Atpakaļ uz sarakstu Kandidātu arhīvs
Operas parādi un finanšu pārkāpumi 
Laikā, kad A.Žagars vadīja Latvijas Nacionālo operu (LN0), tā vairākkārt vērsās Kultūras ministrijā un Ministru kabinetā, prasot papildu līdzekļus operas darbības nodrošināšanai, bet A.Žagars par finanšu disciplīnas pārkāpumiem saņēma rājienus. 1998.gada rudenī, kad atklātībā parādījās informācija par samilzušiem parādiem, toreizējā kultūras ministre Ramona Umblija (LZS) izteica A.Žagaram rājienu par to, ka viņš nav nodrošinājis likumiem atbilstošu LNO finansu, juridisko un administratīvo darbību. Ministrijas revidenti arī konstatēja nelikumīgu piemaksu noteikšanu darbiniekiem, operai neizdevīgus līgumus ar sponsoriem un citus trūkumus.
1999.gada septembrī LNO nodokļu parādi bija sasnieguši 1,9 miljonus latu, un Andra Šķēles (Tautas partija) vadītā valdība izteica A.Žagaram brīdinājumu par finanšu disciplīnas neievērošanu. Viņa pusē nostājās kultūras ministre Karina Pētersone (Latvijas ceļš). Viņa gan A.Žagaram izteica rājienu par darba līguma pārkāpumiem, taču atzina, ka LNO finansējums ir nepietiekams, un slavēja LNO māksliniecisko sniegumu. Turklāt tobrīd ne Valsts kontrole, ne Kultūras ministrija nebija tās darbībā konstatējusi finanšu pārkāpumus.
2009.gadā LNO nebija nomaksājusi vairākus simtus tūkstošu latu iedzīvotāju ienākuma nodoklī un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās. A.Žagars situāciju skaidroja ar ekonomiskās krīzes radītajām sekām, kuru dēļ samazinājies izrāžu apmeklētāju skaits. Nodokļu parāda segšanai tika piešķirts pusmiljons latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Par nodokļu parādiem tika ziņots arī 2011.gada nogalē, kad kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (NA) pretēji konkursa komisijas lēmumam nolēma atkārtoti neiecelt A.Žagaru LNO valdes priekšsēdētāja amatā. Vēlāk gan viņš amatu atguva, bet 2013.gada rudenī Ž.Jaunzeme-Grende viņu atkal atbrīvoja, pamatojot to ar uzticības zaudēšanu. Šis lēmums gan izpelnījās daudzu kultūras darbinieku kritiku un kļuva par vienu no iemesliem, kāpēc no ministres krēsla nācās šķirties pašai Ž.Jaunzemei-Grendei. Dažus mēnešus vēlāk jaunā LNO valde ziņoja par audita atklātām nepilnībām LNO finanšu darbībā. Budžeta izpildē bijušas būtiskas atkāpes no plānotā, ievērojami pārsniegtas jaunuzvedumu veidošanas un autoratlīdzību izmaksas, tērēts citiem mērķiem nekā sākotnēji paredzēts. A.Žagars norādīja, ka viņa rīcībā nav audita rezultātu, līdz ar to viņš nevar tos komentēt.
Avoti:
Kozule, E. Umblija: Opera ir parādu apburtajā lokā. Leta. 08.09.1998
Ponomarova, D. Ministru kabinets izsaka brīdinājumu Operas direktoram. Leta. 19.10.1999
Kozule, E. Kultūras ministre izsaka rājienu Operas direktoram par finanšu disciplīnas neievērošanu. Leta. 26.10.1999
Kozule, E., Bagātais, J. Valdība piešķir 500 000 latu Nacionālās operas nodokļu parāda segšanai. Leta. 08.12.2009
Kultūras ministre: Audits pierāda ilgstošu nesaimnieciskumu operā. LSM.lv. 15.02.2014
A.Žagara viedoklis par LNO auditu. www.attistibai.lv [skatīts 10.03.2014]
Kozule, E. Umblija: Opera ir parādu apburtajā lokā. Leta. 08.09.1998
Ponomarova, D. Ministru kabinets izsaka brīdinājumu Operas direktoram. Leta. 19.10.1999
Kozule, E. Kultūras ministre izsaka rājienu Operas direktoram par finanšu disciplīnas neievērošanu. Leta. 26.10.1999
Kozule, E., Bagātais, J. Valdība piešķir 500 000 latu Nacionālās operas nodokļu parāda segšanai. Leta. 08.12.2009
Kultūras ministre: Audits pierāda ilgstošu nesaimnieciskumu operā. LSM.lv. 15.02.2014
A.Žagara viedoklis par LNO auditu. www.attistibai.lv [skatīts 10.03.2014]
Komercnoslēpuma noteikšana LNO izdevumiem
2010.gada 17.septembrī LNO direktors A.Žagars izdeva rīkojumu, kurā noteica, ka visi līgumi, kas satur pušu vienošanos, ka to saturs nav izpaužams trešajām pusēm, uzskatāmi par komercnoslēpumu. Šāds statuss tika noteikts arī viesizrāžu režisoru un citu mākslinieku līgumiem un jauniestudējumu plāniem pirms to publicēšanas repertuārā. Rīkojums paredzēja, ka operas vadītājs var atzīt par komercnoslēpumu arī citu informāciju, kuras izpaušana var nodarīt zaudējumus LNO. Toreizējā kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (Vienotība) lika rīkojumu atcelt. Ministre uzsvēra, ka tas neatbilst labas pārvaldības un atklātības principiem, un, ka A.Žagars nepamatoti plaši interpretējis normatīvos aktus, tā ierobežojot pieejamību informācijai. Viņa norādīja, ka Opera neveic privātu komercdarbību, bet gan pilda valsts deleģētas kultūras funkcijas un uzdevumus, tāpēc informācija par valsts piešķirto līdzekļu izmantošanu nedrīkst būt noslēpums.
Mēnesi vēlāk LNO apstiprināja ar Kultūras ministriju saskaņotu jaunu rīkojumu par ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu un pasākumiem tās aizsardzībai. Tas ļāva ierobežot vien informāciju, kuras atklāšana „var apdraudēt LNO starptautisko konkurētspēju un darbību starptautiskajā arēnā un kurai ierobežoto pieejamību pamato ar spēkā esošajiem likumiem”. Līdz ar to, piemēram, viesmākslinieku un autoru honorāri varēja būt neizpaužami, ja tā ir viņu prasība, taču tādā gadījumā informācija sniedzama apkopojošā veidā vai arī, aizsedzot informācijas daļu, kas atklāj fiziskas personas identitāti. Tāpat tika liegta iespēja LNO direktoram piešķirt ierobežotas pieejamības informācijas statusu „jebkurai citai informācijai", kāda viņam bija iepriekš. Tāpat komercnoslēpuma statusu varēja noteikt ne vairs LNO, bet gan otra līgumslēdzēja puse.
Avoti:
Kozule, E. Ēlerte uzdod Latvijas Nacionālajai operai atcelt rīkojumu par komercnoslēpuma noteikšanu. Leta. 04.01.2011
Kozule, E. Kultūras ministre un Nacionālās operas direktors vienojas par "atklātības principiem". Leta. 01.02.2011
Kozule, E. Ēlerte uzdod Latvijas Nacionālajai operai atcelt rīkojumu par komercnoslēpuma noteikšanu. Leta. 04.01.2011
Kozule, E. Kultūras ministre un Nacionālās operas direktors vienojas par "atklātības principiem". Leta. 01.02.2011
Dalība TP „pozitīvisma kampaņā”
2006.gadā, pirms 9.Saeimas vēlēšanām, biedrība Par vārda brīvību, kuras dibinātāji un finansētāji bija ar Tautas partiju cieši saistīti cilvēki – Jurģis Liepnieks un Andris Šķēle – apmaksāja reklāmas klipu izveidošanu un izvietošanu Latvijas radiostacijās un televīzijās. Šajās reklāmās ar medicīnu, kultūru un zinātni saistīti cilvēki slavēja vairākus Tautas partijas politiķus, kas kandidēja 2006.gada Saeimas vēlēšanās. Kultūras ministrijas padotībā esošās Latvijas Nacionālās operas direktors A.Žagars reklāmās cildināja kultūras ministri Helēnu Demakovu. Augstākā tiesa norādīja, ka biedrības izdevumi par TP un tās biedru reklāmām ir pieskaitāmi TP priekšvēlēšanu izdevumiem. KNAB uzskatīja, ka TP līdz ar to ir pārkāpusi politiskajām partijām noteiktos priekšvēlēšanu kampaņu izdevumu ierobežojumus un lika tai atmaksāt valsts budžetā vairāk kā vienu miljonu latu. TP vadība nolēma partiju likvidēt, tika pieteikta tās maksātnespēja, un valsts naudu tā arī nesaņēma.
Avoti:
Kārkliņa, D. TP ministru reklāmas veido Liepnieka un Rolšteina dibināta biedrība. Leta. 06.07.2006.
Tomsone,D. Tiesa izbeidz Tautas partijas maksātnespējas procesu. 24.04.2012
Kārkliņa, D. TP ministru reklāmas veido Liepnieka un Rolšteina dibināta biedrība. Leta. 06.07.2006.
Tomsone,D. Tiesa izbeidz Tautas partijas maksātnespējas procesu. 24.04.2012
Pamatinformācija par kandidātu: CVK mājas lapa
Pēdējās izmaiņas veiktas 15.12.2014
