Atpakaļ uz sarakstu Kandidātu arhīvs
Nelikumīga bēniņu privatizācija
I.Šleserei pieder bēniņi - mākslinieka darbnīca -Vecrīgā, kas savulaik ir nelikumīgi privatizēti.
2006.gada 24.februārī Augstākā tiesa apmierināja Ģenerālprokuratūras apelācijas protestu lietā, kurā apstrīdēta nama Vecrīgā, Grēcinieku ielā 11, bēniņu koplietošanas telpu privatizācijas likumība un darījumi, ar kuriem pie īpašuma tikusi Saeimas deputāte I.Šlesere. Līdz ar to bēniņu koplietošanas telpu privatizācija atzīta par nelikumīgu.
Kā norāda LETA, I.Šlesere ir bēniņu īpašniece, bet atbildētāja statusā ir Nellija Kršeminska, kura savulaik telpu privatizējusi, un Rīgas pilsētas Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas komisija.
Prokurors prasībā apstrīdēja vairākus darījumus par kultūras pieminekļa statusā esošā nama Grēcinieku ielā 11 bēniņu privatizāciju. Prasībā lūgts noteikt, ka bēniņu telpas ir visu nama iedzīvotāju kopīpašums. Prasība celta divu nama iemītnieču Emmas Romanovas un Tamāras Gordinas interesēs, taču minētās iemītnieces vērsties pie tiesībsargiem pilnvarojuši arī citi nama iedzīvotāji.
Šleseres pilnvarotā pārstāve, zvērināta advokāte Ramiņa apgalvoja, ka mākslinieku darbnīca funkcionāli neesot saistīta ne ar vienu nama dzīvokli, tāpēc neesot iemesla šo telpu uzskatīt par kopīpašuma domājamo daļu. Turklāt Šlesere uzskatāma par labticīgo ieguvēju, jo iegādājusies jau privatizētu nekustamo īpašumu.
Advokāte Ramiņa tiesai iesniedza mierizlīguma projektu, kurā piedāvāts bēniņu telpu apbūves moratorijs 10 gadu gaitā. Taču ne nama iemītnieces, ne prokurors mierizlīgumam nepiekrita. Prokurors komentēja: „Vai tagad ar izlīgumu nelikumīga privatizācija atzīstama par likumīgu?”.
Lietas izskatīšanas gaitā arī radās aizdomas par dokumentu viltošanu – atklājās, ka lietai pievienotajos materiālos nav atrodams inventarizācijas lietas orģināls, bet gan kopija. Prokurors izvirzīja versiju, ka tā varētu būt viltota, jo to neesot sagatavojis Valsts zemes dienests, turklāt dokumentam trūkstot obligātie rekvizīti – apaļais zīmogs, dokumenta numurs un nodaļas vadītāja paraksts. Neviens lietas dalībnieks nespēja norādīt inventarizācijas lietas orģināla atrašanās vietu. Viltošanas fakts gan vēl bija jāpierāda.
2006.gada 22.maijā I.Šlesere Augstākās tiesas Senātā iesniedza kasācijas sūdzību, taču AT Senāts šo kasācijas sūdzību 2006.gada jūnijā noraidīja, līdz ar to bēniņu koplietošanas telpu privatizācija atzīta par nelikumīgu.
Avoti:
LETA: Nemaina spriedumu, ar kuru par nelikumīgu atzīta Šleserei piederošo bēniņu privatizācija, 14.06.2006.
I.Saatčiene „Lietā par Šleseres bēniņu privatizācijas likumību, iespējams, figurē viltoti dokumenti”, LETA, 07.02.2006.
L.Duļevska „Šleseres bēniņu privatizācija atzīta par nelikumīgu”, LETA, 24.02.2006.
D.Tomsone „Šlesere pārsūdz spriedumu, ar kuru par nelikumīgu atzīta viņai piederošo bēniņu privatizācija”, 22.05.2006.
Priežu izciršana Jūrmalā
Šleseru ģimenes īpašumā ir zemesgabals Jūrmalā Pumpuros, Upes 1a. Saskaņā ar 2009. gada 4. martā noslēgto dāvinājuma līgumu 8 domājamās daļas nonāca Ineses Šleseres īpašumā, bet 2 domājamās daļas palika viņas vīra Aināra Šlesera īpašumā. Šajā kāpu zemes gabalā ir plānots būvēt ģimenes māju. Padomju gados te bija pionieru nometne, bet 1999.gadā privatizēto īpašumu nopirka A.Šlesers.
Aizsargjoslas likums nosaka, ka meža zemes transformāciju krasta kāpu aizsargjoslā nedrīkst veikt bez Ministru kabineta rīkojuma. 2010.gada 2. martā Ministru kabinets nolēma atļaut 0,6627 hektārus plaša zemesgabala transformāciju (pārvērst to par apbūves zemi) šajā īpašumā, kā arī par 76 koku izciršanu, no kuriem 29 ir vērtīgas priedes vecumā no 100 līdz 250 gadiem. Tobrīd premjera pienākumu izpildītājs uz Valda Dombrovska (Jaunais laiks) prombūtnes laiku bija zemkopības ministrs J.Dūklavs (ZZS). Šo lēmumu, kas tika vērtēts kā politisks pakalpojums Šleseram, valdībā atbalstīja Tautas partijas un Zaļo un zemnieku savienības ministri, izņemot vides ministru Raimondu Vējoni.
Jūrmalas Aizsardzības biedrība (JAB) uzskatīja par nepieļaujamu izcirst priežu mežu Rīgas līča kāpu aizsargjoslā līdzās pludmalei, tādēļ šo valdības lēmumu apstrīdēja Administratīvajā rajona tiesā. Kā atbildētājs tiesvedībā pieaicināts atļaujas izdevējs – Ministru kabinets. Līdz ar to apturēts Ministru kabineta rīkojums par meža zemes transformāciju un Valsts meža dienesta transformācijas atļauja.
Avoti:
Libeka, M. ZZS un TP sniedz palīdzīgu roku Šleseram. Latvijas Avīze. 23.02.2010.
Ādamsone, A. Vējonis: Šleseram piederošā zemesgabala transformācija Jūrmalas kāpās jāizskata valdībai pilnā sastāvā. LETA. 23.02.2010.
Libeka, M. Ministri palīdz «apgūt kāpas». Latvijas Avīze. 03.03.2010.
Kozule, E. TB/LNNK nosoda Gerharda balsojumu par Šlesera zemes transformāciju. LETA. 03.03.2010.
Kļanska, D. Valdība lems par Šleseram piederošā zemesgabala transformāciju Jūrmalas kāpās. 02.03.2010.
Grudule, L., Bagātais, J. papildināta - Dombrovskis balsotu pret atļaujas došanu izcirst kokus Šleseram piederošajā zemes gabalā Jūrmalā. LETA. 03.03.2010.
Aināra Šlesera oficiāls paziņojums par viņa Jūrmalas īpašumu un priedēm. 03.03.2010.
Dzedulis, Z. Šlesers negrib dzīvot izcirtumā. Latvijas Avīze. 09.03.2010.
Vilemsons, M. Šlesers pērn ievērojami apdāvinājis savu sievu. LETA. 06.04.2010.
Pēdējās izmaiņas veiktas 15.12.2014
