Kandidātu arhīvs

Apkopotās informācijas kopsavilkums:

• Kopā ar V.Muižnieci parakstīts viltotais Saeimas Juridiskās komisijas protokols
• Nodarbināja sievu par savu palīdzi Saeimā
• Novēloti sniedzot datus Uzņēmuma reģistram, pārkāpa pretkorupcijas likumu
• Iespējamais mēģinājums izdarīt spiedienu uz tiesu

Kopā ar V.Muižnieci parakstīts viltotais Saeimas Juridiskās komisijas protokols

Līdz ar V.Muižnieces (TP) parakstu arī Dz.Rasnača paraksts ir uz Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola. 2011.gada februārī 10.Saeimā ievēlētie deputāti A.Loskutovs (V) un I.Čepāne (V) izteica aizdomas, ka šis protokols ir viltots.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija iesniedzis 9.Saeimā grozījumus Krimināllikumā, kas paredzētu kriminālatbildību par partiju nelikumīgu finansēšanu. Saeima šo likumprojektu bija nodevusi izskatīšanai komisijām. Juridiskās komisijas sēdes audioieraksts liecina, ka komisija nobalsoja par likumprojekta tālāku virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā. Taču sēdes rakstiskajā protokolā tika iekļauts formulējums, ka komisija „rosina arī šos Krimināllikuma grozījumus pilnveidot un iesniegt kopā ar valdības gatavoto jaunu likumprojektu par partiju finansēšanas kārtību.” Faktiski tas nozīmēja likuma grozījumu virzības apturēšanu. Juridiskās komisijas konsultantes A.Loskutovam un I.Čepānei, kas bija sākuši interesēties par likumprojekta gaitu, atzinušas, ka tieši V.Muižniece devusi norādījumus, ko rakstīt protokolā.

Dz.Rasnačs pauda viedokli, ka protokola un audioieraksta atšķirību iemesls ir Juridiskās komisijas konsultantu paviršība. 2011.gada 1.jūnijā Ģenerālprokuratūra uzsāka kriminālprocesu pret V.Muižnieci par dienesta viltojumu. Uzreiz pēc tam Satversmes tiesa apturēja V.Muižnieces pilnvaras līdz nākamajam kriminālprocesa virzītāja lēmumam. Prokuratūra ir lūgusi V.Muižnieci izdot kriminālvajāšanai. 2011.gada 10.oktobrī Satversmes tiesa tam deva atļauju.

Avoti:
Rutka, A. papildināta - Ģenerālprokuratūrā saistībā ar Muižnieces iespējamiem pārkāpumiem sākta resoriskā pārbaude. LETA.  04.03.2011.
Tomsone, D. papildināta - ST aptur Muižnieces pilnvaras. LETA. 03.06.2011.

Uz augšu

Nodarbināja sievu par savu palīdzi Saeimā

2007.gadā pēc KNAB prasības Saeima izdeva administratīvai sodīšanai Saeimas deputātu Dzintaru Rasnaču par nonākšanu interešu konfliktā, trīs gadu garumā nodarbinot savu sievu Antru Krastiņu par savu kā Saeimas deputāta palīdzi.

10.Saeimā Dzintara Rasnača sieva Antra Krastiņa kļuva par Dz.Rasnača partijas biedres Ineses Laizānes palīdzi, bet Dz.Rasnačs par palīgu pieņēma I.Laizānes brāli Aigaru Laizānu.

KNAB lēmumu Dz.Rasnačs pārsūdzēja tiesā. Administratīvā rajona tiesa nolēma atstāt negrozītu KNAB lēmumu.

Avoti: LETA

Zvirbulis, Ģ. Bez palīgiem būtu sliktāki likumi. Latvijas Avīze. 07.12.2010.
Administratīvās rajona tiesas spriedums, www.knab.lv, 25.02.2010

Uz augšu

Novēloti sniedzot datus Uzņēmumu reģistram, pārkāpa pretkorupcijas likumu

1997.gada maijā mediji ziņoja par vairāku Saeimas deputātu un Ministru kabineta locekļu pretkorupcijas likuma pārkāpumiem. Vairāki uzņēmumi, kuros savulaik bija nodarbinātas augstās valsts amatpersonas, tikai pēc Korupcijas novēršanas likuma stāšanās spēkā iesniedza Uzņēmumu reģistrā dokumentus, kas apliecināja, ka valsts amatpersonas atstāja amatus šajās firmās. Proti, prokuratūrai bija jānoskaidro, vai šie iesniegumi par amatu atstāšanu nav rakstīti ar atpakaļejošu datumu. Tieslietu ministra Dzintara Rasnača vārds šajā izmeklēšanā izskanēja saistībā ar ieņemto direktora vietnieka amatu juridiskajā birojā „Temīda”. Lai arī šo amatu Dz.Rasnačs atstāja jau 1992.gada oktobrī, apstiprinājumu tam Uzņēmumu reģistrs guva tikai 1997.gada maija beigās, īsi pēc pretkorupcijas likuma pieņemšanas, vēstīja “Diena”.

Avoti:
Arāja D., Ločmele N., Pretkorupcijas lietas izmeklē pēc būtības, Diena, 04.06.1997
N.Ločmele., Cīņai pret korupciju trūkstot politiskās gribas, Diena, 15.12.1997

Uz augšu

Iespējamais mēģinājums izdarīt spiedienu uz tiesu

1997.gada oktobrī Tautas saskaņas partija (TSP) Saeimas frakcijas deputāti sagatavoja lēmumprojektu par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam par viņa kā tieslietu ministra iejaukšanos tiesas spriešanā un mēģinājumiem izdarīt spiedienu uz tiesu saistībā ar paziņojumu, kurā viņš kritizējis tiesas lēmumu mainīt drošības līdzekli „Bankas Baltija” vadītājam Aleksandram Laventam. Iesniegumu ar lūgumu vērtēt ministra rīcību prokuratūrai sūtīja arī Tiesnešu biedrība. Saeima nobalsoja pret neuzticības izteikšanu Rasnačam, savukārt Ģenerālprokuratūra atzina, ka Dz.Rasnača rīcībā nebija nozieguma pazīmju.

Avoti:
Tiesneši sašutuši par ministra paziņojumu, BNS, 21.10.1997
Daukšte A., Noraida priekšlikumu izteikt neuzticību tieslietu ministram, BNS, 30.10.1997

Uz augšu