Kandidātu arhīvs

Apkoptās informācijas kopsavilkums: 

• Pārkāpis likumu, pieņemot darbā par palīdzi sievu
• Kredītiestāžu likuma grozījumi
• Galvošana par Rucavas gaļas kontrabandas lietā apsūdzēto

Pārkāpis likumu, pieņemot darbā par palīdzi sievu

2007.gadā tika konstatēts, ka J.Pliners pārkāpis likumu, pieņemot darbā par deputāta palīdzi savu sievu. Par šādu pārkāpumu KNAB deputātu varēja sodīt ar naudas sodu līdz 250 latiem, taču tas netika izdarīts noilguma dēļ. Saeimas Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijai, ko vadīja J.Plinera opozīcijas biedrs Sergejs Dolgopolovs, 2007.gada novembrī tika pārmests, ka noilgums iestājies komisijas vilcināšanās dēļ. KNAB oktobrī lūdza Saeimu izdot J.Plineru administratīvai sodīšanai, taču divus mēnešus jautājuma izskatīšana netika nodota Saeimai.

Avoti:
Spriņģe, I. Nepatīk likums - neievēro. Diena. 26.11.2007.

Uz augšu

Kredītiestāžu likuma grozījumi

2010. gadā J.Plinera vadītā PCTVL līdz ar Saskaņas centru aktīvi atbalstīja grozījumu Kredītiestāžu likumā, kas būtiski apgrūtinātu Parex bankas restrukturizāciju. Medijos vairākkārt tika pieļauts, ka šie grozījumi ir izstrādāti bijušo “Parex bankas” īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs. PCTVL un “Saskaņas centrs” uzsvēra, ka viņu piedāvātie grozījumi samazinās iespējamo mahinācijas risku “Parex bankas” restrukturizācijā. PCTVL grozījumu izskatīšanas laikā kā savu konsultanti pat pieaicināja bijušo “Parex bankas” viceprezidenti Līgu Puriņu, kura medijiem atklāti atzina, ka Saeimā lobē konkrētas intereses.

Jāpiebilst, ka pēc “Parex bankas” sadalīšanas labajā un sliktajā daļā, otrajā paliks arī bijušo Parex akcionāru noguldītais bankas subordinētajā kapitālā. Par to bijušie bankas īpašnieki 2009. gadā procentos saņēma teju piecus miljonus latu. Grozījumi paredzēja, ka sliktajai daļai pēc sadales vismaz trīs gadus būtu jāstrādā kā kredītiestādei. Ja sliktā daļa šajos trijos gados nespētu pildīt prasības kredītiestādēm, to nevarētu pārveidot vai pasludināt par maksātnespējīgu. Banka būtu jāstutē valstij, bet bijušajiem akcionāriem vismaz trīs gadus būtu nodrošināti procenti par noguldīto. Pēc ilgstošām diskusijām un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iebildumiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šos grozījumus nolēma izskatīšanai nevirzīt.

Avoti: LETA, politika.lv

Uz augšu

Galvošana par Rucavas gaļas kontrabandas lietā apsūdzēto

2002. gadā J.Pliners galvoja par Rucavas gaļas kontrabandas lietā apsūdzētā bijušā Latvijas-ASV kopuzņēmuma "Exim" direktora Aleksandra Basa atbrīvošanu no cietuma. J.Pliners savu rīcību toreiz pamatoja ar “humāniem apsvērumiem”. Viņš apgalvoja, ka neesot zinājis, ka jau iepriekš, kad A.Basam kā drošības līdzeklis tika piemērots apcietinājums, tiesa konstatēja, ka viņš ir mēģinājis ietekmēt izmeklēšanas gaitu un draudējis vienam no apsūdzētajiem. Īsi pēc atbrīvošanas pret J.Plinera galvojumu A.Bass pameta Latviju un devās uz Baltkrieviju, tādējādi pārkāpjot atbrīvošanas nosacījumus un izsaucot plašu mediju kritiku. Laikraksts „Dienas Bizness” toreiz pat norādīja, ka J.Plinera galvošana pierāda, ka “ne īpaši godīgu un caurspīdīgu darījumu aizstāvji ir meklējami tieši Saeimā.” Tomēr vēlāk A.Bass Latvijā atgriezās.

Rucavas gaļas kontrabandas lieta bija viena no skaļākajām kontrabandas lietām Latvijā. Krimināllieta tika ierosināta 1997.gada 6.oktobrī, un tajā par kukuļņemšanu un fiktīvu dokumentu noformēšanu bija apsūdzētas 24 personas - bijušie un tobrīd strādājošie muitas darbinieki, robežsargi, kā arī dažādu firmu pārstāvji. Prokuratūra norādīja, ka 1996.gada deviņos mēnešos Latvijā tika ievesti 828 800 kilogrami kontrabandas gaļas Ls 626 646,20 vērtībā. 2006. gadā Augstākā tiesa A.Basu atzina par vainīgu.

Avoti: LETA, Dienas Bizness

Uz augšu