Atrastās informācijas kopsavilkums:
Pārmetumi par balsu pirkšanu 12.Saeimas vēlēšanās
Tūlīt pēc 12.Saeimas vēlēšanām Drošības policija (DP) sāka kriminālprocesu saistībā ar iespējamu balsu pirkšanu Latgales apgabalā startējušā Dz.Zaķa labā. Pirmais par organizētu balsu pirkšanu ziņoja viņa partijas biedrs Juris Galerijs Vidiņš, vēlāk arī žurnālisti publiskoja vairāku cilvēku stāstīto par to, kā vēlētāji vesti uz iecirkņiem un saņēmuši naudu un alkoholu apmaiņā pret plusiņa ievilkšanu Zaķim. Partija „Saskaņa” Latgales vēlēšanu rezultātus apstrīdēja Augstākajā tiesā. Tiesa, kurai lēmums bija jāpieņem septiņu dienu laikā, atzina, ka nav pietiekamu pierādījumu vēlēšanu rezultātu ietekmēšanai, taču arī norādīja, ka nav dūmu bez uguns. Izmeklēšanu turpināja Drošības policija, kas 12.decembrī nodeva prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai lietu par apzinātu kavēšanu personai brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus.
Aizdomas par vēlēšanu norises godīgumu radīja arī Zaķa labie rezultāti vēlēšanās. Deputāts, kura reputāciju pirms pāris gadiem iedragāja izvairīšanās no nodokļu nomaksas, pērkot auto, nekad iepriekš Latgales vēlēšanu apgabalā nebija startējis. Vēlēšanu sarakstā viņš bija trešais, taču rezultātā ieguva vislielāko atbalstu, savācot 4554 plusus un 2804 svītrojumu. Žurnāls „Ir” izpētīja, ka vairākumā novadu viņš nebija populārākais kandidāts un nebūtu ievēlēts, taču astoņos viņš bijis pirmais. Apbrīnojami liels atbalsts Zaķim bijis atsevišķos iecirkņos, turklāt īpaši bieži balsots līdzīgi, Zaķim pievelkot plusu, bet pārējos kandidātus izsvītrojot.
Vairāku nelielu iecirkņu darbinieki atzina, ka balsojuši daudzi nepazīstami cilvēki vai arī tādi, kuri parasti to nedarot. Izteikts pārsvars „Vienotībai” bija arī, piemēram, Viļānu novada Dekšāres pagastā, kur „Vienotība” ieguvusi gandrīz pusi vēlētāju balsu, bet plusu Zaķim ievilkuši 155 cilvēki jeb trešdaļa no visiem iecirkņa balsotājiem. “Nesaprotamas lietas – pagājušajās vēlēšanās bija ap 200, tagad ap 450 [vēlētāju], tas nozīmē, ka ap 200 parādījušies velns viņu zina no kurienes [..], gājuši tādi, kuri vēlēšanās līdz šim nav redzēti, kaut kāda sveša tauta... Ļoti aizdomīgi un ļoti interesanti," Latvijas Radio stāstīja pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Benislavskis.
Raidījums „De Facto” intervēja vairākus cilvēkus, kuri atzina, ka par plusiņa ievilkšanu Zaķim viņiem maksāts no pieciem līdz 20 eiro, J.Vidiņš, kuram vairāki cilvēki esot stāstījuši par balsu pirkšanu, minēja arī 40 eiro. Vēlētāju nogādāšanai iecirknī organizēti arī autobusi, kuros dalītas cigaretes un alkohols.
Drošības policija, kas informēja par lietas nodošanu prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai par apzinātu kavēšanu personai brīvi realizēt tiesības vēlēt deputātus, neatklāja, par kuru lietu tieši ir runa. Latvijas Televīzija ziņoja, ka aizdomās tiek turēts cilvēks, kas iepriekš, žurnālistiem intervējot cilvēkus Sakstagala pagastā, norādīts kā viens no balsu pirkšanas organizētājiem Zaķa labā. Šis cilvēks raidījuma “De Facto” žurnālistei apstiprināja, ka strādājis Pērtnieku karjerā.
Pērtnieku karjera valdes priekšsēdētājs Andris Kozulis ir Zaķim pazīstams cilvēks, viņš kopā ar Zaķi un citiem politiķiem neilgi pirms vēlēšanām bija devies uz Gruziju. Savukārt "Pērtnieku" karjers bijis dolomīta šķembu piegādātājs VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" ceļa darbiem Latgalē. A.Kozuļa vārds izskanēja arī Augstākās tiesas sēdē. Sokolku pagasta pārvaldes vadītāja Lūcija Veselova nosauca kāda vīrieša vārdu, kas varētu būt iesaistīts balsu pirkšanā un sacīja, ka viņš strādājis A.Kozulim it kā piederošā uzņēmumā "Vlakon".
Dz.Zaķis vispirms atkāpās no „Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja amata un dažas dienas vēlāk paziņoja, ka aptur darbību partijā, taču deputāta mandātu nenoliks. Sākotnēji viņš jebkādu vēlēšanu pārkāpumu iespējamību noliedza, sakot, ka panākumu atslēga ir viņa aktīvā komunikācija reģionā, kā arī priekšvēlēšanu darbi, tostarp ceļu remonti. Vēlāk deputāts neizslēdza iespēju, ka kāds cits organizējis balsu pirkšanu Latgales vēlēšanu apgabalā, taču tie nevarot būt viņam pazīstamie uzņēmēji.
Avoti:
Zaķim pārmet gan balsu pirkšanas skandālu, gan individuālo kampaņu. LSM. 07.10.2014.
LTV, De Facto. Jaunas liecības par balsu pirkšanu Latgalē. 12.10.2014.
Mače, Z. Latgales «viltotais Zaķis». Ir. 15.10.2014
Strupka, Z. AT noraida "Saskaņas" sūdzību par Saeimas vēlēšanu rezultātu atcelšanu Latgalē. Leta. 31.10.2014.
Strupka, Z. Zaķis: Cilvēki, kuri gāja balsot, darīja to no brīvas gribas. Leta, 28.10.2014.
Strupka, Z. Daļa liecinieku tiesā noraida balsu pirkšanu Latgalē, bet balvēnieši stāsta par konkrētiem gadījumiem. Leta, 28.10.2014.
Kristovskis, G. DP: Jāizvērtē nepieciešamība pēc diskusijas par stingrāku sodu noteikšanu vēlētāju balsu pircējiem. Leta. 11.10.2014.
LTV, De Facto. Balsu pirkšanas lietā apcietinātais – «De Facto» intervētais Andrejs. 12.12.2014.
Nesaskaņota individuālā kampaņa
Dz.Zaķis bija viens no tiem „Vienotības” deputāta kandidātiem, kuri pēc 12.Saeimas saņēma partijas vadības kritiku par nesaskaņotu individuālo reklāmas kampaņu. „Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars atzina, ka Zaķa kampaņa bijusi nesankcionēta - vairākus drukas materiālus par Dzintaru Zaķi partija neesot akceptējusi un apmaksājusi.
Latvijas Radio ziņoja, ka Zaķa reklāmas kā ar partiju nesaistītas personas apmaksājuši uzņēmēji, kas 2014.gadā saņēmuši valsts un pašvaldību pasūtījumus. Piemēram, SIA „Rall” renovē skolas Zilupē, bet SIA „Krustpils” atjauno ceļa segumu Rēzeknes rajonā pēc „Latvijas autoceļu uzturētāja” pasūtījuma. Zaķis gan apgalvoja, ka par šo kampaņu neko nezinot.
Individuālās kampaņas nav aizliegtas, taču var atstāt iespaidu uz partijas finanšu līdzekļiem. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbauda individuālo kampaņu izdevumus, un pastāv iespēja, ka pārkāpumu gadījumā partijai tos var nākties atmaksāt budžetā vai pat tai var tikt atteikts valsts finansējums.
Avots:
Zaķim pārmet gan balsu pirkšanas skandālu, gan individuālo kampaņu. LSM. 07.10.2014.
Atpūtas brauciens kopā ar bankas Citadele pircējiem
2014.gada 16.septembrī valdība premjeres Laimdotas Straujumas („Vienotība”) vadībā nolēma pārdot banku „Citadele” ASV investīciju fondu Ripplewood Holdings. Lēmums tika pieņemts pēc tam, kad valdība fondu atzina par piemērotāko no potenciālajiem pircējiem, un tam vienīgajam tika lūgts sagatavot detalizētu cenas piedāvājumu.
Dažas dienas pēc valdības lēmuma mediji ziņoja, ka laikā, kad tika vērtēti pretendentu piedāvājumi - 2014.gada augusta sākumā – „Vienotības” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis, viņa partijas biedrs ekspremjers un Eiropas Parlamenta deputāts Valdis Dombrovskis, kā arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) devušies atpūtas braucienā uz Gruziju kopā ar Ripplewood Holdings oficiālo pārstāvi Latvijā Valdi Siksni.
Dz.Zaķis braucienu komentēt atteicās. Portālam Pietiek.com, kas pirmais par to ziņoja, deputāts sacīja, ka tas bijis privāts brauciens un viņam kā politiķim neesot pienākuma par to runāt. Tāpat kā pārējie politiķi viņš norādīja, ka ceļojuma izdevumus sedzis pats, bet uz lūgumu to apliecināt ar maksājumu dokumentiem pauda, ka to darīs tad, kad būs nepieciešams.
DZ.Zaķa partijas biedre premjere L.Straujuma atzina, ka politiķu un pircēja pārstāvja atrašanās vienā lidmašīnā esot aizdomīga, taču „tas nekādā gadījumā nav atstājis ietekmi uz darījumu”. Braucienu vērtēja arī partijas Ētikas komisija un secināja, ka Dz.Zaķis un V.Dombrovskis ētikas normas nav pārkāpuši. Viņi esot braukuši par savu naudu, turklāt ne viens, ne otrs nevarot ietekmēt bankas pārdošanas procesu, jo lēmumu pieņem valdība.
Ar lūgumu pārbaudīt „Citadeles” pārdošanas procesu Ģenerālprokuratūrā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) vērsās Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš no „Saskaņas centra”, kas asi iebilst pret bankas pārdošanu, uzskatot, ka neoficiāli izskanējusī cena ir pārāk zema. A.Elksniņš Dz.Zaķa un pārējo politiķu braucienu uz Gruziju kopā ar bankas pircēju pārstāvi uzskatot par aizdomīgu. KNAB norādīja, ka deputāta iesniegumā minētā informācija tiks pārbaudīta.
Paredzētā bankas pārdošanas cena nav zināma, jo lēmumus šajā darījumā valdība pieņem slepenībā. Latvijas Televīzija ziņoja, ka valdība piedāvājusi banku iegādāties par 113 miljoniem eiro, taču bankas nelikvīdās daļas dēļ reālā summa varot būt tikai 65-70 miljoni eiro. Valdības pārstāvji vēlāk to noliedza, sakot, ka cena būs augstāka par minētajiem 65-70 miljoniem.
Portāls Pietiek.com arī rakstīja, ka šajā pašā atpūtas braucienā uz Gruziju devušies arī vairāki uzņēmēji, kuru uzņēmumi iegūst ievērojamus valsts pasūtījumus. Viens no braucējiem bijis ceļu būves firmas A.C.B. valdes priekšsēdētājs Valdis Lejnieks. Šis uzņēmums no VAS Latvijas valsts ceļi 2014.gadā saņēmis 3,4 miljonu eiro vērtus iepirkumus, rakstīja Pietiek.com. Portāls par V.Lejnieka un Dz.Zaķa kontaktiem rakstīja jau iepriekš. 2012.gada martā Dz.Zaķis no Ekonomikas ministrijas amatpersonas bija saņēmis informāciju par diviem nekustamajiem īpašumiem Jūrmalā un to nodevis tālāk V.Lejniekam. Pietiek rīcībā bija elektroniskā vēstule, kurā ar pavadvārdiem „kā telefoniski vienojāmies”, uz deputāta elektronisko pastu bija nosūtīta apjomīga VAS Privatizācijas aģentūra informācija par nekustamo īpašumu Jūras ielā 49 un Vikingu ielā 3, Jūrmalā. Nedēļu vēlāk Dz.Zaķis to pārsūtījis uzņēmējam.
Tāpat starp līdzbraucējiem uz Gruziju bijuši arī SIA Vlakon īpašnieki Aļona un Andris Kozuļi, kuru apsaimniekotais karjers Pērtnieki pēdējos gados bijis galvenais dolomīta šķembu piegādātājs valsts a/s Latvijas autoceļu uzturētājs ceļa darbiem Latgalē. Pērtnieku blakusnodarbe esot zivju dīķu uzturēšana, un nereti tajos makšķerējot arī Dz.Zaķis. Viņš portālam uzsvēra, ka dara to uz tādiem pašiem nosacījumiem kā jebkurš cits cilvēks.
Gan VAS Latvijas valsts ceļi, gan Satiksmes ministriju vada “Vienotības” biedri - attiecīgi Jānis Lange un Anrijs Matīss.
Avoti:
Ādamsone, A. Par "Citadeli" varot samaksāt tikai 65-70 miljonus eiro. Leta. 17.09.2014
Margēviča, A. Laikā, kad izšķīrās "Citadeles" cena, politiķi un pircēji kopīgi izklaidējušies. Pietiek.com. 20.09.2014
Straujuma: «Citadele» tiks pārdota dārgāk, nekā to novērtēja konsultants. Lsm.lv. 23.09.2014
KNAB veiks pārbaudi saistībā ar “Citadeles” pārdošanu. La.lv (BNS) 24.09.2014
«Vienotība» nesaskata ētikas pārkāpumu Zaķa un Dombrovska braucienā uz Gruziju. Lsm.lv. 24.09.2014
Margēviča, A. Esot saistīti copes lietās. Pietiek.com. 24.09.2014
KNAB: Zaķim bija visas tiesības pakalpot miljonāriem kā pastniekam. Pietiek. 21.02.2013
Izvairījies no nodokļu nomaksas, iegādājoties automašīnu
2012.gada 5.jūnijā portāla Pietiek.com žurnālists Lato Lapsa vērsās ar iesniegumu KNAB un Valsts ieņēmumu dienestā, lūdzot izvērtēt Vienotības deputāta Dzintara Zaķa auto iegādes darījumu. Žurnālists atklāja, ka Dz.Zaķis, 2012.gada sākumā iegādājoties Volvo XC60, darījumu veicis tā, lai izvairītos no nodokļu nomaksas 8824 eiro apmērā. Šo darījumu izvērtēja Valsts ieņēmumu dienests (VID), Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kā arī pēc iedzīvotāju iesnieguma Saeimas Mandātu un ētikas komisija. Pēdējā no tām 2012.gada 20.jūnijā lēma par bargākā soda piemērošanu - izsakot rakstveida brīdinājumu par ētikas normu pārkāpšanu, to publiski nolasot Saeimas sēdē un komisijas lēmumu publicējot oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".
Pēc medijos publicētās informācijas auto iegādes darījums noticis sekojoši. Deputātam Dz.Zaķim daļēji pieder SIA „Datoru centrs”, kuram viņš 2011.gadā aizdevis 34 571 latu. Šī nauda uzņēmumam aizskaitīta, lai SIA „Datoru centrs” iegādātos Dz.Zaķa noskatīto Volvo XC60, par ko bija veicis pārrunas ar SIA Mūsa Motors Rīga. Vēlāk SIA Mūsa Motors Rīga par 40 100 eiro konkrēto automašīnu pārdeva kādai firmai Lietuvā. Savukārt šī Lietuvas firma automašīnu pārdeva Dz.Zaķim piederošajam uzņēmumam „Datoru centram”. Vēlāk tas automašīnu uz Saeimas deputāta pilnvaru laiku Zaķim nodeva lietošanā. Pietiek.com norāda, ka 2012.gada aprīlī Dz.Zaķa firma jauno Volvo viņam pašam ieķīlājusi par 27 971 LVL. Pats deputāts īstenoto darījuma shēmu medijos nenoliedza.
Ja deputāts kāroto automašīnu no SIA Mūsa Motors Rīga būtu iegādājies pats, tā, saskaņā ar uzņēmuma cenu lapu, viņam izmaksātu dārgāk - 48 924 eiro, no šīs summas 8824 eiro (būtu jāsamaksā kā pievienotās vērtības nodoklis. Savukārt, ja SIA „Datoru centrs” iegādātos Volvo no SIA Mūsa Motors Rīga bez starpnieka – Lietuvas firmas, tai vienalga nāktos Latvijas valstij samaksāt PVN, un to atgūt varētu, visticamākais, tikai pēc gada.
Dz.Zaķis pēc publiskā spiediena un jautājuma skatīšanas frakcijas sēdē pieņēma lēmumu auto no uzņēmuma atpirkt, nomaksājot arī PVN, kā arī izsūtīja atvainošanos saviem frakcijas kolēģiem, partijas biedriem. Viņš, lai arī negribīgi, tomēr atzina, ka „morāli ētiskā problēma bija acīmredzot izvēlēties scenāriju, kurš ir pieņemams katram uzņēmējam, nebija morāli ētiski korekti to darīt politiķim. Šoreiz es kļūdu esmu atzinis un labojis."
KNAB likumā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu nekonstatēja, bet nosūtīja informāciju VID. Ieņēmumu dienests noradīja, ka no KNAB saņemto informāciju izvērtējis un noteicis „piemērotākos nodokļu kontroles pasākumus”, taču kādi tieši pasākumi fiziskai personai veikti un kādi bijuši to rezultāti, likums liedzot atklāt.
Avoti:
Elektroniska vēstule no VID Sabiedrisko attiecību daļas, 16.05.2013.
KNAB nekonstatē nelikumības deputāta Zaķa rīcībā saistībā ar automašīnas iegādi. Diena.lv, 06.05.2013.
L.Lapsa. Ja ticēt deklarācijai, deputāts Zaķis mēnesī spēj iztikt ar 75 latiem, Pietiek.com, 05.06.2012.
A.Margēviča. Saeimas deputāts Dzintars Zaķis īstenojis nodokļu apiešanas shēmu, valsts „atbrīvota” no 8800 eiro, Pietiek.com, 05.06.2012.
BNS: “Vienotība” saudzēs Zaķi – viņš saglabās frakcijas vadītāja amatu”, 13.06.2012.
LTV Panorāma, 05.06.2012.
Pārkāpis likumu, īrējot dzīvokli no brāļa
KNAB jau 2007.gada sākumā sāka pārbaudi par Saeimas deputātu dzīvokļu īrēšanu no radiniekiem. Plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka arī Dz.Zaķis par 350 LVL (Saeimas noteiktais limits šajā laika periodā bija 359 LVL) īrē dzīvokli no sava brāļa Zigurda Zaķa, kurš mācās ASV. 2007.gada nogalē vairāki deputāti tika izdoti administratīvajai sodīšanai par dzīvojamās platības īri no saviem radiniekiem.
Tomēr KNAB lūgums sniegt informāciju un īres līguma kopiju par Dz. Zaķa dzīvokli Saeimas prezidijā nonāca tikai 2008.gada jūlijā. KNAB saskatīja pazīmes, kas liecināja par likumā „Par
interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteikto aizliegumu neievērošanu, taču noilguma dēļ nolēma nesākt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.
Avoti:
Līcīte, M. KNAB sācis interesēties par deputāta Zaķa no brāļa īrēto dzīvokli. LETA. 12.07.2008.
KNAB sniegtā informācija. 22.08.2014.
Izmantojot deputāta statusu, palīdzējis ar informāciju uzņēmējiem
2012.gada vasarā portāls Pietiek.com rakstīja, ka Saeimas deputāts, partijas „Vienotība” frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, izmantojot deputāta statusu, rīkojies kā starpnieks, palīdzot pazīstamiem uzņēmējiem nodot un saņemt tiem būtisku informāciju no valsts iestādēm.
2012.gada martā Dz.Zaķis no Ekonomikas ministrijas amatpersonas bija saņēmis informāciju par diviem nekustamajiem īpašumiem Jūrmalā un to nodevis tālāk būvuzņēmuma A.C.B. saimniekam Valdim Lejniekam. Pietiek rīcībā bija elektroniskā vēstule, kurā ar pavadvārdiem „kā telefoniski vienojāmies”, uz deputāta elektronisko pastu bija nosūtīta apjomīga VAS Privatizācijas aģentūra informācija par nekustamo īpašumu Jūras ielā 49 un Vikingu ielā 3, Jūrmalā. Nedēļu vēlāk Dz.Zaķis to pārsūtījis uzņēmējam.
Savukārt pārtikas nozares uzņēmuma SIA Adugs īpašnieks Jāzeps Zukuls deputātam Dz.Zaķim bija elektroniskā pasta vēstulē sūdzējies par regulārām VID pārbaudē, kas traucējot uzņēmuma darbu. Jau nākamajā dienā Dz.Zaķis no J.Zukula saņemto sūdzību pārsūtījis gan Finanšu ministrijas parlamentārajai sekretārei Karīnai Kornai, gan finanšu ministra padomniekam Jānim Dambītim, kurš arī apstiprinājis dokumenta saņemšanu.
Pietiek.com vērsās ar iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), kurš pēc pusgada atbildēja, ka pārkāpumus Dz.Zaķa rīcībā nav atklājis.
Avots:
KNAB: Zaķim bija visas tiesības pakalpot miljonāriem kā pastniekam. Pietiek. 21.02.2013.
Pēdējās izmaiņas veiktas 26.09.2018