Atpakaļ uz sarakstu Kandidātu arhīvs
Aivars Lembergs ir viens no ZZS premjera amata kandidātiem 12. Saeimas vēlēšanās, bet vēlēšanās nekandidē. Ventspils domes priekšsēdētājs, ZZS ietilpstošās partijas "Ventspilij un Latvijai" valdes priekšsēdētājs.
Profils tapis sadarbībā ar žurnālisti Baibu Rulli un Evitu Puriņu
Atrastās informācijas kopsavilkums:
- Apsūdzēts par iespējamu iesaisti koruptīvās darbībās
- Apsūdzības Lembergam saistībā ar atrašanos interešu konfliktā
- V.Dombrovska valdības arhitekts
- Tiesvedība Anglijā: Civilprasība par 135 miljoniem dolāru
- „Oligarhu lieta” - Lembergam iespējama jauna apsūdzība
- Intereses vēja enerģijas biznesā
- Arestēti 85 miljoni dolāru
- Ietekmēti 10.Saeimas balsojumi: Savējais tiesībsargs, Judina izgāšana, Valsts prezidenta vēlēšanas
- Lemberga līgums ar Bendrāti
- VN sagrābšana un „kukuļi” partijām
- Ventspils ofšorizācija. Patiesais īpašnieks
- Multinord lieta. Dividendes un valstij neatdotie 17 miljoni
- Karš un miers ar Šķēli. Valsts sagrābšana
- LK privatizācija: A.L. + A.Š.
- Ietekme medijos: “Mediju nams”, “Latvijas avīze” un Ēķis
- Politiskā ietekme. Partijas un ietekmes personas
- Varas pirkšana un stipendiāti
- 5% fonds un BAA: stipendiju kase
- Aizkulišu režisors: amatpersonu izgāšana un bīdīšana
- Ietekme drošības struktūrās
- NATO spēku klātbūtnes pielīdzināšana okupācijai
Apsūdzēts par iespējamu iesaisti koruptīvās darbībās
Pret Lembergu Ģenerālprokuratūra cēlusi apsūdzības par iespējamo iesaisti virknē smagu un sevišķi smagu noziegumu, kas saistīti ar korupciju — kukuļņemšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dokumentu viltošanu, amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonu deklarācijā.
Kriminālprocesu par Lemberga iespējamiem noziegumiem prokuratūra sāka 2005.gada rudenī. Tas ieguva tā sauktās Ventspils amatpersonu lietas vārdu. Jau pirms tam medijos izskanēja ziņas par Lemberga iespējamo saistību ar lielāko Ventspils tranzīta uzņēmumu patiesajiem īpašniekiem, kas slēpās aiz ārzonu firmām, liecības sniedza bijušie biznesa partneri. Tomēr izmeklēšana nevedās — viss bija tīri sakārtots.
Priekškars Ventspils ofšoriem sāka krist 2002.gadā, kad Krievija pārtrauca naftas tranzītu pa cauruļvadu un kad daļa ar Lembergu saistīto uzņēmēju vairs „nevēlējās paciest viņa diktatorisko vadības stilu.” Konflikts samilza 2005.gadā un ieguva tā sauktā Ventspils kara vārdu. Bijušie līdzgaitnieki sadalījās divās frontēs — Lemberga atbalstītājos un Lemberga oponentos. Ar laiku Lemberga partneri un advokāti pārtrauca klusēšanu. Viņu liecības, prokuratūras izmeklēšana, kratīšanas kārtu pa kārtai ļāva izlobīt Ventspils ārzonu sīpolu.
Apsūdzību daļā noziegumu — kukuļņemšanā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanā Lembergam cēla 2006.gada 20.jūlijā. Tas sakrita ar dienu, ka Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pirms 9.Saeimas vēlēšanām Lembergu nominēja par premjera kandidātu. Apsūdzības pamatā bija Lemberga kā valsts amatpersonas iespējamā līdzdalība kālija sāls tranzītā iesaistītās AS “Kālija parks” privatizācijā un šīs uzņēmējsabiedrības īpašuma daļu iegūšanā ar Šveicē reģistrētās “Multinord” AG starpniecību. Lembergu apsūdzēja “Multinord” akciju un uz to pamata viņam izmaksātās naudas (kopumā 453 000 latu) pieņemšanā.
Pavērsienu Ventspils amatpersonu lieta ieguva 2006.gada beigās un 2007.gada sākumā, kad, veicot vērienīgas kratīšanas Ventspils domē, Lemberga dzīvesvietā un pie saistītām personām, prokuratūra guva pierādījumus gan iespējamajai Lemberga ietekmei Ventspils uzņēmumos, gan varas pirkšanai.
2007.gada 14.martā Lembergam uzrādīja jaunu apsūdzību un prokuratūra lūdza tiesu viņam piemērot stingrāko drošības līdzekli — arestu. Tiesa lūgumu apmierināja un 14.marta vēlā vakarā Lembergs nokļuva aiz restēm. Matīsa cietumā Lembergs atradās līdz pat 10.jūlijam, kad viņu no tā atbrīvoja Rīgas apgabaltiesas tiesnese Tamāra Broda, piemērojot mājas arestu. 2008.gada 22.februārī mājas arestu atcēla. Aizvien spēkā bija ierobežojums bez saskaņošanas ar tiesu izbraukt no valsts.
Izmeklēšanu daļā Lembergam inkriminēto noziegumu prokuratūra pabeidza 2008.gada vasarā. Lembergs tai lika šķēršļus, apstrīdot prokuratūras tiesības pieprasīt tiesiskās palīdzības lūgumus. Vienu ar Lemberga iespējamiem noziegumiem saistīto krimināllietu tiesai nodeva 2008.gada 1.augustā, otru — 2008.gada oktobrī. 2008.gada rudenī lietas iztiesāšanu uzticēja Rīgas apgabaltiesas krimināllietu kolēģijas tiesnesim Borisam Geimanam. Abas krimināllietas apvienoja vienā tiesvedībā.
Lemberga lietas iztiesāšana sākās 2009.gada 16.februārī. Kopā ar Lembergu uz apsūdzēto sola sēž arī viņa dēls Anrijs un Ventspils uzņēmējs, par Lemberga izsūtāmo dēvētais Ansis Sormulis. Neviens savu vainu neatzīst. Lembergs apsūdzības nodēvējis par politisko izrēķināšanos. Krimināllietas iztiesāšanu veic Rīgas apgabaltiesas kolēģija četru tiesnešu sastāvā. Lietā notiek liecinieku nopratināšana.
2013.gada augusta vidū Lemberga krimināllietas prokurori tiesā nāca klajā ar Dānijas specdienestu noklausītām sarunām starp apsūdzētajiem. Sarunas starp apsūdzētajiem tikušas ierakstītas 2005.gadā kādā Kopenhāgenas viesnīcā un tās, prokurora Jura Jurisa ieskatā, apstiprina pirmstiesas izmeklēšanas laikā veikto vairāku personu liecību patiesumu, kuras liecinājušas par Aivaram Lembergam piederošajām īpašumtiesībām un to daļām gan Latvijas komercsabiedrībās, gan ārvalstu komercsabiedrībās. Lembergs prokurora teikto nosauca par meliem un izdomājumu. Noklausītajās sarunās atklājoties vēl kāda nianse, proti, Lembergs esot sazvanījies ar toreizējo premjeru Aigaru Kalvīti (Tautas partija), kas, pēc prokuratūras domām, atspoguļojot Lemberga ietekmi. Abi runājuši arī par politisko partiju finansējumu.
Kopš lietas iztiesāšanas sākšanas miruši vairāki liecinieki. 2009.gada februārī mira 1944.gadā dzimušais uzņēmējs Krists Skuja, bet 2009.gada oktobrī mūžībā aizgāja 55 gadus vecais Ventspils uzņēmējs Laimonis Junkers.
2012.gada aprīļa sākumā nomira uzņēmējs un Ventspils FK Ventspils prezidents Jurijs Bespalovs. Pietiek.com rakstīja, ka viņam tuvākajās dienās bija jāliecina Lemberga krimināllietā. Kā ļāvuši spriest Lemberga krimināllietas materiāli, Bespalovs bijis viena no personām, kas, iespējams, pārstāvēja Lemberga slēptās intereses a/s Latvijas kuģniecības privatizācijā caur ārzonas kompāniju Regina.
2013.gada vasarā tiesa tika informēta, ka miris arī liecinieks Juris Šķibelis. Viņš savulaik bijis AS "Naftas parks" vadītājs, vēlāk bijis pensionārs. Pēc prokurora teiktā, viņš savulaik liecinājis par to, kā A.Sormulis Lemberga uzdevumā prettiesiski pieprasīja kukuļa veidā atdāvināt viena uzņēmuma akcijas.
Bez krimināllietas, kas jau atrodas tiesā par Lembergu un viņa iespējamajiem noziegumiem, prokuratūra izmeklē vēl vairākus kriminālprocesus. Viens no būtiskākajiem saistīts ar skandalozāko, iespējams, Lemberga īstenoto nodarījumu — varas pirkšanu jeb tā saukto „Lemberga stipendiātu” lietu.
Ar Lembergu saistītajā krimināllietā kopš 2010.gada rudens notiek liecinieku nopratināšana, process ir lēns un ilgstošs. Medijos izskanējušas valsts apsūdzības uzturētāju norādes, ka Lembergs un viņa aizstāvji lietas izskatīšanu cenšas novilcināt.
2014.gada martā ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers prognozēja, ka tad, ja nebūs neparedzētu aizķeršanos, līdz gada beigām tiesa pirmajā instancē Lemberga krimināllietas skatīšanu varētu pabeigt. Apsūdzēto advokāti šo prognozi gan vērtēja kā pārlieku optimistisku. Anrija Lemberga advokāts Oskars Rode sacīja, ka krimināllietā vēl ir 15 nenopratināti liecinieki, no kuriem daļa turklāt atrodas ārzemēs.
Avoti:
Rulle, B. Mērs. Miljonārs. Apsūdzētais. Diena. 16.02.2009.
Kristovskis, G. Prokuratūra Lemberga lietā iesniedz specdienestu noklausītas sarunas; neoficiāla informācija liecina par vēl viena liecinieka nāvi. Leta. 13.08.2013
Gailāne, G. Advokāti ģenerālprokurora Kalnmeiera prognozes par Lemberga krimināllietas iztiesāšanas ilgumu vērtē kā optimistiskas. Leta. 29.03.2014
Negaidīti mirušajam Bespalovam drīzumā bija jāliecina Lemberga krimināllietā. Pietiek.com. 10.04.2012.
Apsūdzības Lembergam saistībā ar atrašanos interešu konfliktā
No Lembergam izvirzītām apsūdzībām izriet, ka viņš ilgstoši atradies interešu konflikta situācijās un Ventspils mēra un Ventspils brīvostas valdes priekšsēža amatus, iespējams, izmantojis, lai nodrošinātu labumu sev un savai ģimenei.
Prokuratūra Lembergam apsūdzību par iespējamo atrašanos interešu konfliktā pamatojusi ar vairāk nekā 235 epizodēm, kurās viņš, būdams amatpersona, lēmis vai piedalījies lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar uzņēmumiem, kuros atbilstoši krimināllietas materiāliem pats bijis īpašnieks vai īpašnieki bijuši viņa dēls un meita.
Avots:
Rulle, B. Mērs. Miljonārs. Apsūdzētais. Diena. 16.02.2009.
V.Dombrovska valdības arhitekts
Medijos daudzkārt izskanējis, ka pēc 2010.gada oktobrī notikušajām 10.Saeimas vēlēšanām, kurās ar Lemberga ietekmi saistītā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ieguva 22 deputātu vietas, Lembergs kļuva par vienu no noteicošajiem premjera Valda Dombrovska (Vienotība) valdības arhitektiem.
Nespējot izveidot četru 10.Saeimā pārstāvēto partiju un to apvienību – Vienotība, ZZS, Visu Latvijai/TB/LNNK, Saskaņas centrs – koalīciju, 2010.gada novembrī tika izveidota Dombrovska valdība, kuru veidoja Vienotība un ZZS. Politikas eksperti ir norādījuši, ka līdz ar šādas koalīcijas izveidošanu tika ielikts pamats Lemberga noteicošai lomai uz Dombrovska valdības un valdošās koalīcijas lēmumos. Mediji ziņojuši, ka pēc 10.Saeimas vēlēšanām, veidojot Dombrovska valdību, noteicoša loma bijusi Vienotības un ZZS aizkulišu sarunām. Piemēram, kā politiskā tirgus objekts tika minēta vienošanās, ka JL līdere, Vienotības priekšsēdētaja Solvitai Āboltiņa kļūs par Saeimas spīkeri, bet ZZS pārstāvis Uldis Augulis iegūs ietekmīgo satiksmes ministra amatu (atbild par tranzīta, transporta, telekomunikāciju, aviācijas, ceļu nozarēm).
Par Lemberga pārlieko ietekmi uz Dombrovska valdības koalīciju 28.maijā netieši norādīja arī bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers, izsludinot rīkojumu Nr.2, ar kuru tika rosināts referendums par 10.Saeimas atlaišanu. Dienu vēlāk, skaidrojot savu rīkojumu, Zatlers publiski atzina, ka Lembergu uzskata par oligarhu.
Dombrovskis medijiem atzinis, ka Zatlera publiski sacīto par Lemberga ietekmi uz valdības darbu, „neapšaubāmi nevar noliegt”, tomēr konkrētāk runāt par Lemberga ietekmi uz valdības lēmumiem premjers atturējies. Dombrovskis nav atzinis medijos izskanējušo, ka Lembergs ir uzskatāms par viņa valdības arhitektu, vien norādījis, ka Lemberga viedoklis nāk caur "tiem kolēģiem, kas ir ZZS pusē pie koalīcijas sarunu galdā, un kurā vietā tā ir partijas politika, bet kurā - Lemberga ietekme, to precīzāk var nodefinēt pati ZZS.”
ZZS ministri un frakcijas līderi, viņu vidū frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, Zatlera minēto pārlieko Lemberga ietekmi uz Dombrovska valdību kategoriski nolieguši, saucot to par fantāzijām vai mītiem. Savukārt pats Lembergs vairākkārt medijiem atzinis, ka nav nekāda pamata runāt par viņa ietekmi uz Dombrovska valdību, tās esot „baumas” un „tukša tarkšķēšana,” ko izplatot viņa politiskie konkurenti un ar „sorosiešiem” saistītie.
10.Saeimas darbības laikā Vienotība vairākkārtīgi vilka „sarkanās līnijas” ZZS, norādot uz draudiem abu apvienību veidotās koalīcijas un Dombrovska valdības pastāvēšanai. Vienlaikus mediji ziņojuši par vairākām neformālām, un publiski neafišētam ZZS un Vienotības līderu tikšanās reizēm, kurās „mīkstinātas” abu partiju attiecības.
Ar Lemberga ietekmi uz Dombrovska valdību saistīts gan valdības 2010.gada decembrī pieņemtais lēmums par subsīdiju piešķiršanu biodegvielas ražotājiem, no kuriem lauvas tiesu – 11,5 miljonus latu no valsts budžeta saņēma ar Lemberga ietekmi saistītais uzņēmums BioVenta, gan Vienotības „klusēšana” par Auguļa vadītās Satiksmes ministrijas lēmumiem augstos amatos valsts uzņēmumos valdēs, ieceļot ar Lemberga ietekmi saistītās personas (bijusī VN vadītāja, ar Lemberga ietekmi saistītā Olga Pētersone iekārtota SM piederošās valsts a/s Latvijas autoceļu uzturētājs valdē, bijušais SAB priekšnieks, par Lemberga drošībnieku dēvētais, bijušais LK drošības departamenta vadītājs Lainis Kamaldiņš kļuva par SM pārraudzītās valsts a/s Latvijas dzelzceļš drošības direkcijas vadītāju, ar ZZS spēkiem saistītais Arnis Luhse tika iecelts par valsts a/s lidosta Rīga valdes priekšsēdi).
Lemberga ietekme Dombrovska valdībā saistītā arī ar BioVenta uzvaru SM pārraudzītās valsts a/s Latvijas dzelzceļš meitasfirmas LDz Ritošā sastāva serviss rīkotājā konkursā par biodīzeļdegvielas piegādi, kopumā gandrīz 2 miljonu dolāru apmērā. Aizdomas izteiktas arī par Lemberga ietekmi uz valdības lēmumiem par ES struktūrfondu līdzekļu izlietojumu reģionu attīstībai, uzsvaru liekot uz Ventspili.
Ar Lemberga ietekmi tika saistīta arī ilgstoša ZZS pretošanās 2011.gada pirmajā pusē risināt konfliktu KNAB vadībā un rosināt Saeimu lemt par bijušā KNAB priekšnieka Normunda Vilnīša atlaišanu.
Pēc 2011.gada ārkārtas Saeimas vēlēšanām ZZS tika atstāta opozīcijā. Valdība, ko atkārtoti vadīja V.Dombrovskis, nostrādāja līdz 2014.gada janvārim. V.Dombrovskis paziņoja par demisiju pēc Maksima veikala sagrūšanas Zolitūdē, kur gāja bojā 54 cilvēki, taču neoficiāli vairākkārt izskanēja, ka tas noticis arī tāpēc, ka esošā koalīcija nav bijusi rīcībspējīga, tāpēc valdības sastāvā jāiekļauj arī ZZS. Jau pāris nedēļas pēc V.Dombrovska demisijas Lembergs personīgi ieradās ES struktūrfondu uzraudzības komitejā un uzstājās ar ziņojumu, asi nokritizējot sagatavotos naudas sadales principus un paziņojot, ka demisionējušai valdībai nav morālu tiesību apstiprināt iesniegšanai EK Latvijas pozīciju.
Viņš arī piedalījās pirmajās sarunās par jaunās valdības veidošanu, interesējoties par Eiropas Savienības (ES) fondu sadali, 2014.gada janvāra sākumā apliecināja tobrīd premjera amatam nominētā Laimdota Straujuma (Vienotība). Gan finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība), gan ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (Reformu partija) apliecināja, ka līdz ar ZZS aicināšanu valdībā atkal jūtama Lemberga ietekme, proti, mēģinājumi panākt ES fondu sadales principu maiņu.
Avoti:
Jaunups atzīst Lemberga ietekmi valdībā, aicina to nepārvērtēt. Ir.lv, 25.02.2011.
Premjers: Lemberga ietekmi valdībā neapšaubāmi nevar noliegt. Delfi.lv, 30.05.2011.
Lembergs: runas par manu lielo ietekmi - tukša tarkšķēšana. Tvnet.lv, 14.02.2011.
B.Rulle „Lembergu uzņēmums no budžeta saņems 11,5 miljonus latu.” Pietiek.com, 16.12.2010.
A.Margēviča „Lembergu ģimenes uzņēmums saņem 2 miljonu pasūtījumu no Auguļa pārraudzīta Latvijas dzelzceļa”, Pietiek.com, 06.06.2011.
Sprance, I. Miljardu dalīšana. Ir. 18.12.2013
TV3 Nekā personīga. 12.01.2014
Tiesvedība Anglijā: Civilprasība par 135 miljoniem dolāru
Kopš 2011.gada pavasara Lembergs bija iesaistīts civillietā, kuru pēc starptautiskajam koncernam Vitol pastarpināti (caur a/s Ventspils nafta) piederošās a/s Latvijas kuģniecība (LK) kuģu frakts kompānijas ierosinājuma izskatīja Lielbritānijas Augstākās tiesas Karalienes tiesas departamenta Komerctiesā (tā sauktā Anglijas tiesa). Oficiāli prasītājs šajā tiesvedībā bija kuģu frakts kompānija Antonio Gramsci Shipping Corporation un citas firmas, kas saistītas ar LK frakts darījumiem. Tās civilprasībā vēlējās piedzīt no Lemberga 135 miljonus ASV dolāru. Anglijas tiesā tās vērsās saistībā ar iespējamo LK naudas un mantas līdzekļu izsaimniekošanu, kas notikusi laikā, kad LK menedžments bija ar Lembergu saistītu personu rokās.
2012.gada jūlijā A.Lemberga advokāte Vineta Čukste informēja, ka Anglijas tiesa pieņēmusi viņas klientam labvēlīgu lēmumu, atzīstot, ka ne Anglijas, ne Eiropas Savienības tiesības nedod pamatu uzskatīt, ka Lembergs būtu slēdzis apstrīdētos frakta līgumus. Kompānija Antonio Gramsci Shipping Corporation un citas firmas, kas saistītas ar LK frakts darījumiem, iesniedza kasācijas sūdzību, taču gadu vēlāk arī tā tika noraidīta. Lemberga advokāte sacīja, ka prasība atzīta par nepamatotu un izbeidzamu Anglijas tiesas jurisdikcijas neesamības dēļ. Savukārt Latvijas Kuģniecības valdes priekšsēdētājs Saimons Bleids pauda, ka tiesa tikai atzinusi, ka tai nav tiesību lemt par šo jautājumu. Pēc viņa teikta, pamatojoties uz iesniegtajiem pierādījumiem, Londonas Augstā tiesa atzinusi prasības faktisko stiprumu un pārliecinošu argumentu esamību, taču, neskatoties uz to, prasību noraidījusi, pamatojoties uz procesuāli juridisku niansi.
Vēlāk advokāte norādīja, ka saskaņā ar tiesas lēmumu Lembergam saistībā ar šo tiesas procesu kompensācijā samaksāti aptuveni 740 000 eiro.
Anglijas civillietā Lembergam tika noteikts aizliegums atsavināt, rīkoties vai samazināt vērtību virknē kapitālsabiedrību, kuru iespējamais patiesais labuma guvējs viņš ir. 2011.gadā Uzņēmumu reģistrs reģistrēja prasības nodrošinājumu – aizliegumu jebkādā veidā rīkoties ar 25 uzņēmumu kapitāldaļām. Anglijas Apelācijas tiesa šo aizliegumu nolēma atcelt.
Portāls Pietiek.com 2013.gadā ziņoja, ka līdztekus 135 miljonu dolāru tiesvedībai Anglijas tiesā pret Lembergu un vēl virkni ar viņu saistītu personu cita LK meitasfirma Latmar Holdings Corporation (Latmar) ir cēlusi vēl vienu prasību, un šajā lietā tiesvedība saistīta ar vairāk nekā 5 miljonu dolāru izkrāpšanu no Kuģniecības meitasfirmas Latmar, slēdzot viltus konsultāciju līgumus.
Avoti:
B.Rulle „Lembergs Anglijas tiesā cieš sagrāvi”, Ir.lv, 05.08.2011.
Lithens, K. Advokāte: Anglijas tiesā pieņemts Lembergam labvēlīgs lēmums. Leta. 12.07.2012.
Advokāte: Lembergam uzvara Anglijas tiesā. Leta. 19.06.2013.
Strupka, Z. Advokāte: Lembergam samaksāti 740 000 eiro par tiesas procesu Anglijas tiesā. Leta. 12.02.2014.
Londonas lieta atklāj Lemberga vadītu shēmu, kā nozagt vismaz 5 miljonus. Pietiek.com. 08.07.2012
„Oligarhu lieta” - Lembergam iespējama jauna apsūdzība
2011.gada maijā nogalē Lemberga vārds izskanēja saistībā ar jaunu kriminālprocesu, kura izmeklēšanu sācis KNAB, un kurš medijos ieguvis tā sauktās „oligarhu lietas” nosaukumu. Kriminālprocesa ietvaros maija beigās Lemberga dzīvesvietā Puzē un darbavietā Ventspils domē KNAB darbinieki veica kratīšanas.
No Lemberga dzīvesvietas kratīšanā izņemti pieraksti plānotājos, kur viņš dokumentējis pēdējo gadu notikumus – kad, cikos, ar ko ticies un par kādiem jautājumiem. Dienasgrāmatās minēto personu vidū esot arī vairākas augstas amatpersonas. Žurnālam Ir kāds avots drošības iestādēs atzinis, ka šie Lemberga plānotāji esot «lielisks izmeklēšanas materiāls», kas ļaujot uztvert daudzu notikumu kontekstu un apjaust Lemberga ietekmi uz politiskajiem procesiem. Kāds cits informēts cilvēks medijiem salīdzināja šos materiālus ar «jaunu Lemberga stipendiātu lietu», tikai šoreiz izmeklētāju rīcībā nonākuši nevis faili, kas izņemti no citas personas (grāmatvedes Gitas Grasmanes) datora, bet gan ar paša Lemberga roku rakstītas piezīmes. Mediji norāda, ka dienasgrāmatās varētu būt atrodama arī informācija, kas varētu būt neglaimojoša arī šobrīd pie varas esošiem politiķiem.
Kopumā „oligarhu lietā” kriminālprocess pēc KNAB sniegtās informācijas, ierosināts par 11 personu iespējamiem noziedzīgajiem nodarījumiem, sešas no šīm personām ir valsts amatpersonas. Lietā figurē 26 komercsabiedrības. KNAB šajā lietā lūdzis palīdzību piecām ārvalstīm.
Lietas ietvaros KNAB lūdza 10.Saeimu atļaut veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietā, ko Saeima noraidīja. „Šlesera kratīšanas” lietas balsojums Saeimā kļuva par būtiskāko ieganstu eksprezidenta Zatlera lēmuma ierosināt referendumu par Saeimas atlaišanu.
Kā izrietējis no KNAB oficiāli sniegtās informācijas, Lembergs „oligarhu lietā” figurē saistībā ar iespējamo kukuļa izspiešanu trešās personas interesēs, kā arī kā iespējamais slēpts Rīgas brīvostās strādājošā uzņēmuma Rīgas Tirdzniecības osta dalībnieks. KNAB informējis, ka biroja rīcībā esošo pierādījumu kopums dod pamatu uzskatīt, ka valsts amatpersonas un amatpersonas, kuras ieņem atbildīgu stāvokli, iespējams, aktīvi piedalījušās vairāku uzņēmumu vadīšanā un lēmumu pieņemšanā, kā arī saņēmušas dividendes no viņiem slēpti piederošām kapitāldaļām vairākās iepriekš minētajās komercsabiedrībās, kā arī citos uzņēmumos.
Pēc KNAB sniegtās informācijas, kad Šlesers oktobrī pēc ievēlēšanas 10. Saeimā zaudējis Rīgas Brīvostas vadītāja amatu, viņš izplānojis un veicis nelikumīgas darbības, lai Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā nonāktu viņa partijas biedrs, Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Lai to nodrošinātu, Šlesers, iespējams, lūdzis Lemberga palīdzību, savukārt Lembergs par to, lai ZZS pārstāvis brīvostā Viesturs Silenieks balsotu par Ameriku, esot pieprasījis kukuli. No KNAB oficiāli sniegtās informācijas izriet, ka kā kukulis pieprasīts, lai Rīgas Brīvosta slēgtu reklāmas līgumu ar SIA Mediju nams, kas ir vairāku laikrakstu, tai skaitā Neatkarīgā Rīta avīze (NRA) izdevēja.
Kā, iespējamais Mediju nama patiesais īpašnieks tiek minēts Lembergs. Tieši NRA maijā beigās nopludināja informāciju par iespējamām KNAB operatīvām darbībām, kas varētu būt vērstas pret Šleseru un Lembergu.
LTV raidījums „De facto” 2011.gada 23.oktobrī publiskoja tiesībsargājošo iestāžu noklausītus sarunu ierakstus. Sarunās dzirdami ne vien A.Šlesera plāni par slēpto īpašumtiesību legalizēšanu Rīgas Tirdzniecības ostā un trīs oligarhu sadarbību, bet arī par laikraksta „Diena” iegādi un apvienības „Par labu Latviju” izveides mērķiem pirms 10.Saeimas vēlēšanām. Portāls Pietiek.com, kas vēl pirms tam publicēja daļu sarunu, no tām secināja, ka Lembergs ir arī viens no patiesajiem Dienas īpašniekiem. Tāpat kā A.Šlesers un A.Šķēle viņš noliedza, ka būtu viens no Dienas īpašniekiem.
Lembergs „oligarhu lietu” nodēvējis par kārtējo politisko izrēķināšanos. Tomēr ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers medijos atzinis, ka tā dēvētājā oligarhu lietā „nav politiska zemteksta” un noraidījis, ka KNAB kriminālprocesa ietvaros 2011.gada 25.maijā veiktās kratīšanas bija saistītas ar Valsts prezidenta vēlēšanām.
2014.gada rudenī lieta joprojām nav nodota prokuratūrai. Nedz KNAB, nedz ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers prognozes par termiņiem nesniedz. Viņš norādījis, ka izmeklēšana rit smagi un, iespējams, kādā daļā lieta tiks izbeigta.
Avoti:
Sprance, I., Rulle, B. KNAB krata trīs oligarhu īpašumus. Ir.lv, 25.05.2011.
Kalnmeiers: oligarhu lietā politiska zemteksta nav, Tvnet.lv, 07.06.2011.
Strīķe: KNAB ir daudz pierādījumu oligarhu lietā. Tvnet.lv, 16.08.2011.
Žurnāls: 'oligarhu lietas' 'RTO' shēmā figurē arī Lembergs un Šķēle. Delfi.lv, 02.06.2011.
Margeviča, A. Oligarhu "Rīdzenes sarunas" - I daļa. Pietiek.com. 23.10.2011.
Sprance, I. Nav ko slēpt – smagi. Ir. 30.07.2013.
Intereses vēja enerģijas biznesā
2010.gada sākumā ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) TV3 raidījumā Nekā personīga nāca klājā ar paziņojumiem, ka Lembergs kā ZZS neformālais līderis viņam izvirza pretvalstiskas un neizpildāmas prasības vēja enerģijas ražošanas kvotu sadalē un amatpersonu iecelšanā.
Kampars netieši norādīja uz Lemberga interesēm no Ekonomikas ministrijas (EM) iegūt kvotas vēja enerģijas ražošanai valsts obligāta iepirkuma ietvaros (garantēts iepirkums par noteiktu tarifu, kuru īsteno valsts a/s Latvenergo). Ar interesi par vēja enerģijas biznesa kvotu iegūšanu Kampars saistīja Lemberga kritiku par EM un viņa kā ministra darbību.
Lembergs publiski noliedza, ka viņam būtu jebkādas intereses vēja enerģijas biznesā, tomēr mediji ziņoja, ka, iespējams, Lembergs saistīts ar vēja enerģijas kompāniju Enercom Plus, kas vēlas attīstīt vērienīgu vēja enerģijas ģeneratoru parku netālu no Ventspils, Popes pagastā. Pēc mediju ziņotā, ar Lembergu netieši saistītā Enercom Plus, no EM vēlējusies saņemt kvotas vēja enerģijas ražošanai, kas tai turpmākos 10 gadus garantētu obligāto iepirkumu ap 15 miljonu latu apmērā. Tomēr Kampara vadītā EM šai firmai bija atteikusi kvotu saņemšanu.
Avoti:
Kampars: Lembergs izvirza pretvalstiskas prasības. Tvnet.lv/Nekā personīga, 23.01.2011.
B.Rulle „Lemberga smaku vēja biznesā tomēr var saost”, Pietiek.com, 25.01.2011.
B.Rulle „Berķa firmai vēja kvotas par 12 milj. Gadā, ar Lembergu saistītajai – atteikums”, Pietiek.com, 27.01.2011.
Uz augšu
Arestēti 85 miljoni dolāru
2011.gada aprīlī portāls pietiek.lv, atsaucoties uz dokumentiem, ziņoja, ka Lembergu ģimenei Luksemburgas bankā V.P.Bank (Luxembourg) pēc Latvijas Ģenerālprokuratūras prasības arestēti 85 miljoni ASV dolāru (41,3 miljoni latu). Portāla rīcībā esošie dokumenti liecināja, ka jau pirms trīsarpus gadiem pēc Latvijas Ģenerālprokuratūras prasības arestēti 85 miljoni ASV dolāru, kas atrodas uzņēmumu Barlette Investment Corporation, Selda Resources Inc. un Gradale Business Corp. kontos Luksemburgas bankā V.P.Bank S.A.
No dokumentiem izriet, ka līdzekļi Luksemburgas bankā saistīti ar piederību Lemberga vai viņa dēlam Anrijam. Lembergs medijos noliedzis, ka viņam piederētu šādā apjomā arestēti naudas līdzekļi.
Luksemburgas bankas kontos arestētie miljoni saistīti ar krimināllietu, kuru izskata Rīgas apgabaltiesa. Šo naudas līdzekļu arests parāda, iespējamos, Lemberga un viņa dēlam piederošo naudas līdzekļus un to apmēru.
Avoti:
L.Lapsa Lembergiem Luksemburgas bankā arestēti 85 miljoni dolāru. Pietiek.com, 11.04.2011.
Lembergs: Par 85 miljoniem tukša gaisa. Tvnet.lv, 12.04.2011.
Uz augšu
Ietekmēti 10.Saeimas balsojumi: Savējais tiesībsargs, Judina izgāšana, Valsts prezidenta vēlēšanas
Ar Lemberga ietekmi uz atlaisto 10.Saeimu saistīti balsojumi par opozīcijā esošās apvienības Saskaņas centrs (SC) izvirzītā kandidāta Jura Jansona ievēlēšanu tiesībsarga amatā, gan Saeimas balsojums, ar kuru Augstākas tiesas (AT) tiesneša amatā netika apstiprināts krimināltiesību eksperts Andrejs Judins.
Tiesībsarga amatam valdības koalīcijas partnere Vienotība virzīja cilvēktiesību eksperti, Administratīvās rajona tiesas tiesnesi Anitu Kovaļevsku. Lai arī koalīcijas līgums noteica, ka koalīcijas partneri nedrīkst atbalstīt opozīcijas ierosinājumus bez iepriekšējas saskaņošanas, ZZS tomēr nobalsoja par SC virzīto Jansonu.
Medijos Jansona kļūšana par Tiesībsarga biroja vadītāju tika saistīta ar Lemberga interesēm, norādot, ka „savējais tiesībsargs, atsevišķiem konfliktā ar likumu esošiem politiķiem, palīdzētu "karagājienā" pret tiesu varas pārstāvjiem, kas it kā pārkāpuši viņu cilvēktiesības. ZZS noliedza, ka Jansonu būtu atbalstījuši, jo tāds bijis Lemberga uzstādījums.
Balsojot par krimināltiesību eksperta Judina apstiprināšanu AT tiesneša amatā, ZZS bija brīvais balsojums. Medijos izskanēja, ka ZZS balsojusi pretēji koalīcijas partneres Vienotība deputātiem, kas atbalstīja Judinu. ZZS balsojums medijos tika saistīts ar Lemberga ietekmi. Lemberga iebildumi pret Judina tika saistīts ar viņa toreiz ieņemto pētnieka amatu sabiedriskās politiskas centrā Providus.
Ar Lemberga ietekmi un līdzdalību 10.Saeimas partiju aizkulišu sarunās, medijos tika saistītas arī 2011.gada 2.jūnijā notikušās Valsts prezidenta vēlēšanas. Tajās ar 53 balsu atbalstu par Valsts prezidentu tika ievēlēts ZZS frakcijas deputāts Andris Bērziņš. Tieša Lemberga saikne ar Saeimas balsojumu par Bērziņu nav pierādīta, medijos izskanējis, ka „lai kādus stāstus sabiedrībai nepiedāvātu ZZS līderi, zaļo zemnieku deputātu izvirzītais Valsts prezidenta amata kandidāts Andris Bērziņš, protams, ir Aivara Lemberga atbalstīts kandidāts.” Pats Bērziņš pirms ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā medijiem atzina, ka pirms paziņot par kandidēšanu ir runājis ar Lembergu. Medijos Valsts prezidenta vēlēšanas tika saistītas arī ar atbalstu, kas nācis no Šķēles, kuru ar Bērziņu vieno senas un draudzīgas attiecības.
10.Saeima par Bērziņa ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā balsoja slēgtā balsojumā. Neoficiāli minēts, ka balsu vairākums tika nodrošināts ar ZZS, apvienību Par labu LatvijuunSaskaņas centrs deputātu balsīm. LTV un TV3 pētnieciskajos nedēļas raidījumos pat izskanēja aizdomas, ka deputātu balsis balsojuma par Bērziņu varētu būt nopirktas.
Netieši par Lemberga ietekmi uz Valsts prezidenta vēlēšanām liecinājis arī fakts, ka prezidenta kancelejas vadītāju kļuva Lemberga pietuvinātais, ZZS deputāts, Lemberga vadītās partijas Latvijai un Ventpilij biedrs, bijušais Saeimas spīkers Gundars Daudze.
Avoti:
Tiesībsarga amatā apstiprina Jansonu. Ir.lv, 03.03.2011.
Āboltiņa: Jansons patiesībā ir ‘ZZS kandidāts”; Brigmanis noliedz. Delfi.lv, 17.02.2011.
www.lembergs.info
I.Sprance „Neapstiprina Judinu par Augstākās tiesas tiesnesi”, Ir.lv, 16.12.2010.
Judina neapstiprināšana par Augstākās tiesas tiesnesi
A.Margēviča „Lemberga roka aiz tiesneša izgāšanas diskomfortu koalīcijā nerada”. Pietiek.com, 16.12.2010.
A.Margēviča „Kurš un kur nosauca Andra Bērziņa vārdu?”, Pietiek.com, 23.05.2011.
Vīķe-Freiberga: Bērziņa ievēlēšana ir solis atpakaļ politiskajā neatkarībā no oligarhiem, Delfi.lv, 02.06.2011.
Prezidenta ievēlēšanai nepieciešamās balsis varētu būt nopirktas, KasJauns.lv, 02.06.2011.
Uz augšu
Lemberga līgums ar Bendrāti
2010.gada oktobrī portāls Pietiek.com publiskoja faktus par ilggadējās Jaunā laika biedres un valdes locekles, no Vienotības saraksta 10.Saeimā ievēlētās Silvas Bendrātes (tobrīd Ērmane) saistību ar A.Lembergu. S.Bendrāte 1997.gadā bija noslēgusi trasta līgumu ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu par SIA „Kurzemes Radio” kapitāldaļu iegādi. Saskaņā ar šo līgumu S.Bendrātei, kura bija Kurzemes radio radošā direktore, bija pienākums veikt viņas daļu pārvaldīšanu A.Lemberga interesēs. S.Bendrātes rīcība liecina par ārkārtīgi lielu uzticību A.Lembergam un neizpratni par slēgtā līguma ietekmi uz viņas turpmāko darbību, jo līgums tika noslēgts vienā eksemplārā, kas atradās tikai pie A.Lemberga advokāta G.Laiviņa-Laivenieka. Turklāt S.Bendrāte tā arī nekad nenorēķinājās ar A.Lembergu par viņa daļām, līdz ar to viņa joprojām bija A.Lemberga parādniece, un formāli Ventspils mēram bija tiesības ietekmēt Kurzemes radio saturu līdz pat laikam, kad S.Bendrāte pārdeva savas uzņēmuma daļas.
S.Bendrāte intervijā portālam Pietiek.com stāstīja, ka Lemberga piešķirtā summa nav bijusi pietiekama radio darbības attīstīšanai, tādēļ viņai nācās ņemt arī kredītu 100 000 latu apmērā. S.Bendrāte pieļāva, ka A.Lembergs ir ietekmējis arī šī kredīta saņemšanu.
KNAB veica pārbaudi šajā lietā, bet nekonstatēja interešu konfliktu.
Avoti:
Lapsa, L., Margēviča, A. Silva Bendrāte pirkusi radio Lemberga vietā un par Lemberga naudu. Pietiek.com. 20.10.2010.
Margēviča, A. „Nekas nav uzdāvināts vai aizdots – viss ir atstrādāts...” Pietiek.com. 20.10.2010.
Margēviča, A., Vitena, K., Ozola, M., Alberte, A. Premjera partija Bendrāti pasargās. Pietiek.com. 21.10.2010.
Lapsa, L. Strīķes vadībā KNAB nesaskata nekā slikta Jaunā laika Bendrātes „marionetes līgumā” ar Lembergu. Pietiek.com, 24.07.2011.
VN sagrābšana un „kukuļi” partijām
Pirmās ziņas, ka Lembergs nedarbojas tikai kā pilsētas galva parādījās 90.gadu vidū pēc tam, kad Māra Gaiļa (Latvijas ceļš) valdība deva startu valsts AS “Ventspils nafta” (VN) koncerna izveidošanai. Tas aizsāka giganta VN dzimšanu un VN privatizācijas aizslīdēšanu Lemberga kontrolē.
Jau no 90.gadu vidus Lembergs varas gaiteņos lobēja ideju, ka ietekmi“ nedrīkst atdod Rietumu vai Krievijas investoriem, ka VN privatizācija jāsāk ar daļas akciju pārdošanu vietējo tranzīta firmu izveidotajai AS “Latvijas naftas tranzīts” (LNT). Toreiz vēl nebija ziņu, ka aiz šī uzņēmuma patiesajiem īpašniekiem slēpjas arī Lembergs. 1997.gada augustā īstenotā VN privatizācija, kurā par 37% uzņēmuma īpašnieku kļuva LNT, vērtēta par atspēriena punktu Lemberga kā oligarha dzimšanai.
Ar Lemberga gādību tapušais VN privatizācijas līgums (par to lēma Guntara Krasta (tobrīd TB/LNNK) valdība) bija valsti pazemojošs. Lai arī LNT 1997.gadā ieguva mazākumu akciju, tās rokās bija pilnīga kontrole par VN. Bez saskaņošanas ar Lembergu un LNT valsts nevarēja pieņemt nevienu lēmumu par VN, nevarēja pat lemt par pārējo valstij piederošo akciju privatizāciju.
Tikai vairākus gadus vēlāk mediji ziņoja, ka uzreiz pēc VN 37% akciju privatizācijas Lembergs un ventspilnieki naftas un naftas produktu tranzītā nopelnītās naudas nosmelšanai izveidoja firmu “TransOilSystems” (TOS). Tā bija starpnieks līgumu slēgšanā starp klientiem austrumos un VN. TOS gali bija ārzonās, un uz ārzonu kontiem aizplūda lielākā daļa naftas tranzītbiznesa miljonu. Izmeklēšanā savāktie materiāli ļauj secināt, ka galvenais noteicējs shēmas radīšanā bijis Lembergs. Ieskatu no VN nosmeltās naudas vērienā sniedz prokuratūras Luksemburgas kompetentajām iestādēm nosūtītais tiesiskās palīdzības lūgums. Tajā norādīts, ka Lemberga un citu personu noziedzīgu darbību rezultātā no 2001.gada līdz 2006.gadam kopumā par 85 miljoniem dolāru ļaunprātīgi samazināta VN peļņa. Šis skaitlis ir tikai neliela daļa nosmeltajā VN (līdz 2006.gadā valstij piederēja ap 40%) krējumā.
2006.gadā, vērtējot VN privatizāciju, kāda augsta amatpersona “Dienas” izdotajā gadagrāmatā atzina: „Pēc VN privatizācijas Lembergs sajutās kā karalis un sāka uzurpēt varu. Šķiet tas jau viņam bija kā sports, kā azarts — pārņemt vēl kaut ko, ieiet citās sfērās, sakārtot utt.”
2012.gada jūnijā Pietiek.com rakstīja, ka jaunu informāciju par valstij atlikušo VN daļu privatizāciju 2006.gadā sniedz dokumenti no Anglijas tiesā sāktās lietas, kurā paredzēts skatīt vairāku miljonu izkrāpšanu no a/s Latvijas kuģniecība meitasfirma Latmar Holdings Corporation, slēdzot viltus konsultāciju līgumus.
Latmar lietas dokumenti atklājot to, ka 2006.gada oktobrī, premjera Aigara Kalvīša (TP) valdības laikā (ekonomikas ministrs bija Aigars Štokenbergs - toreiz TP pārstāvis) atlikušo valstij piederošās 38,6% a/s Ventspils nafta akciju privatizācija faktiski bijusi iepriekš sarunāts „darījums”, kas sākotnēji kalpoja Lemberga interesēm. Dokumenti atklājot arī visai iespaidīgas ārzonu firmu shēmas, kas izmantotas iespējamajai naudas izkāpšanai no LK laikā, kad Kuģniecība bija ar Lembergu saistītu personu kontrolē.
Tāpat dokumenti apliecinot jau iepriekš paustās aizdomas, ka pašreizējais lielākais VN akciju īpašnieks, starptautiskais koncerns Vitol un tā meitasfirmas Euromin Holdings (Cypros) pārstāvji iesaistījušies slepenos darījumos ar Lembergu, lai piedalītos VN privatizācijā. Dokumenti arī ļaujot secināt, ka Lembergs, viņa bērni un „ģimenei” pietuvinātu personu loks jeb tā sauktie „Latvijas investori” naudu no LK, visticamākais, izkrāpuši, lai maksātu Vitol par VN akciju atpirkšanu.
Visu četru tolaik, pēc 6.Saeimas vēlēšanām valdošo partiju līderi kukuļošanu saistībā ar VN privatizāciju nolieguši. Šajā „kukuļu kvotu” lietā, kas ir VN privatizācijas tumšākā puse prokuratūra uzsākusi atsevišķu kriminālprocesu. Informācija par tā izmeklēšanas gaitu netiek izpausta.
Meklējot atbildes uz jautājumiem, kas Lembergam ļāva sagrābt VN, kāpēc tā laika vara nobruģēja Lemberga ceļu, izteikti minējumi par iespējamiem kukuļiem, kurus Lembergs un viņa tā laika partneri nodrošināja valdošajām partijām un to līderiem.
Medijos izskanējušas vairākas tolaik ar firmu LNT saistītu uzņēmēju liecības, ka politiķiem un politiskajām partijām, kuru veidotā valdība — Latvijas ceļš, TB/LNNK, Demokrātiskā partija “Saimnieks”, Latvijas Zemnieku savienība — deva zaļo gaismu VN privatizācijai, samaksāja kukuļus. 2003.gada pavasarī ar liecību, ka valdošās partijas piekukuļoja, tām iedalot LNT akciju kvotas, klajā nāca tranzīta firmas “Man-Tess” īpašnieks Jūlijs Krūmiņš. Kukuļu „kvotas” partijām vai atsevišķiem to līderiem, iespējams, nodrošinājušas iespēju ārzonu kontos, Šveices bankās saņemt naftas tranzīta biznesā nosmelto naudu vēl pēc VN privatizācijas. Noprotams, ka vēlāk partiju „kvotas” atpirktas un nonākušas Ventbunkers un Lemberga rokās.
Avoti:
Galzons, E. Krūmiņš liecina prokuratūrā par naudas došanu VN privatizācijas «pabīdīšanai». 09.06.2003
Galzons, E. Liecinieki atkārtoti apstiprina partiju līdzdalību VN privatizācijā. 20.12.2003
Rulle, B. Leģendārās Lemberga pirmdienas. Diena. 19.05.2007
Jauni Lemberga Londonas lietas dokumenti – cilpa savelkas; atklājas arī "Ventspils naftas" akciju "likumīgā nozagšana". Pietiek.com. 29.06.2012.
Uz augšu
Ventspils ofšorizācija. Patiesais īpašnieks
Ventspils biznesa ofšorizācija sākās 90.gadu sākumā. Fragmentāri medijos jau 1995. un 1996.gadā parādījās ziņas, ka Ventspils ostas biznesā notiek „klusa” privatizācija, kas, iespējams, īstenota konkrētu „varas” cilvēku interesēs.
Sitienu 1998.gada vasarā deva laikraksts “Diena”, vairāku rakstu sērijā publicējot žurnālistu Edgara Galzona un Ojāra Rozīša pētījumu Kam pieder Ventspils? Tas atklāja dučiem ārzonās reģistrētu pastkastīšu firmas, kas vedināja spriest – Ventspils tranzīta biznesa īpašnieki nav investori no Šveices, Karību salām, Panamas, Lihtenšteinas utt. Tie, visticamāk, ir Ventspils uzņēmēji ar Lembergu priekšgalā. Laikraksts toreiz sniedza ziņas, ka lielāko daļu Ventspils uzņēmumu kontrolē ārzonu firmas, ka VN privatizētāja LNT trīs ceturtdaļas kapitāla pieder firmām, aiz kurām slēpjas ofšori. Pētījumā atklājās, ka Lemberga vadītā pašvaldība piedalījusies vairāku desmitu Ventspils uzņēmumu dibināšanā, kuros kā domes partneri bija ārzonu firmas. Uzskatāmākie piemēri — “Kālija parks”, Ventspils tirdzniecības osta, “Ventamonjaks”, “Venceb”, “Ventrans”. Pēdas, lai arī vājas, toreiz veda pie Lemberga. Publikāciju cēloni Lembergs meklēja sazvērestībās — “Dienas” ārzemju partneri savu daļu akciju esot ieķīlājuši vai pārdevuši krievu mafijai.
“Dienas” pētījums toreiz atklāja sarežģītu ofšoru struktūru, kurā viena ārzonā mijās ar citu, un shēmas, kurās viena kompānija bija otras īpašniece. Tālāk par ārzonu firmām atklājot, ka Lemberga vadītā dome darbojas rokrokā ar noslēpumainiem ofšoru investoriem, “Diena” tolaik netika — loks noslēdzās, nominētie direktori, advokāti klusēja. Arī tiesībsargājošās iestādes Ventspils ārzonu tīmeklim un “Dienas” bažām, vai Lembergs kā amatpersona nesēž uz diviem krēsliem un vēlētāju dotu varu neizmanto savās un ģimenes biznesa interesēs, klāt neķērās.
Pilnībā ofšoru plīvurs krita tikai 2008.gada rudenī, kad medijos nonāca daļa ar Lembergu saistītās krimināllietas materiālu. Lemberga bijušo advokātu liecības atklāja, ka Lembergs vai viņa ģimenes locekļi — dēls Anrijs un meita Līga, caur ārzonu firmām kopš 90.gadu sākuma bijuši līdzīpašnieki un patiesie labuma guvēji visos lielākajos Ventspils ostas uzņēmumos. Liecības prokuratūrai sniedza gan Lemberga advokāts Šveicē Rūdolfs Meroni, gan Lemberga ilggadējā uzticības persona – zvērināts advokāts Gints Laiviņš-Laivenieks. Pēc aptuveniem vērtējumiem par advokātu uzskaitītajām Lembergam un viņa bērniem piederošajām Latvijas uzņēmumu kapitāla daļām, Lemberga īpašuma vērtība šo uzņēmumu treknajos laikos lēsta ap miljardu dolāru.
Skatīt infografiku lejuplādēšanai
Gan Laiviņa-Laivenieka, gan Meroni liecības prokuratūrā apstiprināja lielāko daļu ārzonu patieso labuma guvēju saistību ar Lembergu vai viņa bērniem, par kurām vēl 90.gadu beigās rakstīja “Diena”.
Skaidrojot kā darbojies ārzonās paslēpto Lembergu ģimenes patieso īpašumu pārvaldīšanas mehānisms Laiviņš – Laivenieks liecinājis:
„Pilnvaru izsniegšana man bija saistīta ar jau no 90.gadu beigās izveidojušos Lembergu ģimenes interešu pārstāvības mehānismu, kas sevī ietvēra to, ka es veicu vairāku ar šīm interesēm saistītu kompāniju pārstāvniecību Latvijā. (...)
Beneficiāru pārstāvji Aivars Lembergs un Anrijs Lembergs zināja, ka veicu šīs pilnvarnieka funkcijas, jo visos galvenajos jautājumos, kuros man ar savu rīcību bija jāizsaka pilnvardevēja griba, es konsultējos gan ar viņiem, gan ar Meroni un tikai pēc attiecīgas piekrišanas vai norādījumu saņemšanas veicu, piemēram, balsojumu dalībnieku sapulcē. Protams, galīgos un izšķirošos lēmumus pieņēmu saskaņā ar beneficiāru – Aivara Lemberga vai Anrija Lemberga norādījumiem, kuri galvenokārt izteikti mutiski.
(...) Komersantu darbības noteikumus un līdzdalību uzņēmējsabiedrībās Latvijā pamatā noteica Aivars Lembergs. Protams, bija gadījumi, kad es pats pieņēmu lēmumus kā pilnvarnieks, bet tie bija mazsvarīgi jautājumi. Būtiskos jautājumos kā, piemēram, gada pārskata apstiprināšana, peļņas izmantošana un citi, es vienmēr pirms lēmuma pieņemšanas konsultējos ar Aivaru Lembergu.»
Gan no Meroni, gan Laiviņa-Laivinieka liecībām izrietēja, ka, lai slēptu Lemberga patieso ietekmi Ventspils uzņēmumos ārzonu sīpols varēja būt ļoti sarežģīts. Viens ārzonas uzņēmums varēja bija citas ārzonas meitasfirma, kuras direktors varēja būt vēl cita ārzonas firma. Advokātu liecības arī apstiprināja, ka Lembergs un viņa bērni ir patiesā labuma guvēji firmā “Ventbetons”, ar kurā ražotu bruģi noklātas gandrīz 90% Ventspilī no jauna nobruģēto ielu.
Pēc tam, kad Lemberga advokāts liecināja pret viņu, Ventspils mērs tomēr neatzina, ka bijis slēpts īpašnieks visos lielajos Ventspils ostas uzņēmumos.
Avoti:
Galzons, E. Rozītis, O. Lihtenšteinas-Ventspils ciešās saites. Diena. 30.07.1998.
Galzons, E. Rozītis, O. Kam pieder Ventspils? 25.07.1998.
Rulle, B. Pēdas ārzonās. 08.02.2008.
Leitāns, I. Lemberga lieta - Rīgas apgabaltiesā. Diena. 15.08.2008.
Baltic screen
Multinord lieta. Dividendes un valstij neatdotie 17 miljoni
Ass pagrieziens Lemberga patiesās ietekmes skaidrošanā notika 1999.gada pavasarī. Žurnālista Jāņa Dombura raidījuma tiešraidē toreiz Jaunās partijas līderis Ainars Šlesers publiskoja dokumentu, kas liecināja par iespējamo Lemberga saistību ar Šveicē reģistrēto firmu Multinord — vienu no “Kālija parks” dibinātājām. Šlesers nostājās uz kara takas ar Lembergu. “Diena” publicēja dokumentu kopijas, kuras liecināja, ka Lembergs 1995.gadā no Multinord dividendēs saņēmis vairāk nekā pusmiljonu dolāru.
1995.gada jūlijā izdota bankas paziņojuma kopija liecināja — Multinord ārzonas firmai Euridice Corporation NV pārskaitījusi 1 007 457,10 USD. Savukārt rokrakstā izdarīta piezīme uz paziņojuma norādīja, ka 503 788,55 USD (ap Ls 297 236) jāpārskaita Lembergam un, ka tās ir dividendes par 1994.gadu. Dividendes Lembergs bija saņēmis arī par 1993.gadu. Lembergs saistību ar Multinord noliedza un runāja par provokāciju. “Diena” norādīja, ka iespējamie Lemberga likumpārkāpumi attiecas uz laiku, kad notika “Kālija parks” privatizācija un dokumentu kopijas varētu liecināt, ka amatpersona formāli privatizācijā pārstāvot valsti, iespējams, pārstāvējusi arī Multinord. Prokuratūra sāka pārbaudi, taču 2000.gada maijā konstatēja, ka nav pamata ierosināt krimināllietu pret Lembergu. Ventspils mērs attaisnojās, ka viņa vārds dokumentos parādījies, jo viņš pārstāvējis uzņēmēju Vladimiru Krastiņu.
Nākamais sitiens nāca no Finanšu ministrijas (vadīja Tautas partijas vecbiedrs Gundars Bērziņš), kura 2000.gadā septembrī vērsās Rīgas apgabaltiesā, prasot no “Kālija parks” dibinātājiem — “Ventkālija”, Ventspils domes un Multinord — par labu valstij piedzīt 17,45 miljonus latu. Prasību veidoja līdzekļi, kurus pēc FM domām nesaņēma valsts budžets par 1993.gada 4.maijā noslēgtajā “Kālija parks” dibināšanas līgumā paredzētajiem maksājumiem valstij — 1 ASV dolārs par katru pārkrauto tonnu. FM secināja, ka 1994.gadā “Kālija parks” akcionāru ārkārtas pilnsapulce šo punktu no dibināšanas līguma svītrojuši.Uzņēmējs Ainārs Gulbis apgalvoja, ka „1994.gadā Lembergs pieprasīja, lai bez kāda pamata tiktu pārskatīts Kālija parks protokols, kurā atzīst par spēkā neesošu šo punktu”, kas būtu valstij saņemt „ap 30 miljoniem USD.”
Uz augšu
Karš un miers ar Šķēli. Valsts sagrābšana
Ieguvuši kontroli par VN, Lembergs un ventspilnieki lika kāju arī citu lielo uzņēmumu durvīs. 90.gadu beigās Lembergs aktīvi izteicās par “Latvenergo” un “Latvijas kuģniecības” privatizēšanu. Skandāli sekoja viens otram, tomēr Lembergam varas sviras neizdevās pagriezt par labu savām iecerēm sagrābt citus lielos uzņēmumus. Kārtis uz varas galda sajauca ekspremjers Šķēle, kurš pirms 7.Saeimas izveidoja Tautas partiju, vēlēšanās guva labus rezultātus, bija neatkarīgs no Ventspils naudas un nepakļāvās Lembergam. Abi asi konfliktēja, mediji to sauca par Lemberga un Šķēles karu. Kulminācija bija Lembergam lojālā Jāņa Ādamsona (LC) piesegtais pedofilijas skandāls.
Pārmaiņas sākās 2000.gada beigās. Mazinājās abu asā retorika. 2001.gada sākumā TV raidījums “Nedēļa” ziņoja par abu izlīgumu, secinot — Lembergs un Šķēle sadala Latvijas ekonomiku. Publiskajā telpā šī Latvijas dalīšana nodēvēta par „Andra Šķēles un Aivara Lemberga vienošanos par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu” jeb kā to 2002.gadā nosauca Šlesers „vienošanās par valsts izlaupīšana lielos apjomos.” Mediji ziņoja, ka abi vienojušies par ietekmes sfērām un interešu sadalījumu, kopīgi un atsevišķi īstenojamiem projektiem.
Lai arī abi „oligarhi” nav apstiprinājuši savstarpējo valsts sagrābšanas vienošanas, tomēr tālāko notikumu attīstība parādīja: tāda bija un daļa no abu kopīgajām iecerēm arī īstenojās. Partijas nodrošināja „vajadzīgos” valdības un Saeimas lēmumus.
Avoti: Čas, Rīgas balss, Vakara ziņas, LETA, Diena, LNT raidījums “Nedēļa".
Spilgts piemērs ekonomiskās ietekmes sagrābšanā ir valsts AS “Latvijas kuģniecība” (LK) privatizācija, kurā par uzņēmuma lielāko īpašnieci 2002.gada vasarā kļuva Lemberga kontrolētā “Ventspils nafta”. Kuģniecības kontrolpaketes cenu salīdzināja ar „sviestmaizes vērtību,” LK kontos tobrīd bija vairāk naudas nekā cena (35,7 miljoni latu) par kādu VN akcijas nopirka.
Īstās LK privatizācijas aizkulises atklājās tikai 2008.gada vasarā, kad “Diena” publiskoja daļu Lemberga krimināllietas materiālu, kuri ļāva nojaust — “Latvijas kuģniecības” privatizācijas patiesie bīdītāji bijuši Lembergs un Šķēle. Kopā ar viņiem bija atsevišķi pietuvinātie uzņēmēji, tādējādi LK privatizāciju shēmoja ventspilnieki un rīdzinieki jeb „A.L.&Co” un „A.Š&Co” Abas grupas 2002.gada pavasarī par sertifikātiem līdzīgās daļās iegādājas 28% LK akciju. Kopīgi bija iecerēts piedalīties arī LK izsolē par naudu un nopirkt kontrolpaketi. Tomēr šī LK sagrābšanas shēma neizdevās perfekta, jo, kā atzinušas Lembergam tuvas personas, mirkli pirms izsoles Lembergs sajuties varenāks un uzmetis A.Š&Co. LK kontrolpaketi nopirka A.L&Co ar “Ventspils naftas” rokām. Abu oligarhu attiecībās pēc darījuma saspringa — izjuka vairākas citas „uzņēmējdarbības vides sakārtošanas” ieceres, to vidū 2002.gada rudenī plānotā atlikušo valstij piederošos VN akciju pārdošana par sertifikātiem.
Lemberga krimināllietā sniegtās iesaistīto personu liecības rāda, pēc tam, kad Andra Bērziņa (Latvijas ceļš) valdība deva startu LK privatizācijai, Rīgā notika dažādas Lemberga un Šķēles grupu apspriedes, kurās piedalījās arī advokāti un konsultanti. Savukārt no atsevišķiem sapulču dalībnieku pierakstiem par izmaksām izriet, ka trim tolaik koalīcijas partijām — Tautas partija, Latvijas ceļš un TB/LNNNK — par vajadzīgajiem valdības lēmumiem plānotas dāsnas pateicības. Dokumentos redzami, atsevišķu ventspilnieku pēc LK privatizācijas veikti izmaksu pieraksti, kuros iepretim saīsinājumiem T.B. ir skaitlis 1 000 000 USD un 500 000 USD, pretim Taut.P skaitlis 1 000 000 USD, bet iepretim L.C. skaitlis 250 000 USD. Partiju līderi naudas saņemšanu par LK privatizāciju nolieguši.
Visus dokumentus, kas liecina, ka, iespējams, plānoti maksājumi partijām un liecības par LK privatizācijas shēmu 2010.gada augusta beigās grāmatā Kā nozagt miljardu? publiskoja žurnālists Lato Lapsa. Lembergs dalību LK privatizācijā noliedzis.
No Šķēlem tuvā uzņēmēja, Itera Latvija vadītāja Jura Savicka liecības:
„Latvijas kuģniecības privatizācijas jautājumos [ar Lembergu] bija biznesa attiecības. Mēs kopīgi piedalījāmies Latvijas kuģniecības privatizācijā par sertifikātiem un otrajā etapā — par naudu. (...) Galvenos jautājumus mēs apspriedām kopīgi, visbiežāk bijām četri. (...) Mēs visi četri kopā [Šķēle, Savickis, Lembergs, Berķis] nospriedām, ka mēs kopā nopirksim kuģniecības akcijas un pēc tam lemsim, ko ar tām darīt, bet beigās mums par lielu pārsteigumu izrādījās, ka kuģniecības akcijas nopirkusi Ventspils nafta. (...) Mēs ar Šķēli savu [par sertifikātiem] nopirkto daļu pēc ilgām diskusijām pārdevām.”
Avoti:
Rulle, B. Ar Lemberga ietekmi saistīta nauda — politiķu, partiju barotava. 08.08.2008
Publisko liecības par Šķēles, Savicka, Lemberga un Ventspils uzņēmēju kopīgu dalību LK privatizācijā. Leta. 25.08.2010
Lapsa, L. Kā nozagt miljardu?
Ietekme medijos: “Mediju nams”, “Latvijas avīze” un Ēķis
1998.gada vasarā Lemberga kontrolētā VN sāka jaunu nozaru apgūšanu. Vērienīgākais darījums, kas atstāja dziļas pēdas uz mediju neatkarību un nostiprināja Lemberga pozīcijas bija VN īstenotā AS “Preses nams” kontrolpaketes nopirkšana 1998.gada jūnijā. Neilgi pēc tam sekoja arī laikrakstu “Neatkarīgā Rīta avīze”, “Vakara ziņas”, “Rīgas balss”, “Sports” iegāde. 2006.gada rudenī tā laika VN prezidents Igors Skoks, atzina, ka „šis pirkums, kas finansiāli mums nemaz nebija tik vienkāršs, bija jāveic, jo kādam bija vajadzīga rotaļlieta.” Ar „kādu” Skoks apzīmēja Lembergu. Avīžu uzturēšana ik gadu no VN prasīja ap miljonu latu. 2002.gada beigās preses biznesa pārvaldīšanai VN izveidoja meitasfirmu “Mediju nams”. 2009.gada decembrī par izdevniecības “Mediju nams” īpašnieku kļuva “Latvijas kuģniecība”, savukārt 2010.gada 8.janvārī “Mediju namu” iegādājās SIA “MN Mediji”. Uzņēmumu izveidojuši Armands Puče un ilggadējā Lemberga preses pārstāve, „labā roka” Lilita Seimuškāne, kā arī “Mediju nama” Analītiskās nodaļas vadītājs Uldis Dreiblats. Katram no viņiem pieder 33,33% “MN Mediji” daļu.
Bijušais laikraksta “Neatkarīgā Rīta avīze” galvenā redaktora vietnieks un galvenais redaktors (no 1999.gada līdz 2004.gadam) Aldis Bērziņš, liecinot prokuratūrā, atzinis, ka laikraksta saturu mēģināts ietekmēt par labu avīzes īpašniekam. Galvenā persona, kas norādījumus devusi, bijusi Lilita Seimuškāne.
No Alda Bērziņa liecības prokuratūrā 2007.gada 12.martā:
„Apmēram pusgadu pirms manas aiziešanas prom no darba, mani pasauca uz Ventspili. Toreiz man bija jāatskaitās par darba rezultātiem. (...) Atceros, ka vēl brauca uz Ventspili A.Daukšte, A.Puče. Runa vairāk tajā sēdē bija par to, kā mums strādāt. Lielu daļu norādījumus attiecībā uz avīzes attīstību, par finansēm un turpmāko darbu deva Lilita Seimuškāne. Ieteikumi par avīzes saturiskām lietām parasti tika pamatoti ar valsts un sabiedrības interesēm. L.Seimuškāne bieži atsaucās uz avīzes īpašnieka viedokli, taču konkrēti īpašnieku nenosauca. (...) Lilitai Seimuškānei bija vēlme vienam vai otram jautājumam pievērst pastiprinātu uzmanību. Parasti viņa šo savu vēlmi vai vēlēšanos izteica, lai tiktu pastiprināti pievērsta uzmanība kādam jautājumam vai pat aspektam. Vienu gadījumu jau es minēju – tā ir Krājbankas privatizācija, vēl Repšes nekustamā īpašuma darījumi, savulaik bija arī tēma par Šleseru. Tagad vairs neatceros par ko. Arī par Šķēli bija izteikta vēlme pievērst viņam uzmanību, lai viņš nevarētu savākt daudz balsu vēlēšanās. Viņas – Seimuškānes mutiska norāde bija arī, ka visi Rozenberga un Dreiblata raksti ir jāpublicē bez rediģēšanas.”
Bērziņš mutiski apstiprinājis, ka vairākkārt Seimuškāne viņam maksājusi skaidru naudu — ASV dolārus, kas nav bijusi darba alga un atminējies, ka „neilgi pēc darba uzsākšanas avīzē Neatkarīgā Rīta avīze no Seimuškānes saņēmis 3000 ASV dolārus, pēc tam vairākas reizes saņēmis par 1000 ASV dolāriem.” Tāpat viņš apliecinājis: skaidras naudas summas ASV dolāros saņēmuši arī citi “Preses namā” strādājošie.
“Mediju nams” nav vienīgā izdevniecība, kas saistīta ar Lemberga ietekmi. 2003.gadā kļuva zināms, ka par laikraksta “Latvijas avīze” (izdod AS “Lauku avīze”) īpašnieku kļuvis “Ventbunkers”, kurā Lembergu ģimene, kā atzīst Meroni, ir lielākie īpašnieki. Līdz 2005.gada nogalei “Ventbunkers” atradās Lemberga ietekmē, pēc tam uzņēmuma vadība nonāca Lemberga oponentu rokās. Kopš 2010.gada pavasara pēc savstarpējām cīņām par ietekmi Ventspils biznesā, “Latvijas avīzes” izdevēja valde ir Meroni cilvēku rokās.
Labas attiecības Lembergam ir arī ar Latvijas neatkarīgās televīzijas (LNT) īpašnieku Andreju Ēķi. Apstiprinājums tam bija TV3 raidījuma “Nekā personīga” 2008.gada augustā publiskotā telefonsaruna starp Lembergu un Ēķi. Saruna notika 2006.gada 20.jūlija pēcpusdienā, kad ZZS Lembergu nominēja par premjera kandidātu, bet prokuratūra uzrādīja apsūdzību. Ēķa saruna ar Lembergu ļāva spriest, ka, iespējams, saskaņota Lemberga intervija tās dienas vakarā LNT ziņu studijā.
A.Lembergs: Sveiks, Andrej! Sveiks Andrej!
A.Ēķis: Čau.
A.Lembergs: Nu tu zini, mani te vajā prokuratūra, ja.
A.Ēķis: Jā, es ieskatījos, drausmīgi nāvīgi izskatās. (...)
A.Ēķis: Nu? Nu tad ideāli, es jau, cik sapratu, kad tu jau eso pieteicies vakarā jau. Nevis pieteicies, bet, tā saka.
A.Lembergs: Paldies tev.
A.Ēkis: Tas ir ļoti pareizi. Un, zini, un tad tu tur klāj vaļā, man ir mazliet tā stratēģija, vienkārši jāsāk tev dot vairāk vārds, un tu tur pats apskaties pirms tam tos jautājumus, kurus negribi, paprasi uzreiz, ko prasīs, ko neprasīs.
A.Lembergs: Ahā!
A.Ēķis: Nu es jau nezinu, ko tev tur vajag. Tu vari droši, tur tā Inese būs, ja.
A.Lembergs: Jā.
A.Ēķis: Tu vari droši izrunāties, tā, lai nesanāk pēc tam pārsteigumi jeb kaut kas tāds.
A.Lembergs: Jā. Jā, jā, jā.
Ēķis toreiz skaidroja, ka sarunas ar Lembergu būtība bija iedrošināt viņu nākt runāt dzīvajā ēterā, ar ziņu dienestu par jautājumiem Lembergam viņš neesot runājis un uzsvēra — nav ne mazāko bažu par LNT Ziņu dienesta redakcionālo neatkarību.
Neoficiāli izskanējis, ka ar Lemberga naudu, iespējams, saistīti arī vairāki krievu valodā iznākošie mediji, to vidū laikraksts Čas, iespējams, arī viena no lielākajām privātajām radiostacijām.
2011.gada rudenī atklātībā nonākušie viesnīcas Rīdzene tā saukto oligarhu sarunu ieraksti liecināja, ka A.Lembergs kopā ar Šleseru un Šķēli, iespējams, ir laikraksta Diena īpašnieks. Viņš pats to noliedza.
Avoti: Diena, raidījums “Nekā personīga”, LETA
Politiskā ietekme. Partijas un ietekmes personas
Pamatus partiju finansēšanai Lembergs ielika 90.gadu sākumā, kad par valdošo partiju sponsoriem kļuva Ventspils ostas uzņēmumi “Kālija parks”, “Ventbunkers”, “Ventamonjaks”, “New Venta”, “Puses”. Ievērojams atbalsts bija tā laika varas partijām Latvijas ceļš (LC), Demokrātiskā partija “Saimnieks”, Latvijas Zemnieku savienība. Medijos izskanēja bažas, ka tādējādi politikā īstenojas Lemberga un Ventspils biznesa intereses.
To, ka Ventspils ostas uzņēmumi partijas nesponsorēja bez Lemberga ziņas un par to gaidīja arī augļus, liecināja paša Lemberga 1999.gada augustā LTV raidījumā “Panorāma” prognozētais: nākamo vēlēšanu laikā Ventspils uzņēmumi vairs nesponsorēs LC un TB/LNNK, jo „maksā jau par prognozējamu valsts politiku.” TB/LNNK līderis Māris Grīnblats toreiz teica, ka partiju Lemberga paziņojumi neuztrauc, jo Ventspils uzņēmumu sponsorētās naudas daudzums TB/LNNK neesot tik svarīgs, kā varbūt tas ir LC. Grīnblats atzina: viņu izbrīnījis, ka Lembergs runā Ventspils uzņēmumu vārdā, kas, iespējams, apliecina viņa saistību ar tiem. Lemberga piedraudēšanu LC un TB/LNNK toreiz skaidroja ar abu partiju iesaistīšanos trešās Šķēles valdības veidošanā, pēc tam, kad bija kritusi Viļa Krištopana (LC) valdība.
Tieši LC — partija, kas pie varas turējās līdz 2002.gadam, bijusi viena no nozīmīgākajiem Lemberga bastioniem. Savu ietekmi Lembergs īstenoja caur atsevišķiem partijas līderiem — viennozīmīga atbalsta LC Ventspils mēram nebija. 2002.gadā pēc LC sakāves 8.Saeimas vēlēšanās LC tuvi avoti laikrakstam “Diena” atzina, ka partijai nekad nebija ciešākas saites ar Lembergu kā Krištopana laikā. «Krištopans bija Lemberga noorganizēts premjers, bet Lembergs no pirmās dienas nebija apmierināts ar Krištopanu, jo viņš nevarēja izpildīt nevienu prasību,» teica avots. Pie Lemberga cilvēkiem LC bez Krištopana (viņš bija arī valsts ieņēmumu valsts ministrs un satiksmes ministrs) medijos minēti bijušais LC Saeimas frakcijas vadītājs Andrejs Panteļejevs, ekspremjeri Māris Gailis un Valdis Birkavs, eksministri un bijušie deputāti Pēteris Apinis un Jānis Ādamsons, tāpat arī bijušais ekonomikas un finanšu ministri Ojārs Kehris un Uldis Osis.
Līdzīgi veidojās saikne ar TB/LNNK, kurā Lembergam arī nebija viennozīmīga atbalsta, taču bija „savi” cilvēki, ar kuriem ietekmēja politisko procesu — starp viņiem minēti ekspremjers Guntars Krasts, eksministrs Roberts Zīle, deputāti Juris Dobelis, Māris Grīnblats, bijušais Saeimas spīkers Jānis Straume, kā arī savulaik ar TB/LNNK finansēm saistītie uzņēmēji Normunds Lakučs un Eižens Cepurnieks.
Jau kopš 90.gadu vidus ar Lemberga ietekmi no pašreizējām varas partijām saistīta arī Latvijas Zemnieku savienība un Zaļā partija (apvienība ZZS). Zemnieku savienībai finansējumu nodrošināja caur tās biedru, “Ventamojaks” vadītāju Kristu Skuju. Par Lemberga ietekmes cilvēkiem minēts Zemnieku savienības līderis, ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, bijušais zemkopības ministrs Jānis Kinna (lasīt liecību). Savukārt svarīgākais Lemberga cilvēks Zaļajā partijā ilgstoši bija 9.Saeimas spīkers, ekspremjers un eksministrs Indulis Emsis [no politikas aizgāja 2007.gada rudenī, kad atklājās, ka melojis par 10 000 dolāru izcelsmi, kas pazuda no viņa kofera.]
Ar Lemberga naudu un ietekmi saistīts arī Darba partijas dibinātājs, ministrs vairākās valdībās, vēlāk “Par Labu Latviju” deputāta kandidāts Aivars Kreituss. Tāpat par Lemberga ietekmes cilvēku dēvēta arī savulaik Šlesera izveidotās Jaunas partijas līdere, bijusī ekonomikas ministre, 8.Saeimas spīkere Ingrīda Ūdre, arī bijušais Demokrātiskās partijas “Saimnieks” līderis, vairāku valdību loceklis Ziedonis Čevers. Kopumā ar Lemberga ietekmi un, iespējams, arī naudu saistīto augstu valsts amatpersonu — valdības locekļu un Saeimai deputātu — saraksts ir ļoti garš un plašs politiskā spektra ziņā.
Vairāku Lemberga līdzgaitnieku krimināllietā sniegtās liecības ļauj secināt, ka Lembergam jau kopš 90.gadu sākuma bija ietekme uz politiķiem. Izskanējušas liecības, ka pie Lemberga uz Ventspili pirmdienās nereti brauca politiķi un amatpersonas. Medijos tās folklorizējušās kā dienas, kad „Lembergs Ventspilī lamāja uzņēmējus un politiķus.”
Uzņēmēja, bijušā deputāta Arnolda Laksas liecība:
”Domes priekštelpā bieži vien biju spiests dusmoties un gaidīt, kamēr beidzas iepriekšējās sapulces, un iepazīties ar politiķiem, kuri arī bieži šīs sapulces apmeklēja. Regulāri Ventspils domē šajā laika periodā satiku R.Zīli, G.Krastu, N.Lakuču, J.Straumi, J.Bojāru, A.Panteļējevu, M.Grīnblatu, Z.Čeveru, V.Krištopanu. Visa sabiedrība zināja, ka politiķi brauc uz Ventspili atskaitīties par padarītiem darbiem un nedarbiem. Bieži man nācās klausīties Lemberga replikas, ka naudu viņš maksā, bet politiķi neko nevar izdarīt."
"(...) bet Šlesers pieprasīja gāzt Repšes valdību un vienoties ar Aivaru Lembergu, un izlīgt ar viņu, iesaistīt valdībā Tautas partiju un izlīgt ar Andri Šķēli. (...) Kad Šlesers ierosināja ar A.Lembergu un A.Šķēli vienoties, sapratu, ka tik lielos iekšējos kompromisos es personīgi nevaru iet."
Advokāta Rūdolfa Meroni liecība:
„Aivara Lemberga vadības stils bija diktatorisks. Aivars Lembergs ļoti stingri kontrolēja svarīgākos Ventspils uzņēmumus.Tika rīkotas sapulces, kurās Lembergs deva dažādus norādījumus, piemēram, atlaist darbiniekus, kuri neatbilda Aivara Lemberga prasībām. (...) Es esmu dzirdējis no personām par Aivara Lemberga lielo ietekmi un es biju klāt telefonsarunai starp Aivaru un Vili Krištopanu (tai brīdī viņš bija Ministru prezidents Latvijā), kad Aivars Lembergs kliedza uz Vili Krištopanu un deva viņam norādījumus, kas viņam jādara. Esmu dzirdējis no Anrija Lemberga, Anša Sormuļa un Ginta Laiviņa-Laivenieka, ka Aivaram Lembergam ir iespējas ietekmēt, kontrolēt un noteikt politiskos procesus Latvijā. Kā arī ietekmēt jaunu likumu pieņemšanu.”
Uz augšu
Varas pirkšana un stipendiāti
Lai arī kuluāros runāja par Lemberga spiedienu uz partijām, nepārprotamu pierādījumu ilgus gadus nebija. Pirmais lielākais skandāls, liecinot par iespējamo varas pirkšanu, radās, kad 2007.gada aprīlī Jānis Domburs publiskoja dokumentu par 90.gadu beigās parakstītu vienošanos starp Ventspils ekonomisko grupējumu un politiķiem. Dokumentā vietām bija aizkrāsoti datumi, summa un otra darījuma puse, kas līgumā bija norādīta kā „V”. Līgumā bija minēts, ka vienošanos parakstījušās personas pārstāv Latvijas politiskos un ekonomiskos spēkus. Mediji ziņoja, ka vienošanās slēgta ar Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partiju (LSDSP), to bija parakstījuši toreizējais partijas priekšsēdētājs Juris Bojārs, viņa dēls Gundars Bojārs un toreizējās LSDSP Saeimas frakcijas vadītājs Egils Baldzēns. No Ventspils puses parakstītāji bija Ventspils uzņēmēji. Lai arī neoficiāli atzīts, ka līguma „tēvs” bija Lembergs, viņa vārds uz šī dokumenta nebija. Lembergs kategoriski noliedza saistību ar līgumu. Vienošanās paredzēja, ka partija saņems 70 000 latu. Dokuments atklāja, kā notiek varas pārdošana. Bija noprotams, ka šī nav vienīga vienošanās.
Daudz plašāku vērienu, atklājot Lemberga ietekmi uz politiķiem un partijām, deva prokuratūras izmeklēšanā atklātie dokumenti, kuri liecināja par, iespējams, daudzu gadu garumā veiktiem, nelikumīgiem maksājumiem no Ventspils biznesa melnās kases. 2007.gada pavasarī, neilgi pēc Lemberga aresta, medijos dzima jēdziens Lemberga stipendiāti. Tā apzīmēja politiķus un partijas, kas iespējams, saņēmuši maksājumus no Ventspils uzņēmumu melnās kases. Lembergs noliedzis stipendiātu saraksta eksistenci, nosaukdams to par propagandas triku.
2008.gada augustā daļu Lemberga stipendiātu publiskoja TV3 raidījums “Nekā personīga”. Raidījuma rīcībā nonāca daļa no tā dēvētajiem stipendiātu sarakstiem. Izdrukas no faila ar nosaukumu “Piecu procentu fonda naudas līdzekļu izlietojums 2001. un 2002.gadā” liecināja, ka divos gados caur nelegālo kasi izgājuši vismaz 3 miljoni dolāru. Lielākā daļa naudas saņēmēju sarakstos ir šifrēti, proti, kā cilvēku vārdu pirmie burti, iesaukas vai organizāciju nosaukumi. Sarakstos atrodami arī partiju pilnie vai saīsinātie nosaukumi. Dokumenti liecināja, ka iespējams, maksāts arī par konkrētu likumu pieņemšanu Saeimā (komerclikums, brīvostu likums).
Laikraksts “Diena” vēlāk secināja, ka maksājumi partijām un politiķiem veikti jau no deviņdesmito gadu sākuma. Vairākums bijušo un pie varas aizvien esošo partiju, kuru saīsinājumi, iespējams, atšifrējami stipendiātu sarakstos, liedzās, ka slēpti saņēmušas naudu. 2009.gada decembrī “Diena” publicēja papildus ziņas par stipendiātiem norādot, ka nauda no melnās kases maksāta arī 2004., 2005. un 2006.gadā. Šajā laikā no, iespējams, Lemberga pārraudzītās kases izmaksāti vismaz 4,2 miljoni dolāru. Lielākie tēriņi aizgājuši partijām vai ar to saistītiem cilvēkiem. Maksājumi bijuši regulāri.“Diena” norādīja, ka sarakstos starp tiem, kam nauda maksāta, iespējams, atrodamas arī partijas, kas aizvien ir pie varas. No stipendiju kases vēl 2004., 2005., 2006.gadā, iespējams, dāsni barojusies pie varas esošā Zaļo un Zemnieku savienība. “Diena” lēsa, ka kopumā laikā no 2001.līdz 2006.gadam pie partijām un politiķiem no, iespējams, Lemberga melnās kases aizplūduši vismaz septiņi miljoni dolāru.
Starp partijām, kas figurē stipendiātu sarakstos, iespējams, atrodamas Latvijas Zemnieku savienība, Zaļā partija, Latvijas ceļš, TB/LNNK, Latvijas Pirmā partija, Demokrātiskā partija “Saimnieks”, LSDSP, Darba partija un ar šīm partijām saistīti politiķi.
Tā sauktos Lemberga stipendiātu sarakstus 2010.gada septembra beigās publiskoja portāls pietiek.com.
Mediji ziņojuši, ka "stipendiātu lietā" prokuratūra turpina izmeklēšanu kriminālprocesa ietvaros.
Avoti: NIP, Diena, LETA, raidījums ”Nekā personīga”
5% fonds un BAA: stipendiju kase
2008.gadā arī atklājās, ka politiķu un partiju stipendijām Ventspilī bija radīts konkrēts mehānisms — tā sauktais 5% fonds jeb obščaks, melnā kase. Tas radās pēc tam, kad 2000.gada novembrī Ventspils biznesa elite nodibināja Lemberga vadīto Biznesa attīstības asociāciju (BAA). Atbildīgais par 5% fondu bija par Lemberga kasieri dēvētais uzņēmējs Laimonis Junkers. Viņš pazuda 2006.gada nogalē, 2009.gada oktobrī tika saņemta ziņa, ka Junkers (55), kas bija liecinieks Lemberga krimināllietā, miris Paragvajā.
Kā atzinuši vairāki ar fonda veidošanos saistīti uzņēmēji, melnajā kasē ieskaitīja 5% no naftas un naftas produkta tranzīta starpniecībā nosmeltās naudas. Naudu politiķiem nogādājis Junkers vai uzņēmējs, Zemnieku savienības biedrs Krists Skuja (mira 2009.gada 19.februārī). Daži Lemberga līdzgaitnieki neizslēdz, ka naudas nodošanu politiķiem vai saistītām personām, iespējams, veicis arī viņš pats. Kā izriet no Ventspils uzņēmēju liecībām, melnā kase «dažādiem» tēriņiem Ventspilī bijusi jau kopš 90.gadu sākuma. Vienkārši līdz BAA un 5% fonda izveidei 2000.gadā neoficiālos maksājumus nesistematizēja Excel tabulās.
BAA sapulces parasti notika Ventspils domes telpās, pirmdienās. Savukārt trešdienās Lembergs brauca uz Rīgu — VN birojā Rīgā viņam bija iekārtots darba kabinets. Tajā viņš pieņēma «viesus», viņu vidū politiķus un amatpersonas. Kad KNAB 2006.jūlijā veica kratīšanu VN birojā Rīgā, izmeklētāji tur satika arī Andri Šķēli.
No O.Berķa liecībām par BAA un partiju finansēšanu:
«Politiskais lauciņš un kontakti ar politiķiem bija A.Lemberga lauciņš. Tas tā bija iegājies. Vispārējos vilcienos A.Lembergs mums stāstīja par šim tikšanās reizēm. (...) Pašā pirmsākumā politiskās partijas sponsorēja Ventbunkers, Venoils un citas ar tranzītu saistītas sabiedrības. Vēlāk, kad laikraksti atspoguļoja jebkādus likumu izmaiņas, ka tie ir Ventspils uzņēmēju nopirkti par sponsoru naudām, tad pārtraucām finansēt politiskās partijas no Ventspilī reģistrētam uzņēmjsabiedrībām. Finansējumi tika veikti no citām, ar Ventspili tieši publiski nesasitītām kompānijām, kuru nosaukumus nezinu.Iepriekš minētā modeļa ietvaros netika finansēts Jaunais laiks, kad E.Repše atteicās saņemt naudu no ārzonām. Viņa uzstādījums bija, ka viņš grib oficiālus ziedojumus no fiziskām personām. Tika nolemts, ka nauda jāsaziedo fiziskām personām, tas arī tika izdarīts. Uz vēlēšanām partijām dodamās summas tika aprunātas kopēji un pieņemti lēmumi. (...) Kā notika reāla maksāšana politiskajām partijām un dalībniekiem, es nevaru pateikt. Ar šo jautājumu nodarbojās Aivars Lembergs un izpildi nodrošināja Laimonis Junkers. Bija asociācijā tāds lēmums, ka 5% no kopējās peļņas bez īpašiem lēmumiem novirzīt ikdienas tēriņiem. No tiem tika atmaksāti advokātu pakalpojumi, auditoru pakalpojumi, tajā skaitā tika sponsorētas partijas un partiju cilvēki.»
BAA aizvien ir Lemberga legālo ienākumu barotava. 2013.gadā viņš no tās algā saņēmis 33 000 latu, bet pirms tam ikgadējie ienākumi bijuši krietni lielāki. Piemēram, 2012.g., 2011.g., 2010.gadā viņš no BAA saņēmis 132 000 latu ik gadu. 2009.gadā Lemberga atalgojums BAA veidoja 121 584 latus, 2008.gadā — 132 000 latu.
Avoti: Diena, raidījums «Nekā personīga»
Aizkulišu režisors: amatpersonu izgāšana un bīdīšana
Ar Lemberga ietekmi un viņa, kā galvenā aizkulišu režisora lomu, saistīta gan vairāku pretrunīgi vērtētu personu bīdīšana „vajadzīgajos amatos,” gan 2010.gada Saeimas liekulīgais balsojums par ģenerālprokurora Jāņa Maizīša neapstiprināšanu amatā uz trešo termiņu.
Tieši Lembergs neoficiāli saukts par atslēgas figūru Maizīša izgāšanā, par Lemberga sabiedrotajiem, visticamāk, kļūstot vairākām Saeimas partijām. Medijos kā politiskā tirgus partneri minēta Tautas partija un Saskaņas centrs. Politiskas vērotāji balsojumu dēvēja par „šizofrēnisku barteru”, uzsverot, ka neizprotamo deputātu rīcību apvij slepenu vienošanos aura. Sociologs Aigars Freimanis atzina, ka kuluāru politikai ir ļoti liela vara. Savukārt bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns secināja: „Šķiet, ka daudzi likumi tiek pieņemti ārpus parlamenta sienām un tos pieņem nevis tautas ievēlēti deputāti, bet personas, kam liela ietekme uz parlamentu.” Lemberga ēnu ir arī pār ģenerālprokurora virsprokuroru Ēriku Kalnmeiera izvēli. Lai arī viņu šim amatam AT priekšsēdis Ivars Bičkovičs nominēja tikai 2010.gada 15.jūnijā, jau maijā “Diena” ziņoja, ka kuluāros tieši Kalnmeiers minēts kā kandidāts, pret kuru neiebilstu Lembergs. Lembergs noliedza, ka pazīst Kalnmeieru, arī Kalnmeiers teicis, ka nekad dzīvē nav ar Lembergu personiski ticies vai runājis pa telefonu. Abiem kopīga ir pazīšanās ar advokātu Guntaru Antomu un hobijs — medības.
Ar Lemberga atriebību eksperti saistīja arī Saeimas balsojumu 2009.gada 22.oktobrī, kad parlaments Augstākās tiesas tiesneša amatā neapstiprināja tiesnesi Māri Vīgantu, kurš 2007.gada 14.martā pieņēma lēmumu par Lemberga apcietināšanu. Administratīvo tiesnešu biedrība norādīja, ka Saeimas lēmums ir atriebība Vīgantam un parāda, ka neviens tiesnesis Latvijā vairs nevar būt drošs par savu neatkarību. Kuluāros izskanēja, ka ZZS pirms balsojuma par Vīgantu neoficiāli uzrunāja vairākus citu Saeimas frakciju deputātus, lai tie aizklātajā balsojumā neatbalstītu Vīgantu. Oficiāli ZZS amatpersonas to noliedza, saucot par muļķībām.
Ar Lemberga kā aizkulišu režisora rokrakstu mediji saistīja arī ZZS īstenoto bijušās Rīgas apgabaltiesas tiesneses Zaigas Vrubļevskas bīdīšanu uz augsto Satversmes tiesneša amatu 2007.gada sākumā.Lai arī ZZS līderis Brigmanis 2007.gada sākumā noliedza, ka Vrubļevsku ieteicis Lembergs, 2008.gada rudenī “Dienas” rīcībā nonākušie krimināllietas materiāli ļāva spriest, ka, visticamāk, tieši Lembergs bijis Vrubļevskas karjeras virzītājs un to pirms ZZS valdes lēmuma apspriedis ar kādu tiesneses draudzeni, iespējams, Lemberga advokāti Ievu Ramiņu. Lemberga telefonsarunu ieraksti liecināja par kādu 2006.gada otrajos Ziemassvētkos notikušu sarunu, tā ļāva spriest, ka Lembergs ST tiesneša amatam nolūkojis Vrubļevsku (viņas vīrs ir Latvijas Olimpiskās komitejas vadītājs).
A.Lembergs: Okei. Labi, klausies, otrs sīks jautājums, padomā, lūdzu, par vienu dāmu. Ē-ē, viņai, viņai ir tas, tas tuvinieks ir tāds liels olimpietis. Ļoti mīl sportu.
Sieviete: Es zinu, jā. Es šovakar eju tusēties, kā reiz.
A.Lembergs: Ā!
Sieviete: Esmu ceļa jūtīs, ar šo ģimeni būs man svētku vakariņas tagad.
A.Lembergs: Ā! Nu vot, nu vot, un būtu svarīgi, ja teiksim, tavi iespaidi par Olimpiskajām spēlēm, vai ne.
Sieviete: Jā.
A.Lembergs: Vai tās labi organizē. Nu, vai ...
Sieviete: Nu, protams, ka labi.
A.Lembergs: Vai atbildīgas, vai tās, un kompetentas. Jeb arī tur tā? Nu, tā.
Sieviete: Mh...
A.Lembergs: Tā, starp mums runājot.
Sieviete: Es domāju, ka diezgan nopietni.
A.Lembergs: Līdz 8.tur būtu laiks.
Sieviete: Nu, jā, bet katrā ziņā, es domāju, ka mēs smuki paēdīsim, un tad tā smuki arī viss būs jau.
Ar Lemberga interesēm un ietekmi saistīts arī likumu un likumu grozījumu pieņemšanas ātrums vai tieši otrādi to bremzēšana, kā tas, bija ar viņam „nederīgo” tā saukto antimafijas likuma normu pieņemšanas novilcināšanu.
Avoti:
Rulle, B. "Padomā, lūdzu, par vienu dāmu. Diena. 09.11.2008.
D.Tomsone. Saeima neapstiprina Judinu par Augstākās tiesas tiesnesi, LETA, 16.12.2010.
A.Leijējs. Māris Vīgants pagaidām nevar kļūt par AT tiesnesi jauno vecuma ierobežojumu dēļ. LETA, 18.01.2011.
A.Margēviča. Lemberga roka aiz tiesneša izgāšanas diskomfortu koalīcijā nerada, 16.12.2010.
TV3 Nekā personīga
Kādēļ J.Maizītis izlēma trešo reizi kandidēt ģenerālprokurora amatā? Fragments no raidījuma „Kas notiek Latvijā?” 14.04.2010.
Balsojums pret Maizīti: Kas bija deputātu iemesli? Fragments no raidījuma „Kas notiek Latvijā?” 21.04.2010.
Dīvainais balsojums par Maizīti. LTV raidījuma “De facto” sižets 18.04.2010.
TV3 raidījums “Nekā personīga”, 18.04.2010.
LETA: Lembergs saskata dubultmorāli Zatlera izteikumos par ST tieneša kandidātu izvirzīšanas principiem, 30.06.2011.
LETA: Valdība virza Osipovu vakantajam ST tiesneša amatam, 28.06.2011.
LETA: Zatlers: ZZS mēģina ietekmēt tiesu varu, 28.06.2011.
LETA: Ministriem nav jautājumu uz sēdi uzaicinātajai Osipovai, 27.06.2011.
LETA: ZZS rosina Satversmes tiesas tiesnešus izvēlēties konkursa ceļā, 21.06.2011.
Par vienu no Lemberga cilvēkiem, kuram ir liela ietekme drošības struktūrās, medijos minēts bijušais SAB priekšnieks (1995-2003) Lainis Kamaldiņš. Viņa vārds 2007.gada pavasarī izskanēja saistībā ar pretrunīgajiem drošības likumu grozījumiem, savukārt 2010.gadā Kamaldiņa vārds tika saistīts ar 11.Saeimas atlaistā KNAB šefa Normunda Vilnīša centieniem „tikt vaļā” no KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes.
Jau 2010.gada jūnijā “Latvijas radio” raidījumā “Krustpunktā” izskanēja — KNAB darbiniekiem radušās aizdomas, ka Vilnītis pilda politisku pasūtījumu “atbrīvoties no Strīķes” , kuru savulaik Lembergs devis bijušajam KNAB priekšniekam Aleksejam Loskutovam. Vilnītis pārmetumus par KNAB vājināšanu un to, ka uzklausījis Kamaldiņa padomus noliedza.
Oļega Stepanova liecības A.Lemberga krimināllietā:
„Varu teikt, ka BAA [Biznesa attīstības asociācija – aut.] sēdēs vairākas reizes ir piedalījies Lainis Kamaldiņš. Viņu uz sēdēm aicināja Lemberga sekretāre, tātad pildīja viņa norādījumus.Neatceros L.Kamaldiņa runas, uzstāšanās. Man liekas, ka viņš ir tāds noslēgts cilvēks un nekad nerunā vairāk nekā no viņa prasa. Cik atceros, tad Kamaldiņš tajā laikā vēl strādāja SAB.Lembergam bija svarīgi, ko esmu ievērojis, lai viņa apkārtnē būtu cilvēki, kas viņam vajadzīgi, lai varētu nodrošināt viņa drošību visādā veidā.”
Neoficiāli izskanējis, ka Lembergam ir arī ietekme uz Drošības policiju, savukārt ar Lembergu saistītā apsardzes firma nodarbojusies ar prokuratūras amatpersonu izsekošanu, vākusi ziņas par politiķiem, amatpersonām.
Bijušā apsardzes dienesta “Venta” darbinieka Jāzepa Meikšāna liecības:
„1999.gada jūlijā sāku strādāt apsardzes firmā SIA Venta, kuras ģenerāldirektors bija Aivars Valcis, kuru pazīstu jau no aptuveni 1990.gada, kad viņš bija Rīgas pilsētas Kriminālpolicijas priekšnieks. Kad es sāku strādāt, jau pēc pāris dienām A.Valcis norādīja, ka viens no maniem uzdevumiem būs strādāt Aivara Lemberga vārdā attiecībā pret viņa biznesa konkurentiem, lai vāktu dažādu informāciju. Sākotnēji tas bija Šķēle. (...) Atceros, ka 2005.gada martā Aivars Valcis man norādīja sākt vākt informāciju par ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, par viņa iepriekšējo darba vietu, īpaši krimināllietām, kurās viņš bija virzītājs, lai viņu diskreditētu. Arī šāds uzdevums tika dots no Aivara Lemberga puses. Es Aivaram Valcim nemaz neatbildēju, vai piekrītu pildīt tamlīdzīgu uzdevumu, un no SIA Apsardzes dienests Venta aizgāju, jo sapratu, ka neko tādu nedarīšu.”
Par Lemberga ietekmi pēc aiziešanas izdienas pensijā runāja arī viņa krimināllietas prokurors Andis Mežsargs. Viņš Ventspils amatpersonu pārbaudes lietu sāka vērtēt 2003.gadā, un lietas pārbaudes laikā viņam esot doti dažādi mājieni, tostarp stimulējoši, piemēram, piedāvāts virsprokurora amats, kas nozīmētu automātisku atteikšanos no šīs pārbaudes, prokurors 2014.gada janvārī stāstīja intervijā žurnālam "Playboy" un pēc tam žurnālam “Ir”. Pirmajos izmeklēšanas gados Mežsargs četras reizes saņēmis materiālā nodrošinājuma piedāvājumus visam mūžam, ja viņš atteiktos no šīs lietas. Piedāvājumi nākuši no tuviem paziņām, «kuri var atnākt pie manis, apsēsties, runāt par kaut ko un tad pēkšņi sarunu iegriezt tādā gultnē, lai varētu izteikt šādu slēptu piedāvājumu». Pirmais tāds piedāvājums bijis jau 2003.gada nogalē, pēdējais - vēl 2008.gadā.
Mežsargs intervijā arī norādījis, ka "laikā, kad tika sākta pārbaude, valsts iestādes, kurām vajadzētu nodrošināt šī procesa operatīvo norisi, patiesībā ar šādām darbībām vērsās pret procesa virzītāju". Bijušais prokurors pastāstīja, ka tolaik tika noklausītas viņa telefonsarunas, viņš arī ticis novērots.
A.Mežsargs, kurš 2007.gadā pieņēma lēmumu par Lemberga aizturēšanu, stāstīja, ka par to tika informēts “ārkārtīgi šaurs personu loks - nolūkā, lai šī informācija neizplatās", taču tā vienalga noplūda. Informāciju esot nopludinājusi iestāde, kurai vajadzētu veikt operatīvo atbalstu šajā kriminālprocesā.
Avoti:
LR1 Krustpunktā. 06.2010.
Internetā publisko Meikšāna liecības, Lemberga un Loskutova sarunas atšifrējumu un citus materiālus. Leta. 01.09.2010.
"Kā parādīt prokuroriem, kur vēži ziemo?" - jaunākie dokumenti rokasgramata.com. Diena.lv, LETA. 01.09.2010.
Strupka, Z. Prokurors Mežsargs savulaik vilināts atteikties no Ventspils lietas; noklausītas viņa telefonsaruna. Leta. 09.01.2014
Brauna, A. Nolēmu restartēties. Ir. 15.01.2014.
NATO spēku klātbūtnes pielīdzināšana okupācijai
2014.gada aprīlī Lembergs intervijā aģentūrai Leta iespējamo NATO militārās klātbūtnes palielināšanu Latvijā pielīdzināja okupācijai. "Ja ieved NATO karaspēku, tā pēc būtības ir svešas valsts okupācija - tas pats, kas 1940.gadā, kad Latvijā ar Kārļa Ulmaņa piekrišanu ieveda padomju karaspēku," sacīja Lembergs.
Savukārt maija vidū pēc tam, kad nedēļas nogalē kautiņos Ventspilī bija cietuši divi NATO jūrnieki, viņš paziņoja, ka sūtīs vēstuli NATO ģenerālsekretāram, sūdzoties par viņu uzvedību. Kautiņi notika pie izklaides vietām laikā, kad Latvijā norisinājās vairākas nedēļas ilga starptautiska mīnu meklēšanas operācija. Vissmagāk cieta kāds nīderlandietis, kurš ar nopietnu galvas traumu ievietots slimnīcas reanimācijas nodaļā. Lembergs sacīja, ka karavīri uzvedušies „cūciski”, ignorējuši likumus un uzvedušies „kā okupanti, kas neatzīst Latvijas suverenitāti un likumus".
Lemberga izteikumi radīja plašu rezonansi. Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, kura pārstāvētā Latvijas Zaļā partija ir Lemberga vadītās „Ventspilij un Latvijai” sadarbības partnere, sacīja, ka tie ir pretrunā valsts drošības interesēm un rada draudus valsts drošībai. Viņš norādīja, ka kopš Krievijas agresijas pret Ukrainu, pamatojoties arī uz Baltijas valstu paustajām bažām, NATO ir pieņēmusi lēmumu sniegt papildu drošības garantijas Latvijai un pārējām NATO austrumu robežas valstīm. Garantijas ietver arī papildu karavīru dalību militārajās mācībās Baltijas reģionā, un tas ir liels mūsu sabiedroto atbalsts Latvijas drošības stiprināšanā, pauda ministrs.
Koalīcijas partijas norobežojās no Lemberga teiktā. A.Lembergs vēlāk sacīja, ka vārda „okupācija” vietā varējis izvēlēties „mīkstāku” formu, taču apliecināja, ka ir pret pastāvīgu NATO karabāzu izvietošanu Latvijā. ZZS veidojošo partiju līderi valdes sēdē vienojās par kopīgu nostāju par Latvijas valsts aizsardzības un drošības situāciju, norādot, ka dalība NATO ir Latvijas ārējās drošības garants, bet 2014.gada septembrī, neraugoties uz Lemberga nesenajiem izteikumiem, nominēja viņu par premjera kandidātu.
Avoti:
Lithens, K. Lembergs iespējamo NATO spēku Latvijā ievešanu pielīdzina okupācijai. Leta. 03.04.2014.
Lithens, K. Kristovskis, G. Leijējs, A. Lembergs sūdzēsies NATO virsvadībai par jūrnieku uzvedību Ventspilī. Leta. 13.05.2014
Strupka, Z. Leijējs, A. Vējonis: Lembergs rada draudus Latvijas valsts drošībai. Leta. 15.05.2014
Lithens, K. Lembergs atzīst, ka attiecībā uz NATO karabāzu iespējamo izvietošanu Latvijā vārda "okupācija" vietā varējis izvēlēties mīkstāku formu. Leta. 16.05.2014
Pēdējās izmaiņas veiktas 14.12.2014
