Kandidātu arhīvs

Tautas partija
SIA “Gaļinas Poļiščukas Teātra observatorija”, mākslinieciskā vadītāja

Deklarācija CVK

Atbalsts kultūrai atkarīgs no atbalsta politiķiem

2010.gada 15.jūnijā, pēc, apmēram, piecu gadu pastāvēšanas, tika slēgta “Teātra observatorija”. Tās dibinātāja un režisore bija Gaļina Poliščuka. Laikraksts “Latvijas Avīze” rakstīja, ka vēl 2009.gadā valsts dotācijās “Teātra observatorija” saņēma 100 000 latu, bet kopumā četros gados Kultūras ministrija ir ieguldījusi 600 000 latu. “Latvijas Avīze” raksta, ka šo finansējumu “Teātra observatorija” ieguvusi bez konkursa, pateicoties toreiz Helēnas Demakovas (Tautas partija) vadītās Kultūras ministrijas labvēlībai. Uz to, ka Kultūras ministrijā dotācijas nav tikušas piešķirtas konkursa kārtībā, bez skaidriem kritērijiem, norādīts arī Valsts kontroles veiktās revīzijas ziņojumā 2010.gada aprīlī.

Arī pati G.Poliščuka intervijā laikrakstam “SestDiena” atzina H.Demakovas protekciju, sakot: "Kad ministre bija Helēna Demakova, viņa stāvēja aiz manas muguras, un neviens mani neaiztika, savukārt tagad jūtos vāja, un ir ļoti grūti. Saprotu, ka mani nav kam aizstāvēt, ka viss jārisina pašai."

Slēpj piederību partijai

Iespējas teātrim izdzīvot parādījās līdz ar brīdi, kad G.Poliščuka pievienojās Tautas partijai. To, ka pievienojusies Tautas partijai, pati Poliščuka slēpa, jau esot partijas biedrei, un medijiem apgalvoja, ka neviens politiskais spēks viņu neesot uzrunājis. Portāls Ir.lv ziņoja, ka Poliščuku TP “ievedis” Raimonds Pauls un partijā viņa uzņemta 17.maijā, taču intervija laikrakstam “SestDiena” notika trīs nedēļas vēlāk. Uz Ir.lv jautājumu, kādēļ melojusi intervijā “SestDienai”, Poliščuka atbildēja: “Atrasties partijā un nodarboties ar politiku ir divas dažādas lietas. Varbūt es nodarbošos ar politiku, bet varbūt nē.” Tas, ka režisore pievienojusies politiskajai partijai, laikā, kad viņas pārstāvētajam teātrim draud bankrots, vedina domāt, ka iesaistīšanās politikā mazāk saistīta ar ideoloģiskiem apsvērumiem nekā materiāliem.

Šlesers kā vicemērs “izkārto” telpas

2010.gadā valsts finansējums teātrim netika piešķirts, bet Kultūrkapitāla fonda konkursā citi projekti tika atzīti par labākiem. Līdz ar atbalsta zaudēšanu “Teātra observatorija” tika slēgta. Dažas nedēļas pēc teātra slēgšanas Rīgas pašvaldības uzņēmums “Rīgas nami” izsludināja, ka Kongresu nams meklē sadarbību ar kādu profesionālu teātri, lai palielinātu telpu noslogojumu. Poliščukas rakstītais piedāvājums pašvaldības uzņēmumam šķitis vispieņemamākais. Viens no lēmumu pieņēmējiem šajā jautājumā bija Almers Ludviks, LPP/LC biedrs, bet G.Poliščuka kandidē vēlēšanās no apvienības “Par Labu Latviju”, kuras kodolu veido LPP/LC. Tieši pirms teātra ienākšanas, pašvaldības uzņēmums teātrim atvēlētajās telpās - jaunajā zālē par pašvaldības līdzekļiem veicis remontu. Zināms, ka drīzumā citās telpās - lielajā un mazajā zālē tiks veikts kapitālais remonts un šīs zāles uz laiku tiks slēgtas. LTV raidījums “Panorāma”, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, ziņoja, ka pret teātra telpu iekārtošanu Kongresu namā iebildis bijušais “Rīgas namu” vadītājs Andris Lācis, kura kategoriskā nostāja bijis viens no iemesliem amata zaudēšanai. Poliščuka uz žurnālistu jautājumu, vai apstiprina, ka teātris iekārtosies Rīgas Kongresu nama piebūvē, kur atrodas RD Īpašuma departaments, atbildēja, ka "Es esmu režisore un sīkumus tādās lietās nezinu. Turklāt bieži neesmu Rīgā."

Sākotnēji PLL premjera amata kandidāts, Rīgas vicemērs A.Šlesers izvairīgi runāja par to, kā viņa politiskās apvienības biedres, deputāta amata kandidātes G.Poliščukas teātris tik īsā laikā ieguvis iespēju izmantot Rīgas Kongresu nama telpas teātra vajadzībām. Pēc lielās mediju intereses gan Šlesers, gan Poliščuka atzina, ka tieši Šlesers parūpējies par telpu piemeklēšanu.

Veids, kādā teātris ieguva līdzekļus savai darbībai, var radīt precedentu, ka valsts vai pašvaldības atbalsts kultūras iestādēm ir lielā mērā atkarīgs no tā, vai teātris atbalsta kādu politisko partiju.

Avoti: Diena.lv, Latvijas Avīze, Ir.lv, LTV Panorāma