Kandidātu arhīvs

Kultūras ministre I.Emša (ZZS), A.Kalvīša (TP) un I.Godmaņa (LPP/LC) valdībā (2004-2009), ievēlēta 7., 8. un 9.Saeimā.

Deklarācija CVK

Līgums par Akustiskās koncertzāles projektēšanu

2008.gada pēdējā darba dienā valsts aģentūra “Jaunie “Trīs Brāļi””, kas bija atbildīga par kultūras objektu būvniecību, noslēdza gandrīz 8 miljonus latu vērtu līgumu ar arhitekta Anda Sīļa biroju “AB.SZK” par Rīgas Akustiskās koncertzāles būvprojekta izstrādi. Šajā laikā koncertzāles projektēšanai budžetā bija paredzēti tikai 4 miljoni latu un nākamā gada budžetā papildu līdzekļi nebija pieejami. Līguma noslēgšana izraisīja plašu sabiedrības neapmierinātību, to kritizēja “Sabiedrība par atklātību – Delna”. Valsts prezidents V.Zatlers nosauca tā noslēgšanu taupības režīma apstākļos par amorālu. Par līguma noslēgšanu neesot bijis informēts Ministru kabinets un premjers I.Godmanis (LPP/LC). Jau nākamajā darba dienā, 5.janvārī, I.Godmanis pieprasīja kultūras ministres H.Demakovas paskaidrojumus un apšaubīja iespēju, ka līgums tiks īstenots. Uzreiz pēc tam H.Demakova izplatīja rakstisku paziņojumu, norādot, ka šobrīd viņai ir veselības problēmas, tādēļ viņa līdz janvāra beigām pieņems lēmumu, vai turpināt darbu kultūras ministres amatā.  Turpmākajās dienās H.Demakova nepiedalījās Ministru kabineta sēdē, kā arī nesniedza nekādus komentārus medijiem. 2009.gada 11.janvārī raidījuma “Nekā personīga” žurnālisti nofilmēja H.Demakovu Rīgas lidostā, kad viņa kopā ar savu padomnieku M.Vanagu devās uz Parīzi. Nākamajā dienā valdības vadītājs saņēma H.Demakovas rakstisku paziņojumu par atkāpšanos no amata, ko viņa pamatoja ar savu slikto veselības stāvokli, kas viņai liedzot pilnvērtīgi pretoties valdības plāniem apvienot daudzus muzejus un kultūras iestādes. H.Demakova apgalvoja, ka neatgriezīsies darbā Saeimā un nekandidēs pašvaldību un Eiropas parlamenta vēlēšanās 2009.gadā. Pēc Demakovas atkāpšanās kultūras ministra vietas izpildītājs Edgars Zalāns panāca vienošanos ar arhitektu biroju par līguma laušanu.

2010.gada jūlijā, dažas dienas pēc izšķiršanās kandidēt 10.Saeimas vēlēšanās, H.Demakova intervijā politiskās apvienības “Par Labu Latviju” interneta mājas lapā visu vainu par Akustiskās koncertzāles līguma slēgšanu uzlika savam padomniekam M.Vanagam, kurš bijis atbildīgs par valsts aģentūras “J3B” būvniecības projektiem. Viņa apgalvoja, ka līguma noslēgšanas laikā M.Vanags nav viņu informējis par to, ka koncertzāles projektēšanai papildus ir nepieciešami vairāki miljoni latu. M.Vanags norādīja, ka koncertzāles projektēšanas līgums bija paredzēts jau I.Godmaņa valdības deklarācijā, un “toreiz bijusi pozīcija — līgums ir jānoslēdz iespējami ātri”, lai nezaudētu iezīmēto naudu.

Avoti: LETA, Diena

Melnais stārķis

H.Demakovas ģimenes pieder 28 hektāri zemes Gaujas Nacionālā parka (GNP) teritorijā, Siguldas novada Mores pagastā. Demakova un pārējie īpašnieki vēlējās zemi pārdot un GNP administrācijai iesniedza pieteikumu meža apsaimniekošanas plāna apstiprināšanai. Demakovas īpašumā atradās melnā stārķa ligzda, tādēļ GNP uzskatīja, ka teritorijai būtu jānosaka mikrolieguma režīms, kas nozīmē, ka īpašnieki sev piederošajā teritorijā bez Ministru kabineta vai konkrētās pašvaldības lēmuma nevarētu veikt nekādas darbības. H.Demakova uzskatīja, ka melnais stārķis īpašumā vairs neligzdo, tādēļ uzstāja uz atkārtotu pārbaudi. Tomēr 2009.gada janvārī Vides ministrija pieņēma lēmumu par mikrolieguma izveidi H.Demakovas un radinieku īpašuma teritorijā.

2009.gada janvārī TV3 raidījums “Nekā personīga” pārraidīja sižetu par H.Demakovas rīcību saistībā ar lieguma statusu. Dienu pirms raidījuma kultūras ministre izplatīja paziņojumu, kurā ārkārtīgi asā tonī uzbruka TV3, apgalvojot, ka televīzija, dzenoties pēc peļņas, viņu speciāli nomelno. H.Demakova arī GNP ekspertu rīcību saistīja ar politiskām antipātijām pret viņu, turklāt arī izteica aizdomas par ekspertu godaprātu: “..varētu rasties iespaids, ka Gaujas Nacionālā parka nozīmēti eksperti, minot tik izplūdušas varbūtības, iespējams, sagaida kādu labumu no viņu secinājumos materiāli ieinteresēta īpašnieka puses.”

2009.gada janvārī H.Demakova Administratīvajā rajona tiesā lūdza atcelt Vides ministrijas lēmumu par lieguma izveidi. Tiesa viņas pieteikumu noraidīja, tādēļ H.Demakova to pārsūdzēja Administratīvajā apgabaltiesā, lietas izskatīšana ir paredzēta 2010.gada oktobrī.

Avoti: LETA, TV3 raidījums “Nekā personīga”

Kultūras ministrija pārkāpj prēmiju izmaksas aizliegumu

2009.gadā Valsts kontrole ziņoja, ka ir atklāti vairāki finanšu pārkāpumi Kultūras ministrijas 2008.gada pārskatā. 2008.gada nogalē, kad valdības vadītājs Ivars Godmanis (LPP/LC) aizliedza ministriju darbiniekiem izmaksāt prēmijas, Kultūras ministrija šo aizliegumu apgāja, iegādājoties dāvanu kartes 19 000 latu vērtībā un grāmatvedības pārskatā tās norādot kā "citus administratīvos izdevumus".

Avots: LETA

Valsts dotācijas bez skaidriem kritērijiem

H.Demakovai ir pārmests favorītisms, īpaši atbalstot sev tīkamus māksliniekus. 2010.gadā skaļu rezonansi izraisīja režisores Gaļinas Poļiščukas, kas drīz pēc tam iestājās “Par Labu Latviju”, vadītā privātā teātra “Teātra observatorija” slēgšana. SIA “Gaļinas Poļiščukas teātra observatorija” bija vairāku gadu laikā no H.Demakovas vadītās Kultūras ministrijas saņēmusi dotācijas kopumā 600 000 latu apmērā. 2010.gadā valsts budžeta finansējums kultūrai tika samazināts un valsts budžeta dotāciju Kultūras ministrija piešķīra tikai valsts dibinātiem teātriem atbilstoši Kultūras ministrijas izstrādātajai un ar Teātra padomi saskaņotajai dotācijas sadales kārtībai. Uz problēmām valsts dotāciju sadales kārtībā norādījusi arī Valsts kontrole, kas, veicot KM 2008. un 2009.gada pārskatu revīziju, bija konstatējusi, ka valsts budžeta dotācijas, tajā skaitā arī “Teātra observatorijai”, Kultūras ministrijā bieži ir tikušas dalītas bez skaidriem kritērijiem un atklāta konkursa, bieži vien tikai uz bijušās kultūras ministres Helēnas Demakovas rezolūcijas pamata.

Avoti: LETA, Diena, Valsts kontrole

Diriģenta Glinkas iecelšana amatā

2005.gada septembrī pēc kultūras ministres Helēnas Demakovas iniciatīvas par Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) galveno diriģentu un māksliniecisko vadītāju tika iecelts Dānijā studējušais Gints Glinka. Orķestra mūziķu aptaujā par Glinkas uzaicināšanu bija nobalsojuši tikai 11 mūziķi no 100. Līdz ar to nebija ievērota prakse diriģentu izvēlēties orķestra mūziķu balsojumā. Nesteigties ar galvenā diriģenta izvēli ieteica arī slavenais diriģents Mariss Jansons. Nākamā gada janvārī orķestra administrācija ar Gintu Glinku noslēdza līgumu par orķestra galvenā diriģenta un mākslinieciskā vadītāja pienākumu veikšanu. Saskaņā ar to Glinka apņēmās katru gadu sagatavot un diriģēt vairākas jaunas koncertprogrammas un sniegt 20 koncertus. Līgums tika noslēgts uz laiku līdz 2009.gada 1.jūlijam, paredzot iespēju to lauzt katras koncertsezonas beigās. Līguma tekstu bija saskaņojis toreizējais Kultūras ministrijas valsts sekretārs Daniels Pavļuts. G.Glinkas mēneša alga bija noteikta 3102 latu apmērā.

Jau pēc pusgada orķestris izteica pārmetumus G.Glinkam par neizkopto diriģēšanu, kas radot mūziķiem stresu. Konfliktam saasinoties, orķestris atteicās G.Glinkas vadībā spēlēt koncertu – rezultātā to nodiriģēja igauņu diriģents Pauls Megi. Reaģējot uz orķestra vadības un mūziķu neapmierinātību ar G.Glinku, Kultūras ministrija atlaida orķestra direktoru Intu Dālderi un grozīja LNSO statūtus, aizliedzot tā direktoram atcelt diriģentu. Pēc I.Dāldera atlaišanas G.Glinkas amats tika pārsaukts par viesdiriģentu, viņa darba slodzi samazinot uz pusi, taču pilnībā saglabājot līdzšinējo algu. Īsi pēc tam I.Dālderis tika atjaunots orķestra direktora amatā.

Ginta Glinkas darba līgums beidzās 2009.gada 1.jūlijā. Iepriekšējās divās sezonās viņš nebija sagatavojis nevienu koncertprogrammu, visu šo laiku saņemot 3102 latu mēnešalgu.

Avoti: LETA

Demakova atstāj amatā Ojāru Rubeni

2007.gadā “Sabiedrība par atklātību – Delna” paziņoja, ka kultūras ministres H.Demakovas rīcība, neatstādinot no amata Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni, kuram tika celta apsūdzība digitālās televīzijas krimināllietā, ir nopietns labas pārvaldības un ar "Delnu" noslēgtā līdzdarbības līguma pārkāpums. 2007.gadā bijušais "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra" valsts pilnvarnieks O.Rubenis tika apsūdzēts par valsts amatpersonas bezdarbību, kas radījusi zaudējumus valsts uzņēmumiem. Delna, kas 2005.gadā noslēgtā līdzdarbības līguma ietvaros uzraudzīja valsts aģentūras “J3B” veikto kultūras objektu būvniecību, lūdza kultūras ministri H.Demakovu izvērtēt O.Rubeņa atrašanos Nacionālā teātra direktora amatā, ņemot vērā O.Rubenim celto apsūdzību. H.Demakova atbildē Delnai norādīja, ka Ģenerālprokuratūra Kultūras ministrijai nav sniegusi informāciju, kas varētu kalpot par pamatu O.Rubeņa atstādināšanai no teātra direktora amata, kā arī uzsvēra O.Rubeņa lielo lomu Nacionālā teātra izvešanā no krīzes.

Avoti: LETA

Demakovu slavina padotībā esošu iestāžu vadītāji

2006.gadā, pirms 9.Saeimas vēlēšanām, biedrība “Par vārda brīvību”, kuras dibinātāji un finansētāji bija ar Tautas partiju cieši saistīti cilvēki – Jurģis Liepnieks, Andris Šķēle (ziedoja biedrībai 300 000 latu) – apmaksāja reklāmas klipu izveidošanu un izvietošanu Latvijas radiostacijās un televīzijās. Šajās reklāmās ar medicīnu, kultūru un zinātni saistīti cilvēki slavēja vairākus Tautas partijas politiķus, kas kandidēja 2006.gada Saeimas vēlēšanās. Kultūras ministri Helēnu Demakovu reklāmās cildināja Kultūras ministrijas padotībā esošā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce , kā arī valsts teātru un orķestru vadītāji – Valmieras Drāmas teātra direktore Evita Sniedze, Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars, valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” diriģents Normunds Šnē. Augstākā tiesa norādīja, ka biedrības izdevumi par TP un tās biedru reklāmām ir pieskaitāmi TP priekšvēlēšanu izdevumiem. KNAB uzskatīja, ka šādā veida Tautas partija ir pārkāpusi politiskajām partijām noteiktos priekšvēlēšanu kampaņu izdevumu ierobežojumus un lika Tautas partijai atmaksāt valsts budžetā vairāk kā vienu miljonu latu.

Avoti: LETA, Diena

Atsauksmes vētule Pēterim Strancim

2008.gadā 380 sabiedrībā pazīstami cilvēki parakstīja vēstuli, aicinot atbrīvot no apcietinājuma Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoru Pēteri Stranci, kurš tika turēts aizdomās par kukuļņemšanas mēģinājumu. Kultūras ministre H.Demakova uzrakstīja atsauksmes vēstuli tiesai, kurā pozitīvi izteicās par P.Stranci: “Kultūras ministrijas rīcībā nav oficiālas informācijas par izmeklēšanas darbībām, kurās figurē Stranča vārds, bet vēlamies uzsvērt, ka līdzšinējā sadarbība ļauj mums par šo cilvēku sniegt visaugstākajā mērā pozitīvu atsauksmi.” Rīgas domes kukuļņemšanas lieta, kurā apsūdzēts arī P.Strancis, 2009.gada oktobrī nonāca Rīgas apgabaltiesā, tajā joprojām turpinās tiesvedība.

Avoti: LETA, Diena

Atbildīgās iestādes izvērtē iespējamo Demakovas interešu konfliktu

2002.-2003.gadā H.Demakovai, kas tobrīd bija Saeimas deputāte, tika izteikti pārmetumi par interešu konfliktu, veicot kuratores pienākumus Latvijas ekspozīcijai Venēcijas mākslas biennālē. 2003.gada augustā Valsts kontrole veica revīziju daļēji valstij piederošajā SIA "Latvijas laikmetīgās mākslas centrs" (LLMC), izvērtējot projektus, kas finansēti no valsts līdzekļiem. Valsts kontrole  konstatēja, ka ir apšaubāms finanšu līdzekļu izlietojuma lietderīgums Latvijas ekspozīcijas mākslinieciskajam risinājumam Venēcijas 8.arhitektūras un 49.mākslas biennālē. Valsts kontrole norādīja uz H.Demakovas iespējamo interešu konfliktu, norādot, ka ar viņu slēgti līgumi par autordarbiem nevis darba līgums par kuratores pienākumu veikšanu. H.Demakova publicēja atbildes vēstuli, kurā atzina, ka centra darbībā varētu būt atsevišķi grāmatvedības pārkāpumu, taču nosodīja Valsts kontroles vēlmi izmantot lietderības apsvērumus laikmetīgās mākslas vērtēšanā. Valsts ieņēmumu dienests veica pārbaudi par to, vai H.Demakova drīkst apvienot Saeimas deputātes darbu un kuratores pienākumus Latvijas ekspozīcijai Venēcijas biennālē, un konstatēja, ka H.Demakova, apvienojot šos amatus, nav pārkāpusi Korupcijas novēršanas likumu un likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

Avoti: LETA, Diena, NRA