Kandidātu arhīvs

Edgars Zalāns
Medijos:

Spiediens uz Naturalizācijas pārvaldi Bičkoviča pilsonības lietā

2009. gadā, uz laiku pildot tieslietu ministra pienākumus, E.Zalāns parakstīja rezolūciju par Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča pilsonības iegūšanas pārbaudes lietas pārņemšanu no Naturalizācijas pārvaldes Tieslietu ministrijā. Šī rezolūcija bija saskaņota ar tā brīža tieslietu ministru Mareku Segliņu (TP). Pēc pārbaudes lietas pārņemšanas Tieslietu ministrijā tika mainīti iepriekšējie secinājumi, ka I.Bičkovičs varētu būt ieguvis pilsonību nelikumīgi, un Naturalizācijas pārvaldei tika uzdots atcelt lēmumu par vēršanos tiesā ar prasību par I.Bičkoviča pilsonības anulēšanu.

Premjers Valdis Dombrovskis („Jaunais laiks”) pēc tam lūdza ģenerālprokuroram pārbaudīt Tieslietu ministrijas rīcību, izsakot aizdomas par spiedienu uz NP lēmuma pieņemšanā. Viņa vēstulē prokuroram bija norādīts uz vairākām pārbaudes lietas materiālu izskatīšanas procesa neatbilstībām likumam.

Augstākstāvoša iestāde drīkst pārņemt lietu savā lietvedībā tikai izņēmuma kārtā, bet E.Zalāna rezolūcijā izņēmuma apstākļi nebija minēti. Turklāt TM komisija izteikusi tikai viedokli un gala lēmuma pieņemšanai lietā lietas materiālus ir nodevusi atpakaļ NP. Tai savukārt, pieņemot gala lēmumu pārbaudes lietā, bija jābalstās uz pārbaudes laikā konstatētiem faktiem un uz to pamata izdarītiem secinājumiem, taču tā, ņemot vērā Tieslietu ministrijas viedokli un pretēji savam viedoklim bija izbeigusi pārbaudes lietu.

Vēlāk arī prokuratūra atzina, ka I.Bičkovičs ir likumīgs Latvijas pilsonis, lai gan iesniegumā par pilsonības piešķiršanu viņš bija norādījis nepatiesu informāciju un tobrīd I.Bičkovičam pilsonību piešķirt nevarēja. Pamats pilsonības piešķiršanai bija radies tikai dažus gadus vēlāk, kad par I.Bičkoviča likumīgo vectēvu tika atzīts Latvijas pilsonis.

Avoti:
Rutka, A. Pēc premjera iesnieguma Bičkoviča pilsonības lietā prokuratūrā uzsākta pārbaude. Leta. 10.09.2009
Leitāns, I. Aizdomas par spiedienu uz NP. Diena. 10.09.2009
TV3 Nekā personīga. 01.11.2009


Apšaubāmā bēniņu privatizācija Kuldīgā

2007. gada nogalē LTV raidījums “Kas notiek Latvijā?” savā mājas lapā rakstīja, ka 2000. gadā E. Zalāns aptuveni četru mēnešu laikā savā īpašumā par privatizācijas sertifikātiem ieguva bēniņus Kuldīgas centrā. To privatizēšanas gaita un scenārijs radīja vairākus jautājumus.

Bēniņu privatizācijas shēma esot bijusi vienkārša – 2000. gada 22. jūnijā Kuldīgas pilsētas dome noslēdza īres līgumu ar E. Zalānu par divstāvu nama bēniņiem Liepājas ielā 1. Līgumā gan bēniņi dēvēti par divistabu dzīvokli ar palīgtelpām. Iespējams, ka tas darīts apzināti – lai minētā platība vairs nebūtu nama iedzīvotāju kopīpašums, un lai uz tiesībām privatizēt bēniņus varētu pretendēt tikai E. Zalāns. Jau pēc piecām dienām Kuldīgas dzīvojamo namu privatizācijas komisija piedāvā minēto „dzīvokli” privatizēt par sertifikātiem. Dienas laikā privatizācijas pieteikums E. Zalānam bija gatavs, un darījums tiek pabeigts 2000. gada 31. oktobrī. Rezultātā – nepilni 376 kvadrātmetri Kuldīgas pilsētas centrā tiek iegūti par nepilniem 123 sertifikātiem.

Vēlāk intervijā laikrakstam „Latvijas Avīze” skaidrojot apšaubāmo privatizācijas darījumu, pats E. Zalāns minēto īpašumu dēvēja par bēniņiem. „Uzskatu, ka neesmu darījis neko pretlikumīgu! Bēniņus šajā un vēl citos pilsētas namos varēja privatizēt jebkurš,” skaidroja E. Zalāns 2004. gada 5. aprīlī.

Vēlāk šie bēniņi tika pārdoti E.Zalāna sievas uzņēmumam par 12 tūkstošiem latu, kas ir vairāk nekā četras reizes dārgāk nekā E. Zalāns to ieguva īpašumā (pirkuma līgumā fiksētā summa - nepilni 2,4 tūkstoši latu, kas samaksāta sertifikātos). Dzīvoklis 2003. gada sākumā ieķīlāts par nepilniem 30 tūkstošiem latu. Līdz šim ķīla vairākkārt mainīta un 2007.gadā tās apmērs bija tuvu 53 tūkstošiem latu.

“Kas notiek Latvijā?” līdz ar to vaicāja, vai Kuldīgas domes tā laika vadība ievērojusi likuma ,,Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu” prasības par mantas nodošanu lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu. Tā laika Kuldīgas domes priekšsēdētājs Arturs Lieģis komentēt tā laika darbības kategoriski atteicās.

Avots:
Saulītis, A. Kas saimnieko Edgara Zalāna bēniņos? KNL.lv. 10.12.2007

Pēdējās izmaiņas veiktas 15.12.2014

Lūdzu, autorizējies!

Lai balsotu, lūdzu, autorizējies ar savu sociālo tīklu profilu! Tavi personas dati nebūs pieejami trešajām pusēm!