Kandidātu arhīvs

Ainars Šlesers
Medijos:

Piezīme: Saraksta "Vienoti Latvijai" premjera amata kandidāts

Apkopotās informācijas kopsavilkums

Apjomīgs kriminālprocess par Šlesera slēptu ietekmi vairākos uzņēmumos

2011.gada 20.maijā KNAB sāka kriminālprocesu par vairāku valsts uzņēmumu amatpersonu veiktiem koruptīviem noziegumiem - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Kā noprotams no KNAB sniegtās informācijas, lietas centrā ir A.Šlesers, un tā ir saistīta ar viņa slēptām pastarpinātām īpašumtiesībām vairākos uzņēmumos - SIA "Zaķusalas Estates", SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmums", SIA "Eurolines", SIA "Baltijas aviācijas sistēmas", SIA "Abi krasti".

KNAB uzskatīja, ka Šlesers ar ārzonas firmu starpniecību  kontrolēja arī vienu no lielākajiem Rīgas Brīvostā strādājošajiem uzņēmumiem SIA “Rīgas Tirdzniecības osta”. Lielākā daļa no šiem uzņēmumiem piederēja dažādām ārzonas firmām, bet daļai bija saistība ar Šlesera draugu un biznesa partneri Viesturu Koziolu. A.Šlesers savulaik V.Koziolam ir izsniedzis divu miljonu eiro lielu aizdevumu, kas noformēts caur Šleseram piederošo SIA “Avadel”.

2011.gada 25.maijā KNAB darbinieki veica saskaņotas plaša apjoma kratīšanas. Kopumā līdz 30.maijam tika veiktas 42 kratīšanas, kas saistītas ar 11 personām, no kurām sešas ir amatpersonas. Procesa gaitā pieprasīta palīdzība no piecām ārvalstīm. KNAB izmeklētāji ieradās A.Lemberga īpašumā Puzē un viņa kabinetā Ventspils domē, kā arī A.Šķēlem daļēji piederošajā SIA “Uzņēmumu vadība un konsultācijas”, acīmredzot saistībā ar aizdomām par A.Šķēles slēptajām īpašumtiesībām Rīgas Tirdzniecības ostā. Kratīšanas notika arī nacionālajā aviosabiedrībā “Air Baltic” un tās līdzīpašniekā “Baltijas aviācijas sistēmas”, NRA izdevējā “Mediju nams”, Šleseru ģimenei kopīgi piederošajā SIA ”Avadels”. “Air Baltic” vadītājs un līdzīpašnieks B.Fliks kratīšanu laikā atradās ārzemēs un kopš tā laika nav atgriezies Latvijā.

KNAB vēlējās veikt kratīšanu arī A.Šlesera dzīvesvietās, taču Saeimas vairākums šādu atļauju nedeva. Tieši šī deputātu rīcība bija iemesls Valsts prezidenta V.Zatlera rīkojumam nr.2 par Saeimas atlaišanas ierosināšanu. Tikai 2011.gada 8.augustā KNAB beidzot nopratināja A.Šleseru.

Lai gan 2011.gada rudenī tika pieļauts, ka KNAB izmeklēšanu varētu pabeigt un nodot prokuratūrai, trīs gadus vēlāk tas joprojām nav noticis.

2014.gada janvārī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers žurnālam "Ir" sacīja, ka tik ilgstoša lietas izmeklēšana ļauj izdarīt pieņēmumu, ka "kādā daļā to nāksies izbeigt pierādījumu trūkuma dēļ".

Viens izmeklēšanas virziens, pie kura strādā KNAB, ir cīņa par ietekmi Rīgas Brīvostas valdē. RTO patieso īpašnieku noskaidrošana esot otrā, bet trešais virziens saistīts ar nacionālo lidsabiedrību "airBaltic", tās ilggadējā vadītāja Bertolta Flika darbību likumību un iespējamo Šlesera saikni ar Flika firmu "Baltijas Aviācijas sistēmas".

• Aizdomas par Šlesera ietekmi Rīgas Brīvostas valdē

Nozīmīgākā no KNAB 2011.gadā izmeklētajām epizodēm ir saistīta ar cīņu par ietekmi Rīgas Brīvostas valdē. 2013.gadā “Ir” rakstīja, ka tas ir virziens, kurā izmeklēšana pavirzījusies vistālāk.
Tā attiecas uz 2010.gada rudeni, kad 10.Saeimā ievēlētais Rīgas vicemērs Šlesers grasījās pamest amatu pašvaldībā un līdz ar to arī Rīgas brīvostā. Izmeklētāji secinājuši, ka Šlesers vērsies pie ilggadējā Ventspils mēra Aivara Lemberga, mēģinot viņu pierunāt, lai ZZS pārstāvis - brīvostas valdes loceklis Viesturs Silenieks - balsotu par Šlesera partijas biedra Andra Amerika (tolaik - LPP/LC) apstiprināšanu brīvostas priekšsēdētāja amatā, bet Lembergs par to esot pieprasījis, lai Rīgas brīvosta noslēdz līgumus par reklāmas izvietošanu "Mediju nama" izdevumos, rakstīja "Ir".
Kā norāda KNAB, pēc tam, kad A.Šlesers kļuva par deputātu un zaudēja Rīgas Brīvostas valdes priekšsēdētāja amatu, viņš mēģināja savas intereses panākt ar sava partijas biedra Andra Amerika iecelšanu Rīgas Brīvostas valdē.

A.Šlesers esot pieprasījis “Air Baltic” vadītājam Bertoldam Flikam 2009.-2010.gadā noslēgt fiktīvus reklāmas līgumus ar plašsaziņas līdzekļiem par “Air Baltic” vai Rīgas pilsētas popularizēšanu (ar nodibinājuma “Live Riga” starpniecību), lai slēpti reklamētu A.Šlesera pārstāvētās politiskās organizācijas. Žurnāla “IR” un portāla Pietiek.com rīcībā nonākušais KNAB lūgums Saeimai liecina, ka šajā epizodē runa varētu būt par vismaz 100 000 latu.

• Rīdzenes sarunas un saistība ar Dienu

Otrs izmeklēšanas virziens saistīts ar Rīgas Tirdzniecības ostā (RTO) slēpto īpašumtiesību noskaidrošanu. LTV raidījums „De facto” 2011.gada 23.oktobrī publiskoja tiesībsargājošo iestāžu noklausītus sarunu ierakstus, kuros dzirdams, kā bijušais satiksmes ministrs, par oligarhu dēvētais A.Šlesers aktīvi „shēmojis”, kā legalizēt slēptās īpašumtiesības daudzos uzņēmumos, tostarp RTO. Sarunas tika noklausītas viesnīcas „Rīdzene” privātajos numuriņos, kas bijusi iecienīta tikšanos vieta A.Šleseram ar viņa uzticības personām, tādēļ ieguvušas apzīmējumu „Rīdzenes sarunas”.

Sarunās dzirdami ne vien plāni par slēpto īpašumtiesību legalizēšanu un trīs oligarhu sadarbību, bet arī par laikraksta „Diena” iegādi un apvienības „Par labu Latviju” izveides mērķiem pirms 10.Saeimas vēlēšanām.

Vēl pirms „De facto” publiskoja sarunas, daļu no tām sabiedrībai atklāja portāls pietiek.com, kas, balstoties uz sarunām, secinājis, ka patiesie “Dienas” īpašnieki ir Ainārs Šlesers (36%), Aivars Lembergs (20%) un Andris Šķēle (24%), kuri laikrakstu iegādājušies caur Ralfa Kļaviņa vadīto uzņēmumu Rīgas Tirdzniecības osta (RTO) (20%). Visi trīs oligarhi medijiem noliedza, ka būtu patiesie laikraksta īpašnieki, bet Viesturs Koziols uzsvēra, ka ir īstais akciju turētājs. Arī Igaunijas mediju koncerna «Ekspress Grupp» kontrolpaketes īpašnieks Hanss Luiks, kurš savulaik bija interesējies par “Dienas” iegādi, 2011.gada augustā apgalvoja, ka „Dienu” 2009.gadā iegādājās Latvijas oligarhi, bet Roulendu ģimene, kas bija norādīta kā tās īpašnieks, bija tikai aizsegs.

Žurnālam Ir R.Kļaviņš kategoriski noliedza RTO līdzdalību Dienas iegādē, taču, kā norāda žurnāls Ir,  gan viņa, gan V.Koziola teiktais ļauj secināt, ka tieši RTO un tās saimnieku finanses vismaz trīs miljonu eiro apjomā stāv aiz Dienas darījuma. Turklāt V.Koziols žurnālam Ir apstiprināja, ka viņam piederošais SIA Žurnāli  ir ņēmis vairākus aizdevumus no RTO gan Dienas iegādei, gan tālākai uzturēšanai. „Ja es nebūtu šos aizdevumus paņēmis un nebūtu to visu darījis, tad Diena jau sen būtu bankrotējusi,” sacījis Koziols. 2012.gada pavasarī Dienas koncerns tika iekļauts V.Koziolam daļēji piederošajā RTO. Par jauno AS "Diena" padomes priekšsēdētāju kļuva Jānis Maršāns, kurš laikā, kad A.Šlesers vadīja Satiksmes ministriju, bija tās valsts sekretārs. 

Pats A.Šlesers raidījumam „De facto” sarunu patiesumu nenoliedza, bet mēģināja to saturu padarīt par maznozīmīgu, norādot, ka runa bijusi vien par nākotnes plāniem. „Ja man padomā būtu kaut kādas nelikumības, ticiet man, nekādas sarunas Rīdzenē nebūtu notikušas. Šīs sarunas, kuras ir notikušas, viņas nav saistītas ar likumpārkāpumiem,” raidījumam sacīja Šlesers.

• Saikne ar Flika Baltijas Aviācijas sistēmām

Vēl viens "oligarhu lietas" virziens saistīts ar nacionālo lidsabiedrību "airBaltic", tās līdzšinējā vadītāja Bertolta Flika darbību likumību un iespējamu slēptu Šlesera saistību ar "airBaltic" mazākuma akcionāru - Flika vadīto kompāniju Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS).

Izmeklētāji cenšas noskaidrot, vai kompānijas vadītājs Bertolts Fliks ir pārsniedzis amatpersonas pilnvaras un izmantojis dienesta stāvokli, paklausot Šlesera prasībai noslēgt fiktīvus līgumus ar vairākiem masu medijiem par "airBaltic" un Rīgas pilsētas reklamēšanu vismaz 100 tūkstošu latu vērtībā, bet faktiski šī nauda bijusi domāta Šlesera partijas popularizēšanai, rakstīja „Ir”. Tāpat arī tiekot pārbaudītas iespējamās aizdomas, ka ar Flika gādību izveidotās shēmas ļāvušas "airBaltic" finanses apzināti novirzīti uz BAS un ar to saistītām kompānijām.

Tūlīt pēc ievēlēšanas Rīgas domē 2009.gadā Šlesers uzstāja uz miljona latu piešķiršanu tūrisma attīstībai, lai gan konkrēta plāna tā izlietošanai nebija. Zīmolu „Live Riga” jau bija pasūtījusi nacionālā lidsabiedrība “Air Baltic”, un tas kļuva par jaunā nodibinājuma simbolu. Nodibinājuma valdes priekšsēdētājs bija B.Fliks. „Live Riga” pasūtījumus konkursos ieguvuši gan PLL priekšvēlēšanu kampaņas veidotājs Ēriks Stendzenieks ar reklāmas aģentūru “Mooz!”, gan Šlesera ilggadējā biznesa partnera Viestura Koziola kontrolētie “Dienas Mediji”.

Avoti:
Sprance, I., Rulle, B. KNAB krata trīs oligarhu īpašumus. Ir.lv, 25.05.2011.
KNAB ierosinājis kriminālprocesu par vairāku valsts amatpersonu
prettiesiskām darbībām. KNAB. 26.05.2011.
Vērienīgajā kriminālprocesā KNAB uzmanības centrā - Šlesers. LETA. 26.05.2011.
Arāja, E. KNAB naktī uz ceturtdienu veicis kratīšanu Koziola kabinetā izdevniecības "Dienas mediji" telpās. LETA. 27.05.2011.
Vitenburga, I. "airBaltic" neapstiprina Flika pazušanu no izmeklēšanas redzesloka, tomēr viņa atrašanās vietu neatklāj. LETA, Nozare.lv, 31.05.2011.
Margeviča, A. Oligarhu "Rīdzenes sarunas" - I daļa. Pietiek.com. 23.10.2011
Margeviča, A. Oligarhu "Rīdzenes sarunas" - II daļa: Šlesers skaļi domā un... izdomā. Pietiek.com. 25.10.2011.
Igauņu uzņēmējs: “Diena” nekad nav piederējusi Roulendiem. Irlv. 29.08.2011
Jemberga, S. Kamikadzes pret oligarhiem. Ir.lv, 01.06.2011.
Rulle, B. KNAB vairākas stundas pratinājis Šleseru. Ir.lv, 10.08.2011.
LTV De Facto. 23.10.2011
Veiktas izmaiņas AS "Diena" valdes un padomes sastāvā. Leta. 17.04.2012

Uz augšu

Priežu izciršana un tenisa laukums Jūrmalas kāpās

Šleseru ģimenes īpašumā ir zemesgabals Jūrmalā Pumpuros, Upes 1a. Saskaņā ar 2009. gada 4. martā noslēgto dāvinājuma līgumu 8 domājamās daļas nonāca Ineses Šleseres īpašumā, bet 2 domājamās daļas palika Aināra Šlesera īpašumā. Šajā kāpu zemes gabalā ir plānots būvēt ģimenes māju. Padomju gados te bija pionieru nometne, bet 1999.gadā privatizēto īpašumu nopirka A.Šlesers.

Aizsargjoslas likums nosaka, ka meža zemes transformāciju krasta kāpu aizsargjoslā nedrīkst veikt bez Ministru kabineta rīkojuma. 2010.gada 2. martā Ministru kabinets nolēma atļaut 0,6627 hektārus plaša zemesgabala transformāciju (pārvērst to par apbūves zemi) šajā īpašumā, kā arī par 76 koku izciršanu, no kuriem 29 ir vērtīgas priedes vecumā no 100 līdz 250 gadiem. Tobrīd premjera pienākumu izpildītājs uz Valda Dombrovska (Jaunais laiks) prombūtnes laiku bija zemkopības ministrs J.Dūklavs (ZZS). Šo lēmumu, kas tika vērtēts kā politisks pakalpojums Šleseram, valdībā atbalstīja Tautas partijas un Zaļo un zemnieku savienības ministri, izņemot vides ministru Raimondu Vējoni.

Jūrmalas Aizsardzības biedrība (JAB) uzskatīja par nepieļaujamu izcirst priežu mežu Rīgas līča kāpu aizsargjoslā līdzās pludmalei, tādēļ šo valdības lēmumu apstrīdēja Administratīvajā rajona tiesā. Kā atbildētājs tiesvedībā pieaicināts atļaujas izdevējs – Ministru kabinets. 2011.gada 25.oktobrī tiesa MK rīkojumu atcēla. Šleseru ģimene aizliegumu cirst priedes viņu īpašumā pārsūdzējuši Administratīvajā apgabaltiesā. Lieta Administratīvajā apgabaltiesā tiks skatīta 2014.gada septembrī.

2011.gada nogalē Jūrmalas domes Administratīvā komisija piemēroja A.Šleseram 500 latu soda naudu par nelikumīgi izbūvētu tenisa laukumu viņa īpašumā kāpu zonā, Upes ielā 1a. Pilsētplānošanas nodaļas speciālisti, apsekojot Šlesera īpašumu Upes ielā 1a, konstatējuši, ka politiķis savā īpašumā nelikumīgi izveidojis tenisa laukumu ar mākslīgo segumu, kas apjozts ar trīs līdz četrus metrus augstu drāšu žogu. A.Šlesera pārstāvis esot pārkāpumu atzinis.

Avoti:
Libeka, M. ZZS un TP sniedz palīdzīgu roku Šleseram. Latvijas Avīze. 23.02.2010.
Ādamsone, A. Vējonis: Šleseram piederošā zemesgabala transformācija Jūrmalas kāpās jāizskata valdībai pilnā sastāvā. LETA. 23.02.2010.
Libeka, M. Ministri palīdz «apgūt kāpas». Latvijas Avīze. 03.03.2010.
Kozule, E. TB/LNNK nosoda Gerharda balsojumu par Šlesera zemes transformāciju. LETA. 03.03.2010.
Kļanska, D. Valdība lems par Šleseram piederošā zemesgabala transformāciju Jūrmalas kāpās. 02.03.2010.
Grudule, L., Bagātais, J. papildināta - Dombrovskis balsotu pret atļaujas došanu izcirst kokus Šleseram piederošajā zemes gabalā Jūrmalā. LETA. 03.03.2010.
Aināra Šlesera oficiāls paziņojums par viņa Jūrmalas īpašumu un priedēm. 03.03.2010.
Dzedulis, Z. Šlesers negrib dzīvot izcirtumā. Latvijas Avīze. 09.03.2010.
Vilemsons, M. Šlesers pērn ievērojami apdāvinājis savu sievu. LETA. 06.04.2010.
Margēviča, A. Šleseri grib iesaistīties tiesvedībā par priežu izciršanu. Pietiek.com. 19.12.2010.
Stankeviča, Z. Šleseram piemēro 500 latu soda naudu par tenisa laukuma izbūvēšanu kāpu zonā. Leta. 21.12.2011

Uz augšu

Kriminālprocess par iespējamu PVN izkrāpšanu, ceļot A.Šlesera māju

No tā saucamās oligarhu lietas ir izdalīts atsevišķs kriminālprocess, kas sākts par iespējamu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu vismaz 200 000 eiro apmērā, ceļot A.Šlesera māju Jūrmalā. To izmeklē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policija.

Lieta atsevišķi izdalīta 2014.gada pavasarī, un nevienai personai aizdomās turamā statuss nav piemērots. Pēc Finanšu policijas sniegtajām ziņām, kriminālprocess ir ierosināts par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā. Neoficiāli zināms, ka izmeklētāji analizē A.Šlesera ģimenes uzņēmumam SIA “Avadel” piederošās mājas celtniecību Jūrmalā.

A.Šlesers LTV1 „De Facto” sacīja, ka par šādu izmeklēšanu viņam esot pirmā dzirdēšana: “Neviens nekad man neko tādu nav teicis”. Viņš pārkāpumus noliedz un  norāda, ka “Avadel” ir šī projekta ģenerāluzņēmējs, un tam esot noslēgts līgums, ka pēc celtniecības pabeigšanas ēkas tiks nodotas tiešā Šleseru īpašumā. Šis plāns ir iesaldēts, jo tiesā nav beigusies izskatīšana lietā, kurā Jūrmalas aizsardzības biedrība apstrīd priežu izciršanu šajā īpašumā. „Un līdz ar to, protams, likums paredz to – ja uzņēmums veic investīcijas un tiek maksāts PVN, attiecīgi tad PVN var tik atmaksāts. Bet tas ir saistīts tikai ar to, ka tiesa ir liegusi šodien pabeigt šo būvniecību,” tāda ir A.Šlesera paša versija. Savukārt Finanšu policijas pārstāvis pauda pārliecību, ka nelikumības tiks pierādītas.

Avots:
Izmeklē iespējamu PVN izkrāpšanu, ceļot Šlesera māju. LSM.lv. 31.08.2014

Uz augšu

Jūrmalgeita

Par Jūrmalgeitu dēvē KNAB atklāto kukuļdošanu Jūrmalas domē pēc 2005.gada pašvaldību vēlēšanām, kad Jūrmalas domes deputātu Ilmāru Ančānu mēģināja uzpirkt ar 20 tūkstošiem eiro, lai viņš mēra amatam balsotu par Latvijas Pirmās partijas kandidātu Juri Hlevicki, nevis „Jaunā laika” pārstāvi Inesi Aizstrautu.

Kukuļa gādātājs, BMW tirgotājs Germans Milušs par savu darbību telefoniski informēja gan satiksmes ministru Aināru Šleseru, gan Andri Šķēli, kurš tobrīd skaitījās pametis politiku un bija bez amatiem Tautas partijā. Abi lietā palika liecinieku statusā, jo prokuratūra nesaskatīja noziedzīga nodarījuma sastāvu viņu rīcībā.

Bija aizdomas, ka Šlesers ne tikai zinājis par kukuļošanu, bet arī brīdinājis Milušu par gaidāmo KNAB operāciju, taču viņš to tiesas priekšā noliedza. Šlesers apgalvoja, ka ar Milušu runājis, jo gribējis izzināt TB/LNNK viedokli koalīcijas veidošanā. Šlesers zinājis, ka Milušam ir labas attiecības ar TB/LNNK pārstāvi, Lielupes ostas pārvaldnieku Eiženu Cepurnieku. Cepurnieks regulāri figurējis dažādos darījumos, kuri raisa aizdomas par valsts izmantošanu un nozagšanu.

Šlesers nevarēja atbildēt uz prokurores jautājumu, ko Milušs domājis, telefonsarunā Šleseram Jūrmalas mēra vēlēšanu sakarā sakot: “Mums ir cits pasažieris”. Tas esot bijis slengs. Pēc toreizējā premjera Aigara Kalvīša (TP) pieprasījuma Šlesers atkāpās no satiksmes ministra amata, lai gan pats nejutās vainīgs. Viņa publiskā tēla reabilitāciju veica arī toreizējā prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, pēc 2006.gada parlamenta vēlēšanām paziņojot, ka vēlētāji vērtējumu Šlesera rīcībai devuši, un viņš, tā kā ir ievēlēts vēlreiz, ir kā “balta lapa”. Šlesers vēlreiz kļuva par satiksmes ministru.
Milušam, Lasmanim, Volbrugam un Jūrmalas pilsētas deputātam, bijušajam mēram Jurim Hlevickim, tika uzrādīta apsūdzība par kukuļa došanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Hlevickis izcieta reālu cietumsodu, Volbrugs saņēma nosacītu sodu, bet Milušs un Lasmanis  joprojām atrodas starptautiskā meklēšanā.

Avoti:
Leitāns, I. Kolosovs, D. Ērgle, A. Jūrmalas kukuļotājiem — cietums un mantas konfiskācija. Diena. 24.03.2007
Zandere, I. Šķēle un Šlesers noliedz, ka zināja par Ančāna piekukuļošanas mēģinājumu. Leta. 29.01.2007
Rutka, A. AT Senāts negroza spriedumu Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļošanas krimināllietā. Leta. 25.08.2008

Uz augšu

Pasta ēka biznesa partneriem

Laikā, kad Ainārs Šlesers bija satiksmes ministrs, kura atbildībā ir arī “Latvijas pasts”, šis uzņēmums nolēma iznomāt īpašumu Stacijas laukumā 1. Īpašums bija izdevīgā vietā, kur krustojas satiksmes artērijas un ir liela cilvēku plūsma pie stacijas.

Nekustamo īpašumu nozares pārstāvji lēsa, ka, pārdodot ēku, pasts nopelnītu vairāk. Neraugoties uz to, zemi nolēma iznomāt un pasts pieteicās par savu naudu nojaukt uz tā uzbūvēto ēku. Konkursā par zemes nomas tiesībām uz 49 gadiem piedalījās trīs pretendenti – “Par Labu Latviju” dibinātāja Gunta Rāvja “Attīstības aģentūra”, Šlesera kādreizējie biznesa partneri “Linstow” un “VP Market”. Konkursā par izdevīgāko atzina Rāvja firmas piedāvājumu.

Firmu pēc pāris gadiem nopirka “Linstow”.

Avots:
Par vienīgo īpašnieku darījumu centram bijušās Latvijas Pasta ēkas vietā kļuvis "Linstow".  Leta. 12.10.2009

Uz augšu

Pozitīvisma kampaņa

Šlesers nav kautrējies izmantot administratīvos resursus sevis popularizēšanai – gan kā ministrs Latvijas pasta izdotajā avīzē, gan ES finansētu autoceļu remontdarbu plakātos, atvainojoties autobraucējiem savā vārdā par sagādātajām neērtībām.

Pirms 9. Saeimas vēlēšanām partiju apvienība Latvijas pirmā partija un Latvijas ceļš (LPP/LC) izmantoja caurumus likumdošanā, lai apietu priekšvēlēšanu tēriņu ierobežojumus ar trešo personu starpniecību. Eksperti uzskata, ka papildus iztērētie ap pusmiljona latu nodrošināja LPP/LC 5% barjeras pārvarēšanu, līdz ar to - darbību Saeimā.

Reklāmu LPP/LC labā organizēja viņu kampaņas vadītājs Ēriks Stendzenieks, kurš pirms vēlēšanām izveidoja nodibinājumu „Pa saulei”. Nodibinājums rīkoja tā dēvēto pozitīvisma kampaņu, kurā slavināja LPP/LC politiķus. Pozitīva reklāma tika izvietota arī par Tautas partijas politiķi Helēnu Demakovu. Šai kustībai lielāko daļu no ienākumiem ziedoja Latvijas Pirmās partijas sponsori. Ē.Stendzenieks veidoja slavinošās reklāmas kā nodibinājumam, tā arī vēlēšanu apvienības LPP/LC vajadzībām.

Pirms savu atzinumu par 9.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas izdevumiem bija pieņēmusi atbildīgā iestāde – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), vēlēšanu apvienība LPP/LC tika likvidēta un pārtapa politiskā partijā ar tādu pašu nosaukumu. Tas radīja bažas, ka tādējādi vēlēšanu apvienība izvairīsies no soda par pārkāpumiem priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Tomēr aptuveni divus gadus pēc vēlēšanām KNAB atzina, ka partija LPP/LC ir vēlēšanu apvienības saistību pārņēmēja un uzlika atmaksāt valsts budžetā aptuveni pusmiljonu latu lielo priekšvēlēšanu kampaņas pārtēriņu. Partija turpināja tiesāties, jo nepiekrita KNAB lēmumam. KNAB pārstāvji uzskatīja, ka pārreģistrācijas mērķis bija izvairīties no saistībām pret valsti. Kopā LPP/LC valsts kasē jāatmaksā Ls 528 870.

Tiesvedība turpinājās līdz pat 2012.gada oktobrim. Partija iesniedza apelācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā. 2012.gada jūnija vidū tiesa apelācijas sūdzību noraidīja. 2012.gada jūlijā partija iesniedza kasācijas sūdzību par spriedumu. 2012.gada 11.oktobrī Augstākās tiesas Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams.

Partijas līderis Ainārs Šlesers paziņoja, ka likvidējamajai partijai šādas naudas nav. „Pa saulei” likvidācijas process tika sākts jau 2008.gada nogalē.

Avoti:
Zālīte-Kļaviņa, Z. Egle, I. Kārkluvalks, A. TP – miljons, LPP/LC var iziet sausā. 25.04.2008
Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2006. gada 3. novembra spriedums Lietā Nr. SA – 5/2006. Politika.lv. 08.12.2006
Bagātais, J. UR reģistrē LPP/LC darbības izbeigšanu. Leta. 13.01.2012

Uz augšu

“Lemberga stipendiātu” lieta

Laikā, kad Ainārs Šlesers bija savas pirmās izveidotās partijas – Jaunās partijas – līdzpriekšsēdētājs, tā 1998.gadā bija noslēgusi sadarbības līgumu ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu un citiem pilsētas uzņēmējiem. Tas nāca gaismā tikai pēc deviņiem gadiem – 2007.gadā, kad žurnālists Jānis Domburs publiskoja slepeno līgumu ar LSDSP un kļuva zināms, ka līdzīgi līgumi slēgti arī ar citām partijām.

Līgums, ko bija parakstījis Ainārs Šlesers, Ingrīda Ūdre un Silvija Dreimane, esot paredzējis sadarbību demokrātijas stiprināšanā, ekonomikas attīstībā un Tautas partijas premjera nepielaišanu pie varas. Šlesers publiski apgalvojis, ka tas nav paredzējis finansiālu atbalstu. Tikmēr tā saucamās Lemberga krimināllietas materiālos Ventspils uzņēmēju uzpirkto politiķu jeb stipendiātu sarakstos redzami vismaz pieci maksājumi JP, kas atbilst partijas nosaukuma abreviatūrai. Maksājumi izdarīti 2001.gada jūlijā – 2002.gada janvārī un summa ir ap 110 tūkstošiem latu. Pieļauts, ka Šlesers nav bijis starp saņēmējiem, jo viņam pietika savas naudas, bet tā varētu būt nonākusi citu partijas biedreņu rīcībā.

2007.gadā, tāpat kā vairāki  Saeimas deputāti, A.Šlesers liecinājis Ģenerālprokuratūrā t.s. Lemberga stipendiātu lietas ievaros saistībā ar 2001. - 2006.gadā politiķu saņemtajiem nelegālajiem maksājumiem no Ventspils uzņēmumu „melnās kases”. Tobrīdējais ģenerālprokurors J.Maizītis gan norādīja, ka nopratināšana vēl nenozīmē, ka minētās amatpersonas būtu pieņēmušas neatļautus maksājumus.

Avoti:
Rulle, B. Pārdotā vara. Diena. 13.04.2007
Rulle, B. Lemberga naudas ēnas. Diena. 03.07.2007

Uz augšu

Astoņkājis jeb „savējo” iecelšana amatos

Viena no Aināra Šlesera raksturīgākajām darbības metodēm satiksmes ministra amatā bija sev un partijai pietuvinātus cilvēku iekārtošana darbā valsts vai vēlāk Rīgas pilsētai piederošo uzņēmumu vadībā. Viņu kvalifikācija neliecināja par piemērotību šiem amatiem, bet vienojoša bija piederība vai nu Šlesera partijai vai viņam pietuvināto lokam. Iecelšana amatā nereti sakrita ar personu veiktiem ziedojumiem partijai, sējot aizdomas, ka tas ir atmazgāšanas mehānisms valsts naudas iekasēšanai partiju uzturēšanai un reklāmas kampaņām.

Satiksmes ministrija pārrauga visvairāk valstij piederošo uzņēmumu un tādēļ Šlesera darbības lauks bija plašs – sākot no Rīgas lidostas, “Latvijas dzelzceļa” un tā meitasuzņēmumiem, nacionālās lidsabiedrības “Air Baltic”, autoceļu uzturētājiem. Rekordists – Šlesera labā roka Satiksmes ministrijā bija Dainis Liepiņš – ziedu laikos ieņēma vairāk kā 10 algotu amatu valsts uzņēmumos.

Kā hrestomātisks piemērs vēsturē iegājis Šlesera šoferis, kuru iecēla Latvijas autoceļu uzturēšanas uzņēmuma padomē par nepilnu tūkstoti latu mēnesī, bet viņa dēlu “Pasažieru vilciena” valdē par mārketinga speciālistu ar Ls 4000 algu, lai gan viņam nebija atbilstošas kvalifikācijas. Tas pielipināja politiskajiem ielikteņiem palamu “šoferu dēli”.

Citu viņa protežē – kādreizējo preses sekretāru, vēlāk Latvijas Valsts Radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētāju Lauri Dripi pieķēra un tiesā par maluzvejniecību.

Pēc Šlesera astoņkāja izgaismošanas presē dažādu apstākļu sakritības rezultātā parlaments nolēma likvidēt valsts uzņēmumu padomes, taču politizācija turpinājās valdēs.

Avots:
Jemberga, S. Astoņkājis. Diena. 18.01.2009

Uz augšu

Ķīpsalas Saules akmens būvniecība

Saules akmens jeb tagadējā “Swedbank” ēka Daugavas krastā ir objekts, ar kuru aizsākās pārmetumi politiķim Šleseram par to, ka viņš savos darījumos pozitīvus rezultātus var sasniegt, jo izmanto politiskos sakarus privātās interesēs.

Saules akmens ēka tika uzbūvēta par 11 stāviem augstāka, nekā to pieļāva Ķīpsalas detālplānojums, turklāt projekts tika atbalstīts, neskatoties uz to, ka daļa no teritorijas bija dabas pamatne, kas jau pēc projektu konkursa noslēguma tika mainīta uz apbūvējamu teritoriju. Figurēja arī viltoti dokumenti. Par šiem jautājumiem iebildumus izteica Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI), Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), kā arī vides aktīvisti.

2002.gada sākumā, laikā, kad Pilsētas attīstības komiteju vadīja tagadējais Šlesera partijas biedrs Andris Ameriks (tolaik pārstāvēja DPS – Demokrātisko partiju “Saimnieks”), Rīgas dome atbalstīja pilsētai piederošā zemes gabala iznomāšanu SIA “Ķīpsalas Saules akmens”. Konkursā par zemes apbūvi uzvarēja V.Koziolam un A.Šleseram piederošais uzņēmums “Varners&Partners”, kas vēlāk izveidoja SIA “Ķīpsalas Saules akmens”. Rīgas dome šo projektu atbalstīja, neskatoties uz to, ka tas neatbilst Ķīpsalas detālplānojumam, jo daļa zemes šajā teritorijā Rīgas attīstības plānā bija paredzēta kā dabas pamatne, kurā nebija paredzēta būvniecība. RAPLM pēc izvērtēšanas atzina, ka būvprojekts neatbilst Ķīpsalas detālplānojuma prasībām, jo ir pārsniegts pieļaujamais maksimālais apbūves augstums un daļa pamatnes teritorijas 1837 kvadrātmetru platībā mainīta uz darījumu teritoriju.

Kā rakstīja laikraksts “Diena”, par spīti VKPAI paziņojumam, ka projekts jāsaskaņo arī ar viņiem, to nebija pamanījis ne Viļņa Štrama vadītais Pilsētas attīstības departaments, ne A.Amerika vadītā Pilsētas attīstības komiteja, kas pārrauga V.Štrama vadīto iestādi. Tieši pretēji, komiteja jau pēc būvatļaujas izsniegšanas attiecīgajā vietā mainīja zonējumu no dabas pamatnes uz darījumu iestāžu teritoriju. “Diena” norādīja, ka uz VKPAI vadītāja J.Dambja saucieniem par netaisnību V.Štrams norādījis: ja nepatīk, lai vēršas tiesā.

Kad atļaujas bija sakārtotas, ēkas cēlājs, SIA “Merks”, nopirka no Šlesera un Koziola viņiem piederošās “Ķīpsalas saules akmens daļas”. Šlesera ienākumu deklarācijas liecina, ka ”Merks” viņam par daļām samaksājis kopumā 1,4 miljonus eiro.
Arī citi Aināra Šlesera darījumi ar pašvaldībām liecina par labu ožu, piemēram, Šleseram daļēji piederošā ”MC Pleskodāle” 2003.gadā izdevīgi noslēdza nomas līgumu ar Rīgas domi par 20 tūkstošu kvadrātmetru liela zemes gabala iznomāšanu Kalnciema ielā tirdzniecības un atpūtas centra būvei. Vēlāk uzņēmums tika veiksmīgi pārdots ”Maxima Latvija” par 833 tūkstošiem eiro.

Avoti:
Kļavis R. Saules akmens projekts saskaņots šaubīgā ceļā. Diena. 05.06.2003
Martinsons, K. VKPI netraucēs tālāko „Saules akmens” celtniecības gaitu. Leta. 05.09.2003
Hartmanis, M. Par Saules akmens daļu pārdošanu Šlesers saņem 900 tūkstošus eiro. Diena. 10.04.2004
Kļavis, R. Miljonu peļņa «pa iestaigātu taciņu». Diena. 29.09.2005
Galzons, E. Šlesers pelnījis, pārdodot firmas. 05.03.2006


Uz augšu

Finanšu policijas krimināllieta pret A.Šleseram daļēji piederošo SIA Skandi Trading House

1996.gadā Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policija ierosinājusi krimināllietu pret Aināram Šleseram un diviem kompanjoniem piederošo SIA “Skandi Trading House” par nodokļu nenomaksāšanu par saldētu zivju importu. Muitas deklarācijas Latvijā un dokumenti Norvēģijā skaidri rādījuši atšķirību starp kravas deklarēto vērtību un sastāvu, taču 2000.gada beigās lieta izbeigta noilguma dēļ. Neilgi pirms lietas ierosināšanas uzņēmums bija pārdots ārzonai, bet izmeklēšanas posms attiecās uz laiku, kad Šlesers bija līdzīpašnieks. Par šo lietu rakstīja Lato Lapsa un Irēna Saatčiane 2010.gadā klajā nākušajā grāmatā "Šofera dēls minhauzens".

Avots:
Tomsone, D.  Izdevums: Šlesera firma deviņdesmitajos gados krāpusies ar nodokļiem, importējot zivis no Skandināvijas. Leta. 08.09.2010

Uz augšu

Pēdējās izmaiņas veiktas 15.12.2014

Lūdzu, autorizējies!

Lai balsotu, lūdzu, autorizējies ar savu sociālo tīklu profilu! Tavi personas dati nebūs pieejami trešajām pusēm!