Kandidātu arhīvs

Atrstās informācijas kopsavilkums:

• Ziedotāju saikne ar finanšu pārkāpumiem

• Valsts galvojums Liepājas metalurgam

• Pārmetumi par pilnvaru pārsniegšanu Jakāna atstādināšanā no VID ģenerāldirektora amata

• Finanšu problēmas un vērienīgie darījumi ar ziedotāju V.Belokoņu

Ziedotāju saikne ar finanšu pārkāpumiem

VID Nodokļu parādu piedziņas pārvalde 2014.gada augustā apķīlāja daļu uzņēmuma Dzelzceļa būve kapitāldaļu – tā divas līdzīpašnieces, kā arī valdes loceklis 2014.gadā E.Repšes vadītajai partijai Latvijas Attīstībai ziedoja 27 000 eiro. Uzņēmuma līdzīpašnieki pastarpināti ir arī Guntis Rāvis un Māris Martinsons, kurš ir būvkompānijas «Moduls Rīga» valdes priekšsēdētājs. Šis uzņēmums savukārt iesaistīts kriminālprocesā, ko Finanšu policija ierosinājusi par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. M.Martinsons, kurš lietas ietvaros tika arī aizturēts, iepriekš tika ziedojis partijai „Jaunais laiks”, bet viņa vadītais uzņēmums «Moduls Rīga» bijis liels sponsors basketbola klubam „VEF Rīga”, kura vadītājs Edgars Jaunups ir tuvs E.Repšes domubiedrs un partijas valdes loceklis.

Raidījums „De Facto” ziņoja, ka uzņēmuma «Moduls Rīga» kontiem uz izmeklēšanas laiku ir iesaldēti finanšu līdzekļi. Šīs darbības veiktas izmeklēšanā, kas sākta trīs 2014.gadā ierosinātu kriminālprocesu ietvaros. Jūlija sākumā teju divu diennakšu garumā notika astoņdesmit septiņas kratīšanas privātmājās, birojos un automašīnās Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā, Liepājā un Grobiņā. Pārējās firmas netiek atklātas. Aplēsts, ka noziedzīgais grupējums valstij nesamaksātos nodokļos radījis kaitējumu vairāk nekā 11 miljonu eiro vērtībā. Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis stāstīja, ka runa ir par klasisko krāpniecības shēmu: «Ir valsts vai pašvaldības pasūtījums, kur startē reālais būvniecības uzņēmums. Tas ar zemāko cenu vinnē šo iepirkumu un veic šo būvniecību nevis ar saviem resursiem, bet nolīgstot apakšuzņēmējus, kuriem jau ir apakšuzņēmēji ar fiktīva uzņēmuma pazīmēm, vai vēl pēc ķēdes uz leju – ar minimālām algām, vai vispār nenodarbinātās personas. Un tādā veidā valsts budžetam paliek parādā šī apakšējā firma nesamaksātos nodokļos. Bet pakalpojumu sniedza šis legālais uzņēmums, kas vinnēja iepirkumu.» Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone 24.jūlijā izteicās, ka noziegumos tiek turētas aizdomās pazīstamas personas.

M.Martinsona uzņēmums regulāri saņēmis valsts un pašvaldību pasūtījumus - rekonstruējis «Ziemeļblāzmu», piegādājis iekārtas Nacionālajai bibliotēkai, kā arī izbūvējis elektrotīklus VID jaunajā ēkā. Tikai 2014.gadā vien tas ieguvis 2,5 miljonus eiro vērtus Rīgas domes un Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījumus, kas saistīti ar izglītības un zinātnes iestāžu remontdarbiem.

Pietiek.com rakstīja, ka 2014. gada februārī un martā E.Repšes partija Latvijas Attīstībai saņēma ar M.Martinsonu saistītu 27 000 eiro lielu ziedojumu. Ziedotāji bija M.Martinsonam un būvuzņēmējam Guntim Rāvim pastarpināti piederošās SIA Dzelzceļa būve līdzīpašnieces Olga Ļitvinova, Lidija Sipļivaja un valdes loceklis Aleksandrs Ļitvinovs. Uzņēmums ieguvis pasūtījumus dzelzceļa infrastruktūras būvē. 2014.gada augustā VID Nodokļu parādu piedziņas pārvalde saskaņā ar „Lursoft” datiem bija apķīlājusi daļu uzņēmuma kapitāldaļu, rakstīja Pietiek.com. Neoficiālas ziņas liecinot, ka runa ir par iespaidīgu Sipļiviju ģimenes nodokļu parādu.

Avoti:
Margēviča, A. Pēc kratīšanām Finanšu policija piemēro nodrošinājuma līdzekli Martinsona būvfirmai "Moduls-Rīga". Pietiek.com. 14.07.2014.
LTV1 De Facto. 11 “optimizēti” miljoni. 24.08.2014.
Repšes partijas megaziedotāju uzņēmuma kapitāldaļas apķīlājis VID, iesniegumā SAB min "ietekmes potenciālu uz valsts drošību". Pietiek.com. 24.08.2014.

Uz augšu

Valsts galvojums Liepājas metalurgam

2009.gada pašā nogalē Valda Dombrovska vadītās valdības finanšu ministrs Einars Repše (abi no Jaunais laiks) parakstīja 62,5 miljonu latu valsts galvojumu uzņēmuma Liepājas metalurgs (LM) kredītam, ko tas ņēma modernizācijai nepieciešamajām iekārtām. 2013.gada janvārī atklājās, ka LM ir uz bankrota sliekšņa, aizdevums vēlāk tika segts no valsts budžeta, uzņēmums pasludināts par maksātnespējīgu, bet Valsts policija sāka kriminālprocesu par piesavināšanos un dienesta pilnvaru pārsniegšanu uzņēmuma vadībā.

Pēc LM finanšu problēmu nākšanas gaismā atklājās, ka jau pirms galvojuma piešķiršanas Valsts kase brīdināja E.Repši par nopietniem riskiem, ko rada vispārējā negatīvā situācija nozarē, tajā skaitā metāllūžņu trūkums, un tai neatbilstošais uzņēmuma biznesa plāns.

2013.gada rudenī Valsts kontrole revīzijā secināja, ka Finanšu ministrija un tās padotības iestāde Valsts kase nepietiekami izvērtējusi iespējamos riskus. Tā arī atklāja FM nepamanītu interešu konfliktu, proti, LM revidents vairākus gadus bija kompānija "BDO", kamēr tās pārstāvis Andris Deniņš darbojies reizē gan "Liepājas metalurga" padomē, gan "BDO" valdē. Līdz ar to pastāvēja risks, ka valsts galvojums uzņēmumam tika sniegts, balstoties uz, iespējams, pārlieku pozitīvu un faktiskajai situācijai neatbilstošu informāciju.

Tāpat jau galvojuma piešķiršanas laikā bija zināms par strīdu starp uzņēmuma lielākajiem īpašniekiem – Sergeju Zaharjinu, Iļju Segalu un viņu oponentu Kirovu Lipmanu, kas vēlāk tika saukts par LM krīzes galveno cēloni. 2012.gada vasarā ierosinātajā kriminālprocesā tikusi pārbaudīta informācija par iespējamu LM vadības noziedzīgu rīcību ilgstošā laika posmā - jau kopš 2003.gada. Notiekot izmeklēšana saistībā ar dažādu veidu finanšu plūsmām un darījumiem, kas nav nākuši par labu pašam uzņēmumam, taču „bagātinājuši” LM kontrolējošās akcionāru grupas pārstāvjus un tiem pietuvinātas personas.

E.Repše jau pēc finanšu problēmu nonākšanas atklātībā skaidroja, ka galvojumu parakstījis, jo Valsts kases izstrādātajā dokumentu paketē neesot atradis „neko peļamu”, kā arī norādīja, ka vispirms galvojuma izsniegšana bija Saeimas lēmums. E.Repšes pēctecis amatā Andris Vilks (Vienotība) valsts galvojuma izsniegšanu Liepājas metalurgam nosauca par politisku kļūdu un uzsvēra, ka ierēdņiem un Valsts kasei neko pārmest nevarot.

Priekšlikumu par galvojumu LM aizņēmumam Saeimā iesniedza dažādām partijām piederoši, galvenokārt ar Liepāju saistīti deputāti, tostarp no JL. Parlaments galvojuma piešķiršanu atbalstīja bez diskusijām.

E.Repše pauda viedokli, ka, arī vērtējot no šodienas skatupunkta, galvojums bijis vēlams. Viņš pretēji daudziem arī uzskata, ka līdzekļi neesot zaudēti, proti, pēc būtības valsts LM esot pārkreditējusi, un nozarei atkopjoties, tā naudu varot atgūt.

2014.gada vasarā "Liepājas metalurga" kreditoru prasījumi bija sasnieguši 200,16 miljonus eiro. Darbu uzņēmumā zaudējuši vairāk nekā 1500 cilvēku. Uzņēmumu nolemts pārdot, un augusta beigās valdība plāno izvērtēt potenciālo LM pircēju piedāvājumus.

Avoti:
Finanšu ministrijas preses relīze par galvojuma parakstīšanu
Dokumenti par valsts galvojumu Liepājas metalurgam apgāž Repšes tagadējos apgalvojumus. Pietiek.com. 15.05.2013.
Brauna, A. Tērauda ķīlnieki. Ir. 13.06.2013.
Motivāns, I. Repše: Valsts "Liepājas metalurgā" naudu nezaudēs, bet pat nopelnīs. Leta. 30.07.2013.
Valsts kontroles revīzijas lietas “Par Latvijas Republikas 2012.gada pārskata par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem valsts budžeta ieņēmumu daļu” ziņojums. Lrvk.gov.lv. 01.10.2013.
Margeviča, A. "Liepājas metalurga" maksātnespēja valstij var izmaksāt ap 200 miljoniem latu. Pietiek.com. 30.10.2013.
Skvariks, E. "Liepājas metalurgs" pērn cietis 147 miljonu eiro lielus zaudējumus. Leta. 04.08.2014.

Uz augšu

Pārmetumi par pilnvaru pārsniegšanu Jakāna atstādināšanā no VID ģenerāldirektora amata

2009.gada vasarā finanšu ministrs Einars Repše (JL) ierosināja četras disciplinārlietas pret Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru Dzintaru Jakānu un pretēji disciplinārlietu vērtēšanas komisijas vairākuma viedoklim gribēja atbrīvot Dz.Jakānu no amata. Tautas partijas atbalstīts, Dz.Jakāns amatā noturējās, un valdība vienojās par viņa pārcelšanu, taču divas nedēļas pēc pārcelšanas viņš no darba aizgāja.

Formālais iemesls E.Repšes un Dz.Jakāna nesaskaņām bija VID reorganizācijas plāns, par kuru abiem bija dažādi redzējumi. E.Repše bija noteicis, ka uz reorganizācijas rezultātā izveidotajiem jaunajiem amatiem nepieciešams rīkot konkursus un to nolikumus saskaņot ar ministru. Dz.Jakāns rīkojumam nepakļāvās un izpelnījās disciplinārsodu. Reorganizācijas rezultātā varētu notikt personāla izmaiņas, jo par reorganizāciju VID bija atbildīgs Vladimirs Vaškevičs, kuram prokuratūra bija uzrādījusi apsūdzību par neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos. Tomēr Dz.Jakāns tā vietā, lai V.Vaškeviču atlaistu 2008.gadā, kad viņam atņēma pielaidi valsts noslēpumam, bija iecēlis viņu speciāli izveidotajā vietnieka amatā.

E.Repše paziņoja, ka viņš kā nozares atbildīgais ministrs rīkošoties likumā noteiktajā kārtībā un vienpersoniski virzīs savu piedāvāto VID reorganizācijas modeli.

Ministra rīcība, pārņemot VID dienesta reorganizāciju un to realizējot, izraisīja arī diskusijas par to, vai tā nav uzskatāma par iejaukšanos tiešās pārvaldes iestādes darbā. VID strukturāli atrodas Finanšu ministrijas pārraudzībā, kas nozīmē, ka augstākai iestādei vai amatpersonai ir tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu. Taču šāda padotības forma neparedz, ka pārraugs, piemēram, iejaucas iestādes personālpolitikā, nosakot, ka iecelšana amatos jāsaskaņo ar pārraugu.

E.Repšes rīcību kā nelikumīgu novērtēja arī Tieslietu ministrija, savā atzinumā norādot, ka likumā noteiktās pilnvaru pārņemšanas tiesības ir izmantojamas tikai īpašos izņēmuma gadījumos, to izmantošanai ir galējas nepieciešamības raksturs. Šo tiesību izmantošana, kā norāda TM, ir noteikti jāpamato. TM nav tiesīga izvērtēt citas ministrijas izdotu rīkojumu likumību, taču norādīja, ka vairāki finanšu ministra E.Repšes rīkojumi nav bijuši pamatoti.

Vairāki eksperti norādīja, ka Repšes rīcība, pārņemot VID reorganizāciju, kā arī atsevišķu disciplinārlietu ierosināšana ir viņa pilnvaru pārsniegšana un iestādes darba politizēšana.

Dz.Jakāns rotācijas likumību  apstrīdēja Administratīvajā tiesā, bet tā sūdzību noraidīja.

Dz.Jakāns vērsās arī prokuratūrā, norādot, ka saskata finanšu ministra rīcībā dienesta pilnvaru pārsniegšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, valsts amatpersonas bezdarbību un tirgošanos ar ietekmi. Prokuratūra atteicās ierosināt pārbaudi par viņa iesniegumu.

Avoti:
Jakāns ignorēja rīkojumus vai Repše pārsniedza pilnvaras? Fragments no LTV raidījuma „Kas notiek Latvijā?” 13.01.2010.
Kā Repše atbildēs, ja Jakānu atlaidi nelikumīgi? Fragments no LTV raidījuma „Kas notiek Latvijā?” 13.01.2010.
Kažoka, I. Bruģējot ceļu uz valsts pārvaldes politizāciju. Politika.lv. 17.11.2009.
Bagātais, J. Tomsone, D. Repše piedāvā Jakāna rotāciju uz jaunizveidotu FM departamentu. Leta. 22.01.2010
Bagātais, J. Jakāns no darba atbrīvots pēc paša vēlēšanās. Leta. 11.03.2010.

Uz augšu

Finanšu problēmas un vērienīgie darījumi ar ziedotāju V.Belokoņu

2005.gada decembrī E.Repše atkāpās no aizsardzības ministra amata, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sāka kriminālprocesu saistībā ar viņa vērienīgajiem darījumiem ASV finanšu tirgos. Vairāku gadu laikā E.Repšes sniegtā informācija viņa valsts amatpersonas ienākumu deklarācijās radīja jautājumus par spēju nomaksāt parādus, tāpat nebija skaidrs, vai bankas nav izrādījušas pretimnākšanu, izsniedzot vairākus kredītus kādreizējam Latvijas Bankas - kredītiestāžu uzraudzības iestādes – vadītājam.

2007.gada oktobrī KNAB kriminālprocesu izbeidza, konstatējot, ka darījumos laikā no 2000. līdz 2005.gadam viņš nav veicis prettiesiskas darbības un nav guvis neatļautu materiālo labumu, kā arī nav nepatiesi atspoguļojis savu mantisko un finansiālo stāvokli. Vēl pirms KNAB sāktā kriminālprocesa E.Repšes darījumu pārbaudei tika izveidota Saeimas parlamentārā izmeklēšanas komisija. Tā  beidza darbu bez galaziņojuma līdz ar 8.Saeimas pilnvaru beigām.

Neoficiāli tika pieļauts, ka viens no lielākajiem KNAB intereses objektiem šajā lietā bija E.Repšes darījumi ASV vērtspapīru tirgū. E.Repšes deklarācijā par 2004.gadu bija daudz lielākas naudas summas par iespējamajiem sešu gadu darījumiem ASV vērtspapīru tirgū, nekā bija noprotams no iepriekšējo gadu atskaitēm. Pats E.Repše KNAB ierosināto kriminālprocesu dēvēja par safabricējumu un uzsvēra, ka neatbilstību deklarētajā nav. Nesakritību viņš skaidroja ar to, ka šie līdzekļi viņam agrāk nav bijuši jādeklarē.

2004.gadā toreizējā aizsardzības ministra parādsaistības saskaņā ar viņa deklarāciju bija sasniegušas gandrīz 1,39 miljonus latu. Iepriekšējo gadu laikā E.Repše bija iegādājies vairākus nekustamos īpašumus, vērtīgus mākslas darbus, lidmašīnas un citus ekstravagantus transporta līdzekļus. 2003.gadā viņš zemes gabalu iegādei bija iztērējis 324 tūkstošus latu, tostarp nopērkot īpašumus pie Rāznas ezera, kur kopā ar partijas biedru, Latgales uzņēmēju Donātu Vanagu plānoja izveidot atpūtas kompleksu.
E.Repšes deklarācijas nesniedza pārliecību par viņa spēju nomaksāt lielos kredīta maksājumus. 2005.gada novembrī Diena rakstīja, ka nav skaidrs, kā E.Repše ar ministra algu, kas ir 1300 latu mēnesī pēc nodokļu nomaksas, spēj segt parādus, kuru nomaksai, provizoriski rēķinot, mēnesī būtu  jāšķiras no vairāk nekā 15 000 latu. E.Repše sacīja, ka maksājot, kad spējot, proti, viņam esot salīdzinoši izdevīgi kredītiestāžu nosacījumi, tāpat viņš pārdevis daļu vērtspapīru. Viņš arī solīja pārdod daļu īpašumu, “lai nebūtu traucēts savā tālākajā politiskajā darbībā”.

2005.gada sakumā prese rakstīja, ka E.Repše gandrīz visas savas kredītsaistības, kuras līdz šim pārzināja Hansabanka un Nord/LB Latvija, uzticējis citai, salīdzinoši nelielai finanšu iestādei - Baltic International Bank (BIB). Tās valdes priekšsēdētājs bija politiķa regulārs atbalstītājs Valērijs Belokoņs. Pirms 8.Saeimas vēlēšanām viņš E.Repšes honorāram ziedoja Ls 10 000, un viņa vadītā banka atvēlēja Ls 5000 partijas Jaunais laiks veidošanai.

Ar V.Belokoņu saistīts uzņēmums arī palīdzēja E.Repšem atbrīvoties no smagās parādu nastas. Politiķim piederošo zemi un namiņus Rāznas kompleksā nopirka kompānija “Partners Assets”, kuras vienīgā īpašniece Anita Lase vienlaikus ieņēma arī vairākus vadošos amatus bankas īpašniekam Valērijam Belokoņam piederošos citos uzņēmumos. Pēc amatpersonas ienākumu deklarācijas, ko E.Repše iesniedza 2006.gada novembrī, viņa parādsaistības no 1,16 miljoniem latu bija sarukušas līdz 217 tūkstošiem. E.Repše saikni ar V.Belokoņu noliedza, taču atzina, ka zinājis A.Lases saistību ar baņķieri.  "Es pārdevu īpašumus Latvijā reģistrētam uzņēmumam. Pircējs tika meklēts kopš 2005.gada novembra. Es izskatīju vairākus piedāvājumus, un šis bija vispiemērotākais," sacīja JL līderis.

Arī turpmākajos gados E.Repše sadarbojās ar V.Belokoņu. 2007.gadā abi nodibināja akciju sabiedrību ieguldījumu fondu pārvaldei, savukārt 2010.gadā - nodibinājumu Mākslīgā intelekta fonds. Pietiek.com rakstīja, ka 2012. gadā Baltic International Bank fondam “neierobežotai lietošanai" ziedojusi 96 tūkstošus latu, kuri faktiski pilnībā izmaksāti algās, savukārt 2011. gadā E.Repšes un viņa fonda finansētāji bijuši tā pati banka (140 tūkstoši latu) un arī pats V.Belokoņs, kurš ziedojis vēl 10 tūkstošus latu. E.Repšes parādsaistības arvien bija ievērojamas, liecina viņa pēdējā amatpersonas deklarācija par gadu pirms 2012. gada 3.novembra. Repšes parādsaistības latos bija ap 931 tūkstoti latu, bet viņš pats aizdevis nepilnus 176 tūkstošus eiro un 493 tūkstošus dolāru.
V.Belokoņs piedalījās arī E.Repšes vadītās partijas Latvijas attīstībai dibināšanā.

Avoti:
Galzons, E. Repše noliedz ziņas par dzīvošanu pāri līdzekļiem. Diena. 31.03.2005.
Sloga, G. Repše sola pārdot daļu īpašumu. Diena. 05.11.2005.
G.Sloga. Repše: bankai maksāju, kad varu. 23.12.2005.
Sloga, G. Saeimas izmeklēšanas komisiju Repšes lietā slēdz bez galaziņojuma. Diena. 30.10.2006.
Kolosovs, D. Bojārs, G. Repši no miljona parāda glābj Belokoņam tuva persona. 04.01.2007.
Hāka, Ž. Līcīte, M. Belokoņs un Repše izveidojuši ieguldījumu fondu pārvaldes kompāniju. Leta. 10.04.2007.
Kriminālprocess pret Repši izbeigts. Leta. 17.11.2007.
Repši pēdējos divus gadus barojis Belokoņs. Pietiek.com. 14.11.2013.
VID amatpersonu deklarāciju datu bāze

Uz augšu