Kandidātu arhīvs

Atrastās informācijas kopsavilkums:

• Priekšlikumi Aizsargjoslu likumā

• Nopratināts saistībā ar Lemberga „stipendiātu sarakstu”

• Saņēmis dubultas piemaksas par sakaru izdevumiem

Priekšlikumi Aizsargjoslu likumā

2009. gadā K.Leiškalns Saeimā iesniedza Aizsargjoslu likuma grozījumus, kas paredzēja aizstāt tobrīd noteikto 300 metru vai apdzīvotā vietā 150 metru aizsargjoslu ar mainīga platuma kāpu aizsargzonu. Tas nozīmē, ka pašvaldības, sašaurinot aizsargjoslu, varētu paplašināt tās teritorijas, kurās ir atļauta būvniecība. Vides ministrs, kā arī vairāki sabiedrisko organizāciju pārstāvji kritizēja priekšlikumus, jo tie veicinātu neskarto kāpu apbūvi. "Ja Sakas novada domei ļautu pašai tā noteikt aizsargjoslas platumu, viņi to noteiktu 10 metru platu un detaļplānojumā precizētu uz divarpus metriem," priekšlikumu būtību ilustrēja Zemes draugu pārstāve Guna Grimsta.

Neizpratni izraisīja arī fakts, ka grozījumi bija iesniegti tikai uz 3.lasījumu un to iesniedzējs K.Leiškalns nebija ieradies ne uz vienu no darba grupas trim sēdēm, kas tika rīkotas ar sabiedrisko organizāciju, vides ekspertu, ostu un pašvaldību pārstāvju dalību. Turklāt K.Leiškalns presē pauda, ka bija domājis citādi, proti, ka pašvaldības nevarētu aizsargjoslu apcirpt šaurāku par 150 metriem. "Ja tur ir sanācis citādi, komisijā būs jāuzlabo," viņš sacīja.
Grozījumus par mainīgā platuma aizsargjoslu Saeima nepieņēma.

Avoti:
Vorobjovs, A. Var veicināt neskarto kāpu apbūvi. Diena. 05.02.2009.
Dzedulis, Z. Aizsargjoslu platumi nemainās. Latvijas Avīze. 16.05.2009.

Uz augšu

Nopratināts saistībā ar Lemberga „stipendiātu sarakstu”

2007.gadā K.Leiškalns bija viens no politiķiem, kas tika aicināts sniegt liecības saistībā ar tā saukto Lemberga stipendiātu sarakstu – 2001.-2006.gadā Saeimas deputātu saņemtajiem nelegālajiem maksājumiem no Ventspils uzņēmumu „melnās kases”. Pēc liecināšanas prokuratūrā K.Leiškalns gan uzsvēra, ka tās laikā pārliecinājies, ka "mana vārda tajos papīros nav". Ģenerālprokurors Jānis Maizītis gan atzina, ka politiķu aicināšana uz prokuratūru vēl nenozīmē, ka visi nopratinātie politiķi būtu tieši iesaistīti Saeimas deputātu uzpirkšanas lietā.

Avoti:
Rulle, B. Ventspils lietā sāk liecināt arī deputāti. Diena. 18.04.2007.

Uz augšu

Saņēmis dubultas piemaksas par sakaru izdevumiem

2007.gada beigās noskaidrojās, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs K.Leiškalns bija viens no deputātiem, kas vienlaikus saņēma divas piemaksas par sakaru izdevumiem. Katrs deputāts saņēma 70 latu piemaksu par sakaru izdevumiem neatkarīgi no norunātās summas, bet komisiju vadītājiem Saeima apmaksāja sarunas 100 latu apmērā. Saeimas Saimnieciskās komisijas vadītājs Vilnis Edvīns Bresis sacīja, ka tas noticis nezināšanas dēļ. K.Leiškalns stāstīja, ka uz kompensāciju par sakaru izdevumiem pieteicies vēl tad, kad nebija komisijas vadītājs un nekāda ļauna nolūka izspiest naudu viņam neesot bijis.

Avots:

Par telefonu nemaksāja, bet kompensāciju saņēma. 07.11.2007.

Uz augšu