Kandidātu arhīvs

9.Saeimas deputāte, izglītības un zinātnes ministre (2006-2007) A.Kalvīša valdībās, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore.

Deklarācija CVK

Aizdomīgie priekšlikumi zemes privatizācijas pabeigšanas likumā

2010.gada 16.jūnijā Baiba Rivža kopā ar savu partijas biedri Skaidrīti Pilāti iesniedza Tautas partijas deputāta V.A.Kraukļa vadītajā Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā grozījumus privatizācijas pabeigšanas likumā, kas ļautu pēdējos gados privatizēto, bet vēl neizpirkto zemi iegādāties par pašreizējo kadastrālo vērtību, kas būtu vidēji par 30% lētāk kā to paredzēja esošā likumdošana. Tādējādi valsts budžetam būtu sagādāti vairāku miljonu latu zaudējumi. Šie grozījumi būtu bijuši izdevīgi vairākiem lielajiem zemes privatizētājiem, tajā skaitā Andrim Šķēlem. S.Pilāte nevarēja paskaidrot, kādēļ iesniegusi šos grozījumus. Visticamāk, abas deputātes bija parakstījušas viņām iesniegšanas dienā iedotos likuma grozījumus, tajos pat neiedziļinoties. Nākamajā dienā, 17.jūnijā, Saeimas sēdē uzstājās Valsts prezidents, lūdzot deputātus nebalsot par šiem grozījumiem, ko viņš nosauca par valsts nozagšanu. S.Pilāte un B.Rivža uzreiz pēc tam grozījumus atsauca.

Avots: LETA, Diena, Dienas Bizness, Latvijas Avīze, Latvijas Vēstnesis

Rivžas vīrs, pārkāpjot likumu, lemj par samaksu sievai

2007.gada decembrī plašsaziņas līdzekļos parādījās ziņas, ka izglītības un zinātnes ministrs B.Rivžas vīrs, Latvijas lauksaimniecības universitātes (LLU) prorektors, Pēteris Rivža ir noslēdzis līgumu ar B.Rivžu par darbu ES finansēta projekta ietvaros 600 latu apmērā, tādējādi pārkāpjot likumu par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Pēteris Rivža apgalvoja, ka ir parakstījis līgumu kļūdas dēļ, tajā neiedziļinoties. Šo faktu konstatēja Reģionālās attīstības aģentūras auditori, pēc tam arī KNAB uzsāka pārbaudi. Rezultātā LLU nolēma B.Rivžai samaksātos 600 latus segt nevis no ES finansējuma, bet universitātes līdzekļiem. Par to tika izdots P.Rivžas rīkojums, kas līdz ar to arī pārkāpa likumu par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, jo LLU prorektors pieņēma lēmumu par savu sievu.

Avots: LETA, Diena

Baibas Rivžas izrēkināšanās ar IZM valsts sekretāri

2006.gada augustā izglītības un zinātnes ministre B.Rivža atstādināja no amata Izglītības un zinātnes (IZM) valsts sekretāri K.Jarinovsku un ierosināja pret viņu divas disciplinārlietas - par pilnvaru pārsniegšanu un amata cieņai nepiemērotu izturēšanos. K.Jarinovska slimības atvaļinājuma laikā no ministrijas darbiniekiem bija pieprasījusi informāciju un pēc atgriešanās darbā bija atstādinājusi savu vietnieku A.Cini.

K.Jarinovska uzskatīja, ka ir atstādināta, jo izrādījusi interesi par plānotajiem IZM darījumiem ar nekustamo īpašumu. Šajā laikā Ministru kabinetā (MK) saskaņošanas procesā atradās IZM nekustamo īpašumu apsaimniekošanas koncepcija, kas paredzēja tos īpašumus, kas nav nepieciešami IZM, nododot Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai. Turklāt 2006.gada rudenī valdībai bija jālemj par IZM īpašumā esošā Saulesdārza privatizāciju. Ķīšezera krastā esošais Saulesdārzs 1913.gadā par ziedotāju līdzekļiem tika iegādāts bērnu izglītības vajadzībām. IZM apgalvoja, ka tai nav argumentu, kādēļ šo vērtīgo nekustamo īpašumu vajadzētu atstāt valsts īpašumā.

IZM disciplinārlietas izmeklēšanai izveidotā komisija atzina, ka Jarinovskas rīcībā pārkāpumi nav konstatēts. Turklāt abas 2006.gada oktobrī abas B.Rivžas ierosinātās disciplinārlietas pret K.Jarinovsku Valsts civildienesta pārvalde atcēla, liekot ministrijai atjaunot viņu darbā. Uzreiz pēc atgriešanās darbā K.Jarinovskai pret viņas gribu tika piešķirts atvaļinājums, savukārt pēc atvaļinājuma beigām B.Rivža izdeva rīkojumu, ka valsts sekretāres pienākumos ietilpst tikai iepirkumu veikšana un igauņu-latviešu valodas vārdnīcas sagatavošana. Pārējās valsts sekretāra funkcijas ministre uz nenoteiktu laiku pārņēma savā pārziņā. Valsts civildienesta pārvalde uzskatīja, ka ar šo rīcību B.Rivža "izkropļojusi valsts pārvaldes institucionālo sistēmu", lai gan formāli ministrei bija tiesības īslaicīgi pārņemt noteiktas ierēdņu funkcijas. 2006.gada novembra beigās pēc B.Rivžas ierosinājuma valdība K.Jarinovsku pārcēla darbā uz Valsts vides dienestu.

2006.gadā K.Jarinovska iesniedza pret B.Rivžu prasību tiesā par goda un cieņas aizskaršanu, tomēr 2007.gada aprīlī to atsauca, skaidrojot to ar Lieldienām kā piedošanas laiku. K.Jarinovska arī nosūtīja civilprasību Jelgavas tiesai, pieprasot ministrei publiski atsaukt, viņasprāt, nepatiesas godu un cieņu aizskarošās ziņas, kā arī piedzīt finansiālo kompensāciju viena lata apjomā. Šajā lietā joprojām turpinās tiesvedība.

2009.gada sākumā I.Godmanis atcēla B.Rivžas ierosināto disciplinārlietu pret K.Jarinovsku.

Avoti: LETA, Diena, Latvijas Avīze, Jelgavas tiesa.