteina sešinieku” vai tamlīdzīgi. 

 

Pārējie pieci deputāti publiski iepriekš nav bijuši zināmi un viņu ievēlēšana Saeimā notika, galvenokārt, pateicoties partijas līdera – V.Zatlera atpazīstamībai. Partijas pamešanu, pirms 11.Saeima vispār uzsākusi darbu, neviens no sešiem šķeltniekiem neuzskatīja par pietiekamu pamatu deputāta mandāta nolikšanai. K.Olšteins komentēja, ka mandāta nolikšana būtu totāla bezatbildība vēlētāju priekšā.

 

Politoloģe I.Kažoka aģentūrai LETA pauda bažas par to, ko šie seši deputāti darīs parlamentā. "Vai gadījumā šie cilvēki nekļūs par starpniekiem aizdomīgu lēmumu pieņemšanai Saeimā. Katru reizi, kad vajadzēs caur Saeimu "izbīdīt" kaut kādas neliģitīmas lietas, viņi būs ērtākie sadarbības partneri partijām, kuras būs ieinteresētas aizdomīgu lēmumu pieņemšanā, jo "sešinieka" politiskā karjera ir beigusies. Būtu veselīgāk Latvijas demokrātijai, ja šie cilvēki nebūtu pārstāvēti parlamentā".

 

2011.gada 19.oktobrī šie deputāti Saeimā izveidoja Neatkarīgo deputātu grupu un par tās vadītāju ievēlēja K.Olšteinu. Saeimas Kārtības rullis nosaka, ka ne mazāk kā trīs deputāti var izveidot deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar citu valstu parlamentiem vai citu ar deputāta darbību saistītu interešu apmierināšanai.

 

Avoti:

LETA: “ Seši ZRP biedri pamet partiju; vēl pirms pirmās 11.Saeimas sēdes izveidojas neatkarīgu deputātu grupa”, 16.10.2011.

LETA: “Kažoka: Seši bijušie ZRP biedri ar savu rīcību ir parakstījuši nāves spriedumu”, 17.10.2011.

Drīz pēc tam, kad no ZRP atšķēlās seši tās deputāti, ZRP ar iesniegumu vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, lūdzot izvērtēt no partijas nesen atšķēlušos deputātu priekšvēlēšanu finansējuma avotus. Kā medijiem komentēja ZRP preses sekretāre D.Holma, tad tieši partiju pametušie deputāti bijuši to biedru vidū, kuri priekšvēlēšanu kampaņas laikā it kā par savu naudu partijas vārdā izplatījuši aģitācijas avīzes un reklāmlapas, bet izrādījies, ka to visu apmaksājušas trešās personas un ZRP vadība par to nav zinājusi. Šos izplatītos priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus ZRP nodevusi izvērtēšanai KNAB.

 

ZRP noskaidrojusi, ka Gudonis ir sadarbojies ar mārketinga un komunikāciju aģentūru SIA "Engine Communications", kas uz vairākiem avīžu izdevumiem ir norādīta kā to finansētājs. Saskaņā ar likumu "Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms Saeimas vēlēšanām", ar politiskām organizācijām nesaistītas personas ir tiesīgas priekšvēlēšanu aģitācijai izlietot līdz 3000 latu, taču esot acīmredzams, ka šīs aģentūras ieguldījums reklāmas kampaņā būtiski pārsniedzis pieļaujamo izdevumu apmēru. 2011.gada 14.oktobrī ZRP pilnvarotā persona ir vērsusies ar iesniegumu KNAB, informējot biroju par "Engine Communications" veiktajām darbībām, kā arī lūdzot noskaidrot, kas ir bijis reklāmas pasūtītājs, izplatītājs un organizators. KNAB arī informēts, ka vairākos reģionālajos laikrakstos ir tikušas izvietotas politiskās reklāmas, kur bez "Engine Communications" kā maksātājs ir norādīta arī ZRP, par ko partija nav noslēgusi ne līgumus par reklāmas izvietošanu, ne saņēmusi rēķinus par šādas reklāmas apmaksu.

 

Žurnāls “IR” norāda, ka avīzes izdošana notikusi ar Olšteina piesaistītā Kārļa Gudoņa (pārstāv mediju aģentūru „Creative Media Services”) palīdzību. Katrā reģionā (izņemot Latgali) divas reizes klajā laistas šādas avīzes, turklāt virknei deputātu organizēta privāta reklamēšanās presē. Avīžu izdošana nebija saskaņota ar partijas “štābu”, kurš lūdzis šādas aktivitātes pārtraukt, taču tas nav ievērots. Olšteins žurnālam atklāj, ka viņa gadījumā Gudonis organizējis interviju publicēšanu reģionālajā presē, šo pakalpojumu aptuvenās izmaksas bijušas ap 3000 latu, ko seguši kādi atbalstītāji, kuru vārdu Olšteins žurnālam atteicās nosaukt, mudinot skatīties KNAB mājas lapā.

 

Īsi pirms žurnāla IR raksta publicēšanas ZRP nolēma no savām rindām izslēgt Kārli Gudoni un Guntaru Galvanovski, kuri tiek uzskatīti par galvenajiem ZRP šķeltnieku priekšvēlēšanu kampaņas organizētājiem pirms 11.Saeimas vēlēšanām.

 

Avoti:

M.Vilemsons: “ZRP lūgusi KNAB izvērtēt šķeltnieku priekšvēlēšanu finansējuma avotus”, LETA,18.10.2011.

I.Sprance “Zatlera kurmji”, žurnāls IR, 27.Oktobris – 2.novembris, 2011.

LETA: „ZRP valde divus biedrus vaino nesaskaņotā priekšvēlēšanu kampaņā un izslēdz no savām rindām”, 27.10.2011.

Interešu konflikts, balsojot par kompensāciju sev

 

K.Olšteins ir viens no 10.Saeimas Saimnieciskās komisijas deputātiem, kurus KNAB sodīja par nonākšanu interešu konfliktā. KNAB sodījis trīspadsmit Saeimas Saimnieciskās komisijas deputātus, kuri vairākās sēdēs bija pieņēmuši lēmumu paši par sevi, lemjot par sakaru, dzīvokļa īres vai transporta izdevumu kompensācijām. Izvairīties no interešu konflikta būtu iespējams gadījumā, ja komisija lemtu par katru deputātu atsevišķi nevis kopīgu deputātu sarakstu, bet deputāts balsojumā par sevi atturētos. K.Olšteins atbalstīja kompensāciju piešķiršanu 23 Saeimas deputātiem, tajā skaitā arī sev - transporta kompensāciju 179 LVL apmērā. Viņš skaidroja, ka ievērojis "paražu tiesības un to, ka šādi lēmumi identiskā formā un veidā pieņemti iepriekšējos Saeimas sasaukumos".

 

2011.gada 16.jūnijā Saeima piekrita K.Olšteina saukšanai pie administratīvās atbildības par minēto pārkāpumu.

 

Avoti:

www.saeima.lv

A.Vīksna “10.Saeimas deputāti visbiežāk sodīti par interešu konfliktu”, Kandidatiuzdelnas.lv 24.08.2011.

http://www.kandidatiuzdelnas.lv/jaunumi/raksti/10-saeimas-deputati-visbiezak-soditi-par-interesu-konfliktu/