Atpakaļ uz sarakstu Kandidātu arhīvs
Pārmetumi par spiediena izdarīšanu
2003.gada novembrī tobrīd no darba atstādinātais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieks Valdis Pumpurs medijos ziņoja, ka Ministru prezidenta Einara Repšes (Jaunais laiks) padomnieks Dans Titavs uz viņu izdarījis spiedienu, cenšoties panākt, lai ātrāk tiktu ierosināta krimināllieta par amatpersonu pārkāpumiem digitālās televīzijas ieviešanā.
Pēc V.Pumpura teiktā, D.Titavs viņu 2003.gada 28.augustā izsaucis pie sevis uz Ministru kabinetu un vaicājis, kāpēc netiek ierosināta krimināllieta. D.Titavs viņam pārmetis pārāk lēnu strādāšanu un norādījis, ka V.Pumpura lietderību vēl lemšot nākamais KNAB vadītājs. V.Pumpurs sacīja, ka uztvēris to kā iejaukšanos viņa darbā, turklāt pazemojis D.Titava runasveids – lamāšanās un „ne sevišķi korekti” izteicieni. Vaicāts, vai digitālā TV bijusi vienīgā biroja lieta, kurā viņš saskata D.Titava iejaukšanos, V.Pumpurs teica, ka šī esot vienīgā pierādāmā.
Dažas dienas pēc V.Pumpura minētās sarunas premjers E.Repše TV tiešraidē paziņoja, ka par digitālo TV krimināllietu vajadzējis ierosināt jau sen, un nākamajā dienā lieta arī tika ierosināta. Pēc trim nedēļām E.Repše par KNAB pagaidu priekšnieci iecēla Jutu Strīķi, kura pārņēma digitālās TV krimināllietu no V.Pumpura.
D.Titavs atzina, ka toreiz tiešām runājis ar V.Pumpuru: "Digitālās TV lietā mēs esam pieprasījuši aktīvu rīcību gan ar šādām sarunām, lai noskaidrotu, kas un vai traucē izmeklēšanai, gan ar ziņojumu pieprasīšanu, kā rit izmeklēšanas gaita un vai nav vajadzīga palīdzība. Ja manas iejaukšanās rezultātā ir ierosināta krimināllieta un ja Pumpurs to tik ļoti negribēja, bet pēc sarunas ar mani bija spiests to darīt, tad man ir prieks," teica D.Titavs. Taču viņš neatceroties, ka būtu V.Pumpuru brīdinājis par iespēju zaudēt amatu.
Dažas dienas pēc V.Pumpura paziņojuma ģenerālprokurors Jānis Maizītis uz KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja J.Strīķe atzina, ka sākumposmā krimināllieta par amatpersonu darbībām digitālās televīzijas ieviešanas projektā ir novilcināta – tā divus mēnešus neesot atbilstoši reģistrēta, tā liedzot arī prokuratūrai iespēju šajā laikā uzraudzīt lietas izmeklēšanu. Krimināllietā tika izmeklēta amatpersona dienesta pilnvaru pārsniegšana, krāpšanu un naudas atmazgāšana daudzmiljonu vērtā digitalizācijas projekta ieviešanā. Vēlāk apsūdzības tajā tika celtas daudziem ar ekspremjeru Andri Šķēli saistītiem cilvēkiem, bet viņam pašam tika piemērots liecinieka statuss.
V.Pumpurs par D.Titava izdarīto spiedienu paziņoja laikā, kad bija uz laiku atstādināts no amata, jo viņam tika liegta pielaide valsts noslēpumu saturošai informācijai. V.Pumpuram tika pārmesta nepietiekama savu padoto darbinieku kontrole darbā ar slepeniem dokumentiem. Nepilnu mēnesi vēlāk – 7.decembrī – Satversmes aizsardzības birojs paziņoja, ka nepieciešamības gadījumā V.Pumpuram pielaide tiks atjaunota, taču pazemināta atļaujas kategorija no "sevišķi slepenas" uz "slepenu", nosakot, ka turpmāk viņš nevarēs ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst arī slepenības režīma nodrošināšana. Taču jau pirms tam - 26.novembrī - V.Pumpurs iesniedza atlūgumu un darbu KNAB atstāja.
Tā nebija vienīgā reize, kad premjera padomnieks D.Titavs tika vainots spiediena izdarīšanā. 2003.gada aprīlī, nākamajā dienā pēc savas atbrīvošanas no amata, Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks Armands Kalniņš žurnālistiem stāstīja, ka D.Titavs bijis viens no tiem premjera padotajiem, kas vēl pirms disciplinārlietas beigām viņam ieteicis meklēt citu darbu. Tolaik vēl bezpartejiskais D.Titavs sacīja, ka tās bijušas "normālas, mierīgas" sarunas un, ja A.Kalniņš „to uzskata par mājieniem, tā ir viņa problēma." A.Kalniņš tika atbrīvots no amata par pilnvaru prettiesisku izmantošanu.
2003.gada rudenī valdības koalīcijas partiju vidū saasinājās konflikts un īsu brīdi tika pieļauta premjera E.Repšes demisijas pieprasīšana. Kā viens no iemesliem tika minēta D.Titava amatam neatbilstošā ietekme lēmumu pieņemšanā nedemokrātiskais darba stils.
Avoti:
Ozolnieks, E. Pumpuram atjauno pielaidi valsts noslēpumam. Leta. 01.12.2003
Silakalns, J. Mainīt amatu VCP priekšniekam ieteikuši Viņķelis, Titavs, Jaunups. Leta. 03.04.2003
Egle, I. Naktī uzplēš Repšes valdības augoni. Diena. 21.09.2003
Egle,I.Valdībā iestājies pamiers. Diena. 24.09.2003
Zalīte, I. Pumpurs: Titavs mēģinājis ietekmēt digitālās televīzijas lietas izmeklēšanu. Leta. 21.11.2003
Rutka, A. Ģenerālprokurors atzīst digitālās televīzijas krimināllietas sākumposmu par novilcinātu. 21.11.2003
Jemberga, S. Egle, I. Pumpurs par Titava spiedienu sūdzējies arī Saeimā. 25.11.2003
Ozolnieks, E. Pumpuram atjauno pielaidi valsts noslēpumam. Leta. 01.12.2003
Silakalns, J. Mainīt amatu VCP priekšniekam ieteikuši Viņķelis, Titavs, Jaunups. Leta. 03.04.2003
Egle, I. Naktī uzplēš Repšes valdības augoni. Diena. 21.09.2003
Egle,I.Valdībā iestājies pamiers. Diena. 24.09.2003
Zalīte, I. Pumpurs: Titavs mēģinājis ietekmēt digitālās televīzijas lietas izmeklēšanu. Leta. 21.11.2003
Rutka, A. Ģenerālprokurors atzīst digitālās televīzijas krimināllietas sākumposmu par novilcinātu. 21.11.2003
Jemberga, S. Egle, I. Pumpurs par Titava spiedienu sūdzējies arī Saeimā. 25.11.2003
Pamatinformācija par kandidātu: CVK mājas lapa
Pēdējās izmaiņas veiktas 15.12.2014
