EP vēlēšanu arhīvs

Par EP vēlēšanām

Saturs:

PAR EIROPAS PARLAMENTU

Eiropas Parlaments (EP) ir vienīgā tieši ievēlētā Eiropas Savienības (ES) institūcija un viena no lielākajām demokrātiskajām asamblejām pasaulē. Tā 766 deputāti pārstāv 500 miljonus ES pilsoņu. Viņus ik pēc pieciem gadiem ievēl vēlētāji no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Eiropas Parlamenta loma un vieta citu ES institūciju vidū

PASKAIDROJUMS:

Eiropas Parlaments. EP pārstāv ES pilsoņu intereses jeb var tikt dēvēta par ES tautas balsi. Līdzīgi kā Saeima Latvijā, tas tiek ievēlēts demokrātiskās un tiešās vēlēšanās, balsojot par dažādām partijām un to kandidātiem.

Eiropas Komisija. Tā ir ES kopīgo interešu veicinātāja. Tajā darbojas 27 komisāri, kurus izvirza dalībvalstis, bet ieceļ EP. Katram komisāram ir sava komanda. EK līdzīgs veidojums Latvijā ir Ministru kabinets, ministri un to pakļautībā esošās nozaru ministrijas un iestādes.

Eiropas Savienības Padome. Visu dalībvalstu nozaru ministri, padomnieki un vēstnieki, u.c. valstu oficiālie pārstāvji darbojas Eiropas Savienības Padomē. Šai institūcijai nav ekvivalentas institūcijas nacionālā līmenī.

Eiropadome. Šī ir dalībvalstu interešu pārstāve, kurā pulcējas 28 valstu premjeri vai prezidenti, tiekoties Eiropadomes samitos.

Eiropas Parlamenta darba organizācija

Pēc ievēlēšanas EP deputāti organizē savu darbu saskaņā ar politisko kursu. Lai labāk aizstāvētu savu politisko nostāju, viņi izveido politiskas grupas jeb frakcijas, līdzīgi kā tas notiek nacionālā līmenī. Grupas tiek veidotas atbilstoši deputātu politiskajai, nevis valstiskajai piederībai, piemēram, visu dalībvalstu liberāli noskaņotie deputāti pulcējas vienā politiskajā grupā. Pašlaik EP darbojas septiņas politiskās grupas.

Lielākā daļa EP padziļinātā darba notiek Briselē un tiek veikta specializētās komitejās, kas sagatavo ziņojumus, par kuriem vēlāk balso plenārsēdē. Pašlaik EP darbojas 20 komitejas, un katrs deputāts pēc ievēlēšanas uzsāk darbu kādā no komitejām atbilstoši savai kompetencei.

EP plenārsēde, kas notiek Francijas pilsētā Strasbūrā, ir Eiropas Parlamenta darba aktīvākais posms, un tajā redzams EP komiteju un politisko grupu paveiktais likumdošanas jomā. Plenārsēde ir arī veids, kā ES pilsoņu intereses pārstāvošie EP deputāti piedalās ES lēmumu pieņemšanā un pauž savu viedokli Eiropas Komisijai un ES Padomei.

Eiropas Parlamenta pilnvaras un pienākumi

Ilgu laiku Eiropas Parlamentam bija viena loma — būt diskusiju forumam un padomdevējam. Pēc tam, kad Eiropas Parlamenta deputātus sāka ievēlēt tiešās vispārējās vēlēšanās, pateicoties deputātu darbībai, Eiropas Parlamentam izdevās palielināt savas pilnvaras, īpaši pateicoties Lisabonas līgumam, kas stājās spēkā 2009.gadā un kura rezultātā EP ieguva līdzvērtīgu likumdevēja lomu ar ES Padomi, tādējādi kopīgi lemjot par trīs ceturtdaļām ES tiesību aktu.

Līdz ar to Eiropas Parlamenta pilnvaras un pienākumi ir auguši līdz ar gadiem, un to vidū ir:

Eiropas Komisijas un ES Padomes darba uzraudzīšana, uzdodot jautājumus, prasot paskaidrojumus,
ES konstitucionālo līgumu ratificēšana, piem., Lisabonas līguma apstiprināšana, t.sk. par jaunu dalībvalstu pievienošanu, un ES starptautisko līgumu ratificēšana, par kurām sarunas vedusi Eiropas Komisija,
Tiesību aktu pieņemšana daudzās politikas jomās kopā ar ES Padomi,
Ieguldījums katrā Eiropadomes samitā, EP prezidentam paužot parlamenta politisko nostāju prezidenta vārdā,
Komisāru apstiprināšana vai noraidīšana amatā, nākamā Eiropas Komisijas komisāru “darba interviju” ganizēšana,
ES budžeta pieņemšana vai noraidīšana, jo bez EP prezidenta paraksta ES budžets netiek pieņemts.
Attiecību veidošana ar visu dalībvalstu parlamentiem, regulāri informējot dalībvalstu parlamentus par savu darbību un aicinot to pārstāvjus uz EP.

Uz augšu

PAR EIROPAS PARLAMENTA VĒLĒŠANĀM

Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā notiek 2014.gada 24.maijā.

Interesanti par EP vēlēšanām

Šīs būs trešās EP vēlēšanas, kurās piedalās Latvijas iedzīvotāji. Tās dod vēlētājiem iespēju ietekmēt turpmāko Eiropas Savienības politikas virzību, ievēlot 751 Eiropas Parlamenta deputātu, kas nākamos piecus gadus pārstāvēs vēlētāju intereses.

Pirmās tiešās Eiropas Parlamenta vēlēšanas notika 1979. gadā. Pirms tam — laikā no 1958. līdz 1974. gadam — Eiropas Parlamenta deputātus iecēla valstu parlamenti un visiem deputātiem bija divi mandāti.

Deputātu skaits, ko jāievēl 2014. gada vēlēšanās, ir 751 un no Latvijas tiks ievēlēti 8 deputāti.

Deputātu vietu sadalījums pa valstīm ir noteikts ES līgumos, ievērojot regresīvās proporcionalitātes principu. Tas nozīmē, ka valstīm, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks, ir vairāk vietu nekā valstīm ar mazāku iedzīvotāju skaitu, taču mazākām valstīm ir vairāk vietu nekā tad, ja tās tiktu noteiktas, pamatojoties uz stingru proporcionalitāti.

Plašāk par EP vēlēšanām uzziniet EP oficiālajā interneta vietnē.

Balsošanas kārtība Latvijā

Vēlēšanu iecirkņi Latvijā būs atvērti no pulksten 7.00 līdz 20.00. No 21.līdz 23.maijam vēlēšanu iecirkņos dažas stundas dienā notiks iepriekšējā balsošana:

Trešdien, 21.maijā – no pulksten 17.00 līdz 20.00,
Ceturtdien, 22.maijā – no pulksten 9.00 līdz 12.00,
Piektdien, 23.maijā – no pulksten 10.00 līdz 16.00.

Balsošanas dokuments Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir pase vai personas apliecība jeb identifikācijas karte.

No 19.maija vēlēšanu iecirkņos varēs iepazīties ar kandidātu sarakstiem, ziņām par kandidātiem un priekšvēlēšanu programmām. No 19.maija vēlēšanu iecirkņos varēs pieteikt balsošanu atrašanās vietā tiem vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot vēlēšanu iecirknī.

Balsošanas iespējas ārvalstīs

Tiesības piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir arī Latvijas pilsoņiem, kuri dzīvo ārvalstīs. Šie vēlētāji vēlēšanās var piedalīties, balsojot pa pastu.

Pasta balsošanai bija jāpiesakās līdz 12.aprīlim 42 Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās, kuras pieņem pieteikumus balsošanai pa pastu, un līdz 24.aprīlim pasta balsošanas iecirknī Rīgā, Elizabetes ielā 57 Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta telpā vai līdz 27.aprīlim tiešsaistē.

Uz augšu