Kandidātu arhīvs

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs, 7., 8. un 9. Saeimas deputāts, bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris (1994-1998)

Deklarācija CVK

Lemberga stipendiāti

2007.gadā, tāpat kā vairāki citi Saeimas deputāti, J.Dalbiņš sniedza liecības Ģenerālprokuratūrā t.s. Lemberga stipendiātu lietas ietvaros saistībā ar 2001.-2006.gadā Saeimas deputātu saņemtajiem nelegālajiem maksājumiem no Ventspils uzņēmumu “melnās kases”. Ģenerālprokurors J.Maizītis gan norādīja, ka nopratināšana vēl nenozīmē, ka minētie deputāti būtu pieņēmuši neatļautus maksājumus.

Avots: LETA

Vairāk par Lemberga stipendiātiem

Dzīvokļa kompensācija

2002. gadā laikraksts “Neatkarīgā Rīta Avīze” rakstīja, ka J.Dalbiņš bija viens no Saeimas deputātiem, kurš pieprasīja īres kompensāciju 200 latu apmērā, lai gan viņam jau bija dzīvoklis Rīgā. J.Dalbiņš toreiz paskaidroja, ka viņam piederošajā divistabu dzīvoklī dzīvojot viņa dēls un meita, «tāpēc deputāta pienākumu pildīšanas laikā tajā pilnvērtīgi strādāt nav bijis iespējams». Līdz ar to J.Dalbiņš esot īrējis citu dzīvokli Rīgā, par kuru esot norēķinājies skaidrā naudā, nesaņemot dokumentus. Ģenerālprokuratūra, veicot izmeklēšanu, noskaidroja, ka J.Dalbiņš kompensāciju ir izmantojis ne tikai īres segšanai, bet arī komunālajiem maksājumiem. Lietā tika konstatēti vairāki pārkāpumi, tomēr nekādas apsūdzības netika celtas. Tā brīža Saeimas noteikumi nepieprasīja Saeimas deputātiem iesniegt attaisnojošus dokumentus par dzīvokļa īres kompensācijas izlietojumu. 2002. gadā Satversmes tiesa šos noteikumus atzina par neatbilstošiem Satversmei.

Avoti: LETA, Vakara Ziņas, NRA

Atbalsta N.Vilnīti pirms apstākļu izvērtēšanas

2010. gada jūnijā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs J.Dalbiņš nostājās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Normunda Vilnīša pusē konfliktā starp N.Vilnīti un viņa vietnieci Jutu Strīķi par pienākumu pildīšanu un N.Vilnīša piedāvāto biroja reorganizācijas plānu. Šaubas par J.Dalbiņa objektivitāti radīja tas, ka viņš ir devis N.Vilnītim priekšrocības savas pozīcijas izskaidrošanā, jo abi ir atsevišķi tikušies iepriekšējā vakarā pirms šī jautājuma oficiālas izskatīšanas J.Dalbiņa vadītās komisijas sēdē. To apliecināja arī J.Dalbiņa izteikumi, kuros viņš pēc komisijas sēdes pauda atbalstu N.Vilnītim un viņa piedāvātajam biroja reorganizācijas plānam, kā arī piebilda, ka iestādes vadītājam ir tiesības atlaist darbiniekus, kas nepakļaujas likumīgiem rīkojumiem.

N.Vilnīša piedāvātais KNAB reorganizācijas plāns paredzēja jaunas struktūrvienības izveidi cīņai ar korupciju reģionos. Struktūrvienībai bija paredzēts atrasties KNAB priekšnieka nevis par korupcijas apkarošanu atbildīgās vietnieces J.Strīķes pakļautībā. KNAB reorganizācijas plāns saņēma plašu kritiku. Premjers Valdis Dombrovskis (JL) un Valsts kanceleja uzskatīja, ka tiek radīta sadrumstalota KNAB struktūra, atsevišķas jaunveidojamās struktūras dublē jau esošo funkcijas. Bažas par biroja reorganizāciju pauda arī “Sabiedrība par atklātību - Delna”. Pret N.Vilnīša sākto reorganizāciju protestēja arī liela daļa KNAB darbinieku. Pēc Valsts prezidenta vadītās Nacionālās drošības padomes lēmuma biroja reorganizāciju tika nolemts atlikt un N.Vilnīša piedāvātā plāna izvērtēšanai tika izveidota īpaša komisija, kurai savs slēdziens ir jādod 2010.gada rudenī.

Avots: LETA