Atpakaļ uz sarakstu Kandidātu arhīvs
Atrastās informācijas kopsavilkums:
- Nauda no Ventspils uzņēmumiem
- Bijis atbildīgs par Dienvidu tilta projekta vadību
- Interešu konflikts, vadot organizāciju sievas atbalstam
- Prettiesiski rīkojumi par prēmiju izmaksu
- Nelikumīgs ziedojums partijai un atteikšanās to atmaksāt
- Parakstījis atbalsta vēstuli reketa karalim Haritonovam
1996.gada vasarā, būdams finanšu ministrs Andra Šķēles vadītajā valdībā, A.Kreituss saņēma divus apjomīgus aizdevumus – katru 218 000 ASV dolāru apjomā – no uzņēmumiem, kas saistīti ar Ventspils tranzītbiznesu. Viens no tiem bija „Kālija parka” līdzīpašniece „Geit B.V”, savukārt otra - firmas „Ventamonjaks” līdzīpašniece. To apliecināja laikraksta „Diena” rīcībā nonākušie Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietas dokumenti. A.Kreitusa liecības prokuratūrā rādījušas, ka par naudas aizņemšanos viņš runājis ar A.Lembergu, kurš viņam arī palīdzējis tos izkārtot. Aizdevumi bijuši paredzēti Rīgas komercbankas akciju iegādei. A.Kreituss savās liecībās putrojies un, pirms prokuratūra viņam nebija uzrādījusi aizdevumu līgumus, neesot atcerējies, ka naudu būtu saņēmis. Vēlāk iepazinies ar paša parakstītajiem līgumiem, A.Kreituss tomēr atminējies, ka aizdevumi bijuši, rakstīja „Diena”. Prokuratūrā viņš nav varējis izskaidrot, no kurienes viņa kontā 1997.gada martā un aprīlī ienākuši ap 83 000 USD, darījumi nebija atspoguļoti arī viņa amatpersonas ienākumu deklarācijās. "Nedomāju, ko to var uzskatīt par korupciju, jo es jau to naudu tikai aizņēmos un atdevu. Lembergs varēja šo iespēju man piedāvāt. Tas, manuprāt, ir normāli, tur nekā tāda nav, likums jau man neaizliedza aizņemties naudu," raksta tapšanas laikā “Dienai” sacīja A.Kreituss.
Laikraksts arī ziņoja, ka A.Lemberga vadītās Biznesa attīstības asociācijas dokumentos bijis ieraksts "DP - 15 000 USD", kas varēja norādīt uz naudas došanu A.Kreitusa vadītajai Darba partijai (DP). Jautāts, vai kā DP priekšsēdis 2001.gada sākumā pirms pašvaldību vēlēšanām no ar A.Lembergu saistītiem avotiem saņēmis naudu, par ko vedina spriest ieraksts asociācijas protokolā, A.Kreituss atbildēja: "Nezinu, neesmu neko tādu redzējis. Varbūt, ka DP ir Demokrātiskā partija. Ir tik daudz laika pagājis, es nevaru atcerēties visu. Ap Lembergu jau grozījās visas partijas."
Avots: Rulle, B. Nopirktie. Diena. 08.08.2008.
Bijis atbildīgs par Dienvidu tilta projekta vadību
A.Kreituss (tolaik Darba partija) bija Gundara Bojāra (LSDSP) vadītās Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs laikā, kad pašvaldība sāka virzīt Dienvidu tilta būvniecību. 2002.gadā viņš parakstīja konkursa nolikumu par tilta projekta uzdevuma un skiču projekta izstrādi.
Nākamajā gadā pēc Dienvidu tilta atklāšanas Valsts kontrole revīzijā konstatēja vairākums pārkāpumus tilta būvniecības procesā. Tā secināja, ka tilta būvniecības gaitā ir nepamatoti iztērēti vismaz 27 miljoni latu, kā arī izmantots neizdevīgs un ārkārtīgi dārgs finansējuma piesaistes modelis, kas izmaksājis 263 miljonus latu jeb gandrīz pusi no kopumā 570 miljoniem tilta pirmajā un otrajā kārtā iztērētās naudas. Ekonomikas policija par pārkāpumiem tilta būvniecībā sāka kriminālprocesu, vēlāk tas tika izbeigts un atkal ir atjaunots.
2001.gada vasarā A.Kreituss nāca klajā ar paziņojumu, ka jauno Dienvidu tiltu - varētu pabeigt jau 2003.gada beigās. Lēmums par Daugavas šķērsojuma vietu tika pieņemts, neraugoties uz aptaujām, kas liecināja – vispirms nepieciešams būvēt Ziemeļu tuneli. Tolaik A.Kreituss norādīja, ka Dienvidu tilta celtniecība varētu izmaksāt aptuveni 20 miljonus latu. Gadu vēlāk, kad bija noslēdzies konkurss par Dienvidu tilta projekta uzdevuma un skiču projekta izstrādi, A.Kreituss paziņoja, ka kopējās izmaksas varētu būt 70 miljoni latu. 2004.gada februārī, kad konkursa kārtībā bija noskaidrots būvuzņēmējs - uzņēmēja Gunta Rāvja vadītā pilnsabiedrība "Dienvidu tilts" – A.Kreituss informēja par iespējamo projekta finansēšanas modeli. Bija paredzēts, ka tilta celtniecībai kredītresursus piesaistīs tilta būvnieks -, bet dome katru gadu maksās noteiktu summu. Pašvaldība Dienvidu tilta celtniecības pirmās kārtas izdevumus plānoja atmaksāt 20 gadu laikā. Lai gan tilta pirmās kārtas iepirkuma konkursa nolikumā bija noteikts, ka līguma summa nav pakļauta pieaugumam, tomēr projektēšanas un būvniecības līgumā tika iekļautas iespējas veikt līguma summas pārrēķinus.
Gan VK, gan vēlāk domes piesaistītie eksperti uzskatīja, ka RD neveica darbības, lai Dienvidu tilta būvniecības finansēšanai piesaistītu transporta infrastruktūras attīstībai paredzētos Latvijas valsts un ES finanšu līdzekļus, tā ievērojami palielinot izmaksas. Turklāt saskaņā ar būvniecības līgumu Rīgas Dome būvnieku vietā bija uzņēmusies nodrošināt inflācijas radītos zaudējumus. Vēlākajos gados, kad RD vadīja Aivars Aksenoks (Jaunais laiks) un Jānis Birks (TB/LNNK), tā vairākkārt lēma par finansējuma palielināšanu Dienvidu tilta būvniecībai un bijusi spiesta piekāpties būvnieku prasībai indeksēt tilta cenu pēc transporta būvju inflācijas indeksa, kas bija augstāka par vidējo inflāciju valstī.
2009.gadā, jautāts par celtniecības sadārdzināšanās iemesliem, A.Kreituss vainoja A.Aksenoku un J.Birku, kuru vadības laikā RD lēmusi par papildu līdzekļu piešķiršanu. J.Birks savukārt sacīja, ka “pamatu pamats” celtnieku prasībām bija 2004. gadā noslēgtais līgums, kurā bija atrunāti dažādi sadārdzinājumi – to neievērošana draudējusi ar tilta celtniecības pārtraukšanu.
Avoti:
Bagātais, J. Rutka, A. Sudraba: Dienvidu tilta būvniecībā izšķērdēti 27 miljoni latu. 18.03.2009 Leta.
Vilemsons, M. Uzziņa - Dienvidu tilta projekta realizācijas gaita hronoloģiskā secībā. Leta. 18.03.2009.
Gabre, A. Vai Dienvidu tilta dēļ ripos galvas? Neatkarīgā Rīta Avīze. 06.04.2009.
Interešu konflikts, vadot organizāciju sievas atbalstam
1996.gadā, kad Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse kandidēja uz Valsts prezidenta amatu, tika nodibināta organizācija „Ilga Kreituse – Latvijas prezidente”, kuras vadītājs bija viņas vīrs, finanšu ministrs Aivars Kreituss. Ministru kabineta iniciētā Ētikas padome, kurā darbojās akadēmiskās vides, valsts iestāžu un citu organizāciju pārstāvji, paziņoja, ka saskata „izteiktu interešu konfliktu”. Tā norādīja, ka, tā kā A.Kreituss ir finanšu ministrs, daudzi atbalstītāji būs ieinteresēti ziedot šai organizācijai, cerot saņemt pretimnākšanu no FM budżeta sadales, nodokļu, muitas atvieglojumu vai valsts pasūtījuma veikšanā, tādējādi Kreituss nonāk interešu konfliktā. Sabiedriskās organizācijas izveide bez saskaņošanas ar partijas vadību tika minēta kā viens no iemesliem Demokrātiskās partijas „Saimnieks” vadības konfliktam ar abiem Kreitusiem. Viņi partiju pameta.
Avoti:
Tupesis, I. Ētikas padomes valde organizācijas Ilga Kreituse – Latvijas prezidente dibināšanā un darbībā saskata izteiktu interešu konfliktu. Diena. 16.05.1996
Egle, I. Saimniekā var notikt varas maiņa. Diena. 19.02.2007.
Prettiesiski rīkojumi par prēmiju izmaksu
2005.gada jūlijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc pārbaudes Rīgas domē konstatēja, ka bijušais mērs Gundars Bojārs (LSDSP) četru gadu laikā bija izdevis vairākus rīkojumus par prēmiju piešķiršanu pats sev. Turklāt G.Bojārs esot pieļāvis, ka prettiesiskus rīkojumus par prēmiju izmaksu pašvaldības darbiniekiem izdevuši abi viņa vietnieki - Sergejs Dolgopolovs (tolaik - "Jaunais centrs") un A.Kreituss. 2008.gadā KNAB aicināja G.Bojāru labprātīgi atmaksāt budžetā 13 300 latu. Viņš lēmumu pārsūdzēja, tiesa to skatīja vairākās instancēs, līdz Augstākās tiesas Senāts sākotnējo KNAB lēmumu atstāja spēkā.
Avoti:
Tomsone, D. Bojārs tiesā apstrīd KNAB prasību atmaksāt sev pašam prēmijās piešķirtos 13 300 latus. Leta. 18.07.2008
Administratīvā apgabaltiesa
Nelikumīgs ziedojums partijai un atteikšanās to atmaksāt
2003.gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatēja, ka vienīgais iepriekšējā gadā A.Kreitusa vadītās Darba partijas saņemtais ziedojums ir nelikumīgs un tas jāatmaksā valsts budžetā. Partija bija saņēmusi 9102 latu no Uzņēmumu reģistrā nereģistrēta uzņēmuma. A.Kreituss pārkāpumu noliedza, un partija KNAB lēmumu pārsūdzēja. Pirmās instances tiesā partija zaudēja. 2008.gadā līdz ar nepārreģistrēšanos jaunajā partiju reģistrā Darba partija tika likvidēta, un Uzņēmumu reģistrs uzrādīja, ka tā KNAB ir 27 000 latu.
Avoti:
Jemberga, S. Vienīgais ziedojums Darba partijai – nelikumīgs. Diena. 23.05.2003.
Egle, I. Pārsūdzēs lēmumu par ziedojumu atmaksāšanu. Diena. 21.02.2006.
Titova, N. KNAB piedzen parādu no likvidējamām partijām. Diena. 13.05.2008.
Parakstījis atbalsta vēstuli reketa karalim Haritonovam
1994.gadā A.Kreituss bija starp 360 valstī pazīstamiem politiķiem, uzņēmējiem, sportistiem un citu jomu pārstāvjiem, kas parakstīja vēstuli toreizējam Valsts prezidentam Guntim Ulmanim un premjeram Mārim Gailim, lūdzot mainīt drošības līdzekli par reketa karali dēvētajam Ivanam Haritonovam. Ulmanis un Gailis toreiz pauda neizpratni, kāpēc vēstules autori, nepārzinot konkrētos lietas materiālus, uzņēmušies atbildību ietekmēt prokuratūru, un paziņoja, ka abas amatpersonas neiejauksies izmeklēšanas darbā. Vēstule neko neietekmēja, Haritonovs palika apcietinājumā līdz pirmās instances tiesas spriedumam, kad viņam tika piespriests sods, kuru viņš reāli jau bija izcietis.
Savukārt 1995.gada beigās, kad parādījās informācija, ka tolaik nesen apcietinātais "Bankas Baltija" uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents varētu tikt atbrīvots pret drošības naudu 10 miljonu latu apmērā, finanšu ministrs A.Kreituss pauda atbalstu šādam viedoklim. Viņš uzskatīja, ka A.Lavents jāatbrīvo un viņam jāļauj strādāt apsardzes pavadībā, ja viņš solās atdabūt "kādus 20 miljonus".
Avoti:
Lielākie skandāli no Saeimas līdz Saeimai. Diena. 02.10.1998.
Saulīte, J. Ne reizi vien augstas amatpersonas atbalstījušas smagos noziegumos apsūdzētu personu atbrīvošanu no apcietinājuma. Leta. 10.03.2002 10:45
Pēdējās izmaiņas veiktas 14.12.2014
