Kandidātu arhīvs

Andris Ārgalis
Medijos:

Tautas partijas (TP) biedrs un TP valdes padomes loceklis, bijušais Rīgas domes priekšsēdētājs un Saeimas deputāts

Deklarācija CVK

Dienesta auto ar šoferi izmantojis privātām vajadzībām

1998.gada februārī „Diena” ziņoja, ka Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks A.Ārgalis dienesta automašīnu Volvo S80 izmantoja iepirkumu braucieniem. Kā novēroja aculiecinieki, darbadienā A.Ārgalis iepircies universālveikalā „Centrs”, kamēr šoferis viņu gaidīja mašīnā iepretim veikala ieejas durvīm. Laikraksts uzsvēra, ka Vecrīgā domes mašīnas var atstāt stāvvietās bez maksas. „Diena” atgādināja, ka Korupcijas novēršanas likums aizliedz valsts mantu izmantot privātām vajadzībām. Pāris dienas pirms šī incidenta A.Ārgaļa dienesta mašīna nofotografēta stāvam zīmes „Apstāties aizliegts” darbības zonā.

Pēc Volvo automobiļu iegādes, kuri Rīgas domei izmaksāja tuvu 30 000 LVL katrs, mediji ziņoja par pārmērībām domnieku auto luksusa aprīkojumā, piemēram, integrētu GSM sistēmas telefonu, sarkankoka apdare ātrumu pārslēdzējam un salonam. Pats A.Ārgalis par mediju uzmanību pret viņa dienesta auto luksusa aprīkojumu ziņu aģentūrai LETA vien ironiski bilda: „Kāpēc gan tie zviedri neražo Volvo ar koka sēdekļiem?”

Nākamā gada aprīlī LETA reportieri novēroja A.Ārgaļa dienesta auto pie atpūtas centra „Elbruss”. Tobrīd jau bija spēkā domes priekšsēdētāja Andra Bērziņa izdotais rīkojums, kas aizliedza pašvaldības amatpersonām izmantot dienesta mašīnas ilgāk par 40 stundām nedēļā. Ziņu aģentūra arī vērsa uzmanību uz apstākli, ka A.Ārgalis sava dienesta auto Rīgas domes (RD) oficiālo reģistrācijas numuru sēriju RD nomainījis pret „neitrālu” DS. Nākamajā dienā Ārgalis skaidroja, ka plkst.18 tur atradās, jo devās uz netālu esošo Uzņēmumu reģistru „lai saņemtu dažas izziņas”, taču LETA noskaidroja, ka Uzņēmumu reģistra darba laiks beidzas jau plkst.17, un neviens klients pēc šī laika pieņemts netiek. LETA izdevās noskaidrot, ka A.Ārgalis apmeklēja tieši atpūtas centru.

Avoti: Diena, LETA

 

Komandējumos apceļoja eksotiskās valstis

A.Ārgaļa vārds masu medijos bieži parādījās kontekstā ar komandējumiem uz eksotiskām valstīm. Piemēram, 2008.gadā A.Ārgalis pabijis tādās valstīs kā Maurīcija, Apvienotie Arābu Emirāti, Maroka, Filipīnas, Senegāla un citas. Šie braucieni, kas apmaksāti no Rīgas brīvostas līdzekļiem, kopumā izmaksājuši vairāk nekā 28 000 LVL. A.Ārgalis sacījis, ka konferences patiešām notiekot dažādās pasaules vietās, taču nespēja nosaukt nevienu konkrētu ieguvumu Rīgai, ko šajās konferencēs būtu guvis.

Zīmīgi, ka 1999.gadā A.Ārgaļa braucienu uz Kanādas galvaspilsētā Toronto notiekošu kongresu apmaksāja tagad ar starptautisku korupcijas skandālu saistītā „Mercedes-Benz” Turcijas filiāle. Tieši šī rūpnīca 1998.gadā Rīgai piegādāja 40 autobusus, samaksājot 268 000 LVL lielu kukuli, teikts ASV tieslietu ministrijas materiālos.

Avoti: Rīgas Balss, LETA, Nekā personīga
 

 

Korupcijas skandāls domē, Ārgalim esot Rīgas vicemēra amatā

2008.gada pavasarī, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par korupciju apcietināja vairākas Rīgas domes attīstības departamenta amatpersonas, Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) norādīja uz A.Ārgaļa atbildību par notikušo, sakot, ka no amata būtu jāatkāpjas A.Ārgalim, nevis Pilsētas attīstības komitejas vadītājam Edmundam Krastiņam (TP), kurš atkāpās no amata, jo skandāls vērsās plašumā. Mediji ziņoja, ka KNAB aptuveni divas stundas veica kratīšanu arī E.Krastiņa darba kabinetā. Tolaik „Diena” ziņoja, ka E.Krastiņam Rīgas domē esot iesauka „desmitnieks”, bet Pilsētas īpašuma komitejas vadītājam Andrim Amerikam - „divdesmitnieks”, jo šīs domes amatpersonas pēc izdevuma informācijas par starpniecību dažādu projektu saskaņošanā uzņēmējiem prasīja, attiecīgi, 10% un 20% no projekta izmaksām. E.Krastiņš un A.Ārgalis tolaik darbojās vienā - pilsētas attīstīšanas - jomā, jo A.Ārgalis bija par pilsētas attīstības jautājumiem atbildīgais vicemērs.

Avoti: LETA, Dienas bizness, „Kas notiek Latvijā?”

 

Izdeva grāmatu ar paša vadītās iestādes finansiālu atbalstu

2009.gada maija sākumā nākusi klajā Andra Ārgaļa grāmata „Rīga”. Grāmata izdota sadarbībā ar Rīgas Brīvostas pārvaldi, kuras valdes priekšsēdētājs ir A.Ārgalis. Proti, A.Ārgalis ar paša vadītās iestādes finansiālu atbalstu izdevis pats savu grāmatu. Tieši Brīvostas finansiālā līdzdalība ļāvusi nodrošināt grāmatas tulkojumu astoņās svešvalodās. Arī pirms 2001.gada pašvaldību vēlēšanām nāca klajā A.Ārgaļa grāmata ar nosaukumu – „Rīga”.

Avots: LETA

 

Apšaubāmi priekšvēlēšanu aģitācijas paņēmieni

Pirms 2005. un 2009.gada pašvaldību vēlēšanām bija vairāki mazi gadījumi, kuri tika vērtēti kā apšaubāma priekšvēlēšanu kampaņa.

Sagaidot pašvaldību vēlēšanu - 2005.gadu - , rīdzinieki pastkastēs saņēma apsveikuma kartītes, kurai vienā pusē uzzīmēts Ziemsvētku vecītis, otrā – pats A.Ārgalis ar rūķa cepuri galvā un viņa parakstu. Pirms 2005.gada pašvaldību vēlēšanām Latvijas Universitātes (LU) Studentu padomes telpās LU galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19, bija pieejami TP reklāmas bukleti, kuros A.Ārgalis attēlots kā piedzīvojumu meklētājs, kurš devies ciemos pie kāda studenta uz kopmītnēm. Izplatot bukletus LU, pārkāpts likums Par priekšvēlēšanu aģitāciju pirms pašvaldību vēlēšanām, kurš nosaka, ka valsts iestādēs, kurās vairāk nekā puse akciju pieder valstij, aizliegts publiski pieejamās vietās izvietot un izplatīt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus.

2009.gada maijā represētie pensionāri saņēma vēstuli no Zemgales priekšpilsētas politiski represēto nodaļas ar Tautas partijas (TP) reklāmu un Ārgaļa apsveikumu Mātes dienā. Ārgalis no šī gadījumā pilnībā distancējās, sakot, ka vēstuli nav sūtījis. Atbildību par notikušo uzņēmās Rīgas domes Zemgales priekšpilsētas izpilddirekcijas Politiski represēto un pretošanās kustības nodaļas vadītājs Ēvalds Juris Paugurs.

Avoti: Diena.lv, Delfi, Latvijas Avīze

 

Amatpersonas deklarācijās, kas iesniegta 2009.gada 2.jūlijā, beidzot pildīt Rīgas domes deputāta pienākumus, deklarēti 234 122,80 LVL lieli skaidrās naudas uzkrājumi.

Avots: VID

 

Ārgalis kopumā Tautas partijai ziedojis 19 150 LVL, lielāko daļu no tiem divos ziedojumos 2005. un 2006.gadā – 5000 un 8000 LVL. Šajā laikā A.Ārgalis atguva pēc 2001.gada pašvaldību vēlēšanām zaudēto ienesīgo Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatu. Brīvostā 2007.gadā nopelnīja 72 351 LVL, 2008.gadā – 74 954 LVL (kopā brīvostā no 2000.gada līdz 2009.gada 2.jūlijam nopelnījis 324 903,25 LVL).

 

Partiju maiņa

Atmodas laikā iestājies apvienībā „18.novembra savienība”, kas vēlāk apvienojusies ar apvienību „Tēvzemei un Brīvībai” (TB). Saskaņā ar „Lursoft” datu bāzes ziņām, A.Ārgalis ir viens no fonda „Tēvzeme” dibinātājiem. 1996. un 1997.gadā šis fonds sniedza nozīmīgu finansiālo atbalstu (1997.gadā – 21,9 tūkst. LVL) fonda vadībā pārstāvētai partijai TB, tādā veidā, iespējams, pārkāpjot likumu par politisko partiju finansēšanu, ziņoja LETA.

Pēdējās izmaiņas veiktas 13.06.2016

Lūdzu, autorizējies!

Lai balsotu, lūdzu, autorizējies ar savu sociālo tīklu profilu! Tavi personas dati nebūs pieejami trešajām pusēm!