Avots: www.saeima.lv
Latvijas Republikas Satversme nosaka, ka Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem, kurus uz četriem gadiem ievēlē vispārīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.
Tiesības vēlēt Saeimu ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši 18 gadu vecumu.
Saeimas vēlēšanas notiek iepriekšējās Saeimas pilnvaru laika beigās, kas nodrošina to, ka Saeima ir pastāvīgi funkcionējoša tautas pārstāvības institūcija. Par Saeimas deputātu var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir vecāks par 21 gadu.
Saeimas vēlēšanām Latvijas teritorija tiek sadalīta piecos daudzmandātu vēlēšanu apgabalos – Rīga, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Kurzeme. Katrā no tiem ievēlējamo deputātu skaitu nosaka proporcionāli apgabala vēlētāju skaitam četrus mēnešus pirms vēlēšanu dienas. Ārvalstīs dzīvojošos Latvijas vēlētājus pieskaita Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāju skaitam.
Balsošana notiek par politisko partiju vai politisko partiju apvienību iesniegtajiem deputātu kandidātu sarakstiem. Katrs deputāta kandidāts drīkst būt pieteikts tikai vienā vēlēšanu apgabalā. Lai partija vai partiju apvienība iegūtu pārstāvniecību Saeimā, tai visos piecos vēlēšanu apgabalos kopā jāiegūst vismaz 5 procenti vēlētāju balsu.
Saeimas vēlēšanu kārtību nosaka Saeimas vēlēšanu likums . Saeimas vēlēšanu norisi sagatavo un vada pastāvīga un vēlēta valsts institūcija – Centrālā vēlēšanu komisija
Saeimas deputāts ir viens no simts tautas pārstāvjiem, kuru ievēlē vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās.
Saeimas deputāta pienākums ir piedalīties Saeimas darbā, kas ietver dalību komisiju un frakciju darbā, Saeimas sēdēs, deputātu darba grupās, tādējādi pārstāvot savu vēlētāju intereses.
Uzsākot pildīt deputātu pienākumus, Saeimas locekļi Saeimas sēdē dod svinīgu solījumu:
"Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus."
Saeimas deputāta pilnvaru laiks ir četri gadi, turklāt viņam ir tiesības atkārtoti kandidēt. Viens deputāts Saeimā pārstāv aptuveni 15 000 vēlētāju.
Ne mazāk kā pieci viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti var izveidot frakciju. Viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti var izveidot tikai vienu frakciju un nevar iestāties citā frakcijā.
Ja kāds deputāts izstājas no frakcijas, viņš nezaudē deputāta mandātu un turpmāk tiek uzskatīts par pie frakcijām nepiederošu deputātu. Sākot ar 10.Saeimu, viena nosaukuma deputātu kandidātu saraksta deputāti var izveidot tikai vienu frakciju un nevar iestāties citā frakcijā.
Atsevišķas frakcijas var apvienoties politiskajos blokos, kuros var iesaistīties arī pie frakcijām nepiederoši deputāti.
Lai saskaņotu frakciju un politisko bloku darbību Saeimā un izlemtu lietas, kuras neregulē Saeimas kārtības rullis, tiek izveidota Frakciju padome. Tās sastāvā ir Saeimas Prezidijs un pa vienam deputātam no katras frakcijas un politiskā bloka. Frakciju padomes atzinumiem ir ieteikuma raksturs.
Frakciju padomes sēžu darba kārtību noteic un sēdes sasauc Prezidijs. Sēdes vada Saeimas priekšsēdētājs vai viņa biedrs.
Saeimas darbību vada Saeimas Prezidijs, kuru Saeima ievēlē savu pilnvaru laika sākumā. Saeimas Prezidija sastāvā ir pieci deputāti – Saeimas priekšsēdētājs, divi viņa biedri, Saeimas sekretārs un viņa biedrs.
Saeimas Prezidijs nosaka Saeimas iekšējo kārtību un darba gaitu Saeimā, dod atzinumus un virza tālāk saņemtās lietas visos Saeimas kārtības rullī paredzētajos gadījumos, sastāda Saeimas sēžu darba kārtību un lemj par komandējumiem. Tāpat Prezidijs pieņem darbā un atlaiž no darba Saeimas struktūrvienību vadītājus un veic citas organizatoriskās funkcijas.
Prezidija sēdes parasti notiek divas reizes nedēļā – pirmdienās un ceturtdienās. Sēdes sasauc Saeimas priekšsēdētājs vai viņa prombūtnes laikā – viens no Saeimas priekšsēdētāja biedriem. Prezidija sēdes parasti notiek Saeimas namā, tomēr Prezidiju var sasaukt arī jebkurā citā laikā un vietā.
Prezidiju parasti ievēlē pirmajā jaunievēlētās Saeimas sēdē. Kandidatūras Prezidija locekļu amatiem deputāti iesniedz rakstveidā, un par katram amatam izvirzītajiem kandidātiem Saeima balso vienlaikus ar vēlēšanu zīmēm. Kandidāts uzskatāms par ievēlētu, ja viņš ieguvis visvairāk balsu, turklāt balsu skaits nedrīkst būt mazāks par klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu.
Prezidija locekļi parasti tiek ievēlēti no lielākajām Saeimā pārstāvētajām partijām, bet par Saeimas priekšsēdētāju var kļūt arī deputāts no partijas, kas nav ieguvusi visvairāk balsu Saeimas vēlēšanās.
Saeimas priekšsēdētājs ir viena no augstākajām valsts amatpersonām, kurš reprezentē Saeimu, vada Saeimas sēdes, gādā par kārtību Saeimas sēžu laikā un raugās, lai sēde notiktu atbilstoši Saeimas kārtības rullim.
Saeimas priekšsēdētāju ievēlē Saeima no ievēlēto deputātu vidus.
Saeimas priekšsēdētājs vada Saeimas Prezidija sēdes un atbildēm uz deputātu jautājumiem veltītās sēdes, kurās Saeimas deputāti uzdod jautājumus Ministru prezidentam, Ministru kabineta locekļiem vai Latvijas Bankas prezidentam par šo amatpersonu kompetencē esošajām lietām.
Latvijas Republikas Satversmē noteiktajos gadījumos Saeimas priekšsēdētājs uz laiku pilda Valsts prezidenta pienākumus. Tas notiek tad, kad Valsts prezidents atrodas ārpus valsts robežas, atsakās no amata, tiek atsaukts, nomirst vai citu apstākļu dēļ nevar pildīt savu amatu.
Pēc amata Saeimas priekšsēdētājs ir Nacionālās drošības padomes loceklis. Padome saskaņo augstāko valsts institūciju un amatpersonu īstenotu vienotu valsts politiku nacionālās drošības jomā.
Līdztekus sava amata pienākumiem Saeimas priekšsēdētājs pilda arī deputāta pienākumus un piedalās vairāku Saeimas komisiju un apakškomisiju darbā.
Saeimas komisijas strādā noteiktā likumdošanas jomā vai pilda citus uzdevumus, piemēram, vērtē publisko izdevumu pamatotību, izskata ētikas pārkāpumus vai vērtē Latvijas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jautājumos.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli Saeimā darbojas 15 komisijas.
Pēc Saeimas sanākšanas parlaments izveido komisijas, nosakot to locekļu skaitu un uzdevumus. Komisijas tiek veidotas, ievērojot frakciju proporcionālu pārstāvību. Izņēmums ir Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija un Nacionālās drošības komisija, kurās ir pa vienam pārstāvim no katras frakcijas.
Parlamentā pastāvīgi darbojas Saeimas kārtības rullī noteiktās komisijas, kas strādā noteiktā likumdošanas jomā vai pilda citus uzdevumus, piemēram, izskata deputātu pieprasījumus, vērtē publisko izdevumu pamatotību, izskata iespējamos deputātu ētikas pārkāpumus vai izvērtē Latvijas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jautājumos.
Saeimas komisijas sagatavo izskatīšanai lietas, kas tiek apspriestas Saeimas sēdēs. Pamatojoties uz Saeimas lēmumiem, komisijas izskata likumprojektus, priekšlikumus un iesniegumus.
Otrs komisiju darba virziens ir izpildvaras darbības uzraudzīšana, izskatot sabiedrībā aktuālus jautājumus un spriežot par nepieciešamajiem uzlabojumiem ministriju, valsts un pašvaldību iestāžu darbā. Komisijas organizē regulāras tikšanās ar ministriem vai attiecīgo institūciju pārstāvjiem, lai apspriestu komisijas kompetencē esošos jautājumus, kā arī sniedz savas rekomendācijas un ieteikumus izpildvaras darba uzlabošanai, tādējādi realizējot parlamentāro kontroli pār valdības darbu.
Komisijai ir tiesības tieši, bez Prezidija starpniecības, pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no attiecīgā ministra un viņam padotajām (viņa pakļautībā vai pārraudzībā esošajām) iestādēm, kā arī no pašvaldībām un uzaicināt paskaidrojumu sniegšanai attiecīgās amatpersonas.
Lemjot par atbalstu likumprojektiem un vērtējot izpildvaras darbu, komisiju deputāti uzklausa atbildīgo ministriju argumentus, kā arī nozares lietpratēju, sociālo partneru un nevalstisko organizāciju viedokļus. Komisiju sēdēs sastopas dažādas intereses, atšķirīgi politiskie uzskati un daudzpusīgi viedokļi par to, kāds būtu piemērotākais konkrētās problēmas risinājums.
Komisija ievēlē no saviem locekļiem priekšsēdētāju un sekretāru, ja nepieciešams - arī priekšsēdētāja biedru.
Deputāts vienā un tajā pašā laikā drīkst strādāt ne vairāk kā divās pastāvīgajās komisijās un divās apakškomisijās. Taču priekšsēdētāja amatu viņš var ieņemt tikai vienā pastāvīgajā komisijā.
Komisijas sēdes ir atklātas, taču tā var lemt arī par aizklātu sēžu sasaukšanu. Komisijas sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās vismaz puse no komisijas locekļu skaita.
Komisijas sēdes tiek protokolētas. Sēdes protokolā fiksē izskatīto darba kārtību, pieņemtos lēmumus un balsošanas rezultātus. Katram komisijas loceklim ir tiesības pievienot savu atsevišķo viedokli protokolam ne vēlāk kā nākamajā sēdē.
Komisija izskata likumprojektus, priekšlikumus un iesniegumus uz Saeimas lēmuma pamata vai iesniedz tos pati, ja tie ir saistīti ar komisijas darba mērķiem. Likumprojektus atbildīgā komisija izskata pirms katra lasījuma.
Lēmumi komisijā pieņemami ar klātesošo komisijas locekļu absolūto balsu vairākumu. Komisijas var rīkot kopīgas sēdes.
Speciālu komisiju izveidošana
Atsevišķu likumdošanas uzdevumu veikšanai Saeima var izveidot speciālas komisijas. Noteiktos gadījumos Saeima ieceļ parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa deputātu. Piemēram, 9.Saeimā izveidoja Parlamentārās izmeklēšanas komisiju sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā.
Apakškomisijas
Darbu sagatavošanai vai sevišķu uzdevumu veikšanai komisija var izveidot apakškomisijas. Apakškomisijas sastāvā var iekļaut arī deputātus, kas nav attiecīgās komisijas locekļi. Savus lēmumus un priekšlikumus apakškomisija iesniedz komisijas sēdei.
Deputāti sadarbības veicināšanai ar citu valstu parlamentiem vai citu ar deputātu darbību saistītu interešu apmierināšanai var izveidot deputātu grupas.
Kontakti ar citu valstu parlamentiem ir veids, kādā Saeima realizē valsts reprezentācijas funkciju, un vienlaikus viens no efektīvākajiem paņēmieniem, kā veicināt valstu sadarbību kopumā. Starpparlamentu kontakti notiek visu Saeimas struktūrvienību līmenī.
Saeimas kārtības rullis nosaka, ka deputātu grupu var izveidot ne mazāk kā trīs deputāti. Šādām deputātu grupām atsevišķs finansējums netiek piešķirts, un deputāti par darbu grupā atlīdzību nesaņem.
Saeima veic valdības ikdienas darba parlamentāro kontroli, un valdība kopumā un katrs ministrs atsevišķi ir politiski atbildīgi Saeimas priekšā.
Ministru prezidents reizi gadā Saeimas sēdē ziņo par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. Tāpat arī tiesībsargs reizi gadā ziņo Saeimas sēdē par Tiesībsarga biroja darbu.
Saeimā tiek rīkotas arī atbildēm uz deputātu jautājumiem veltītas sēdes, kurās parasti Saeimas opozīcijas deputāti uzdod jautājumus Ministru prezidentam, Ministru kabineta locekļiem vai Latvijas Bankas prezidentam par šo amatpersonu kompetencē esošajām jomām.
Ja Saeimas deputāti nav apmierināti ar kādas nozares darbu, viņi var iesniegt valdībai pieprasījumu. Ja Saeima atbalsta šo pieprasījumu, tā var pieņemt arī lēmumu par neuzticības izteikšanu attiecīgajam Ministru kabineta loceklim vai valdībai kopumā. Arī Saeimas komisijām ir tiesības pieprasīt, lai atsevišķi ministri un viņu padotās iestādes, kā arī pašvaldību iestādes sniedz šo komisiju darbam vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus, un uzaicināt attiecīgās amatpersonas uz komisijas sēdēm paskaidrojumu sniegšanai.
Savukārt Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijām, pieaicinot lietpratējus, ir tiesības izdarīt revīzijas valdības, pašvaldību un privātajās iestādēs un uzņēmumos, ja šīs privātās iestādes un uzņēmumi tieši vai netieši saņem valsts pabalstus, kredītus vai pasūtījumus vai piedalās valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijā. Tāpat parlamentārās izmeklēšanas komisijām ir tiesības atbilstoši Saeimas noteiktajam uzdevumam izsaukt un nopratināt arī privātpersonas.
Saeimas darbs ir organizēts sesijās. Gadā ir trīs kārtējās sesijas: rudens, ziemas un pavasara sesija, bet kārtējo sesiju starplaikā var sasaukt ārkārtas sesiju.
Saeimas kārtējās sēdes parasti notiek reizi nedēļā – ceturtdienās. Saeimas komisiju sēdes visvairāk notiek otrdienās, trešdienās un ceturtdienās.
Svarīgākie dokumenti:
LR Satversme
LR Saeimas kārtības rullis
Ar 11.Saeimas plenārsēžu darba kārtībām, balsojumiem un stenogrammām var iepazīties šeit
Likumprojekta pieņemšanas gaita:
Attēla avots: Saeima, flickr.com, Creative Commons License
Pēdējās izmaiņas veiktas 25.09.2018