Kandidātu arhīvs

Arturs Krišjānis Kariņš
Medijos:
Deputāta profils VoteWatch.eu
Deputāta profils Europarl.Europa.eu 
 

Artura Krišjāņa Kariņa (EPP) balsojumi 15 nozīmīgākajos balsojumos Eiropas Parlamentā 2009-2014

 

Nr.p.k. Jautājums Balsojums Vai balsojums sakrita ar deputāta EP grupas balsojumu? Deputāta komentārs par balsojumu
1. Bērna kopšanas atvaļinājuma pagarināšana pret sakrita Balsoju “pret”, jo uzskatu, ka katrai dalībvalstij nepieciešams nodrošināt, lai jaunajām māmiņām būtu iespējama savlaicīga atgriešanās darba dzīvē. Pārāk ilgs pēcdzemdību atvaļinājuma periods samazina jauno māmiņu kvalifikāciju un iespējas pilnvērtīgi atgriezties darbā. Turklāt arī uzņēmējiem jaunās māmiņas pārāk ilga prombūtne kavē uzņēmuma pilnvērtīgu attīstību.
2. Atteikšanās no atomenerģijas ES nebalsoja - Nepiedalījos balsojumā, jo saistībā ar valsts svētku svinībām neatrados Strasbūrā. Tomēr uzskatu, ka lēmumam par kodolenerģijas attīstību jābūt katras dalībvalsts ziņā. Ikvienai valstij ir jāizvērtē savas iespējas un vajadzības enerģētikas sektorā un atbilstoši tas jāattīsta. Eiropas Savienībai jākontrolē, ka šīs spēkstacijas atbilst visaugstākajām drošības prasībām.
3. Stabilitātes vērtspapīri (obligācijas) atturas sakrita Es atbalstīju rezolūciju par stabilitātes obligāciju ieviešanas iespējamību, jo šī rezolūcija pamato nepieciešamību ieviest eirozonas vērtspapīrus, kā arī skaidro nepieciešamos pasākumus to ieviešanai. Ja šādas obligācijas ieviestu, uzskatu, ka tas nozīmētu stabilāku ekonomikas vidi arī Latvijā. Tomēr pašlaik ieviest eirozonas vērtspapīrus vēl nav iespējams, jo atsevišķām Eiropas Savienības dalībvalstīm joprojām ir problēmas ar budžeta disciplīnu. Atbalstīju šo priekšlikumu kā virzienu, uz ko nepieciešams tiekties nākotnē.
4. Nodoklis visiem finanšu darījumiem ES pret nesakrita Es balsoju pret priekšlikumu Padomes direktīvai, ar kuru ir plānots ieviest nodokli finanšu darījumiem, jo uzskatu, ka šāds nodoklis ir nepārdomāts un ES samilzušās ekonomiskās problēmas tikai pasliktinās. Nodokli plānots piemērot pēc rezidences principa, proti, tiek taksēts darījuma partneris, kas atrodas ES, kā arī pēc emisijas principa, proti, tiek taksēts vērtspapīru emitents, kas atrodas ES, tādēļ rodas bažas, ka arvien vairāk darījumu varētu notikt ārpus ES, lai izvairītos no nodokļa nomaksas. Tie darījumi, kas nevar tikt pārnesti ārpus ES robežām, piemēram, dažādu uzņēmumu akciju iegāde biržās, sadārdzinātos. Nedrīkst aizmirst, ka pašlaik daļa ES valstu ekonomikas nav stabilas un jāstrādā pie tā, lai atjaunotu izaugsmi un uzticību. Nodokļu celšana un jaunu nodokļu ieviešana nepalīdzēs ne izaugsmes, ne uzticības atjaunošanai.
5. ACTA (autortiesību) līgums atturas sakrita Es balsoju par to, lai šis jautājums tiktu atlikts. Tā kā Eiropas Parlamenta vairākums uzskatīja, ka nepieciešams nekavējoties izlemt šo jautājumu, es atturējos balsojumā par Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu, jo uzskatu, ka pirms lēmuma pieņemšanas nepieciešams izvērtēt visus tiesiskos aspektus, noteikumiem par šī nolīguma piemērošanu, kas saistās ar vārda brīvību. Eiropas Savienība un Latvija ir ieinteresētas intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībā, kas nodrošinātu ienākumus un drošu produktu tirdzniecību mūsu uzņēmējiem citās pasaules valstīs. Likumdošanu ir nepieciešams veidot tādu, lai nodrošinātu gan vārda brīvības ievērošanu, gan arī efektīvu īpašuma tiesību aizsardzību.
6. ES budžets 2014.-2020.gadam par sakrita Es balsoju „par”, jo laikā, kad Eiropas Savienības budžets samazinājās un Eiropas valstu ekonomiskā situācija bija neapmierinoša, Eiropas Savienība Latvijai piedāvāja trešo augstāko finansējumu – 3000 EUR uz vienu iedzīvotāju. Sākotnējais piedāvājums draudēja ar aptuveni miljardu eiro lielu samazinājumu Latvijai salīdzinājumā ar iepriekšējo budžetu. Tomēr gan Eiropas Parlamenta deputātu, gan Latvijas pārstāvju Padomē nepiekāpības dēļ mums ir izdevies panākt Latvijai vēlamāku iznākumu.
7. Lauksaimniecības subsīdijas kā ES prioritāte Par sakrita Atbalstīju šo priekšlikumu, jo uzskatu, ka Latvijas zemnieki būs ieguvēji no jaunās Kopējās lauksaimniecības politikas. Galvenais ieguvums būs lielākas subsīdijas lauksaimniekiem, kas pietuvosies Eiropas Savienības valstu vidējam līmenim.
8. Piesārņojošas aktivitātes: dārgāk? pret sakrita Balsoju “pret”, jo uzskatu, ka šis priekšlikums nevajadzīgi sadārdzinās enerģijas cenu. Eiropas Savienības valstis pašlaik cieš no pārāk augstām enerģijas cenām. CO2 izmešu kvotu samazināšana padarīs enerģijas cenu vēl augstāku, gan elektrības ražotājiem, gan lielajiem rūpniecības uzņēmumiem un līdz ar to cietīs ikviens iedzīvotājs.
9. Dalībvalstu fiskālās un ekonomiskās politikas uzraudzība Par sakrita Es atbalstīju šos likumus, jo uzskatu, ka tie palielinās ekonomikas stabilitāti Eiropas Savienībā, disciplinējot dalībvalstis. Piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes regula par to eirozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kuras apdraud finansiālās stabilitātes grūtības, paredz uzsākt novērošanas procedūru dalībvalstij, kurai ir finanšu stabilitātes problēmas. Tas nozīmē, ka attiecīgajai valstij būs regulāri jāatskaitās Eiropas Komisijai un jāsaskaņo lēmumi ar to. Eiropas Parlamenta un Padomes regula par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu pārraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eirozonas dalībvalstīs ir viena no divām regulām, kas papildina jau esošo likumdošanu dalībvalstu budžetu disciplīnas jomā. Regula nosaka prasības eirozonas valstīm ziņot par budžeta plāniem un plānoto budžeta deficītu.
10. ES banku savienība Par sakrita Es atbalstīju šos likumus, jo uzskatu, ka Latvijas iedzīvotājiem to ieviešana nozīmēs drošības sajūtu par savu naudu bankā un tās aizņemšanos vieglāku un lētāku. Pašlaik viens no ES ekonomikas lēnās izaugsmes cēloņiem ir vājā banku sistēmas darbība. Eiropas Savienība to stiprina ar Banku Savienības izveidi. Banku savienība sevī ietver četras daļas — vispārējie noteikumi visām ES bankām, banku glābšanas noteikumi un fonds, depozītu garantiju sistēma un, visbeidzot, banku uzraudzības sistēma. Šīm visām daļām darbojoties saskanīgi banku darbība tiks uzlabota un ieguvēji būs visi ES iedzīvotāji un uzņēmēji.
11. Spēcīgāks iekšējais pakalpojumu tirgus Par sakrita Es balsoju “par”, jo atbalstu vienota iekšējā tirgus izveidi Eiropas Savienībā. Līdz šim ir novērojamas daudzas nepilnības tā darbībā. Dalībvalstis liek šķēršļus citu valstu uzņēmumu darbībai savā teritorijā, kas rada grūtības citu valstu, arī Latvijas, uzņēmumu ražoto preču vai pakalpojumu eksportam. Tas ir jāizbeidz, lai uzņēmumi varētu augt lielāki, nodarbināt vairāk cilvēkus un maksāt lielākas algas.
12. ES savs diplomātiskais dienests Par sakrita Es atbalstīju Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidi, jo uzskatu, ka ir pienācis laiks veidot vienotu Eiropas Savienības ārpolitiku. Šāda ārpolitikas dienesta izveidošana atbilst Latvijas interesēm un rada iespēju Latvijai ietekmēt Eiropas Savienības ārpolitiku.
13. ES pašai savi resursi Par sakrita Es atbalstīju šo priekšlikumu, jo uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir jāmeklē savi finanšu avoti, lai tā nebūtu atkarīga no dalībvalstu vēlmes iemaksāt ES budžetā. Par labāko variantu Eiropas Savienības budžeta ieņēmumu veidošanai uzskatu pievienotās vērtības nodokļa daļas novirzīšanu uz ES budžetu. Taču iekasētā nodokļa daļas novirzīšana uz kopējo ES budžetu nedrīkst paaugstināt kopējo nodokļu slogu iedzīvotājiem.
14. ES vienots tirgus ar ASV

Par

 
sakrita Es atbalstīju Eiropas Parlamenta pozīciju sarunās par brīvās tirdzniecības līgumu ar ASV, jo uzskatu, ka tas radīs jaunas iespējas Latvijas un Eiropas uzņēmējiem. Arī ikviens iedzīvotājs iegūs no lielākas konkurences starp uzņēmumiem, jo tā rezultātā samazināsies preču un pakalpojumu cena, bet pieaugs to kvalitāte.
15. Uz laiku – iekšējās robežas ES teritorijā Par sakrita Atbalstīju šo ierosinājumu, jo uzskatu, ka atsevišķos gadījumos ir jābūt iespējai atjaunot robežkontroli. Tomēr robežkontroļu atjaunošana nedrīkst kļūt par pastāvīgu parādību, to drīkst izmantot tikai sevišķos gadījumos, kad likums to pieļauj.

1. Bērna kopšanas atvaļinājuma pagarināšana

Kāda bija balsojuma būtība?

Vai minimālais pilna apmērā apmaksātais bērna kopšanas atvaļinājuma laiks visā Eiropas Savienībā jāpagarina no 14 līdz 20 nedēļām? Centriski kreisie EP deputāti atbalstīja ierosinājumu, uzskatot, ka tas ļaus labāk aizsargāt sieviešu intereses, kā arī veicinās demogrāfisko izaugsmi. Centriski kreisie EP deputāti lielākoties šo priekšlikumu neatbalstīja, uzskatot, ka tā ieviešana īpaši dārgi izmaksās nelieliem uzņēmumiem, kā arī izraisīs netiešu sieviešu diskrimināciju darba tirgū – darba devēji nevēlēsies ņemt darbā jaunas sievietes, kurām ir tiesības uz apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu.

Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?

Eiropas Parlamentam 2010.gada oktobrī bija jāizsaka sava nostāja attiecībā uz Bērnu kopšanas atvaļinājuma direktīvu.  Direktīvas teksts paredzēja pagarināt (pilnībā apmaksāto) bērna kopšanas atvaļinājumu no 14 līdz 20 nedēļām, kā arī paredzēja citus pasākumus, kas būtu labvēlīgāki mātēm un grūtniecēm, tāpat tika paredzēti dāsnāki paternitātes pabalsti. Kā pamats analīzei tika izvēlēts balsojums par grozījumu 12 = 38, kas paredzēja pagarināt bērna kopšanas atvaļinājumu no 14 līdz 20 nedēļām.

Kā balsojums beidzās?

Grozījums 12 = 38 tika pieņemts ar nelielu balsu pārsvaru – 327 deputāti balsoja par, 320 – pret. Viss direktīvas teksts tika pieņemts pirmajā lasījumā (390 balsis par un 192 – pret). Taču tas bija tikai pirmais lasījums – šobrīd direktīvas projekts ir iestrēdzis Padomē, jo daudzas ES dalībvalstis nevēlas to atbalstīt. 

Kur atrast balsojumu?

VoteWatch.eu

Atpakaļ

2.Atteikšanās no atomenerģijas ES

Kāda bija balsojuma būtība?

Vai Eiropas Savienībā būtu jāatsakās no atomenerģijas? Priekšlikumu iniciēja Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa. Tas bija viens priekšlikums plašākā iniciatīvā attiecībā uz Euratom ietvarprogrammu.

Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?

Eiropas Parlaments 2011.gada novembrī konsultāciju procedūras ietvaros izteica priekšlikumu jaunam Padomes lēmumam attiecībā uz Eiropas Atomenerģijas kopienas ietvarprogrammu kodolpētniecības un mācību pasākumiem. Šī programma nosaka dažādas pētnieciskās darbības kodolenerģijas jomā, kā arī tām piešķirto budžetu. Kā pamats analīzei izvēlēts piedāvātais grozījums Nr.36, ko iniciēja Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa un kuras mērķis bija piespiest ES atteikties no atomenerģijas. 

Kā balsojums beidzās?

Grozījums 36 netika pieņemts – 210 deputāti  (GUE-NGL; Greens/EFA, kā arī 2/3 no S&D un gandrīz puse no ALDE) balsoja par un 356 – pret. 

Kur atrast balsojumu?

VoteWatch.eu

Atpakaļ

3. Stabilitātes vērtspapīri (obligācijas)

Kāda bija balsojuma būtība?

Vai vajadzētu ieviest Eiropas stabilitātes vērtspapīrus (eiroobligācijas), kas ļautu ES dalībvalstīm kopīgi apsaimniekot savus parādus? Pēc tam, kad  Eiropas Komisija publiskoja diskusiju dokumentu (green paper) par   eiroobligāciju ieviešanu, Eiropas Parlamentam nācās formulēt savu nostāju pret šo ideju. EP balsoja rezolūcijas formā, lielākoties šo ideju atbalstot. Ideju īpaši vienoti atbalstīja EP Sociālisti un demokrāti, kā arī Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa. Vislielākā opozīcija idejai nāca no Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas.

Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?

Pēc tam, kad  Eiropas Komisija publiskoja diskusiju dokumentu (green paper) par   eiroobligāciju ieviešanu, Eiropas Parlamentam nācās formulēt savu nostāju pret šo ideju. EP balsoja rezolūcijas formā, lielākoties šo ideju atbalstot. Ideju īpaši vienoti atbalstīja EP Sociālisti un demokrāti, kā arī Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa. Vislielākā opozīcija idejai nāca no Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas. 

Kā balsojums beidzās?

EP rezolūcija tika pieņemta. Jautājums šobrīd ir atkal Eiropas Komisijas ziņā.  Jāatzīmē, ka 2013.gada janvārī EP balsojumā izteica attieksmi pret vēl vienu rezolūciju, kas skāra eiroobligāciju jautājumus. Taču attiecīgo balsojumu ir grūti interpretēt tādēļ, ka toreiz balsojumam tika piedāvāti divi teksti, kas tikai nedaudz savstarpēji atšķīrās – līdz ar to grūti pateikt, kuri no deputātiem balsoja pret kādu variantu nevis tādēļ, ka neatbalsta eiroobligācijas, bet gan tādēļ, ka vēlējās maigāku redakciju. 

Kur atrast balsojumu?

VoteWatch.eu

Atpakaļ

4.Nodoklis visiem finanšu darījumiem Eiropas Savienībā

Kāda bija balsojuma būtība?

Vai nepieciešams nodoklis (0.01 līdz 0.05 procentu apmērā) visiem finanšu darījumiem Eiropas Savienībā (to iekasētu pašas dalībvalstis)? 2012.gadā liels EP deputātu vairākums šo ideju atbalstīja, taču viņu uzskati par to, kādiem nolūkiem šis nodoklis būtu izmantojams atšķīrās.
 

Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?

Tas bija EP galīgais balsojums konsultāciju procedūras ietvaros.

Kā balsojums beidzās?

Pēc EP balsojuma jautājums nonāca Padomē, kur dalībvalstu valdības nespēja vienoties. Lēmumu pieņemšana nodokļu jomā prasa vienprātība: jebkurai dalībvalstij ir  veto tiesības. Šī balsojuma rezultātā 2013.gada janvārī Padome atļāva sākt paātrināto sadarbību 7 ES dalībvalstīm, kuras īpaši vēlējās ieviest šo nodokli (Beļģija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Austrija, Portugāle, Slovēnija un Slovākija). Tādēļ Eiropas Komisija izveidoja direktīvas projektu, kurā šo septiņu valstu sadarbība tiktu formalizēta. Šobrīd šīs direktīvas projekts ir diskusiju stadijā: paredzams, ka tā stāsies spēkā 2014.gada laikā. 

Kur atrast balsojumu?

VoteWatch.eu

Atpakaļ

5.ACTA (autortiesību) līgums

Kāda bija balsojuma būtība?


Vai ES vajadzētu noslēgt Viltošanas novēršanas tirdzniecības līgumu (ACTA) ar tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, japānu, Koreju, Meksiku, Singapūru, Šveici un ASV? Vairāki EP deputāti cēla trauksmi par datu aizsardzības, cilvēktiesību, atklātības un caurskatāmības aspektiem ACTA līgumā. Vairākums EP grupu balsoja pret ACTA, daļa deputātu – atturējās.
 

Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?

Tas bija galīgais EP balsojums consent procedūras ietvaros 

Kā balsojums beidzās?

Ar šo balsojumu EP nobloķēja līgumu tālāku apstiprināšanu Eiropas Savienībā 

Kur atrast balsojumu?

VoteWatch.eu

Atpakaļ

6.ES budžets 2014.-2020.gadam

Kāda bija balsojuma būtība?


Balsojums par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam.  2013.gada novembrī pēc garām pārrunām ar ES dalībvalstu valdībām Eiropas Parlaments pieņēma ES 2014.-2020.gadu budžetu. Absolūtos skaitļos budžets ir mazāks nekā 2007.-2013.gadā, kopā paredzēti 908 miljardi izdevumi. Eiropas Parlamenta deputātiem izdevās no dalībvalstīm panākt vairākas būtiskas piekāpšanās: elastīgumu attiecībā uz budžeta līnijām un budžeta gadījumiem, apsolījumu izveidot augsta līmeņa grupu, kas pētītu iespējas ES saņemt pašai savus resursus, kā arī pienākumu Eiropas Komisijai pārskatīt budžetu 2016.gadā.
 

Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?

Tas bija galīgais EP balsojums

Kā balsojums beidzās?

Arī Padome budžetu apstiprināja, tas ir spēkā.

Kur atrast balsojumu?

VoteWatch.eu

Atpakaļ

7.Jauna ES lauksaimniecības politika

Kāda bija balsojuma būtība?

Balsojums par jaunu ES lauksaimniecības politiku – atšķirīgs finansēšanas, pārvaldes, monitorēšanas mehānisms, lielāks uzsvars uz taisnīgāku un caurskatāmāku subsīdiju sadali, kā arī vides aizsardzību. Iniciatīva tika atbalstīta, 500 deputātiem balsojot par, 177 – pret un 10 atturoties.

Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?

Tas bija galīgais EP balsojums

Kā balsojums beidzās?

Tika pieņemts

Kur atrast balsojumu?

VoteWatch.eu

Atpakaļ

8. Piesārņojošās aktivitātes: dārgāk?

Kāda bija balsojuma būtība?

Vai ES jāpaaugstina izmaksas tādai ekonomiskajai darbībai, kas rada piesārņojumu? Šis bija otrs balsojums par Komisijas priekšlikumu regulēt laiku, kad var notikt siltumnīcefekta gāžu emisiju atļauju izsoles (šādi paaugstinot arī to cenu). Mērķis: ierobežot tirgu ar siltumnīcefekta gāžu emisijas atļaujām, atliekot to izsoles un nonākšanu tirgū. Pirmo iniciatīvu EP centriski labējās politiskās grupas bija noraidījušas. Otrā iniciatīva ir maigāka: tā nosaka atlikšanai ierobežojumus (piemēram, atlikšanu pieļaujot tikai ārkārtas situācijās), šādi mazinot iespējas Eiropas Komisijai atlikt siltumnīcefekta gāžu emisiju atļauju izsoles.
 

Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?

Balsojums par grozīto Eiropas Komisijas iniciatīvu, pirmais lasījums

Kā balsojums beidzās?

344 balsoja par, 311 deputāti – pret, līdz ar to pirmajā lasījumā priekšlikums tika pieņemts. Pašlaik tiek saskaņoti viedokļi ar Padomi.

Kur atrast balsojumu?

VoteWatch.eu

Atpakaļ

9.Dalībvalstu fiskālās un ekonomiskās politikas uzraudzība

Kāda bija balsojuma būtība?

Divi balsojumi (divpaka) par diviem ziņojumiem, kuru kopējais mērķis: pastiprināt ES regulējumu attiecībā uz dalībvalstu ekonomikas uzraudzību. Pirmais ziņojums noteica stingrākus nosacījumus eiro zonas dalībvalstu, kurām ir nopietnas finanšu stabilitātes problēmas, budžeta un ekonomikas politikām. Otrs – izveidoja kopīgus noteikumus dalībvalstu budžeta melnrakstu pārraudzīšanai un izvērtēšanai. Tajā ietverti arī noteikumi tam, lai dalībvalstu budžeti saskan ar ES ekonomikas kopējām vadlīnijām.    

 

Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?

Balsojumi par 2 EP leģislatīvām rezolūciju, pirmais lasījums

Kā balsojums beidzās?

2013.gada martā abi ziņojumi tika pieņemti. Tos atbalstīja EP lielākās grupas.

Kur atrast balsojumu?

1.iniciatīva VoteWatch.eu

2.iniciatīva VoteWatch.eu

Atpakaļ

10.ES banku savienība

Kāda bija balsojuma būtība?

Divi balsojumi par jaunu regulējumu, kas noteiktu kopīgu Eiropas Centrālās Bankas pārraudzību pār ES teritorijā esošajām bankām. Tāpat šī iniciatīva palielina Eiropas Parlamenta pārraudzības iespējas pār Eiropas Centrālo Banku: parlamentam būs lielāka pieeja ECB informācijai, kā arī tai būs papildus kontroles mehānismi.

Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?

Pirmais balsojums: par leģislatīvo rezolūciju konsultāciju procedūras ietvaros. Otrais balsojums: par leģislatīvo rezolūciju parastās procedūras ietvaros, pirmais lasījums.

Kā balsojums beidzās?

Absolūtais vairākums EP deputātu šīs iniciatīvas atbalstīja. Pirmajai iniciatīvai: 559 balsis par, 62 – pret, 18 – atturējās. Tikai GUE-NGL grupa, kā arī poļu un čehu ECR delegācija un daļa no EFD grupas balsoja pret. Otrajai iniciatīvai: 556 balsis par, 54 – pret, 28 – atturējās. Jaunais uzraudzības mehānisms tiks iedarbināts 2014.gadā. 

Atpakaļ

11.Vai ES jāstiprina un jāpaplašina iekšējais pakalpojumu tirgus?

Kāda bija balsojuma būtība?

EP ziņojums, kurā izteikta nožēla par to, cik slikti dažas dalībvalstis ieviesušas 2006.gada Pakalpojumu direktīvu, un kas aicina gan šīs dalībvalstis, gan Eiropas Komisiju darīt vairāk tam, lai veicinātu brīvu pakalpojumu kustību Eiropas Savienībā. Piemēram, Eiropas Komisija tiek aicināta identificē un novērst neattaisnojamu pašmāju tirgus protekcionismu. Tāpat ziņojums aicina vienotajā ES tirgū iekļaut arī digitālo ekonomiku un labklājības sektoru. Gala balsojumā tomēr centriski kreisās politiskās grupas balsoja pret ziņojumu, jo saskaņošanas laikā netika atbalstīti viņu priekšlikumi par sociālo un ekoloģisko apsvērumu nozīmi vienotajā tirgū.

 

Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?

Balsojums par EP rezolūciju 

Kā balsojums beidzās?

EP rezolūcija tika apstiprināta

Kur atrast balsojumu?

VoteWatch.eu

Atpakaļ

12.ES savs diplomātiskais dienests

Kāda bija balsojuma būtība?

Lisabonas līgums ieviesa ES Ārējās rīcības dienestu – to veido centrālā administrācija un ES pārstāvniecības citās valstīs un organizācijās. ES Ārējā dienesta budžetu katru gadu pārrauga Eiropas Parlaments. Pēc tam, kad šis Ārējās rīcības dienests tika izveidots, Eiropas Parlamentam konsultāciju procedūrā bija jālemj par to, kā tas strādās un kā atskaitīsies par padarīto darbu. EP šo regulējumu pieņēma.

Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?

Balsojums konsultāciju procedūrā

Kā balsojums beidzās?

EP atbalstīja iniciatīvu (549 par, 78 – pret). Pret balsoja GUE-NGL grupa un EFD grupa. 

Kur atrast balsojumu?

VoteWatch.eu

Atpakaļ

13.ES pašai savi resursi

Kāda bija balsojuma būtība?

Vai ES būtu jābūt pašai saviem resursiem, kas nebūtu atkarīgi no tās dalībvalstu iemaksām? Lemjot par vadlīnijām 2014.gada budžetā, EP ar balsu vairākumu atbalstīja ideju, ka ES vajadzētu palielināt pašai savus resursus. Argumentācija: ES atkarība no dalībvalstu iemaksām ir pretrunā ar ES pamatā esošajiem līgumiem, kā arī var būt īpaši kaitīga ekonomiskās krīzes situācijā, kas dziļi ietekmē dalībvalstu ekonomikas. Deputāti piedāvāja ieviest ES pašai savus resursus, piemēram, finansiālo darījumu nodokli un jaunu ES pievienotās vērtības nodokli.

Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?

Balsojums par EP rezolūciju 

Kā balsojums beidzās?

EP rezolūcija tika apstiprināta. Par attiecīgo paragrāfu balsoja 531 deputāts, pret 219, atturējās – 21. „Par” balsotāju koalīciju veidoja EPP, S&D, ALDE, Greens.EFA un GUE-NGL grupas. Taču daudzi Zviedrijas un Dānijas šo grupu deputāti balsoja pret vai atturējās. 

Kur atrast balsojumu?

VoteWatch.eu

Atpakaļ

14. ES vienots tirgus ar ASV

Kāda bija balsojuma būtība?

Sarunu uzsākšana par brīvās tirdzniecības līgumu ar ASV.  Eiropas Parlaments kopumā to atbalstīja. Deputāti lūdza Komisiju un Padomi no sarunām izslēgt kultūras un audiovizuālo jomu, tai skaitā attiecībā uz tiem kultūras produktiem, kas atrodami internetā. Daži citi ierosinājumi, kas liktu šķēršļus ES-ASV līgumam, netika atbalstīti – piemēram, darba un vides stadandarti, kā arī ĢMO.

Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?

Balsojums par EP rezolūciju 

Kā balsojums beidzās?

EP rezolūcija tika apstiprināta. 2013.gadā sākās pārrunas ar ASV par brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu, to finišs tiek prognozēts 2014.gada rudenī. Lai līgums stātos spēkā, Eiropas Parlamentam  tas vēl būs jāratificē. 

Kur atrast balsojumu?

VoteWatch.eu

Atpakaļ

15.Vai ES vajadzētu īslaicīgi atjaunot iekšējo robežkontroli?

Kāda bija balsojuma būtība?

2013.gada jūnijā Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā nobalsoja par kopējiem noteikumiem robežkontroles atjaunošanā (uz laiku) Eiropas Savienības teritorijā. Šo iniciatīvu izraisīja Šengenas mehānisma nepareiza izmantošana vairākās dalībvalstīs, kā arī dažu dalībvalstu vēlme atjaunot robežkontroli. Teksts, par kuru notika šis balsojums, ir rezultāts pārrunu procesam starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Eiropas Komisiju. Tas aicina labāk aizsargāt ES pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties Šengenas robežās, kā arī labāk uzraudzīt Šengenas noteikumu ievērošanu. Līdz ar to tas ir kompromiss – robežkontrole ir atjaunojama, bet tikai ārkārtas situācijās.

Tehniskā informācija par balsojumu un tā turpmāko likteni

Kas tas bija par balsojumu?

Balsojums par EP leģislatīvo rezolūciju, pirmais lasījums, parastā likumdošanas procedūra

Kā balsojums beidzās?

EP rezolūcija tika apstiprināta, 2013.gada oktobrī to apstiprināja arī Padome. EP balsojums: 506 par, 121 pret. EPP, S&D un ALDE atbalstīja kompromisa risinājumu, ECR grupā balsis dalījās. Zaļie un GUE-NGL balsoja pret, uzskatot robežkontroles atjaunošanas iespēju kā ierobežojumu ES pilsoņu brīvībām. Vairākums EFD grupas arī balsoja pret, bet citu iemeslu dēļ: vēloties stingrāku robežkontroli nekā kompromisa variants to piedāvāja (tomēr daļa šī grupas biedru balsojumā atturējās). 

Kur atrast balsojumu?

VoteWatch.eu

Atpakaļ

Avoti:
Sabiedriskās politikas centru PROVIDUS pētījums
www.votewatch.eu
www.europarl.europa.eu 

 

Pēdējās izmaiņas veiktas 14.12.2014

Lūdzu, autorizējies!

Lai balsotu, lūdzu, autorizējies ar savu sociālo tīklu profilu! Tavi personas dati nebūs pieejami trešajām pusēm!