Atpakaļ uz sarakstu Kandidātu arhīvs
Atrastās informācijas kopsavilkums:
- Finanšu pārkāpumi Latvijas Infektoloģijas centrā
- Interešu konflikts, saņemot naudu no zāļu ražotāja
- Ļauj valstij pārmaksāt par zālēm
- Izmaksā apšaubāmas prēmijas
- Iecietīgi reaģē uz korupcijas skandālu Bērnu slimnīcā
- Organizē šaubīgu iepirkumu
Finanšu pārkāpumi Latvijas Infektoloģijas centrā
2011.gada nogalē Veselības ministrija (VM) informēja par nodomu reorganizēt B.Rozentāles vadīto valsts aģentūru ''Latvijas Infektoloģijas centrs'' (LIC), iekļaujot to Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) sastāvā. VM lēmumu skaidroja ar pārāk lielo finansējumu viena pacienta ārstēšanai LIC, kā arī informācijas trūkumu par tā izlietojumu. 2012.gada februārī valdība atbalstīja LIC reorganizāciju, bet augusta beigās VM tai prasīja 2,5 miljonu latu ieguldīšanai RAKUS pamatkapitālā plānoto zaudējumu segšanai.
VM vēlāk dienesta pārbaudē secināja, ka zaudējumus radījis Infektoloģijas centrs - pirms reorganizācijas tā vadība esot uzņēmusies saistības, kas pārsniedz faktiskos budžeta ieņēmumus. Komisija arī neesot guvusi pārliecību, ka LIC ir veikta noslēgto līgumu izpildes kontrole un līgumu kopsummas kontrole attiecībā pret pieejamo finansējumu.
B.Rozentāle noliedza, ka viņas iepriekš vadītajai iestādei pirms pievienošanās RAKUS būtu bijuši parādi. VM arī pauda, ka prasīt disciplināratbildību par zaudējumu radīšanu neesot lietderīgi – to varēts darīt tikai līdz reorganizācijai, turklāt esot ņemts vērā, ka iestādes vadītāja pienākumus veica vairāki vadītāji, tostarp ilgstoši pienākumu izpildītāji.
B.Rozentāle, kas pēc LIC iekļaušanas RAKUS, pieņēma piedāvājumu kļūt par centra galveno ārsti, pēc dienesta pārbaudes sacīja, ka ar tajā atklātajiem pārkāpumiem iepazīties negrasās, jo viņa vairs neesot amatpersona un tajā secinātais viņu nevarot skart.
Pēc VM paziņojuma par plānu reorganizēt LIC B.Rozentāle saslima un darbā atgriezās tikai pēc nepilniem trim mēnešiem, kad lēmums par to jau bija pieņemts un reorganizācija tikpat kā veikta. Šajā laikā sarunas ar VM par viņas jauno amatu risināja viņas advokāts.
Avoti:
Miļūna, K. Rozentāle neplāno iepazīties ar VM konstatētajiem pārkāpumiem ''Latvijas Infektoloģijas centra'' darbībā. Leta. 02.11.2012
Miļūna, K. Rozentāle: Infektoloģijas centrs nav vainojams pie Austrumu slimnīcas parādiem. Leta. 29.08.2012.
Kļanska, D. Circene: Pēc paziņojuma par LIC reorganizāciju saslimusi tā vadītāja Rozentāle. Leta. 06.02.2012.
Uz augšu
Interešu konflikts, saņemot naudu no zāļu ražotāja
B.Rozentāle vairāku gadu garumā par lekciju vadīšanu saņēmusi naudu no beļģu firmas „GlaxoSmithKline” (GSK) – otrās lielākās farmācijas kompānijas pasaulē, kurai pieder 23% pasaules vakcīnu tirgus. GSK ir viena no trim farmācijas firmām, kas ražo pretgripas vakcīnas un kas tās piegādāja arī valsts apmaksātajai vakcinācijas kampaņai. Vakcinēšanai 2005.gadā GSK piegādāja vakcīnas par 72 200 latiem (19 000 vakcīnas devu).
Vienlaikus B.Rozentāle vadīja Imunizācijas valsts padomi, kuras speciālisti konsultē Veselības ministriju vakcinācijas jautājumos. VID pieejamās amatpersonu deklarācijas liecina, ka B.Rozentāle, lasot lekcijas un sniedzot konsultācijas, ar GSK sadarbojusies vismaz piecus gadus (no 2000. līdz 2006.gadam), ik gadu saņemot par to naudu. KNAB veica pārbaudi, taču atteicās ierosināt administratīvā pārkāpuma lietu noilguma dēļ.
Laikraksts „Diena” ziņoja, ka B.Rozentāles vadītā Imunizācijas valsts padome 2009.gadā rosināja ieviest valsts finansētu vakcināciju pret rota vīrusu, cilvēka papilomas vīrusu un pneimokoku. Maijā tika pieņemti noteikumi, kas divas no šīm potēm valsts finansēto skaitā iekļauj 2010.gada laikā, bet vienu – no 2011.gada.
Latvijas ārstu biedrība norādīja, ka vakcinācijas kalendāra papildināšana, ņemot vērā vakcīnu lielās izmaksas, ir ekonomiski nepamatota. 2009.gada beigās noslēdzās Veselības ministrijas rīkotais konkurss, kas paredz divu gadu laikā vakcīnām, tostarp nupat ieviestajam, izdot kopumā 12,5 miljonus latu. Viena no firmām, kas piegādās jaunnoteiktās vakcīnas pret cilvēka papilomas vīrusu un rota vīrusu, ir „GlaxoSmithKline Latvia”.
Avoti:
Spriņģe, I. KNAB: Rozentālei bijis interešu konflikts. Diena. 10.07.2009.
Barisa, L. Rozentāle konsultē valsti par vakcinācijām un sadarbojas ar firmu, kas tās ražo, VM pretrunas nesaskata. Neatkarīgā Rīta Avīze. 29.05.2006.
Ļauj valstij pārmaksāt par zālēm
Mēnesi pirms pašvaldību vēlēšanām atklātībā nāca fakti, kas liecina, ka B.Rozentāles kopš 2001.gada vadītais Latvijas Infektoloģijas centrs vismaz piecus gadus pārmaksā par zālēm, ilgstoši ļaujot nopelnīt vienai firmai.
Laikraksts „Diena” norādīja uz HIV/AIDS zāļu iepirkuma konkursu sistēmas vājām vietām, kas liecinot, ka valsts kompensētos medikamentus varētu iepirkt arī lētāk un pašlaik valsts pārmaksā par zālēm, lielāko daļu HIV/AIDS pacientiem nepieciešamo zāļu iepērkot no uzņēmuma „Jelgavfarm”, kas Latvijā izplata „GlaxoSmithKline” (GSK) ražotos medikamentus. Tās pašas zāles Infektoloģijas centram šogad varēja par 150 000 LVL lētāk piegādāt zāļu vairumtirgotājs „Elpis”, kas nepieciešamās zāles piedāvāja iepirkt nevis no zāļu ražotāja pārstāvniecības Latvijā, bet gan citās Eiropas valstīs.
Pēc uzvaras iepirkuma konkursā par kopējo summu 2,5 miljoni latu, Infektoloģijas centrs līgumu ar „Elpis” lauza, norādot uz birokrātiskām niansēm. „Elpis” vietā zāļu piegādes tiesības šogad atguva konkursa otrās vietas ieguvējs – tas pats „Jelgavfarm”.
Avoti:
Spriņģe, I. Valsts iepirkumi. Diena. 08.05.2009.
Spriņģe, I. Veselības galva Baiba Rozentāle. 12.07.2009.
Uz augšu
Izmaksā apšaubāmas prēmijas
B.Rozentāles vadītais Latvijas Infektoloģijas centrs (LIC) saviem darbiniekiem atlīdzībās, piemaksās un prēmijās nelikumīgi izmaksāja 153 515 LVL, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā par Veselības ministrijas 2008.gada pārskata sagatavošanas pareizību.
VK uzsver, ka Veselības ministrija un tās padotībā esošās iestādes, tostarp LIC, apzināti sagrozīja grāmatvedības informāciju, un LIC 2008.gada decembrī izmaksātās prēmijas uzskaitīja kā „Piemaksas par vadības līgumiem un pārējās piemaksas”, nevis „Prēmijas un naudas balvas”, tādējādi apejot valdības lēmumu 2008.gada novembrī un decembrī valsts iestādēs aizliegt izmaksāt prēmijas. Valsts kontrole revīzijā secināja, ka šī pārkāpuma dēļ LIC 2008.gada finanšu pārskats nesniedz patiesu priekšstatu par aģentūras izdevumu struktūru.
Avots:
Valsts kontroles ziņojums Par Veselības ministrijas 2008. gada pārskata sagatavošanas pareizību http://www.lrvk.gov.lv (skatīts 07.08.2014)
Iecietīgi reaģē uz korupcijas skandālu Bērnu slimnīcā
2009.gada oktobrī KNAB sāka kriminālprocesu par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem laika posmā no 2007.gada līdz 2009.gadam saistībā ar publiskajiem iepirkumiem Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS).
KNAB informēja, ka saistībā ar vairākiem būvdarbu iepirkumiem slimnīcas vajadzībām BKUS amatpersonas, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, pēc iepriekšējas vienošanās ar vairāku uzņēmumu atbildīgajām personām veikušas pretlikumīgas un krāpnieciskas darbības lielā apmērā attiecībā pret valsti. Tika apcietināts BKUS valdes loceklis Andris Kramzaks un saimnieciskais direktors Aivars Lisenko. Turpinās lietas iztiesāšana.
Veselības ministre B.Rozentāle aizstāvēja Dz.Mozgi un, neraugoties uz premjera Valda Dombrovska norādēm, ļāva viņam turpināt darbu slimnīcas vadītāja amatā. Novembrī Dz.Mozgis pats lūdza atstādināt viņu no amata uz pārbaudes laiku, bet jau decembrī atgriezās amatā, jo ministrija pārkāpumus nekonstatēja.
Ministre vilcinājās atstādināt Dz.Mozgi arī pēc tam, kad 2010.gada sākumā atklājās, ka Bērnu klīniskās universitātes slimnīca gada laikā par aptuveni 2,5 miljoniem latu pasūtījusi iekārtas un medicīnas materiālus no Dz.Mozga kādreizējai faktiskajai dzīvesbiedrei Dacei Rātfelderei un māsai Sigitai Kalniņai piederošās firmas „Arbor Medical korporācija”. Dz.Mozgis parakstīt līgumus nedrīkstēja interešu konflikta dēļ.
Februārī Dz.Mozgis atkāpās – ministrija apgalvoja, ka viņš to dara veselības dēļ, bet raidījums "Nekā personīga" informēja, ka tas tomēr noticis Veselības ministrijas spiediena rezultātā. B.Rozentāle spiediena izdarīšanu noliedza, sakot, ka Dz.Mozgis lūgts uzņemties citu – slimnīcas attīstības direktora – amatu, ko viņš arī pieņēma. KNAB vēlāk Dz.Mozgi sodīja par interešu konfliktu ar 200 latu lietu sodu.
Avoti:
Mežniece, I. Bērnu slimnīcas vadībā atgriezīsies Dzintars Mozgis. Leta. 15.12.2009
Slišāne, K. "Delna" aicina Rozentāli izvērtēt Mozga atbilstību amatam. Leta. 04.02.2010
Rozentāle: Ministrija spiedienu uz Mozgi neesot izdarījusi un piedāvājusi slimnīcas attīstības direktora amatu. Leta. 24.02.2010
Mārtiņa, I. Iepirkumu superuzvarētājs. Diena. 31.10.2009
KNAB
Organizē šaubīgu iepirkumu
Kopš 2009.gada rudens nepilna gada laikā četras reizes tika atklāti pārkāpumi LIC rīkotajā iepirkumā par Nacionālās references laboratorijas mēbelēm. Par tām sākotnēji LIC bija gatavs tērēt 250 tūkstošus latu, rakstīja „Diena”.
Pirmajā iepirkuma konkursā uzvarēja neliels uzņēmums „DP Mēbeles”, plašāk zināms kā virtuves mēbeļu ražotājs. Lai arī IUB atklāja pārkāpumus, LIC vēlreiz pasludināja šo uzņēmumu par uzvarētāju. IUB savukārt aizliedza slēgt līgumu. Trešajā piegājienā uzvarēja tikai 2009. gada jūnijā dibināts uzņēmums „Saint-Tech” ar līgumsummu 153 091 lats. IUB jau iepriekš kā pamatotas minēja bažas par to, ka abu firmu piedāvājumi ir identiski pēc formas, satura un noformējuma, atšķirīgas ir tikai abu piedāvājumu cenas.
IUB atzina par pamatotu SIA „Armgate” sūdzību (tā norādīja, ka LIC nepamatoti prasa saglabāt cenu piedāvājumu iepriekšējā līmenī) un liedza slēgt līgumu ar „Saint-Tech”. B.Rozentāle iepriekš pauda, ka neuztraucas par ieilgušo iepirkumu, jo garajā procedūrā izdevies samazināt cenu un tas esot galvenais ieguvums.
Avoti:
Mežniece, I. Rozentāle: Uzņēmumu savstarpējās cīņās iepirkumu konkursos ieguvējs ir LIC. Leta. 15.07.2010
Dzērve, L. Superlaboratorijas aprīkošana ieilgusi. Diena. 15.07.2010
IUB
Pēdējās izmaiņas veiktas 14.12.2014
