Kandidātu arhīvs

Atrastās informācijas kopsavilkums

• Drošības likumu grozījumi Kalvīša valdības laikā
• KNAB vadītāja nelikumīga atstādināšana
• Gazprom interešu lobēšana un Rīgas Dinamo
• Neizdevīgā patruļkuģu iegāde no padomnieka uzņēmuma
• Latvijas kuģniecības privatizācija Ekonomikas ministra laikā
• Dalība TP „pozitīvisma kampaņā”
• Valsts civildienesta pārvaldes ierēdņa nelikumīga atlaišana
• Mēģinājums atdot privatizācijai Andrejsalu

Drošības likumu grozījumi Kalvīša valdības laikā

2006.gada pašā nogalē, nekonsultējoties ar Nacionālās drošības padomi un atbildīgajām institūcijām, kā arī neinformējot NATO partnerus, Ministru kabinets Aigara Kalvīša (TP) vadībā izstrādāja grozījumus vairākos drošības iestāžu likumos. Tika izteiktas bažas, ka likumu grozījumu pamatā ir oligarhu vēlme ietekmēt pret tiem ierosināto izmeklēšanu gaitu.

Grozījumus izstrādāja darba grupa A.Kalvīša padomnieka Raimonda Lazdiņa vadībā. Tie paredzēja palielināt Ministru prezidenta, bet samazināt Valsts prezidenta un parlamenta lomu lēmumu pieņemšanā valsts drošības jomā.

Valsts drošības iestāžu padomes (VDIP) sastāvs tika politizēts, profesionāļus, drošības iestāžu vadītājus, nomainot ar politiķiem – Ministru prezidentu kā tās vadītāju, aizsardzības ministru, ārlietu ministru, iekšlietu ministru un tieslietu ministru. Tika paplašināta MK pārraudzībā esošā Informācijas analīzes dienesta (IAD) kompetence, paredzot, ka dienests ir tiesīgs veikt stratēģiskās izlūkošanas darbības un valsts drošības iestāžu pārbaudes; tas savām amatpersonām varēja piešķirt augstākās kategorijas pielaides valsts noslēpumam, kas līdz šim bija tikai SAB kompetence.

Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputātiem vai to pilnvarotām personām tika dotas tiesības veikt pārbaudes valsts drošības iestādēs – Satversmes aizsardzības birojā, drošības policijā, Militārās izlūkošanas un drošības dienestā.

A.Kalvītim (TP) atrodoties atvaļinājumā, 2007. gada 2.janvārī valdība konceptuāli atbalstīja šos grozījumus. Pret tiem iebilda Tieslietu ministrijas un Ģenerālprokuratūras pārstāvji. Valsts prezidente publiski izteica iebildumus par grozījumu nepieciešamību un steidzamību, kā arī lūdza valdību izskatīt grozījumus Nacionālās drošības padomes sēdē. Tomēr valdība pēdējā Saeimas sesiju starplaika dienā steidzamības kārtā – Satversmes 81.panta kārtībā - grozījumus pieņēma, atsakoties no visasākos iebildumus izraisījušajām izmaiņām. Neskatoties uz Saeimas Juridiskā biroja atzinumu, ka nav pamata likuma grozījumu pieņemšanai steidzamības, t.i. Satversmes 81. panta kārtībā, 2007.gada 1.februārī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma drošības likumu izmaiņas.

Pirmo reizi neatkarīgās Latvijas vēsturē prezidenta Vaira Vīķe-Freiberga izmantoja Satversmē noteiktās tiesības nodot likumu tautas nobalsošanai. Viņa izteica bažas par iespējamo oligarhu iespaidu, liekot saprast, ka grozījumu īstais mērķis varētu būt atsevišķu personu vēlme ietekmēt sev nevēlamus izmeklēšanas procesus.

Valdības vadītājs A.Kalvītis noliedza oligarhu ietekmi, apgalvojot, ka valdības ietekmēšana nav iespējama: "Es kā valdības vadītājs esmu garants stabilitātei valstī."

Paraksti likumprojekta apturēšanai tika savākti, bet referendumam 2007.gada jūlijā nebija juridiska spēka, jo netika savākts kvorums. Referendumā piedalījās 338 766 balsstiesīgo. Pietrūka 114 965 balsu.

Pakļaujoties plašajam sabiedrības spiedienam, Saeima jau pirms referenduma atcēla gan drošības iestāžu likumu grozījumus, gan arī vēlāk izslēdza no Satversmes 81. pantu, kas paredzēja Ministru kabinetam tiesības pieņemt likumus Saeimas sesiju starplaikos.

Avoti:
Līcīte, M. Bagātais, J. Nosaka plašākas premjera funkcijas darbā ar drošības dienestiem. Leta. 08.01.2007
Egle, I. Prezidente neredz pamata steigai ar drošības likumu pieņemšanu. Diena. 11.01.2007
Kļanska, D. Prezidente pieļauj iespēju, ka iecerētās izmaiņas valsts drošības likumos saistītas ar oligarhu interesēm. Leta. 10.03.2007
Kalvītis noliedz oligarhu ietekmi uz valdību. Leta. 11.03.2007
Līcīte, M.  Kozule, E. Saeima atceļ strīdīgos grozījumus valsts drošības likumos. Leta. 29.03.2007
Līcīte, M. Saeima no Satversmes svītro 81.pantu. Leta. 03.05.2007
Egle, I. Par tautas nobalsošanas ierosināšanu parakstījušies vairāk nekā 212 000 pilsoņu. Diena. 06.05.2007
Egle, I. Balsu nepietiek, bet signāls izskan. Diena. 09.07.2007

Uz augšu

KNAB vadītāja nelikumīga atstādināšana

2007.gada 24.septembrī Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) negaidīti uz izmeklēšanas laiku nolēma atstādināt no amata 2004.gadā iecelto KNAB vadītāju Alekseju Loskutovu. Izmeklēšana bija ierosināta pēc Valsts Kontroles revīzijas ziņojumā par KNAB darbu 2006.gadā konstatētajiem grāmatvedības pārkāpumiem operatīvajai darbībai paredzēto līdzekļu uzskaitē un izlietošanā.

A.Loskutova atstādināšana bija veikta juridiski nekorekti, uzdodot to Valsts kancelejas direktorei, kurai šādu pilnvaru nav. Ģenerālprokurora Jāņa Maizīša vadītās komisijas pārbaudē tika konstatēts, ka KNAB grāmatvedībā ir pārkāpumi, taču ne tādi, lai sāktu kriminālprocesu. J.Maizītis pauda viedokli, ka ministru prezidentam nebija tiesiska pamata A.Loskutova atbrīvošanai no amata, un iesniedza A.Kalvītim protestu.

Arī “Sabiedrība par atklātību – Delna” paziņoja, ka KNAB vadītāja atstādināšana ir nelikumīga un tās iemesls ir mēģinājums ietekmēt vairāku nozīmīgu politiskās korupcijas lietu virzību, kā arī KNAB darbību partiju finanšu kontroles jomā. 2007.gada 24. oktobrī KNAB publiskotais izvērtējums par partiju tēriņiem 9.Saeimas vēlēšanu kampaņai liecināja, ka TP un LPP/LC kopā ir pārsniegušas atļautos tēriņu griestus par vairāk kā vienu miljonu latu.

A.Kalvīša rīcība izsauca plašu neapmierinātību, kas rosināja vienus no plašākajiem sabiedrības protesta pasākumiem kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Vispirms piketā pie Saeimas, pēc tam 3.novembra sapulcē Doma laukumā vairāk kā desmit tūkstoši cilvēku pieprasīja tiesisku valsti. No tautā sauktās Lietussargu protestu dalībniekiem vēlāk vairāki cilvēki pievērsās politiskajai darbībai un kandidēja 2010.gada vēlēšanās.

A.Loskutovs tika atjaunots KNAB vadītāja amatā, savukārt 2007.gada 7.novembrī A.Kalvītis paziņoja par savas valdības atkāpšanos. Pirmo reizi Latvijas koalīcijas partijas bija saskārušās ar tik plašiem sabiedrības protestiem, kuru dalībnieku vidū bija daudzi populāri radošo profesiju pārstāvji un atzīti viedokļu līderi.

2011.gada nogalē Administratīvā apgabaltiesa atzina A.Kalvīša rīkojumu par A.Loskutova atstādināšanu no KNAB priekšnieka amata pienākumu pildīšanas par prettiesisku.

Avoti:
Leitāns, I. Spriņģe, I. Kalvīša rīcība, atstādinot KNAB vadītāju, pārsteidz pašu Valsts kontroli. 25.09.2007
Spriņģe, I. Maizītis protestē pret Loskutova atbrīvošanu. Diena. 19.10.2007
Loskutovs uzskata, ka Kalvītis atradies interešu konfliktā. Diena (BNS). 24.10.2007
Spriņģe, I. Loskutovs no amata nebūtu jāatlaiž, uzskata disciplinārlietas komisijas vadītājs. Diena. 31.10.2007
Leitāns, I. Valdība atsauc lēmumu par Loskutovu. Diena. 01.11.2007
Arnicāns, M. Tautas sapulce pieprasa pārmaiņas. Diena. 05.11.2007
Loskutovs uzvar strīdā par atstādināšanu no KNAB priekšnieka amata. Leta. 07.12.2011

Uz augšu

Gazprom interešu lobēšana un Rīgas Dinamo

2007.gadā tika aktualizēts jautājums par Latvijā paredzamo elektroenerģijas deficītu pēc Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas 2009.gadā. Ekonomikas ministrija veica izpēti un bāzes jaudu palielināšanai ieteica gāzes vai ogļu-biomasas elektrostacijas būvniecību. Valdību veidojošā Tautas partija ilgstoši centās virzīt tieši gāzes elektrostacijas projektu, bremzējot ogļu-biomasas stacijas projektu, lai gan vairāki eksperti norādīja, ka izšķiršanās par gāzi palielinās enerģētisko atkarību no Krievijas. Par gāzes stacijas būvniecību izteicās gan TP dibinātājs Andris Šķēle, gan Ministru prezidents Aigars Kalvītis. Viņš 2007.gada pavasarī Maskavā bija ticies ar Krievijas dabasgāzes piegādātāju “Gazprom” pārstāvjiem un secinājis, ka gāzes piegāde projekta īstenošanai nav šķēršļu.

2007.gada nogalē Ministru prezidents A.Kalvītis Saeimā iesniedza grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas ļautu "Latvenergo" meitas firmai "Augstsprieguma tīkls" slēgt līgumu ar jaunas, visticamāk, gāzes, elektrostacijas īpašniekiem, par papildu jaudu nodrošināšanu, būvējot jaunu spēkstaciju. Tādējādi nekas netraucētu līgt par jaudu, ko nodrošinātu ar gāzi darbināmais Latvenergo TEC–2 jaunais bloks. Līgums paredzētu valsts garantētu jaudas iepirkumu, un tā izmaksas būtu jāsedz visiem elektrības patērētājiem.

2008.gada 11.martā valdība akceptēja jaunu bāzes jaudu elektrostacijas būvniecību, kas paredzēja gan gāzes, gan ogļu-biomasas stacijas būvniecību. Tomēr dažas dienas vēlāk pēc TP finanšu ministra A.Slaktera iniciatīvas valdības lēmumā par abu elektrostaciju projektu tālāku virzīšanu tika svītrota ogļu-biomasas stacijas saistīšana ar Latvijas-Zviedrijas elektrotīklu starpsavienojumu, tādējādi mazinot šīs stacijas nozīmību.

Tika uzskatīts, ka gāzes stacija vairotu atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, turklāt Latvija ir viena no ES valstīm, kas jaut tā ir visvairāk atkarīga no Krievijas gāzes koncerna “Gazprom” piegādēm, liecina Eiropas Starptautiskās politiskās ekonomikas centra (ECIPE) pētījums. Ogļu-biomasas stacijai kurināmo varētu nodrošināt plašs piegādātāju loks, taču tai būtu nepieciešams daudz vairāk CO2 kvotu.

2008.gadā AS “Latvenergo” uzsāka priekšdarbus Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) otrās kārtas rekonstrukcijai, kas būtībā nozīmēja gāzes elektrostacijas būvniecību.

Valdības izšķiršanos par gāzes staciju neslēpti atbalstīja arī Latvijas gāzes līdzīpašnieces, dabasgāzes piegādes kompānijas „Itera Latvija” prezidents un līdzīpašnieks Juris Savickis. Vienlaikus viņš arī centās panākt sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību sadarbībā ar Gazprom. 2008.gadā raidījums „De Facto” ziņoja, ka J.Savickim bijusi tikšanās ar Tautas partijas ierindas biedru Andri Šķēli un partijas vadītāju, ekspremjeru A.Kalvīti. A.Kalvītis sacīja, ka runājis ar J.Savicki tikai par hokeju, savukārt „Itera Latvija” prezidents neslēpa, ka saruna notikusi par termināļa projektu, kuram viņš vēloties piesaistīt arī "Latvijas smagsvarus". Aizdomas par iespējamo Gazprom interešu aizstāvēšanu tiek minēts arī kā viens no iemesliem, kāpēc Lietuva un Igaunija nevēlas EK finansēta gāzes termināļa būvniecību Latvijā.

2008.gadā tika nodibināts hokeja klubs „Rīgas Dinamo”. Tā lielākais akcionārs ar 60,96% akciju bija "Itera Latvija". Pa 9,76% akciju piederēja J.Savickis un A.Kalvītim.

J.Savickis 2008.gada maijā intervijā “Dienai” sacīja, ka A.Kalvītim un bijušajam valsts prezidentam Guntim Ulmanim bijusi lielākā loma kluba tapšanā un A.Kalvītis bijis tas, kurš vērsies pēc finansējuma pie J.Savicka un “Itera”.  

A.Kalvītis, arvien būdams Tautas partijas vadītājs, 2008.gada aprīlī uz jautājumu, vai neatrodas interešu konfliktā kā privāta hokeja kluba, kura lielākais līdzīpašnieks ir Krievijā, līdzdibinātājs, atbildēja noliedzoši: „Tas ir pilnīgi atsevišķs biznesa projekts, caur kuru „Itera Latvija” cer nopelnīt naudu. Nav nekādas vienošanās, kas būtu saistītas ar manu darbu. Es noraidu jebkādus interešu konfliktus.”

„Diena” arī norādīja uz viņa amatpersonas deklarāciju, kura neliecina par spēju samaksāt par „Rīgas Dinamo” akcijām. A.Kalvītis atbildēja, ka naudu nopelnīšot. Viņš esot jau samaksājis 50 000, un gada laikā viņam esot jāiemaksā vēl 150 000.

2010.gada nogalē A.Kalvītis kļuva par akciju sabiedrības „Dinamo Rīga” valdes priekšsēdētāju. 

Avoti:
Dūmiņa, Z. Neatlaidīgi virza iespējamo labvēlību gāzei. Diena. 27.11.2007
Ēlerte, S. Rulle, B, Dūmiņa, Z.  Gāze, čeka un hokejs. 19.05.2008
LTV "De Facto". 'Itera' apspriež gāzes pārstrādes termināļa projektu ar Šķēli un Kalvīti. 30.03.2008
Ēlerte, S. Rulle, B. Kalvītis: Par visu, kas notiek valstī, tāpat būs atbildīga TP. 21.04.2008
Pētījums: No Krievijas gāzes ES visvairāk atkarīgas ir Bulgārija un Latvija. Leta. 19.07.2010
"Dinamo Rīga" valdi vadīs Kalvītis. Ir.lv (BNS). 09.11.2010
Brauna, A. Gāzes projekts nodziest. Ir. 16.05.2012

Uz augšu

Neizdevīgā patruļkuģu iegāde no padomnieka uzņēmuma

2007.gada decembrī, vienā no premjera Aigara Kalvīša (TP) vadītās valdības pēdējām darba dienām tā slēgtā sēdē nolēma atļaut Aizsardzības ministrijai (AM) par tās līdzekļiem sākt piecu jaunu patruļkuģu iegādi Latvijas krasta apsardzes vajadzībām, kopumā tiem atvēlot 38 miljonus latu.

Līgums par kuģu iegādi bez konkursa tika noslēgts ar A.Kalvīša ārštata padomnieka Vasilija Meļņika vadīto uzņēmumu "Rīgas kuģu būvētava" (RBK). AM norādīja, ka ir veikusi tirgus izpēti, kurā secināts, ka RBK rīcībā ir viss, kas nepieciešams kuģu būvei. Arī 2003.gadā pēc Jūras spēku pasūtījuma Latvijas Zinātņu akadēmijā veiktais pētījums apstiprinājis, ka Latvijai būtu izdevīgāk būvēt kuģus uz vietas, nevis tos iegādāties ārvalstīs, un RKB esot piemērotākā izvēle.

Valdībā, pieņemot šādu lēmumu, kā ļoti būtisks fakts uzsvērts tas, ka līdzekļi veicinās Latvijas ekonomiku, jo kuģu būvēšana tiks uzticēta vietējam uzņēmumam. Tikai pēc tam, kad aizsardzības ministrs Vinets Veldre bija parakstījis līgumu, sabiedrībai kļuva zināms, ka līgums neietver nosacījumu būvēt kuģus Latvijā. Uzņēmējs to arī izmantoja. 2010.gadā prese ziņoja, ka pirmie divi kuģi tiek būvēti Vācijā, un tikai trešo kuģi sākts komplektēt Latvijā.

Trīs gadus pēc līguma noslēgšanas Aizsardzības ministrija netieši atzina, ka piecu dārgi patruļkuģu iegāde ir neizdevīga un meklēja iespējas līgumu mainīt, mēģinot samazināt kuģu skaitu un kopējās izmaksas. Taču RKB piedāvāja vien pagarināt kuģu būves un piegāžu termiņus, līdz ar to pagarinot arī maksājumu grafiku, kas krīzes laikā atvieglotu valsts budžetu. Aizsardzības ministrija pieļāva, ka līguma summa tā rezultātā varētu augt par aptuveni 2,5 procentiem no kopējās summas. Vēlāk tā informēja, ka līguma summu paredzēts nedaudz samazināt, atsakoties no dažām specifikācijām.

Avoti:
Sloga, G. Aizsardzības ministrija šaubās, vai tai nepieciešami pieci dārgi patruļkuģi. Diena. 09.10.2009
Rutka, A. Bagātais, J. Valdība nolemj par diviem gadiem pagarināt piecu patruļkuģu būvniecības līguma termiņu. Leta. 09.03.2010
Rutka, A. "Rīgas kuģu būvētavā" Bruņoto spēku vajadzībām svinīgā ceremonijā sāks būvēt patruļkuģi. Leta. 17.06.2010
Spriņģe, I. Maskavas atslēgu turētājs. Ir. 09.06.2010

Uz augšu

Latvijas kuģniecības privatizācija Ekonomikas ministra laikā

2002.gadā Andra Bērziņa (Latvijas ceļš) valdības laikā noslēdzās skandalozais “Latvijas kuģniecība” privatizācijas process. Par privatizācijas procesa sagatavošanu bija atbildīga Ekonomikas ministrija, kuru vadīja A.Kalvītis (TP).

Uzreiz pēc izsoles, kurā uzņēmuma akcijas iegādājās tolaik daļēji vēl valstij piederošā “Ventspils nafta”, notikušo par noziedzīgu afēru sauca jaundibinātā partija „Jaunais laiks”. Valsts no darījuma ieguva 35,7 miljonus latu, kas tika saukta par smieklīgu cenu. Vēlākajos gados vairākkārt izskanēja, ka privatizācija notikusi negodīgi.

2008.gadā „Diena” rakstīja par tā dēvētās Lemberga krimināllietas dokumentiem, kas liecina par privatizācijas procesa patiesajiem “bīdītājiem”.

2010.gadā iznākušajā Lato Lapsas grāmatā “Kā nozagt miljardu” tika publiskotas vairāku ietekmīgu cilvēku liecības prokuratūrai, visticamāk, šajā pašā krimināllietā. Tās atklāja, ka uzņēmuma privatizācijai kopš 2000.gada līdz pat tās īstenošanai 2002.gadā kopīgās apspriedēs gatavojās TP līderis Andris Šķēle, gāzes kompānijas "Itera Latvija" prezidents Juris Savickis, Ventspils mērs A.Lembergs, vairāki Ventspils uzņēmēji un viņus apkalpojoši juristi un menedžeri.

Liecības apstiprināja informāciju par vienošanās, ka “Latvijas kuģniecības” akcijas vienādā skaitā gan par sertifikātiem, gan par naudu iegādāsies abas puses – ''rīdzinieki'' un ''ventspilnieki'', taču pēdējie, proti, ''Ventspils nafta'', vienošanos pārkāpuši, izsolē par naudu iegādājoties visas piedāvātās akcijas. Pēc tam, visticamāk, Lembergs solījis Šķēlem situāciju gada laikā labot, taču tas nav izdarīts.

“Diena” arī rakstīja, ka no atsevišķiem apspriežu dalībnieku pierakstiem izrietēja, ka trim 2002.gadā valdošajām partijām — TP, Latvijas ceļš, TB/LNNK — par vajadzīgā privatizācijas procesa izkārtošanu tika paredzētas dāsnas pateicības. A.Kalvītis  iepriekš presē paudis gandarījumu, ka TP nav sakara ar tā saukto Lemberga stipendiātu sarakstu. Taujāts par konkrētu personu interesēs īstenotu LK privatizāciju, viņš to kategoriski noliedzis, uzsverot — "tur viss bija likumīgi, tur nav kur piesieties".

Avoti:
Rulle, B. Ar Lemberga ietekmi saistīta nauda — politiķu, partiju barotava. 08.08.2008
Publisko liecības par Šķēles, Savicka, Lemberga un Ventspils uzņēmēju kopīgu dalību LK privatizācijā. Leta. 25.08.2010

Uz augšu

Dalība TP „pozitīvisma kampaņā”

2006.gadā, pirms 9.Saeimas vēlēšanām, biedrība „Par vārda brīvību” apmaksāja reklāmas klipu izveidošanu un izvietošanu Latvijas radiostacijās un televīzijās. Biedrības dibinātāji un finansētāji bija premjera Aigara Kalvīša biroja vadītājs Jurģis Liepnieks un Tautas partijas kādreizējais priekšsēdētājs Andris Šķēle. Šajās reklāmās ar medicīnu, kultūru un zinātni saistīti cilvēki cildināja vairākus Tautas partijas politiķus, kas kandidēja 2006.gada Saeimas vēlēšanās. Zinānieks Elmārs Grēns slavēja A.Kalvīti.
Augstākā tiesa norādīja, ka biedrības izdevumi par TP un tās biedru reklāmām ir pieskaitāmi TP priekšvēlēšanu izdevumiem. KNAB uzskatīja, ka TP līdz ar to ir pārkāpusi politiskajām partijām noteiktos priekšvēlēšanu kampaņu izdevumu ierobežojumus un lika tai atmaksāt valsts budžetā vairāk kā vienu miljonu latu. TP vadība nolēma partiju likvidēt, tika pieteikta tās maksātnespēja, tā izvairoties no naudas atmaksāšanas.

Avoti:
Arāja, D. Anonīmo slavinājumu pēdas ved uz TP. Diena. 07.07.2006
Kārkliņa, D. TP ministru reklāmas veido Liepnieka un Rolšteina dibināta biedrība. Leta. 06.07.2006.
Tomsone,D. Tiesa izbeidz Tautas partijas maksātnespējas procesu. Leta. 24.04.2012

Uz augšu

Valsts civildienesta pārvaldes ierēdņa nelikumīga atlaišana

2006.gada jūlijā Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP) Valsts Civildienesta pārvaldes (VCP) ierēdnim Mārim Knokam piemēroja disciplinārsodu – atlaišanu no amata. 2010.gada Administratīvā apgabaltiesa atzina atlaišanu par prettiesisku.

Disciplinārlieta pret M.Knoku tika ierosināta pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna sūdzības. Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija lietas izmeklēšanas gaitā secināja, ka VCP priekšnieks Māris Jaunozols un M.Knoks prettiesīgi iejaukušies kriminālprocesā, kas bija saistīts ar drošības līdzekļa noteikšanu toreizējai VID amatpersonai Edgaram Ceram. Viņš un vēl daži VID darbinieki savukārt bija apsūdzēti par slimības pabalstu izkrāpšanu. E.Ceram bija noteikts aizliegums ieņemt amatus VID, un VCP aicinājusi Jakānu izvērtēt, vai šis drošības līdzeklis piemērots likumīgi. Vēlāk prokuratūra E.Ceram noteikto drošības līdzekli atcēla.

M.Knoks, pētot komisijas ziņojumu, bija arī secinājis, ka tā arī viņam piedāvājusi piemērot sodu - pazemināšana amatā -, bet premjers, nesniedzot pamatojumu, piemērojis viņam bargāku sodu. M.Knoks noteiktajam sodam nepiekrita un tos apstrīdēja tiesā, kas skatot lietu vairākās instancēs, atzina sodu par prettiesisku. M.Knoks turpina tiesāties par mantiskā zaudējuma atlīdzināšanu.

Avoti:
Atzīst par prettiesisku kādreizējā premjera Kalvīša lēmumu atbrīvot no amata VCP ierēdni Knoku. Leta. 06.05.2010
Skruzis, J. Tiesa turpinās skatīt krimināllietu par vērienīgo slimības pabalstu izkrāpšanu. Leta. 03.09.2010
Strupka, Z. Kādreizējais VCP ierēdnis Knoks pārsūdzēs spriedumu lietā par Dombrovska rīkojumu; gatavs vērsties ST. Leta. 31.03.2014

Uz augšu

Mēģinājums atdot privatizācijai Andrejsalu

2006.gada augustā A.Kalvīša (TP) vadītā valdība steidzamības kārtā apstiprināja jaunās Rīgas brīvostas robežas, no tās izņemot vairākas teritorijas, kuras līdz ar to būtu atļauts privatizēt. Vērtīgākā no izslēgtajā teritorijām bija Andrejsala, kas bija iznomāta “Jaunrīgas attīstības uzņēmumam”. Tās pastarpinātie īpašnieki bija Latvijas Pirmās partijas līdera Aināra Šlesera bijušais biznesa partneris norvēģis Turmuds Stene Juhansens, kā arī Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles kādreizējais padotais Jānis Leimanis. Abas šīs partijas tobrīd bija valdības koalīcijā. 

Apbūvētu zemi privatizējot varētu iegūt par 70%-80% no tirgus vērtības. Mediji ziņoja, ka zemi privatizējot, nevis pērkot pēc tirgus vērtības, Andrejsalas attīstītāji ietaupītu un valsts un pašvaldība zaudētu ap 60 miljoniem latu.

Jautājums valdības darba kārtībā tika iekļauts dienu iepriekš, bet žurnālisti par to uzzināja īsi pirms sēdes sākuma, kad tas parādījās publiskajā datu bāzē. Jautājuma virzīja satiksmes ministrs Krišjānis Peters (LPP). Valsts kanceleja norādīja, ka ministram ir tiesības virzīt kādu jautājumu steidzamības kārtā, taču parasti pirms tam kancelejas juristi izvērtē lūguma pamatotību, kas šajā gadījumā netika darīts. Netika iesniegti arī visi nepieciešamie dokumenti, tāpēc Valsts kancelejas pārstāvji pauda viedokli, ka lēmumu nedrīkst apstiprināt. Lai lēmums stātos spēkā, tas bija jāapstiprina A.Kalvītim, kurš sēdē nepiedalījās, jo atradās Aglonā.

Sasteigto lēmumu, kas skaidri iezīmēja ar valdošajām partijām saistītu interešu realizāciju, asi kritizēja pretkorupcijas eksperti. Atgriezies no Aglonas, A.Kalvītis lēmumu tomēr neapstiprināja. Viņš pieprasīja papildu informāciju no ministrijas un solīja skatīt jautajumu atkārtoti.

Situācijā, kad gandrīz tika pavērts ceļš uz lētāku zemju iegūšanu, A.Kalvītis vainoja Rīgas pašvaldību, kas esot vēlējusies steidzamību. Rīgas mērs Aivars Aksenoks (JL) šos pārmetumus noraidīja. K.Peters arī stāstīja, ka mainīt brīvostas robežas steidzamības kārtā viņam esot lūdzis tās pārvaldnieks Leonīds Loginovs.

Avoti:
Spriņģe, I. Rutule, E. Steiga par labu nomniekiem. Diena. 17.08.2006
Dzenis, K. Peters gatavs apkopot papildu atzinumus par Rīgas brīvostas robežu izmaiņām. Leta. 17.08.2006
Spriņģe, I. Izdevīgais kumoss nomniekiem ies secen. Diena. 18.08.2006

Uz augšu