Atpakaļ uz sarakstu Kandidātu arhīvs
Atrastās informācijas kopsavilkums:
Saistība ar aizdomīgu valsts iepirkumu
2009.gada februārī valsts uzņēmuma „Latvenergo” izsludinātajā konkursā par jaunu auto piegādi viena no uzvarētājām bija E.Jakrina tēvam Leonam Jakrinam pastarpināti piederošā firma „Auto Italia”. Šī firma ieguva lielāko pasūtījuma daļu — tiesības piegādāt 52 pilnpiedziņas „Fiat Panda” un piecus mikroautobusu par kopumā pusmiljonu latu. E.Jakrins tobrīd bija ekonomikas ministra Kaspara Gerharda (TB/LNNK) padomnieks. L.Jakrins bija viens no lielākajiem šīs partijas ziedotājiem – kopš 2005.gada viņš TB/LNNK ziedojis 60,5 tūkstošus latu. Lielas summas ziedojusi arī otra „Auto Italia” pastarpinātā īpašniece Guna Eglīte — kopumā 26 000 latu.
L.Jakrins „Dienai” pauda viedokli, ka šim konkursam ar viņa dēlu un TB/LNNK nav nekāda sakara, arī Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošais „Latvenergo” norādīja, ka jebkurā iepirkumā īsteno labāko biznesa praksi. Einara Repšes (JL) vadītā Finanšu ministrija, kas sākumā aicināja iepirkumu atlikt vismaz uz gadu, domas mainīja un atļāva slēgt līgumu, vienīgi samazinot iepērkamo auto skaitu. L.Jakrins vairākus gadus ziedojis arī „Jaunajam laikam” – kopumā 21 tūkstoti latu.
Avoti:
Spriņģe, I. Laiks mainīt vecās ņivas? Diena. 24.09.2009.
KNAB partiju finanšu datu bāze
E.Jakrins presē bija atzīts par vienu no politiskajiem ielikteņiem. TB/LNNK, kurai E.Jakrina tēvs, koncerna “Vincents” līdzīpašnieks Leons Jakrins, ziedojis ievērojamas naudas summas, viņu iecēla vairākos labi apmaksātos amatos. Viņš ir bijis Rīgas vicemēra Jāņa Birka padomnieks, Rīgas domes SIA „Rīgas nami” un SIA „Rīgas siltums” padomes loceklis, Ventspils brīvostas valdes loceklis, kā arī Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs un ekonomikas ministra Kaspara Gerharda padomnieks. Piemēram, 2008.gadā E.Jakrins kā Ventspils brīvostas valdes loceklis, ekonomikas ministra padomnieks un „Rīgas siltuma” padomes priekšsēdētājs nopelnīja vairāk nekā 32 tūkstošus latu. Šajā gadā „Vincenta” līdzīpašnieki Guna Eglīte un Leons Jakrins partijai ziedoja 52,6 tūkstošus latu.
Avoti:
Libeka, M. Ostu valdēs - joprojām vecie labie laiki. Latvijas avīze. 06.05.2009.
Vaivare, L. Gleizde, G. Milzu ziedojumi - lielākoties LPP/LC. Dienas Bizness. 22.05.2009.
VID amatpersonu deklarāciju datu bāze
Pārmetumi par centieniem pirmsvēlēšanu laikā ietekmēt LTV
2010.gada 9.septembrī presē parādījās informācija, ka Satiksmes ministra biroja vadītājs E.Jakrins ir mēģinājis ietekmēt sabiedrisko televīziju un izmantot savu ietekmi Satiksmes ministrijas struktūrā. LTV Ziņu dienesta vadītājs Mareks Gailītis pauda, ka E.Jakrins klātienes sarunā ar viņu pieprasījis par Satiksmes ministriju veidot pozitīvus sižetus, norādot, ka pretējā gadījumā darbu zaudēs M.Gailīša sieva, kura strādā Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā (LVRTC).
E.Jakrins noliedza mēģinājumu ietekmēt LTV un skaidroja, ka sarunājis tikšanos ar M.Gailīti tāpēc, lai pārrunātu viņa rīcībā nonākušo “nepārbaudīto informāciju” par to, ka pastāv vienošanās starp M.Gailīti un “konkrētam politiskam spēkam pietuvinātām personām”. E.Jakrins esot dzirdējis, ka M.Gailīša dzīvesbiedres iekārtošana LVRTC, iespējams, ir brāļu, bijušā LVRTC valdes priekšsēdētāja Laura un LPP/LC priekšsēdētāja Aināra Šlesera preses sekretāra Ģirta Dripes ietekmes rezultāts apmaiņā pret konkrētam politiskam spēkam interesantiem sižetiem. Ģ.Dripe E.Jakrina pausto pilnībā noliedza.
Jāpiebilst, ka 2010. gada augustā internetā tika izplatīta kāda LTV bijušās darbinieces vēstule, kurā Gailītim tika pārmesta politiskā angažētība un mēģinājumi ietekmēt sižetus par PLL. Piemēram, viņš it kā esot personīgi pieskatījis, kā tiek veidots sižets par PLL dibināšanu, licis veidot intervijas ar PLL atbalstītājiem. To, ka M.Gailītis ietekmējis saturu par labu PLL un īpaši A.Šleseram, portālam Ir.lv apstiprināja arī ilggadējā Ziņu dienesta producente Dagnija Neimane, taču vēlāk Ziņu dienesta darbinieki pauda uzticību M.Gailīša darbam.
M.Gailītis sarunu ar E.Jakrinu bija ierakstījis video un nodevis LTV ģenerāldirektoram Edgaram Kotam, kurš par notikušo vērsās ar iesniegumu pie Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja Dzintara Jaundžeikara (PLL). Dz.Jaundžeikars iesniegumu nodeva Drošības policijā, kas vēlāk atteica ierosināt kriminālprocesu, jo E.Jakrina rīcībā neesot nozieguma sastāva.
Avoti:
Dreijere, V. Paver virtuves netīrāko daļu. Diena. 14.09.2010.
Jakrina tikšanās nebija pārkāpums. Diena (Leta, BNS). 27.10.2010.
Ministra pēdējā darba dienā tiek pie amata CSDD valdē
2010. gada 2. novembrī, savā pēdējā darba dienā, satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) iecēla savu partijas biedru E. Jakrinu Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdē. Pats E.Jakrins, kurš pirms tam kandidēja, bet netika ievēlēts Saeimā, lēmuma pieņemšanu pēdējā darba dienā sauca par sakritību, taču tas izraisīja iebildumus TB/LNNK sadarbības partneros - partijā “Visu Latvijai!”. Tās līderis Raivis Dzintars pauda viedokli, ka šādā rīcība neatbilst Nacionālās apvienības ētikas principiem. Apvienības Revīzijas komisija lūdza “tēvzemiešu” valdi izlemt, vai E.Jakrinam ir vieta partijā. Valde nolēma izteikt viņam “stingru brīdinājumu” par piekrišanu ieņemt šo amatu, jo tas izraisījis negatīvu sabiedrības reakciju.
2011.gadā - nākamajā pēc iecelšanas amatā – E.Jakrins par darbu CSDD valdē saņēma vairāk nekā 27 tūkstošus latu.
Avoti:
Rozentāls, A. Jakrins nešaubās, ka ir piemērots CSDD. Diena. 06.11.2010.
Vilemsons, M. TB/LNNK valde Jakrinam izsaka brīdinājumu. Leta. 15.11.2010.
VID amatpersonu ienākumu deklarāciju datu bāze
Pēdējās izmaiņas veiktas 14.12.2014
