Kandidātu arhīvs

Balso pret A.Šlesera izdošanu kratīšanai 2011.gada 26.maijā

Vērienīga kriminālprocesa ietvaros 2011.gada maijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vērsās pie 10.Saeimas deputātiem, lūdzot ļaut veikt kratīšanu PLL deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās. Kriminālprocess tika uzsākts par vairāku valsts uzņēmumu amatpersonu veiktiem koruptīviem noziegumiem. Kā noprotams no KNAB sniegtās informācijas, lietas centrā ir A.Šlesers, un tā ir saistīta ar viņa pastarpinātām īpašumtiesībām vairākos uzņēmumos. Saeimas vairākums neatbalstīja KNAB lūgumu.

Lielākā daļa ZZS deputātu balsojumā atturējās, bet divi ZZS deputāti balsoja pret KNAB pieprasījumu atļaut kratīšanu A.Šlesera dzīvesvietās. Viena no tiem bija I.Grigule. Saeimas lēmums neļaut KNAB šī kriminālprocesa ietvaros veikt kratīšanu A.Šlesera dzīvesvietā bija galvenais iemesls Valsts prezidenta ierosinātajai un 2011.gada 23.jūlija referendumā vēlētāju atbalstītajai Saeimas atlaišanai.

Avots:
www.saeima.lv, Saeimas deputātu balsojuma tabula

Maldina vēlētājus, uzdodot reklāmu par žurnālistiku, un izvairās no priekšvēlēšanu reklāmas deklarēšanas

2011.gada 23.jūlijā Vidzemes reģiona iedzīvotāju pastkastītēs bez maksas tika izplatīts reklāmas materiāls, kas vizuāli atgādināja laikrakstu - ar nosaukumu, intervijām, dažādām rubrikām. Piecas no astoņām lapām aizņēma materiāli par ZZS deputāti Ivetu Griguli. Pirmajā lapā bija liela I.Grigules fotogrāfija, kur viņa bija redzama ar vējā plīvojošiem matiem uz balta zirga.

Jānorāda, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periods 2011.gadā sākās līdz ar referenduma par Saeimas atlaišanu oficiālo rezultātu paziņošanu 26.jūlijā, līdz ar to uz reklāmām, kas tika izplatītas pirms šī termiņa, neattiecās likumā noteiktie ierobežojumi.

Kā šī materiāla izdevējs bija norādīts reklāmas uzņēmums Mediaservice. Lai gan uzņēmuma pārstāvji centās apgalvot, ka tas ir periodisks preses izdevums, bija acīmredzams, ka izdevums ir viena deputāta kandidāta priekšvēlēšanu reklāma. Turklāt I.Grigule vai ZZS nebija norādīti kā reklāmas devēji.

I.Grigule uzturēja spēkā versiju, ka reklāmas izdevums ir daļa no regulāri iznākoša preses izdevuma. Arī reklāmas materiāla izdevēja SIA Mediaservice īpašnieka SIA Press Distribution Center pārstāvis laikrakstam Diena apgalvoja, ka šāds bezmaksas izdevums ir parasta žurnālistika.

I.Grigule žurnālistiem sacīja, ka nav maksājusi par šīs izdevuma sagatavošanu un izplatīšanu, un nezina, kas to ir apmaksājis. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis apgalvoja, ka nav informēts par I.Grigules reklāmas izdevumu.

2011.gada vasarā KNAB sāka pārbaudi. Birojs secināja, ka I.Grigule veikusi individuālo kampaņu. Tika konstatēts, ka I.Grigule bija apmaksājusi izdevuma elektroniskā formāta sagatavošanu un licenci par laikraksta Atbalsts vecākai paaudzei daļēju logotipa un nosaukuma daļas izmantošanu – kopumā 183 latus. Savukārt 2803 latus par tipogrāfijas izdevumiem apmaksāja kāda biedrība, kas uzskatāms par neatļautu juridiskās personas dāvinājumu (ziedojumu) ZZS. Pasta izdevumus par „avīzes” izplatīšanu apmaksāja ZZS.

KNAB nolēma, ka saskaņā ar Politisko partiju finansēšanas likumu izdevumi par to ir ieskaitāmi ZZS izdevumos, turklāt partija sodāma par dāvinājuma (ziedojuma) pieņemšanu no juridiskas personas, kā arī par informācijas nesniegšanu. ZZS tika sodīta ar 1000 latu lielu sodu.

Avoti:
Vilks: reklamēšanās pirms aģitācijas - ētikas princips. Tvnet.lv, 20.07.2011.
Kļavis, A. 10. Saeimas deputāte izmisīgi cenšas saglabāt varu. Latvijas Vēstneša portāls. 26.07.2011.
Rožukalne, A. Iveta Grigule un mēs. Politika.lv, 28.07.2011.
Ugaine, A. Rožukalne: Intervijas ar Ivetu Griguli senioriem domātā avīzē atgādina nopirktu žurnālistiku. Diena. 26.08.2011.
Sprance, I. Ciniskās priekšvēlēšanu nejaušības. Ir.lv, 29.08.2011.
KNAB sniegtā informācija

Neskaidri finansējuma avoti reklāmas kampaņai pirms EP vēlēšanām

Gatavojoties kandidēt 2014.gada EP vēlēšanām, I.Grigule turpināja masīvu pašreklāmas kampaņu, un, tāpat kā 2011.gadā tās finansējuma avoti bija neskaidri un viņa par tiem runāja nelabprāt.

2013.gada vasarā Dziesmu un deju svētku laikā vairākas televīzijas demonstrēja viņas reklāmas rullīšus. I.Grigule neizpauda, cik šī reklāmas kampaņa maksājusi un kas to finansējis, vien norādīja, ka naudu tām "sametuši" atbalstītāji.

Sākot ar 2013.gada rudeni I.Grigule vai ik piektdienu kādā Latvijas pilsētā tikās ar cilvēkiem, par ko iepriekš ziņoja maksas sludinājumos radio. Tie saskaņā ar Nekā personīga iegūto informāciju, līdz novembra vidum bija izmaksājuši ap 7000 latu. 20 000 latu samaksāti par miljons eksemplāros izdoto reklāmas avīzi. Vēl vairāk nekā 20 000 latu maksāti par reklāmām televīzijā un internetā. Bez tam Lāčplēša dienā viņa Latvijas iedzīvotājiem pa pastu nosūtīja apsveikuma atklātni.

Nekā personīga 2013.gada novembrī ziņoja, ka I.Grigules reklāmas kampaņai iztērēti 50 tūkstoši latu, taču tas neesot viss, jo aktīva reklamēšanās vēl turpināšoties.

Tomēr Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegtajā valsts amatpersonas deklarācijā par 2013.gadu I.Grigule neuzrādīja ne ienākumus, ne izdevumus, kas būtu novirzīti reklāmas kampaņai. Portāls Pietiek.com saistībā ar šo faktu vērsās ar iesniegumu KNAB un VID. KNAB norāda, ka ar iesniegumā sniegto informāciju iepazīstas, un par pārbaudes sākšanu vēl neziņo. 

2013.gadā viņa iestājās Latvijas Zemnieku savienībā (LZS), un kopš tā brīža viņas reklāmas tēriņi kļuva redzami, jo sponsori naudu ziedoja caur partiju. No minētajiem 50 tūkstošiem latu caur partiju tika ziedoti 35 tūkstoši.

Viens no lielākajiem ziedotājiem ir LZP biedrs, kādreizējais Rīgas domes deputāts Valdis Kalnozols. Viņš Nekā personīga sacījis, ka pēdējo gadu laikā I.Grigulei esot piešķīris 10 000 latu. Vel 5000 latus ziedojis kāds Ventspils uzņēmējs Aleksejs Opolčenovs, kurš pirms kāda laika atteicies no Latvijas pilsonības un pieņēmis Krievijas pilsonību. Viņam piederošā elektroinstalāciju firma bieži uzvarējusi Ventspils domes konkursos par labiekārtošanas darbiem. Tā kā no citu valstu pilsoņiem partija ziedojumus pieņemt nedrīkst, A.Opolčenovam nauda aizskaitīta atpakaļ. Starp ziedotājiem ir arī kāds Itālijas pilsonis Davide Pompili, kurš Rīgā centies nodarboties ar delikatešu tirdzniecību. Viņš pārskaitījis 1000 latu, taču arī šis ziedojums atskaitīts atpakaļ.

Vēl 5000 latus noziedojis kāda Ventspils elektrouzņēmuma īpašnieks Dzintars Salmiņš. 2000 latu ziedojis kādreizējais I.Grigules kolēģis Jūrmalas pašvaldības uzņēmumu valdēs Raitis Arnts. Raidījums ziņoja, ka deputātei pa tūkstoš latiem ziedojis arī Dainis Domiņš, kafejnīcu Pie brāļa un Pie lidojošās vardes līdzīpašnieks, kā arī viņa tuvinieki Sandris Dreimanis un Agnese Deruma.

Tāpat kā iepriekš pati I.Grigule par finansējumu runāja nelabprāt un, kā bija redzams raidījumā, no Nekā personīga žurnālista burtiski bēga.

Avoti:
Leijējs, A. Deputāte Grigule reklamējas televīzijās, bet izmaksas neatklāj. Leta. 08.07.2013
TV3 Nekā personīga Saeimas deputāte Grigule savām reklāmām tērē 50 tūkstošus 17.11.2013.

Grigule melo amatpersonas deklarācijā - apgalvo, ka nekādus ziedojumus reklāmām neesot saņēmusi. Pietiek.com. 05.05.2014

Neskaidri iegūtu personas datu izmantošana vēstuļu sūtīšanai

2014.gada janvārī kāda jūrmalniece Ņina Žuželo LTV raidījumam Panorāma stāstīja, ka saņēmusi I.Grigules parakstītu Jaungada apsveikumu. Tas bijis adresēts tieši viņai, un neesot skaidrs, kā I.Grigule ieguvusi viņas personas datus, kas ir aizsargāti ar likumu. Datu valsts inspekcijas vadītāja atzina, ka vienīgā iespēja saņemt šādu vēstuli ir, ja cilvēks pats ir devis savus datus, vai arī parakstījis kādu anketu, kurā rakstīts, ka akceptē datu nodošanu tālāk. Jūrmalniece noliedza, ka tā būtu rīkojusies.

I.Grigule precīzu datu ieguves avotu neatklāja, vien sacīja, ka cilvēkus viņai ieteikuši Latvijas Zemnieku savienības Jūrmalas nodaļas biedri. Gada nogalē viņa nosūtījusi 800 jaungada apsveikumus, daudzus no tiem – tieši vientuļiem pensionāriem.

Datu valsts inspekcija pārbaudi nesāka, norādot, ka, lai to darītu, jābūt cietušās personas iesniegumam. 

Avots:
Kinca, A. Politiķes Grigules vēstules pensionāriem rada aizdomas par datu noplūdi. LSM.lv 29.01.2014