Kandidātu arhīvs

Atrastās informācijas kopsavilkums:

• Izteikumi par mēdijiem

• Krimināllieta

• Lieguma piedalīties Saeimas sēdēs apstrīdēšana

• Gada laikā ieņem septiņus amatus dažādos Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošajos valsts uzņēmumos

• Jelgavas autobusu parks



• Aizdomas par slēpto priekšvēlēšanu reklāmu



• Balsu pirkšana Jelgavā

• Saistība ar valstij neizdevīga līguma noslēgšanu



• Šlesera astoņkājis



Izteikumi par LTV

2016.gada 1.martā Valsts policija (VP) sākusi pārbaudi saistībā ar Latvijas Televīzijas (LTV) iesniegumu par Liepiņa publiski paustajiem apgalvojumiem par LTV, tās darbu un darbiniekiem. LTV februāra sākumā vērsās VP un Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā ar aicinājumu pārbaudīt deputāta publiski pausto informāciju, ka LTV darbinieki veic negodprātīgas un, iespējams, krimināli sodāmas darbības. Savukārt pie paša Liepiņa LTV vērsusies ar aicinājumu viņa rīcībā esošo informāciju par faktiem nodot LTV uzraugošajai iestādei - Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei - vai, ja šādu faktu nav, nekavējoties tos atsaukt publiskajā telpā un turpmāk atturēties no maldinošas un neslavu ceļošas informācijas izplatīšanas.

7.februārī mikroblogošanas vietnes "Twitter" Liepiņa kontā tika publicēts ieraksts par to, ka LTV darbinieki veic starpniecību reklāmas iepirkumos, veido slēpto reklāmu un ir politiski angažēti.

Avoti: Kļaviņš, A. Valsts policija sākusi Liepiņa izteikumu par LTV pārbaudi. LETA 01.03.2016.

Krimināllieta par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijā

2015.gada 28.janvārī Jelgavas tiesa iesniedza lūgumu Saeimā piekrist par turpmākas krimināllietas iztiesāšanu, kurā par nepatiesu ziņu sniegšanu saistībā ar dažādām atšķirībām lielu summu apmēros amatpersonas deklarācijā apsūdzēts Liepiņš, kas septiņus noziedzīgus pārkāpumus izdarījis no 2010.gada aprīļa līdz 2012.gada 28.jūnijam. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija vienbalsīgi piekritusi tiesas lūgumam. Turklāt, šis kriminālprocess sākts vēl pirms Liepiņš ieguvis mandātu, un, kā pats apgalvojis, neesot to slēpis arī pirms vēlēšanām, tādejādi par to zinājuši gan partijas biedri, gan vēlētāji, gan Centrālā vēlēšanu komisija.

Pats Liepiņš uzskatīja, ka neprecīzi aizpildīta amatpersonas deklarācija nevarēja būt par pamatu deputāta mandāta nolikšanai. Liepiņš iepriekš sacījis, ka deklarācijā viņš nebija pietiekami precīzi nokopējis datus no citām datubāzēm, tāpat viņam bijušas uzrādītas naudas summas ārzemju valūtā pēc novecojuša valūtas kursa. Lielāko naudas apjomu neatbilstību radījis fakts, ka Liepiņš esot kļūdījies viņam piederošo kapitāldaļu apjomā SIA "Intransserviss". Deputāts kriminālprocesu par kļūdu amatpersonas deklarācijā uzskatīja par politisku izrēķināšanos.

Tā kā lietā turpinājās tiesas izmeklēšana, Liepiņam tika aizliegts apmeklēt tiesas sēdes, kā arī viņš saņēma tikai pusi no algas. Saeimas Kārtības rullī noteikts: ja parlaments piekrīt kriminālvajāšanas sākšanai pret deputātu, attiecīgais parlamentārietis zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ir ievēlējusi vai apstiprinājusi, līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Šajā laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam Saeimas loceklim visus kriminālprocesuālajos likumos noteiktos piespiedu līdzekļus.

2015.gada 16.aprīlī Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums uz nedēļu, jo deputāts Liepiņš vairākkārtīgi atteicās pamest Saeimas sēžu zāli. Liepiņš informējis komisiju, ka pastāvot juridisks skaidrojums, ka viņu neesot vajadzējis izdot kriminālvajāšanai un ka Saeimas Kārtības rullī nepieciešams veikt precizējumus. Deputāts uzskatīja, ka Saeimai nebija tiesību viņa gadījumā piemērot normu par izdošanu kriminālvajāšanai. Šādu viedokli Liepiņam esot paudis ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Taujāts, vai viņa rīcības dēļ uz nedēļu nebija aizkavējušies valstij nozīmīgu jautājumu skatīšana, deputāts uzsvēris, ka vēlētāji viņu ir deleģējuši pieņemt lēmumus. Politiķis bija pārliecināts, ka viņš ievēro Latvijas likumus. Tādejādi deputāts uzskatīja, ka lieta, kurā pret viņu bija sākta kriminālvajāšana, ir politiska, un atbildīgā prokurore vilcinot attiecīgās lietas izskatīšanu.

Tajā pašā laikā viņa advokāte Brigita Miķelsone apsūdzību uzskatījusi par nepamatotu un svārstīgu, jo viņas klients apsūdzēts nevis par nepatiesu ziņu sniegšanu, bet gan par kļūdām deklarāciju aizpildīšanā, jo kļūdas skaitļos VID licis labot, un to deputāts atkārtoti esot darījis, un rezultātā VID pieņēmis labotas deklarācijas, kurās vairs nav bijis neatbilstību.

2015.gada 26.jūnija tiesā apsūdzētais deputāts paudis, ka neatzīst savu vainu un ka apsūdzība, viņaprāt, kas attiecas uz šo lietu, neesot nozieguma sastāva kriminālprocesa izpratnē. Tāpat 30.jūnija tiesā grozītā apsūdzībā Liepiņš savu vainu neatzina un, izmantojot likumā paredzētās tiesības, atteicās no turpmākas liecināšanas, skaidrojot, ka ar to nevēloties novilcināt lietu. Prokurore grozīja apsūdzību, izslēdzot no tās detaļas, kas attiecas uz laiku, kad Liepiņš bijis Rīgas brīvostas valdē.

2015.gada 17.septembrī Jelgavas tiesa deputātu atzina par nevainīgu un pilnībā attaisnoja visās apsūdzības epizodēs. Pirms sprieduma nolasīšanas Liepiņš tiesai atvainojies par radušos situāciju, kurā viņa amatpersonas deklarācijās pieļauto kļūdu dēļ sanācis vairāk nekā divus gadus tērēt valsts resursus saistībā ar tiesvedību. Viņš uzsvēris, ka viņa rīcības rezultātā valstij nebija radušies zaudējumi un par kļūdu pieļaušanu jūtas sodīts jau ar pašu tiesvedību, kuras dēļ tikusi ierobežota arī viņa deputāta darbība. Vainu viņš tāpat neatzina un lūdza tiesu attaisnot.

2015.gada 14.oktorbrī prokuratūra pārsūdzējusi Jelgavas tiesas attaisnojošo spriedumu, kur lietu pirmajā instancē virzīja prokurore Ludmila Masļakova. Viņa iepriekš debatēs prasīja sodīt deputātu ar naudas sodu desmit minimālo mēnešalgu jeb 3600 eiro apmērā. Tādejādi 15.decembrī Zemgales apgabaltiesa apelācijas kārtībā skatīja lietu un pasludināja jaunu spriedumu, nolemjot sodīt Liepiņu ar 1080 eiro naudas sodu, kur viņš tika atzīts par vainīgu noziegumā pēc Krimināllikuma 219.panta otrās daļas - par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā.

Pats politiķis uzskatījis, ka šis lēmums ir bijis pierādījums tam, kad prokuratūras un tiesas sistēmas ir gadu gaitā "saaugušas", līdz ar to pret viņu kā deputātu ir iespējams īstenot paraugprāvu. Šāda situācija liekot uzdot jautājumu, cik stabila ir valsts tiesiskā sistēma, piebildis deputāts. Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere apstiprinājusi, atsaucoties uz Saeimas Kārtības rullī noteikto, ka deputāts, kas notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, uzskatāms par izslēgtu no Saeimas sastāva ar dienu, kad stājas spēkā notiesājošais spriedums. 

Tā kā Liepiņa kasācijas sūdzība 2016.gada 4.februārī saņemta Augstākajā tiesā par Zemgales apgabaltiesas spriedumu, deputāts nevar piedalīties Saeimas sēdēs, taču mandātu arī nezaudē. Vai lieta vispār tiks skatīta kasācijas kārtībā vēl nav lemts, jo tiesneši lietas skata rindas kārtībā.

Ja Liepiņam nāktos zaudēt mandātu, tad saskaņā ar 12.Saeimas vēlēšanu rezultātiem viņa parlamenta deputāta vietu būtu tiesības ieņemt Vecumnieku novada priekšsēdētājam Rihardam Melgailim (LRA).

Avoti: Lastovska, A. Saeima lemj par turpmāku krimināllietas izskatīšanu tiesā. LETA 05.02.2015.

Par piekrišanu turpmākakai deputāta Daiņa Liepiņa krimināllietas iztiesāšanai. Saeima.lv 05.02.2015.

Lastovska, A. Deputāts līdz tiesas nolēmumam nevarēs piedalīties Saeimas sēdēs. LETA 05.02.2015.
Leijējs A. Saeimas sēdi atliek uz nedēļu. LETA 16.04.2015.

Stundiņš, J. Nepatiesu ziņu sniegšanā apsūdz deputātu Liepiņu. LETA 31.03.2015., 30.06.2015., 17.09.2015., 15.12.2015.

Leijējs, A. Prokuratūra pārsūdz attaisnojošo spriedumu lietā pret Liepiņu. LETA 14.10.2015.

Leijējs, A. Ja notiesājošais spriedums stāsies spēkā, Liepiņš zaudēs mandātu. LETA 15.12.2015.

Stundiņš, J. Apgabaltiesā pagarināts pilns sprieduma termiņš. LETA 03.01.2016.

Kristovskis, G. Deputāts Liepiņš iesniedzis kasācijas sūdzību. LETA 19.02.2016.

Uz augšu

Lieguma piedalīties Saeimas sēdēs apstrīdēšana

Tā kā Saeima 2015.gaa 5.februārī ļāva turpmāku Liepiņa iztiesāšanu, viņam tika liegts piedalīties turpmākās Saeimas sēdēs līdz brīdim, kad stāsies spēkā tiesas spriedums.

Pirmkārt, 2015.gada 4.septembrī Augstākā tiesa skatīja blakussūdzību, ko deputāts iesniedza par tiesas lēmumu nepieņemt viņa pieteikumu saistībā ar Saeimas lēmumu piekrist viņa krimināllietas iztiesāšanas turpināšanai. AT tomēr lēmumā piekrita lietā sniegtajiem Saeimas institūciju viedokļiem, proti, ja Saeima ir pieņēmusi lēmumu par deputāta izdošanu kriminālvajāšanai, šis deputāts neaizskaramību zaudē arī uz visām turpmākajām kriminālprocesa stadijām.

Otrkārt, 2016.gada 30.martā Satversmes tiesa atteikusies ierosināt lietu pēc deputāta konstitucionālās sūdzības par likuma normām, kas liedz viņam piedalīties 12.Saeimas sēdēs un balsojumos. ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, ST kolēģija atzina, ka sūdzībā ietvertais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai.

Treškārt, 2016.gada 17.maijā Liepiņš ar vēstuli vērsies pie Ekonomiskās sadarbības attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretāra Anhela Gurijas par liegumu piedalīties parlamenta sēdēs, kur izklāsta savu gadījumu un pieredzi Saeimas darbā un norāda uz to, cik likumdevēja darbs Latvijā ir "organizēts" uz to pašu vērtību pamata, kas apvieno OECD dalībvalstis. Kā ziņots, 2016.gada 3.maijā OECD sniegusi pozitīvu atzinumu par Latvijas pievienošanos organizācijai, kas valstij sniegtu iespējas attīstīties, taču pastāv vēl uzskaitāmi priekšmērķi, kas Lavijai jāsasniedz, tai skaitā politikas uzlabošana. Politiķis norādījis uz 20 Eiropas Savienības valstīm, kur krimināllietas izskatīšanas laikā šādu seku deputātiem neesot. "Ņemot vērā visu minēto, aicinu OECD izvērtēt, vai Latvijas politiskā vide un tiesību normas, kas reglamentē likumdevēja darbību, atbilst tām vērtībām, kas apvieno OECD dalībvalstis," mudina Liepiņš. Ja atbilde būs negatīva, politiķis rosina OECD aicināt Latvijas valdību nekavējoties veikt nepieciešamās izmaiņas.

Avoti: Kataja, B. AT: Saeimas lēmums par piekrišanu krimināllietas iztiesāšanai nav pārsūdzams tiesā. at.gov.lv 04.02.2015.

Strupka, Z. ST neierosina lietu saistībā ar Liepiņa sūdzību piedalīties Saeimas sēdēs. LETA 30.03.2016.

Latvijas pievienošanās OECD. Latvijas Republikas Ministrija. mfa.gov.lv 03.05.2016.

Uz augšu

Gada laikā ieņem septiņus amatus dažādos Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošajos valsts uzņēmumos

2005. gadā skaidrā naudā D.Liepiņš bija uzkrājis 123 000 LVL, bet viņa parāds bija 601 407 LVL. Aizdevumos D.Liepiņš bija izsniedzis vairāk nekā 71 000 LVL. 2006. gadā D.Liepiņa parāds jau ir būtiski sarucis līdz 60 000 LVL. Skaidrā naudā 2006. gadā bija uzkrāti 146 000 LVL, bet aizdevumos izsniegti 365 000 LVL. 2009. gadā D.Liepiņš skaidrā naudā bija uzkrājis jau mazāku summu - 68 000  LVL. Nekādas parādsaistības 2007. un 2008. D.Liepiņš nebija uzrādījis. Savukārt 2010. gadā parāds jau atkal veido 224 000 LVL. Aizdevumos 2010. gadā kandidāts ir izsniedzis 765 025 LVL, bet uzkrājumi skaidrā naudā veido 68 400 LVL.

2008. gadā Dainis Liepiņš ir ieņēmis septiņus amatus dažādos Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošajos valsts uzņēmumos. Šajos darbā togad viņš nopelnīja 133 741 latu jeb Ls 11 145 mēnesī. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datu bāze liecina, ka D.Liepiņš Latvijas Pirmajai partijai, LPP/LC un apvienībai “Par Labu Latviju” kopš 2002. gada ir ziedojis kopsummā 44 800.00 LVL. Savukārt laikraksts “Diena”, atsaucoties uz partiju deklarācijām par to darbības posmu pirms 2002. gada, norāda, ka D.Liepiņš ir ziedojis arī Jaunajai Kristīgajai partijai. Līdz 2002. gadam D.Liepiņš ir ziedojis ar A.Šleseru saistītajām partijām 50 000 LVL. Līdz ar to, kopsummā D.Liepiņa oficiālo ziedojumu apjoms sasniedz 94 800 LVL.

Pats D.Liepiņš gan apgalvo, ka ziedo, jo atbalsta partijas politiku, un tā nav pateicība par iekļūšanu ienesīgajos valsts uzņēmumos. 



Avoti:
Jemberga S., Astoņkājis, Diena, 18.01.2009.
Jemberga S., Ienākumi, Diena, 16.04.2009.

Uz augšu

Šlesera astoņkājis



Dainis Liepiņš ir viens no spilgtākajiem t.s. “Šlesera astoņkāja” pārstāvjiem. Laikā, kad A.Šlesers bija satiksmes ministrs, D.Liepiņš ir vienlaikus darbojies vairāku uzņēmumu padomēs, kas tika veidotas pēc politiskās piederības principa. Sabiedrībā un medijos vairākkārt tika apšaubīta šādu padomju nepieciešamība un lietderība, kā arī samērs starp padomju locekļu saņemto atalgojumu un  darba apjomu.

No 2004. līdz 2009. gadam D.Liepiņš bija padomes priekšsēdētājs starptautiskajā lidostā „Rīga”, “Latvijas Pastā”, Ceļu satiksmes drošības direkcijā, AS “Latvijas valsts ceļi”, AS „Latvijas autoceļu uzturētājs”, kā arī “Latvijas valsts meži” padomes loceklis, Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieks un satiksmes ministra padomnieks.

Fakts, ka D.Liepiņš daudzajos amatos strādāja vienlaicīgi, radīja šaubas par to, vai viens cilvēks ir spējīgs kvalitatīvi uzraudzīt tik daudzu uzņēmumu darbu. Jāpiebilst, ka līdztekus darbam visos pieminētajos valsts uzņēmumos D.Liepiņš nodarbojās arī ar privāto uzņēmējdarbību. Piemēram, 2008. gadā laikraksts “Diena” rakstīja, ka paralēli darbam 7 valsts uzņēmumos D.Liepiņam piederošais uzņēmums G.R.B. būvēja privātmājas Ozolniekos. Vietējie laikrakstam esot stāstījuši, ka viņš faktiski vadījis būvdarbus. D.Liepiņš gan apgalvoja, ka to esot darījis tikai brīvdienās.

Jāpiebilst, ka visos šajos amatos D.Liepiņš ir nokļuvis bez konkursa savas politiskās piederības dēļ. Arī “Rīgas Centrāltirgus” valdes priekšsēdētāja amatā 2009.gadā D.Liepiņš iekļuva ar A.Šlesera gādību un bez konkursa rīkošanas. Par to pārmetumus ir izteikusi Rīgas domes opozīcija.



Par pretendentu atlasi pārmetumi tika izteikti arī paša D.Liepiņa vadītajai “Latvijas Pasta” padomei. Proti, 2008. gadā “Latvijas Pasta” padome par jauno uzņēmuma valdes priekšsēdētāju bez konkursa iecēla bijušo Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes priekšsēdētāja vietnieku Ivaru Kraukli. Lai gan “Latvijas Pasts” un Satiksmes ministrija tika kritizēti par atklātā konkursa nerīkošanu, toreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC, tagad PLL) sacīja, ka "Kraukļa paveiktais CSDD ir garants tam, ka viņš spēs vadīt tādu uzņēmumu kā “Latvijas Pasts". Jāpiebilst, ka I.Krauklis amatā tika iecelts pēc tam, kad no tā uzņēmuma finansiālo problēmu dēļ atkāpās Gints Škodovs.


Sabiedrībā un medijos vairākkārt tika apšaubīta šādu padomju nepieciešamība un lietderība, kā arī samērs starp padomju locekļu saņemto atalgojumu un  darba apjomu.

Avoti:
Jemberga S., Ienākumi, Diena, 16.04.2009
Jemberga S., Astoņkājis, Diena, 17.01.2009
Streips K., Astoņkajis disnatncē, Politika.lv, 19.08.2009

Uz augšu